Latvija jau faktiski dzīvo eirozonā
Atbilstoši valdības lēmumam ar 2014. gada 1. janvāri Latvijā plānots ieviest vienoto Eiropas valūtu eiro. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vērtējumā eiro ieviešana ir pozitīvs solis. Pats pārejas process un tālākā darbība ar jauno valūtu ietekmēs visu Latvijas tautsaimniecību un ikvienu tās dalībnieku, un, raugoties gan no IKT nozares skatpunkta, gan ņemot vērā eiro ietekmi uz valsts kopējo ekonomiku, eiro ieviešana sniedz gan iespējas, gan izaicinājumus.
Valūtas maiņas ietekmi dažādas nozares izjutīs atšķirīgi, to noteiks gan pati industrija, gan tas, cik lielā mērā to darbībās tiek izmantotas informācijas sistēmas.
Ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi nevar iedomāties bez konkurētspējas veicināšanas. Šis ir nosacījums, kādēļ eiro ieviešana ir ļoti būtiska visiem uzņēmējiem gan IKT, gan citās nozarēs. Vienota valūta nozīmē vienkāršāku naudas līdzekļu pārvaldību, tai skaitā vairs nebūs nepieciešams uzturēt latu un eiro kontus bankā un veikt valūtu konvertācijas. Tāpat eiro atvieglos pārskaitījumu veikšanu, padarot to ērtāku un ātrāku.
Eiro ieviešana uzņēmējiem krietni atvieglos arī darbības paplašināšanu ārpus Latvijas teritorijas, radot labvēlīgākus nosacījumus eksportspējai visās nozarēs, kas ir viens no ilgtspējīgas attīstības pīlāriem. Darbība ārvalstu tirgos ir nozīmīga arī ikviena IKT uzņēmuma attīstībai, jo Latvijas tirgus ir mazs. Tādēļ IKT uzņēmumiem, radot risinājumus, jādomā, lai tie būtu vienlīdz veiksmīgi piedāvājami gan pašmāju, gan ārvalstu tirgos, un ne tikai ES ietvaros, bet visā pasaulē.
IKT nozarē eksports ir audzis visu laiku, pat tad, kad valstī valdīja krīze. Pēc Latvijas Bankas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2011.gadā Latvijas IKT eksports pieaudzis par 16% salīdzinājumā ar 2010. gadu, savukārt datorpakalpojumu jomā tas sasniedz pat 28%. Attīstība, ko IKT nozare piedzīvo aizvien straujāk, ir būtisks devums Latvijas ekonomikai. 2011. gadā pieaudzis kopējais IKT nozares apgrozījums (veidojot 1,5 miljardus latu), kas savukārt ļauj sniegt lielāku pienesumu nodokļu veidā (IKT nozares īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos ir 6%) un nodrošināt darbavietas.
Ieviešot eiro, viens no primārajiem uzdevumiem gan komerciālajos uzņēmumos, gan valsts un pašvaldību sektora institūcijās būs visu iekšējo IT sistēmu pielāgošana eiro valūtai.
Lai gan paša pārejas procesa laikā, gan ar jaunieviesto valūtu uzņēmumi un iestādes varētu darboties ar ierasto efektivitāti, ir būtiski pārejas procesu sākt plānot laikus. Īpaši svarīgi tas ir lielajās organizācijās, kurās ir apjomīga IT infrastruktūra, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumos, kuros pāreja no latiem uz eiro būs ļoti strauja.
Pārejas procesa organizēšanā ir vērts ņemt vērā kaimiņu igauņu pieredzi. Igaunijā liela daļa uzņēmumu pāreju atlika uz pašu pēdējo brīdi, kas radīja gan papildu spriedzi pašiem komersantiem, gan daudzkārt sadārdzināja procesa izmaksas.
Domājot par eiro ieviešanu, vēlos akcentēt to, ko diskusijā “Pāreja uz eiro – izaicinājumi un iespējas” uzsvēra LIKTA biedra organizācijas “Swedbank” galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks. Proti, kopš esam Eiropas Savienībā, Latvija jau faktiski dzīvo eirozonā. Fiksēts valūtas kurss pret lielāko tirdzniecības partneri ir piemērota izvēle, taču vienlaikus fiksētā kursa pret eiro uzturēšana un de jure dzīve ārpus eirozonas neļauj pilnībā izmantot ieguvumus no vienotas valūtas, norādīja Kazāks. Šis apstāklis, kā arī iespējas, ko vienota valūta paver Latvijas uzņēmējdarbības sektoram, IKT un citām nozarēm un galu galā kopējai tautsaimniecības attīstībai, ir vērā ņemams arguments par labu eiro ieviešanai.
