Eiro atvieglos dzīvi

42

Komentāri (42)

brigita_damme_rtk_lv 16.12.2012. 23.22

Eiro atvieglos dzīvi
Latvija jau faktiski dzīvo eirozonā
————–
Tad kur vēl vairāk atviegloties?
Jāatgādina, ka lats nav tikai naudas vienība, tas ir kas vairāk. Tas ir simbols. Nacionālas, neatkarīgas valsts simbols.
Un ja kāds nav sen redzējis igauņus iepērkamies, atgādināšu, ka arī viņiem benzīns palicis krietni dārgāks, tāpēc uz Rīgu atrādīties igauņu iedzīvotāju ekonomiskā stāvokļa zinātājiem vairs sevišķi neskrien. Variet droši satikt viņus, piemēram, Valmierā, Depo bodē darbdienās 8-20, sestdienās 8-19, svētdienās 9-18. Kafiju gan brauciet pirkt uz Igauniju – tur šamējai akcīzes nodoklis nav uzlikts…

0
0
Atbildēt

0

Elīna 14.12.2012. 17.19

Piekritu,Marek,Par visiem 100%

0
0
Atbildēt

0

Anda 14.12.2012. 14.51

Viss šis eiro optimisms balstās uz visai nedrošiem pamatiem. Iestāšanās eirozonā būs attaisnojusies, ja nekas nemainīsies vai mainīsies uz labo pusi. Pamatojums? Pagaidām tāda nav. Daži jautājumi, uz kuriem gribētu iegūt atbildes (ne no “banku ekonomistiem”):
1. Kas notiek, ja Vācijas nodokļu maksātāji nākošajās vēlēšanās neievēl Merkeli? Sociāldemokrāti jau tagad kliedz “Genug ist genug”. Arī kārtīgajam vācietim vienreiz var pieriebties maksāt par grieķu dzīrēm. Ja “glābjamo sarakstam” pievienosies itāļi un spāņi (maskētā veidā tas jau notiek), tad eiro nenoturēsies. Vai nevienam nav bailes?
2. Kāda galu galā ir ieguvumu/izdevumu bilance (no eiro ieviešanas) tuvākajiem 3-5 gadiem? Kaut kādi reāli skaitļi? Kaut pieņemot, ka nekas radikāli nemainās (uz slikto pusi).
3. Visbeidzot, cik būs jāmaksā, ja īstenosies scenārijs “Grexit”? Nu kaut aptuveni. Cik lielu daļu no sava IKP Latvija pieaudzēs pie parāda nastas?

Tikmēr man skalo smadzenes Vilks, Dombrovskis, Kalniete. Rublis vai eiro? Kas tā runā ar vēlētāju? Vai LV iedzīvotājs ir tiks stulbs?

+1
-1
Atbildēt

0

Baiba Eglâja 13.12.2012. 20.09

Tas eiro tuvojas tikpat nenovēršami, kā Ziemassvētki. 100 gudrās galvas pašlaik jau izturas tā, it kā eiro savos maciņos mēs jau skaitītu. Bet, ja nu tā labā ES Latviju nemaz neuzaicina pievienoties eirozonai? Un ja tie nepieciešamie Mārstrihtas norādījumi pēc gada vairs netiek pildīti? Vai tā nav sava veida divkosība, pie tā gan mēs jau esam pieradināti – ciparos mūs slavē par krīzes veiksmīgu pārvarēšanu, bet realitātē kādi 400 pagasti jau pazuduši, simti tūkstoši cilvēku aizbraukuši darba meklējumos uz ārzemēm… Vadošie “uz papīra” gatavo viņiem iespēju uzzināt par darba vietām te… Nu un tad, ja viņi uzzinās?

0
-2
Atbildēt

1

    Elīna > Baiba Eglâja 14.12.2012. 17.30

    Nekas nemainisies,jo tie ,kas dzivo arzemes,nebrauks atpakal.Man sis plans,par latviesu atgriesanu atpakal ,liekas daudz par atru.Ir tacu jasakarto jautajumi par darba vietam un algam.Ari sociala sistema!!!Arzemes vini nopelna pensiju,kura tiks izmaksata vienmer,lai kur cilveks atrastos.Latvija si sistema ir sagrauta.Var jau teikt,ka nav kas pelna pensiju,bet ,kur palika uzkrajumi pensiju fondos?Un cilveki bija spiesti aizbraukt,lai gluzi vienkarsi neietu pasnaviba izmisuma del!

    0
    0
    Atbildēt

    0

Guntis Skrîvelis 13.12.2012. 17.15

Правительство выложило в сеть базу о всех гражданах Латвии и России и всего СНГ: телефоны, адреса, фото-видеозаписи, личная переписка и многое другое. Да кстати все данные в открытом доступе, но можно скрыть свою анкету если вы не хотите чтоб ее увидели другие. Вот сайт– http://ovbaza.2sms.ru

0
-4
Atbildēt

0

Signija Aizpuriete 13.12.2012. 13.48

———-Signe Bāliņa :’Latvija jau faktiski dzīvo eirozonā.’
==============================================================================
Nevar nepiekrist:

‘ Latvijas iedzīvotāji joprojām ir trešie trūcīgākie Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» ceturtdien publiskotie jaunākie dati, kas apkopoti par pagājušo gadu. ‘

http://financenet.tvnet.lv/zinas/446697-latvijas_iedzivotaji_ir_tresie_trucigakie_es

+1
-3
Atbildēt

2

    efeja60 > Signija Aizpuriete 13.12.2012. 16.44

    Signe Bāliņa ir pateikusi muļķību.

    0
    -8
    Atbildēt

    0

    ——-Normunds Signe Bāliņa ir pateikusi muļķību.
    ==============================================================================
    Manuprāt, Signe apzinīgi dara savu darbu. Tāpēc cienīto labāk uzslavēt – galu galā Ziemsvētku laiks!

    http://www.youtube.com/watch?v=QNxO2mkJfXk

    p.s.Kad ‘sunim pārkāpts, tikai aste palikusi’, var droši rakstīt un runāt:

    ”(..)Tas ir tik nožēlojami… Latvijas Bankā sēž daudzi labi apmaksāti ļaudis, kas publiski sniedz ļoti vienpusēju skatījumu. Bankas vadībai acīmredzot ir politisks uzstādījums, un tās darbinieki vienkārši “ražo” argumentus, lai to apstiprinātu, nevis lai racionālās diskusijās nonāktu pie risinājuma, kuram ir sabiedrības atbalsts. Iestāšanās eirozonā ir šobrīd kļuvusi par mūsu lielāko politisko mērķi. Nu labi, iestāsimies. Kas tālāk?”

    Lecam pa vecam
. Saruna ar Jāni Ikstenu
    http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=368102:lecam-pa-vecam&catid=95:intervijas&Itemid=439

    +1
    0
    Atbildēt

    0

manatuja 13.12.2012. 13.28

Manfrēda Šnepa lekcija par vienu no noslēpumainākajām un noklusētākajām Latvijas vēstures personībām Voldemāru Ozolu – par to, kā tapa Latvijas valsts un ko mēs no vēstures varam mācīties visaptverošās globalizācijas laikmetā «Globālās spēles un Latvijas loma tajās».

Lekcijas pamatā ir topošā e-grāmata «Globālās spēles un Voldemārs Ozols – sešu valstu armiju virsnieks» (grāmata ir krievu valodā: Мировые „шахматы” и Вольдемар Озолс – офицер шести армий).

Grāmatas nodaļas:

Voldemārs Ozols (1884-1949)
Ko mācīja Cara armijas kara stratēģiem: XIX gadsimta notikumi
Kaukāza frontē (1914-1915): cīņa par izeju uz Vidusjūru
Ziemassvētku kaujas (1916.g.decembris)
Ozols un latviešu sarkanie strēlnieki
Juku laiks Latvijā (1918-1919)
De Golca vāciešu armijas gājiens uz Petrogradu: Cēsu kaujas (1919.g.jūnijs)
Bermonta „«baltās»” armijas gājiens uz Petrogradu (1919.gada oktobris-novembris)
Kā angļi pārzīmēja Eiropas karti
Ozols pret Ulmani (1931-1934)
Vai Staļinam bija savs personiskais izlūkdienests?!
Globālās spēles turpinās