Autore ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente
Komentāri (42)
disassociative 13.12.2012. 12.37
Privātie uzņēmēji tiks galā ar savām kases un IT sistēmām, lai arī tas maksās diezgan lielas naudas. Bet kas būs ar valsts iestādēm? Piemēram, gļukaino VID EDS?
2
efeja60 > disassociative 13.12.2012. 12.57
Vienotības sponsors par dažiem miljoniem salabos to krāmu.
0
simpsons > disassociative 13.12.2012. 22.01
Eksperti savākušies! ‘Tas maksās diezgan lielas naudas’. Cik uzņēmumiem šobrīd nav kontu, ieņēmumu un iepirkumu eiro? Tad, kad pāries tikai uz vienu valūtu, izmaksas neapšaubāmi palielināsies!
Par VIDa sistēmām. Šobrīd mēnesī pārdodu preces par 100 tūkstošiem latu, PVN ir 21 tūksotis. 2014. gada februārī aizpildīšu deklarāciju, ka pārdevu preces par 140 tūkstošiem eiro, PVN 29 tūkstoši eiro. VIDa sistēmas, protams, redzot tādus skaitļus nobruks. Eiropā, kā nekā cipari izskatās savādāk.
0
Egitazz 13.12.2012. 12.46
Vienota valūta nozīmē vienkāršāku naudas līdzekļu pārvaldību, tai skaitā vairs nebūs nepieciešams uzturēt latu un eiro kontus bankā un veikt valūtu konvertācijas.
========
tas gan nav tā lielāka problēma, jo vairākām bankām ir multivalūtu konti un EUR ir gan ienākumi, gan izdevumi, līdz ar to tā konvertācija ir ne tik aktuāla.
Noteikti vieglāka būs grāmatvedības uzskaite, jo nevajadzēs konvertēt uzskaitei. Bet sākotnēji būs izdevumi grāmatvedības uzskaites sistēmas pārveidei.
0
Sandris Maziks 13.12.2012. 12.46
Lai arī daudz pamatotu iebildumu pret € ieviešanu, plusu ir daudz vairāk. To lieliski izprot cilvēki, kam bieži darīšana ar naudas konvertāciju. To vajadzētu saprast arī tiem, kur spēj aizdomāties, ka tad, kad atkritīs vajadzība pēc naudas maiņas, importētie produkti, kas sastāda patēriņa lauvas tiesu, kļūs lētāki, eksportētiem pieaugs konkurētspēja. “Banksteriem” un naudas mijējiem, noteikti peļņa būs mazāka.
Vēl šodien atceros, ka katru reizi pirms došanās uz ārvalstīm, man galvenais bija neaizmirst mājas sīknaudu: guldeņus, frankus, markas, liras un šiliņus, kas vienmēr saglabājās no braucieniem.
15
+1
-10
Atbildēt
+1
-9
Atbildēt
0
-5
Atbildēt
+4
-9
Atbildēt
+1
-6
Atbildēt
+1
-5
Atbildēt
+4
-8
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+3
0
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
+7
-1
Atbildēt
+8
-2
Atbildēt
+9
-1
Atbildēt
@Egitazz > Sandris Maziks 13.12.2012. 13.09
Tiešām, kāpēc gan nepalielināt cenas divkārt?
====
problēmas ar uztveri?))) un kāpēc tad igauņiem nesamazinājās cenas?
0
efeja60 > Sandris Maziks 13.12.2012. 17.16
Ak tad pus gadu pirms eur ieviešanas neskaitās? Tas nekādi nav saistīts ar eur ieviešanu? Pietiek muldēt! Paprasi kādam igaunim, par cik kāpa pārtikas cenas.
0
efeja60 > Sandris Maziks 13.12.2012. 16.38
Kas teica, ka nebrauc?
0
Egitazz > Sandris Maziks 13.12.2012. 12.49
importētie produkti, kas sastāda patēriņa lauvas tiesu, kļūs lētāki
====
par šito gan jābeidz sapņot. Jo pirmkārt, pārdevējiem vajadzēs kompensēt izdevumus pārejai uz EUR. Otrkārt, kādēļ pārdevējam samazināt cenu, ja tāpat pērc?
0
efeja60 > Sandris Maziks 13.12.2012. 16.39
Ķīp, Tu esi melis! Eiromelis! Tagad ieej un paskaties eurostat, par cik pieauga pārtikas cenas Igaunijā.