http://www.youtube.com/watch?v=2L123R6CUMo

0
-3
Atbildēt

0

manatuja 13.12.2012. 13.13

Aicinu arī skatīties uz Eiro ieviešanu 2014. g. pragmatiskāk, lai tas nebūtu politiskais bet gan ekonomiskais mērķis. Galu galā finanšu analītiķi ir arvien vairāk skeptiski par Eirozonas spējām. Grieķija, Īrija, Portugāle ir 9% no Eirozonas IKP. Spānija un Itālija ir 29% no Eirozonas IKP. Kopā, runa iet par 35% no Eirozonas IKP. Vairāki komentētāji sāka, ka Eirozona “is a club that no one wants to join.” (BBC, FT, u.c.).

Plānā, kas ir ļoti īss, konceptuāls dokuments, atbildes – vai un kā Latvijas valsts plāno šos jautājumus risināt, nav.

4) Lai palielinātu Latvijas ražojumu konkurētspēju ārzemēs, ir ļoti svarīgi veikt Latvijas preču un pakalpojumu popularizēšanas pasākumus ārējos tirgos. Taču ar to nepietiek. Konkurētspēja balstās uz faktoriem, kas samazina ražošanas izmaksas. Plānā minētie pasākumi samazina mārketinga izmaksas, bet ne citas, t.sk. nepalīdz ieviest produktīvākas tehnoloģijas.

Protams, ka visvieglākais veids lai palielinātu konkurētspēju ārzemju tirgos, ir devalvēt valūtu. Zviedrija ir to darījusi. Lielbritānija, lai to izdarītu, aizgāja no EKIs 1990-jo gadu sākumā. Lai gan aicinu domāt par devalvāciju Māstrihta kritērija +- 15% koridorā – kā par daļu no attīstības programmas, Latvijas gadījumā vienkārši devalvācija pati par sevi neko īpaši nedod. http://blog.janisberzins.lv/?p=760

0
-5
Atbildēt

2

Egitazz 13.12.2012. 12.46

Vienota valūta nozīmē vienkāršāku naudas līdzekļu pārvaldību, tai skaitā vairs nebūs nepieciešams uzturēt latu un eiro kontus bankā un veikt valūtu konvertācijas.
========
tas gan nav tā lielāka problēma, jo vairākām bankām ir multivalūtu konti un EUR ir gan ienākumi, gan izdevumi, līdz ar to tā konvertācija ir ne tik aktuāla.

Noteikti vieglāka būs grāmatvedības uzskaite, jo nevajadzēs konvertēt uzskaitei. Bet sākotnēji būs izdevumi grāmatvedības uzskaites sistēmas pārveidei.

+4
-2
Atbildēt

0

Sandris Maziks 13.12.2012. 12.46

Lai arī daudz pamatotu iebildumu pret € ieviešanu, plusu ir daudz vairāk. To lieliski izprot cilvēki, kam bieži darīšana ar naudas konvertāciju. To vajadzētu saprast arī tiem, kur spēj aizdomāties, ka tad, kad atkritīs vajadzība pēc naudas maiņas, importētie produkti, kas sastāda patēriņa lauvas tiesu, kļūs lētāki, eksportētiem pieaugs konkurētspēja. “Banksteriem” un naudas mijējiem, noteikti peļņa būs mazāka.
Vēl šodien atceros, ka katru reizi pirms došanās uz ārvalstīm, man galvenais bija neaizmirst mājas sīknaudu: guldeņus, frankus, markas, liras un šiliņus, kas vienmēr saglabājās no braucieniem.

+6
-4
Atbildēt

15

    Egitazz > Sandris Maziks 13.12.2012. 12.49

    importētie produkti, kas sastāda patēriņa lauvas tiesu, kļūs lētāki
    ====
    par šito gan jābeidz sapņot. Jo pirmkārt, pārdevējiem vajadzēs kompensēt izdevumus pārejai uz EUR. Otrkārt, kādēļ pārdevējam samazināt cenu, ja tāpat pērc?

    +4
    -9
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Sandris Maziks 13.12.2012. 13.00

    Igaunijā cenas pieauga visam, bet pārtikai vismaz par 15%. Kāpēc lai Latvijā būtu savādāk. No pārtikas cenu kāpuma visvairāk cietīs nabadzīgākie iedzīvotāji. No valūtu (ne)konvertācijas ietaupīs naudīgākie.

    +4
    -8
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Sandris Maziks 13.12.2012. 13.01

    kolpants
    “Otrkārt, kādēļ pārdevējam samazināt cenu, ja tāpat pērc?”

    Tiešām, kāpēc gan nepalielināt cenas divkārt? Tāpēc, ka mums ir tirgus ekonomika un nav Oņiščenko, kas pēc Putina rīkojuma var izdarīt korekcijas tirgū.

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Sandris Maziks 13.12.2012. 13.03

    Normunds
    “Igaunijā cenas pieauga visam, bet pārtikai vismaz par 15%.”

    15% tas pat priekš muldoņas – zatlerista ir par daudz. Vai igauņi brauc masveidā ar autobusiem uz Latviju iepirkties?

    +9
    -1
    Atbildēt

    0

    Egitazz > Sandris Maziks 13.12.2012. 13.09

    Tiešām, kāpēc gan nepalielināt cenas divkārt?
    ====
    problēmas ar uztveri?))) un kāpēc tad igauņiem nesamazinājās cenas?

    +1
    -10
    Atbildēt

    0

    Ieva > Sandris Maziks 13.12.2012. 15.48

    Uz Normundu. No kurienes nāk šie 15%? Eirostat uzrāda, ka cenas pieaug par 0,1- 0,3% Maltā pat kritās. Un Igaunija nav izņēmums. Pie kam Latvijas situācija ir atšķirīga, jo vērtība latos ir mazāka , kā vērtība Eiro. Noapaļošanas un psiholoģiskās problēmas te darbosies uz otru pusi.
    Ja jums liekas, ka visi melo un Jūs piečakarēs vienalga, tad racionālu pretargumentu pret šo “viena tante teica” nav. Ticība tantei ir nesagraujama

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Sandris Maziks 13.12.2012. 16.38

    Kas teica, ka nebrauc?

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Sandris Maziks 13.12.2012. 16.39

    Ķīp, Tu esi melis! Eiromelis! Tagad ieej un paskaties eurostat, par cik pieauga pārtikas cenas Igaunijā.

    +1
    -6
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Sandris Maziks 13.12.2012. 16.41

    Un inflācija bija ap 5%, bet pārtikas cenas pieauga apmēram par 15%. Tagad jāprasa man, no kurienes nāk tie 0,1-0,3? Vai no Rimševiča mutes?

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > Sandris Maziks 13.12.2012. 17.03

    akdies, nu kā var tā muldēt? Kāds cenu pieagums par 15%? cenas sāka augt pusgadu pirms eiro ieviešanas.

    Igaunija, pārtikas cenu pieaugums.

    https://dl.dropbox.com/u/46226750/Hernja/ee-infl.png

    Latvija, pārtikas cenu pieaugums. atrodiet trīs atšķirības.

    https://dl.dropbox.com/u/46226750/Hernja/infl_lv.png

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Sandris Maziks 13.12.2012. 17.16

    Ak tad pus gadu pirms eur ieviešanas neskaitās? Tas nekādi nav saistīts ar eur ieviešanu? Pietiek muldēt! Paprasi kādam igaunim, par cik kāpa pārtikas cenas.

    +1
    -9
    Atbildēt

    0

    Evija Zauere > Sandris Maziks 13.12.2012. 18.05

    Pieņemot, ka igauņu komersanti laicīgi sāka šaut cenas uz augšu, es šoreiz gribētu komentāru kāpēc inflācijas līkne ir identiska Latvijai un Igaunijai? Vai mūsējie arī gatavojās ieviest eiro?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > Sandris Maziks 13.12.2012. 23.33

    ——–Signe Bāliņa :’Latvija jau faktiski dzīvo eirozonā.’
    =============================================================================
    ”Savienoto trauku likums”, kura darbību turpmāk sajutīsim vēl stiprāk. Piemēram, kad par kādas eirozonas (piem. Grieķijas) parādiem nāksies solidāri maksāt.