0
efeja60 > Sandris Maziks 13.12.2012. 16.41
Un inflācija bija ap 5%, bet pārtikas cenas pieauga apmēram par 15%. Tagad jāprasa man, no kurienes nāk tie 0,1-0,3? Vai no Rimševiča mutes?
0
efeja60 > Sandris Maziks 13.12.2012. 13.00
Igaunijā cenas pieauga visam, bet pārtikai vismaz par 15%. Kāpēc lai Latvijā būtu savādāk. No pārtikas cenu kāpuma visvairāk cietīs nabadzīgākie iedzīvotāji. No valūtu (ne)konvertācijas ietaupīs naudīgākie.
0
efeja60 > Sandris Maziks 16.12.2012. 13.47
Kur nu identiska, kad būs laiks, sameklēšu. Es jau vienreiz ir.lv komentāros iekopēju tabuliņu ar inflāciju pa mēnešiem Igaunijā un Latvijā, ja līknes ir līdzīgas, tad % nemaz nav līdzīgi. Tad lūk, pēc atmiņas, 2011.g februārī Igaunijā bija inflācija pret 2010.g februāri pārtikas produktiem 13,4%. Igauņi paši uzskata, ka pārtikai cenas augušas par 20%.
0
efeja60 > Sandris Maziks 16.12.2012. 14.01
http://www.inflation.eu/inflation-rates/estonia/historic-inflation/cpi-inflation-estonia-2011.aspx
Te ir inflācija Igaunijā. Pārtikas produktus tulīt atradīšu.
0
Signija Aizpuriete > Sandris Maziks 13.12.2012. 23.33
——–Signe Bāliņa :’Latvija jau faktiski dzīvo eirozonā.’
=============================================================================
”Savienoto trauku likums”, kura darbību turpmāk sajutīsim vēl stiprāk. Piemēram, kad par kādas eirozonas (piem. Grieķijas) parādiem nāksies solidāri maksāt.
Atmiņas atsvaidzināšanai: Fizika 7. klasei:
‘Jebkurus divus vai vairākus savā starpā savienotus traukus, kuros šķidrums var brīvi pārplūst no viena trauka otrā, sauc par savienotajiem traukiem.Savienotajos traukos šķidruma līmenis ir vienāds, jo šajos traukos izlīdzinās šķidruma spiediens.’
http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=3fc63b1d-ab50-40d8-97a9-62bd1b064c23&parentType=VirtualSchool&parentId=587
0
Evija Zauere > Sandris Maziks 13.12.2012. 18.05
Pieņemot, ka igauņu komersanti laicīgi sāka šaut cenas uz augšu, es šoreiz gribētu komentāru kāpēc inflācijas līkne ir identiska Latvijai un Igaunijai? Vai mūsējie arī gatavojās ieviest eiro?
0
Evija Zauere > Sandris Maziks 13.12.2012. 17.03
akdies, nu kā var tā muldēt? Kāds cenu pieagums par 15%? cenas sāka augt pusgadu pirms eiro ieviešanas.
Igaunija, pārtikas cenu pieaugums.
https://dl.dropbox.com/u/46226750/Hernja/ee-infl.png
Latvija, pārtikas cenu pieaugums. atrodiet trīs atšķirības.
https://dl.dropbox.com/u/46226750/Hernja/infl_lv.png
0
Ieva > Sandris Maziks 13.12.2012. 15.48
Uz Normundu. No kurienes nāk šie 15%? Eirostat uzrāda, ka cenas pieaug par 0,1- 0,3% Maltā pat kritās. Un Igaunija nav izņēmums. Pie kam Latvijas situācija ir atšķirīga, jo vērtība latos ir mazāka , kā vērtība Eiro. Noapaļošanas un psiholoģiskās problēmas te darbosies uz otru pusi.
Ja jums liekas, ka visi melo un Jūs piečakarēs vienalga, tad racionālu pretargumentu pret šo “viena tante teica” nav. Ticība tantei ir nesagraujama
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 13.12.2012. 13.01
kolpants
“Otrkārt, kādēļ pārdevējam samazināt cenu, ja tāpat pērc?”
Tiešām, kāpēc gan nepalielināt cenas divkārt? Tāpēc, ka mums ir tirgus ekonomika un nav Oņiščenko, kas pēc Putina rīkojuma var izdarīt korekcijas tirgū.
0
Sandris Maziks > Sandris Maziks 13.12.2012. 13.03
Normunds
“Igaunijā cenas pieauga visam, bet pārtikai vismaz par 15%.”
15% tas pat priekš muldoņas – zatlerista ir par daudz. Vai igauņi brauc masveidā ar autobusiem uz Latviju iepirkties?
0