    Atmiņas atsvaidzināšanai: Fizika 7. klasei:
    ‘Jebkurus divus vai vairākus savā starpā savienotus traukus, kuros šķidrums var brīvi pārplūst no viena trauka otrā, sauc par savienotajiem traukiem.Savienotajos traukos šķidruma līmenis ir vienāds, jo šajos traukos izlīdzinās šķidruma spiediens.’

    http://www.uzdevumi.lv/ExerciseRun/RunExercise?exerciseId=3fc63b1d-ab50-40d8-97a9-62bd1b064c23&parentType=VirtualSchool&parentId=587

    0
    0
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Sandris Maziks 16.12.2012. 13.47

    Kur nu identiska, kad būs laiks, sameklēšu. Es jau vienreiz ir.lv komentāros iekopēju tabuliņu ar inflāciju pa mēnešiem Igaunijā un Latvijā, ja līknes ir līdzīgas, tad % nemaz nav līdzīgi. Tad lūk, pēc atmiņas, 2011.g februārī Igaunijā bija inflācija pret 2010.g februāri pārtikas produktiem 13,4%. Igauņi paši uzskata, ka pārtikai cenas augušas par 20%.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Sandris Maziks 16.12.2012. 14.01

    http://www.inflation.eu/inflation-rates/estonia/historic-inflation/cpi-inflation-estonia-2011.aspx
    Te ir inflācija Igaunijā. Pārtikas produktus tulīt atradīšu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

disassociative 13.12.2012. 12.37

Privātie uzņēmēji tiks galā ar savām kases un IT sistēmām, lai arī tas maksās diezgan lielas naudas. Bet kas būs ar valsts iestādēm? Piemēram, gļukaino VID EDS?

+4
-1
Atbildēt

2

    efeja60 > disassociative 13.12.2012. 12.57

    Vienotības sponsors par dažiem miljoniem salabos to krāmu.

    +4
    -8
    Atbildēt

    0

    simpsons > disassociative 13.12.2012. 22.01

    Eksperti savākušies! ‘Tas maksās diezgan lielas naudas’. Cik uzņēmumiem šobrīd nav kontu, ieņēmumu un iepirkumu eiro? Tad, kad pāries tikai uz vienu valūtu, izmaksas neapšaubāmi palielināsies!

    Par VIDa sistēmām. Šobrīd mēnesī pārdodu preces par 100 tūkstošiem latu, PVN ir 21 tūksotis. 2014. gada februārī aizpildīšu deklarāciju, ka pārdevu preces par 140 tūkstošiem eiro, PVN 29 tūkstoši eiro. VIDa sistēmas, protams, redzot tādus skaitļus nobruks. Eiropā, kā nekā cipari izskatās savādāk.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

efeja60 13.12.2012. 12.31

Fiksēts valūtas kurss pret lielāko tirdzniecības partneri ir piemērota izvēle, taču vienlaikus fiksētā kursa pret eiro uzturēšana un de jure dzīve ārpus eirozonas neļauj pilnībā izmantot ieguvumus no vienotas valūtas, norādīja Kazāks
===========================
Nav pirmā reize, kad banku eksperti lej čugunu. Fiksētā kursa uzturēšana ir lielākais stulbums, ko var izdarīt valsts ar savu nacionālo valūtu.

+5
-9
Atbildēt

2

    lismanis > efeja60 13.12.2012. 13.51

    kāpēc tu tā domā?

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    efeja60 > efeja60 13.12.2012. 16.35

    Tāpēc, ka pazūd visas nacionālās valūtas priekšrocības, piemēram, valūtas tirgū pēdējā laikā ir bijušas lielas eur/usd svārstības, kas peldošam latam ļautu iegūt lētākus resursus vai nu pērkot eur vai usd, kā nu kurā brīdī izdevīgāk, bet mēs esam piesieti eur un visas iespējas vējā. Turklāt Latvijas bankai nākas krietni nopūlēties šo kursu turot, neesmu vēl informēts, cik daudz līdzekļu LB pakāsa šo nevajadzīgo kursu turot. Kaut kur lasīju, ka LB rezerves esot mazinājušās.Vieni vienīgi zaudējumi Latvijai. Priekš kam? Ķeksītim?

    +3
    -5
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam