Kāda ir Latvijas iespēja atbrīvoties no finanšu sistēmas riskiem
Reaģējot uz finanšu tirgu bažām par atsevišķu eirozonas valstu un eirozonas kopumā finanšu stabilitāti, Eiropā nu jau gandrīz gads būs aizvadīts diskusijās un meklējumos, kā monetāro savienību padarīt spēcīgāku, eirozonu pārvēršot par “patiesu ekonomisko un monetāro savienību”.
Latvijas valdība ir apņēmusies 2014. gada 1. janvārī pievienoties eirozonai, kas nozīmēs arī ielēkšanu vilcienā, kuram viena no plānotajām stacijām ir banku savienība. Kādas ir mūsu intereses šajā procesā?
Diskusijās par jauna veida – ciešāk integrētu Eiropas Savienību un it īpaši eirozonu – aiz vispārējiem saukļiem bieži vien pazūd konkrēti mehānismi, kurus jau ir iezīmējušas ES un eirozonas institūcijas – ES Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka. Tas ir saprotams, jo visi līdz šim tapušie dokumenti ir tikai plāni vai vīzijas, kāda tad varētu izskatīties nākotnes eirozona, un par katru no detaļām aizkulisēs nemitīgi notiek ārkārtīgi smagas cīņas.
“Status qou” Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi grūti izmaināms, īpaši ekonomiskās krīzes periodā, kad dalībvalstu egoisms pieaug proporcionāli tās iedzīvotāju sašutumam par dzīves apstākļu pasliktināšanos. Taču viens virziens ceļā uz “patieso ekonomisko un monetāro savienību” (ar to saprotot labāk integrētu eirozonu) ir diezgan skaidri iezīmējies – tā ir banku savienība.
Idejas pamats – mazināt riskus
Doma par banku savienību pirmo reizi visai neskaidri izskanēja šā gada maijā, Eiropas Komisijai nākot klajā ar gadskārtējiem dalībvalstu Nacionālo reformu programmu novērtējumiem. Runājot par eirozonu, Komisija cita starpā pieminēja, ka tai būtu jāvirzās uz “banku savienību”, ar to saprotot kopīga banku uzraudzības mehānisma ieviešanu.
26.jūnijā, tieši pirms eirozonas valstu līderu samita, Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs nāca klajā ar ambiciozu vīziju par eirozonas pakāpenisku pārveidošanu manis jau minētajā “patiesajā ekonomiskajā un monetārajā savienībā”, iezīmējot četrus virzienus tās sasniegšanai – banku savienība, budžeta savienība, ekonomiskā savienība un “demokrātiskā leģitimitāte” jeb lielāku pilnvaru piešķiršana ES centrālajām institūcijām.
Runājot par banku savienību, Eiropadomes priekšsēdētājs minēja trīs jaunu institūciju jeb mehānismu izveidi. Pirmkārt, eirozonai (ar tiesībām pievienoties arī ne-eirozonas valstīm) kopīgu banku uzraudzības mehānismu; otrkārt, vienotu banku glābšanas mehānismu; treškārt, kopīgu depozītu garantiju fondu.
Pēc analītiķu domām, šādai sistēmai būtu viens galvenais mērķis – tādas situācijas radīšana, kurā banku problēmas vairs neietekmē dalībvalstu budžetus un valstu maksātspēju.
Īrijas vai Spānijas gadījumi skaidri rāda, ka pat pie sabalansētas valsts budžeta politikas lielu banku maksātnespēja un to glābšana par valsts budžeta līdzekļiem noved pie valstu maksātspējas problēmām, to kredītreitingu pazemināšanas, obligāciju cenu strauja pieauguma un galu galā smagas krīzes “reālajā ekonomikā” sakarā ar lielas naudas masas izņemšanu no aprites. Īsumā šo procesu mēdz dēvēt par “privātā parāda socializēšanu”.
Piemēram, minēšu, ka kredītreitingu aģentūra “Moody’s” neseno Francijas kredītreitinga pazemināšanu veica, tieši atsaucoties uz Francijas banku sektora lielo klātesamību eirozonas perifēro valstu tirgos, kas var ietekmēt Francijas valsts maksātspēju.
Dalībvalstu viedokļu pretrunas
Protams, tik vērienīgas pārmaiņas, kas faktiski prasa dalībvalstu lielu finanšu problēmu “kopiskošanu”, ir izsaukušas milzīgu pretestību no lielākajām ES donorvalstīm, pirmkārt, Vācijas, kā arī Eiropas Centrālās bankas. Jo vienalga, vai tas ir Eiropas Stabilitātes mehānisms, kurā dalībvalsts iemaksā naudu tieši, vai kādi citi mehānismi, gala rēķins tik un tā tiek piestādīts dalībvalstīm.
Pastāv arī citi pretrunu iemesli – Vācija grib kopīgo uzraudzības mehānismu attiecināt tikai uz eirozonas lielākajām bankām, lai ļautu no stingrās uzraudzības “izslīdēt” savām daudzajām mazajām “zemes bankām” (Landesbanken). Savukārt ārpus eirozonas esošās valstis, piemēram, Zviedrija procesu bremzē neskaidrības dēļ, kādā veidā juridiski var nodrošināt to pārstāvību vienotajā uzraudzības iestādē. Ja jaundibināmā iestāde tiek veidota Eiropas Centrālās bankas paspārnē, problēmas tikai padziļinās.
Pārmetumiem no ne-eirozonas valstu puses gan varētu būt dziļāks iemesls – ir skaidrs, ka, izveidojoties pilnīgai banku savienībai, tirgus dalībnieku uzticība eirozonas dalībvalstīm pieaugs, savukārt ārpus jaunās sistēmas palikušo valstu konkurētspēja banku sektorā varētu mazināties.
Šo problēmu dēļ eirozonas finanšu ministru sanāksmē 13.novembrī netika panākta nekāda vienošanās pat par banku savienības pirmā elementa – kopīgās uzraudzības iestādes – ieviešanu. Tas liek nopietni apšaubīt, vai sākotnēji izvirzītais mērķis tās izveidei jau no nākamā gada 1.janvāra ir reāls.
Komisijai jauna iniciatīva
Tikmēr Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu pagājušajā nedēļā nāca klajā ar līdz šim konkrētāko un ambiciozāko ceļvedi “patiesās ekonomiskās un monetārās savienības” izveidei, kurā lielākās pretrunas izraisošie pasākumi, kas prasa nopietnu ES līgumu pārskatīšanu, vienlaikus tiek atbīdīti uz tālāku nākotni.
Barrozu deklarē, ka galamērķis ir panākt situāciju, kurā “dalībvalstu pilnvarām veikt jebkādus nozīmīgus ekonomiskus un fiskālus pasākumus ir jātiek pakļautām dziļākai koordinācijai, īstenošanai un uzraudzībai Eiropas līmenī”, bet eirozonai “ir jābūt spējīgai integrēties ātrāk un dziļāk nekā pārējai Eiropai”. Tātad tēze par “divu ātrumu” Eiropu – eirozonas un ne-eirozonas izskan visai atklāti.
Kāds tad ir Barrozu piedāvātais turpmāko pasākumu grafiks? Īstermiņā (6 līdz 18 mēnešu laikā) būtu panākama pilnīga jau esošo pieņemto stingro fiskālo nosacījumu (t.s. ES likumdošanas “sešpaka” un “divpaka”) ieviešana attiecīgi ES vai eirozonas dalībvalstīs. Otrkārt, kopīgais banku uzraudzības mehānisms ir jāievieš, vēlams, jau no 2013.gada janvāra. Treškārt, pēc tā ieviešanas nepieciešams pietiekami ātri izveidot arī kopīgu mehānismu banku finanšu problēmu risināšanai (Single Resolution Mechanism). Ceturtkārt, pēc lēmuma pieņemšanas par nākamo ES daudzgadu budžetu ir jārada jauns fonds – “konverģences un konkurētspējas instruments” ES budžeta ietvaros, kura mērķis – “atbalstīt strukturālo reformu ieviešanu dalībvalstīs” un “stiprināt gludu Eiropas Monetārās sistēmas funkcionēšanu”.
Vidējā termiņā (18 mēneši līdz 5 gadi) Barrozu piedāvā panākt koordinētas ekonomiskās politikas – ieskaitot nodokļu un nodarbinātības – ieviešanu visā ES. Savukārt eirozonai ir jābalstās uz “pašu resursiem” un jāspēj nodrošināt atbalstu dalībniecēm, kas piedzīvo ekonomiskās grūtības. Jāapsver arī iespēja izveidot kopīgu parādu dzēšanas fondu (redemption fond) un eirozonas parādzīmes.
Savukārt ilgtermiņā (virs pieciem gadiem) eirozonai ir jāizveido kopīgs budžets, kura līdzekļi varētu tikt izmantoti grūtībās nonākušo dalībvalstu atbalstam, kā arī centralizēti jāizlaiž eiro obligācijas. Šajā termiņā tiek paredzēta arī pilnīga banku savienības izveide, acīmredzot ar to saprotot arī depozītu garantiju fonda ieviešanu.
Banku savienība – drošības spilvens Latvijai
Lai gan ir redzams, ka virzība uz pilnīgu eirozonas banku savienību būs ilgs un ērkšķains process, Latvijas teorētiskā iekļaušanās tajā pēc mūsu iestāšanās eirozonā varētu būt nozīmīga, lai neatkārtotos tādas krīzes, kāda iestājās pēc “Parex” bankrota.
Nepieciešamību pēc Eiropas līmeņa banku uzraudzības, glābšanas un depozītu garantijas mehānisma vēl vairāk pastiprina riskantās pēdējo gadu tendences Latvijas banku sektorā. Savā pēdējā ziņojumā uz tām norāda Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misija Latvijā; arī šo rindu autors ir centies pievērst uzmanību šīm tendencēm, tajā skaitā žurnālā “Ir”.
Bažu pamatā ir aizvien pieaugošais nerezidentu naudas apjoms Latvijas banku sistēmā gan depozītu, gan izsniegto kredītu veidā.
FKTK informācija liecina, ka nerezidentu noguldījumi Latvijas komercbankās gada laikā pieauguši par 27,4 procentiem, un, pēc pēdējiem datiem, ir pārsnieguši 6 miljardus latu. Tā ir summa, kas pārsniedz Latvijas valsts gada budžetu, un trīs ceturtdaļas no tiem ir pieprasījuma noguldījumi, kurus var izņemt bez jebkādām grūtībām. Arī aizvien pieaugošā nerezidentu kreditēšana pret depozītiem diezin vai būs Latvijas izaugsmes pamatā. Drīzāk tā ir “Kipras attīstības modeļa” vietēja variācija. Krīzes jeb t.s. “banku bēgšanas” brīdī tas var izraisīt ar nerezidentiem lielā apmērā strādājošo banku maksātnespēju un, kā norāda SVF, “caur valsts atbalstu depozītu garantiju shēmas veidā arī nozīmīgas nekontrolējamas valsts saistības”.
Citiem vārdiem – Latvijas nodokļu maksātājiem banku krīzes gadījumā atkal var nākties maksāt banku īpašnieku vietā, un šajā gadījumā maksāt citu valstu, pamatā, Krievijas iedzīvotājiem.
Diemžēl “Parex” krīze, kad valsts bija spiesta īsā laikā bankas “glābšanai” novirzīt ap 1,7 miljardus eiro, rāda, ka ar mūsu atrašanos tikai ES vien nepietiek, lai mēs saņemtu palīdzību centralizēti. Nosacīti sakot, mūs varētu glābt tikai “pilna” banku savienība ar glābšanas fondu un depozītu garantiju shēmu.
Šeit es gribētu pieminēt savu vēstuli ECB prezidentam Mario Dragi par to, kāpēc Latvija pretēji Zviedrijai un Dānijai, kas arī nav eirozonas valstis, nesaņēma ECB aizdevumu 2008.-2009. gada banku krīzes laikā. Viņa atbilde bija šāda: Latvija aizdevumu nesaņēma, bet Zviedrija saņēma tādēļ, ka tās valūta un ekonomika ir nozīmīga. Dānija saņēma arī tādēļ, ka tā, līdzīgi Latvijai būdama t.s. “valūtas maiņas mehānisma 2” dalībniece, peldināja savu valūtu 15% koridorā pret eiro, bet Latvija tikai 1% koridorā.
Citiem vārdiem – jūs esat tik maza valsts – tieciet paši ar sevi galā!
Ceļā uz banku savienību
Hronoloģija (2012. gads)
26. jūnijs. Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis van Rompejs pirms eirozonas galotņu samita nāk klajā ar priekšlikumiem virzībai uz patiesu ekonomisko un monetāro savienību, iezīmējot četrus pamatvirzienus:
1. Finanšu (banku) savienība – centralizēta banku uzraudzība; banku glābšanas mehānisms; kopīgs noguldījumu garantiju fonds;
2. Budžeta savienība – veselīgi valstu budžeti un to centralizēta uzraudzība; virzība uz kopēju parādzīmju izlaišanu;
3. Ekonomiskā savienība – kopīgi soļi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību, kā arī labi funkcionējošu vienoto tirgu;
4. Demokrātiskā leģitimitāte; lielāku pilnvaru došana ES centrālajai varai.
29. jūnijs. Eirozonas līderi piekrīt nepilnīgai banku savienībai – kopīgam eirozonas valstu banku uzraudzības mehānismam līdz ar tiesībām Eiropas Stabilitātes mehānismam (eirozonas glābšanas fondam) tiešā veidā rekapitalizēt bankas.
7. novembris. Ņemot vērā Vācijas skeptisko attieksmi pret iespējamo eirozonas kopīgo noguldījumu garantiju shēmu, Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi paziņo, ka banku depozītus arī turpmāk jāgarantē katrai dalībvalstij atsevišķi. Šis viedoklis sāk dominēt, radot bažas, ka banku savienības ideja tiek nodeldēta līdz kopējam uzraudzības mehānismam, kas nepalīdzētu pārraut saiti starp banku un valstu maksātnespēju.
16. novembris. Vācijas Centrālās bankas prezidents Jenss Veidmans atzīst, ka līdztekus kopīgajam banku uzraudzības mehānismam tomēr ir nepieciešams arī kopējs banku glābšanas mehānisms (bet, ne depozītu garantiju fonds).
28. novembris. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu nāk klajā ar vīziju par “padziļinātu un patiesu” ekonomisko un monetāro savienību, nosakot laika grafiku nepieciešamo pasākumu veikšanai. Tajā noteikts, ka īstermiņā (līdz 18 mēnešu laikā) ir jāievieš centralizēta banku uzraudzība un banku glābšanas mehānisms, bet ilgtermiņā (virs pieciem gadiem) pilnīga banku savienība, iespējams, ieskaitot kopīgu noguldījumu garantiju fondu.
13.- 14. decembris. Eirozonas samits, kurā van Rompejs plāno nākt klajā ar savu ceļvedi virzībā uz banku savienību.
2013. gada 1. janvāris. Sākotnēji plānotais datums centralizētās banku uzraudzības ieviešanai.
Autors ir Eiropas Parlamenta deputāts
Komentāri (45)
mjantons 04.12.2012. 08.16
Roberts lietas būtību ir izklāstījis vienkārši, bez liekām emocijām un uzslāņojumiem. Eirozona kā tāda netaisās grimt, bet vispirms bankām un pēc tam valdībām ir problēmas. Populistu solījumi,no kuriem sākumā mēģina izvairīties, vēlāk tik un tā tiek apmaksāti. Tādēļ banku uzraudzība un, vēl labāk- savienība, ir pareiza lieta. Un pievienošanās €zonai nav tikai bildīšu nomaiņa uz zīmēm vai klaigas par tirgotāji “milzīgo”grābienu cenas noapaļojot vai arī viņu milzīgiem zaudējumiem nomainot kases aparātu kastītes. Ko tad maksāja PVN likmes izmaiņa par 1%?
Ja šādu jautājumu nodod referendumā izlemšanai, tad Back in USSR konsolidēsies ar pseidonacināļiem un gaidām nepatikšanas. Es ļoti ceru, ka koalīcija nesadomās aicināt izteikt tautu savas domas un pārbalsot SC un citas PSRS pabiras.
5
Signija Aizpuriete > mjantons 04.12.2012. 10.36
———Juris Ozoliņš (..)
Ja šādu jautājumu nodod referendumā izlemšanai, tad Back in USSR konsolidēsies ar pseidonacināļiem un gaidām nepatikšanas.
==============================================================================
Par ko tad vakardienas biedri, dziesmotā ‘jampadrača’ 1988.- 1991.gg. dalībnieki – šodienas jaun-kungi tā satraukušies? Vai tad robčiku, godmaņu u.c. demokrātu-eirokrātu īstenotās prihvatizācijas, denacionalizācijas un konsolidācijas procesos aplaimotā Latvijas tautas daļa (80%)tagad nespēs objektīvi novērtēt EURO ieviešanas labumus? Un, ja lielākā daļa nespēs, tad tak var ATCERĒTIES 1991.gadā decembrī īstenoto, kad lielākā daļa politikāņu noignorēja padomju tautas izteikto vēlmi 1991.g. marta referendumā par PSRS saglabāšanu.
0
manatuja > mjantons 04.12.2012. 15.34
viniem galvenais tikt no austrumu lahca projam un visu deliget eiropai, jo pashiem nav saimnieku gens…. bet gan kalpa gens.
0
Signija Aizpuriete > mjantons 04.12.2012. 10.48
——-Juris Ozoliņš (..)
Es ļoti ceru, ka koalīcija nesadomās aicināt izteikt tautu savas domas un pārbalsot SC un citas PSRS pabiras.
==============================================================================
Vai tad Latvijas bij. inteliģenti, šodienas EURO intelektuāļi bez klusajām cerībām arī kādu deklarāciju, manifestu vai vismaz kāda tusiņa ietvaros sacerētu petīciju nevarētu uzrakstīt, parakstīt (apzīmogot) – un uz Melngalvju namu liel-kungam Bērziņam aizsūtīt? Tāds atbalsts ļoti noderētu ‘veiksmes stāsta’ turpināšanai EURO pavēnī, kuru dažs labs profesors ar tādiem dīvainiem pētījumu secinājumiem cenšas pamatot:
‘Pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas emigrējuši vismaz 200 000 cilvēku, kas šodienas cenās Latvijai radīja zaudējumus ap 100 miljardu latu apmērā, atklāj 2011. gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs profesors Mihails Hazans.’ (BNN, 2011.gada 10.novembris)
– ‘Cilvēki no Latvijas emigrēs vēl trīs četrus gadus, kuru laikā valsti pametīs vēl aptuveni 100 000 iedzīvotāju, prognozē 2011. gada Spīdolas balvas ekonomikā ieguvējs, Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.’
http://bnn.lv/eksperts-tuvako-gadu-laika-latviju-pametis-vel-100-000-cilveku-46702
0
Sandris Maziks > mjantons 05.12.2012. 00.04
Jānis
Vaņa, varbūt parunāsim par jūsu tūkstots gadu verdzības un negatīvās selekcijas laikā izcelto verga gēnu?
0
manatuja > mjantons 05.12.2012. 11.30
tavas valsts karogu austrumu laacha lacena saplosa
http://www.youtube.com/watch?v=Z-SgO-k-hGQ
0
briezadels 04.12.2012. 12.14
Eirozona mums tiek piedāvāta kā līdzeklis, lai cīnītos ar nerezidentu depozītu radīto banku nestabilitāti. Bet vai nav izskatāmi arī citi varianti? Piemēram Šveices banku regulators ir uzdevis Šveices bankām samazināt nerezidentu depozītu apjomus, jo nav pārliecības par to, ka bankas nopelnīs solītos procentus vispārējas ekonomiskas neskaidrības apstākļos. Rezultātā Šveices bankas tagad piedāvā pieņemt nerezidentu depozītus par negatīvu procentu (noguldītājam jāpiemaksā par naudas turēšanu Šveices bankās). Mans jautājums – vai mūsu banku regulatoram nebūtu mazliet jāsarosās, lai cīnītos ar disproporcijām un nestabilitāti, pirms citu sarežģītu mehānismu apskatīšanas?
0
Janka, Janic 04.12.2012. 07.19
taapeec vien mums jaatiek eirozonā , krievi muusu banku sisteemu nograus vienaa raavienaa , interesanti ko Pauls saka šajaa gadiijumaa , tik dikti bija apvainojies uz valsti kad krievs nolaupiija miljonu ,…skaidri tagad redzams , kaadeeļ tik ļoti zombee ļaudis pret eiro., veel dereetu vienotu tieslietu sisteemu , tad aatri atrastos aiz resteem lembes , šķeeles šleseri….
12
0
-5
Atbildēt
0
-5
Atbildēt
+1
-5
Atbildēt
0
-4
Atbildēt
+1
-2
Atbildēt
+3
-4
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
+1
-1
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
+1
0
Atbildēt
@dzerkaleliva > Janka, Janic 05.12.2012. 00.25
Ja ar latviešu tautu un valsti saproti nicināmo kliķi ar Dombrovski, Vilku, Repši un Rimšēvicu priekšgalā, tad esi pareizi novērojis man ir patiesi dziļš nicinājums pret šiem kangariem, euro un Briseles dibenlaižām, kuriem cilvēki vienmēr ir bijuši tikai cipariņi viņu budžetu rēķinos. Līdz tādam līmenim, ka bankas vadonis savam slimajam bērnam slimnīcā zāles dot neļāva, jo tas neatbilda viņa slimajiem ciparu priekšstatiem.
————————–
Man patiešām ir dziļš un nedzēšams nicinājums pret šiem sadistiem un mozohistiem, kas pakļāva tautu absolūti nevajadzīgām ciešanām, kad visas iepriekšējo valdību sastrādātās glupības varēja risināt absolūti savādāk. Domājot par tautu, nevis domājot par to, kā mēs izskatīsimies ārzemju kreditoru acīs un ko par mums padomās Brisele, vai saglabāsim uzticību Briseles acīs.
—————————————————-
Pie tam šis politikas veids un domāšana joprojām ir dominējošā un neviena problēma ilgtermiņā nav atrisināta, bet uzpūsts tikai jauns daudz bīstamāks burbulis un radīta jauna atkarība no Krievijas mafijas nevis zviedru banku naudas.
0
dzerkaleliva > Janka, Janic 05.12.2012. 00.48
Jā un nejauc mani ar kurmjiem. Un beidz runāt rupjības ar mani sarunājoties. Esmu to jau tev vairākkārt teicis. Ja, neesi pamanījis, tad nekad neesmu aizskāris NA, ne tevi, un NA atbalstu tikai tā iemesla dēļ, ka viņi tiešam kaut ko dara Latvijas, nevis Briseles dēļ. Cik nu viņi var un ne jau tēvzemieši un ne jau Zīle un Co.
0
dzerkaleliva > Janka, Janic 04.12.2012. 21.52
Uz jūliju kursam esot ap 1.40, Vācija un Francija būs ārā no eksporta tirgiem, tāpat pārējā Eiropa, kurai EURO vai valūta cieši tam piesaistīta, Latviju ieskaitot, kursa dēļ preces paliks konkurēt nespējīgas un uzņēmumi pelnīt nespējīgi. Dragi vairs kursu, dēļ visu idiotu iebildumiem, kā nekā zelta standarts, zemē nodzīt nespēs, kā tas izdevās šovasar. Zemais EURO kurss audzēja arī mūsu eksporta spēju uz ārpus Eiropas tirgiem. Par to šeit neviens eksperts nerunāja, bet nu kurss šaujas debesīs, jeņķi dolāru dzen zemē un Eiropai ir kirdiks gribi vai negribi.
——————————-
Ap vasaru dienvidos bezdarbs būs ap 50%, pašreizējo 35% vietā, sāksies reāli nemieri, Spānija izjuks, Francijā būs kārtējā revolūcija, Itālijā pie varas nāks partija, kas pieprasa defoltēt un pamest EURO zonu (tai ir pavisam reālas izredzes aprīļa vēlēšanās uzvarēt) un ceru, ka Latvijas Bankas vadībai un vēl dažam labam konsolidētājam pietiks drosmes uztaisīt harikiri vai vismaz klusām nošauties
0
dzerkaleliva > Janka, Janic 05.12.2012. 00.32
Ja tev nav skaidrs, kā funkcionē preču eksports, kā rodas bezdarbs, kā nodrošināt ražošanu, tad varam šīs lietas apspriest. Bet valdošajai neoliberāļu, banksteru, poltiķu kliķei ar ražošanu, eksportu, demogrāfijas un tautas sociālo problēmu risināšanu nav nekāda sakara. Tos interesē tikai viens iestāties EURO un iesmērēt šo ideju vismaz daļai tautas, lai padarītu to kaut cik leģitīmu.
—————–
Ja tu šo kliķi sauc par tautu, tad tev pašam ir dziļas problēmas ar sapratni, kas tad patiesībā ir Latvija un Latvijas tauta.
—————–
Zini tauta un Latvijas noteikti nav iestāšanās EURO un atbalsts konsolidācijas politikai. Atbalsts sociālās sistēmas, izglītības, ražošanas un visa pārējā nīcināšanas politikai, lai tikai cipari būtu čikī. Tam visam nav nekāda sakara ar cieņu pret Latviju.
—————————–
To viņi tikai mēģina ieborēt, ka ja tu esi pret to ko dara Vilks, Dombrovskis, Rimšēvics un pārējā kliķe, tad esi pret Latviju un par Krieviju. It kā nebūtu alternatīvas. Man nav problēmas ar to, ka esmu no Austrumeiropas un, ka Latvijas kaimiņos ir Krievija. Man nevajag savu kompleksu slāpēšanai glupības par Ziemeļu centru. Man pietiks, ja kāds patiešām sāks domāt par tautu šajā valstī, nevis par nekam nevajadzīgiem saukļiem.
——————————–
Būtu tiešām jauki, ja kāds sāktu domāt par lumpeniem. Jo savādāk ārpus Rīgas visu var sastumt bedrē un pusi Rīgas arī, ar dažiem buldozeriem. Varbūt tāda cieņa tev imponē, man nē.
0
dzerkaleliva > Janka, Janic 05.12.2012. 02.10
Šitais labs.
———————————
“Latvijas ceļa uz eiro” sakarā jāatzīmē: eirozona mums tiek “pārdota” nevis tās aktualitātē, kas ir katastrofāla, bet gan tās uzspodrinātajā reprezentācijā.
———————————-
Ieslodzītajam, kurš ņem vērā gan tautas nostāju attiecībā uz eiro drīzu ieviešanu, gan propagandas vēstījumus dažādos medijos, gan visnotaļ drūmo situāciju kā Eiropas, tā visas pasaules ekonomikā, Latvijas valdības uzņemtais kurss, ticība eiro garantētai valsts augšupejai atgādina utopisku sapni vai pat reliģisku dogmu – eirozona kā gaidītā pestīšana. (Meklēt reliģisku dogmu, kuru neapšaubot var cerēt uz glābšanu, īpaši interesanti ir taupības pasākumu slavēšanas gadījumā – katrā ziņā tur skaidrāk izpaužas reliģiskais, jo tiek runāts par ciešanām, kas jāpārdzīvo, lai pēc tam piedzīvotu augšupeju. Pretējais viedoklis ir ateisms, tas šobrīd ir ļoti populārs, un ar to, kā uzsver Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka, ir jācīnās, “parastajiem cilvēkiem” vienkāršoti skaidrojot svarīgus jautājumus, “cilvēku galvās ir pilnīga putra”
—————————————————-
Artis Ostups: Par kāda sapņa vardarbību
http://satori.lv/raksts/5105/Artis_Ostups/Par_kada_sapna_vardarbibu
0
oktaavs > Janka, Janic 04.12.2012. 11.10
Kapēc tad krievi mūsu banku sistēmu nav nogrāvuši līdz šim ? Tapēc, ka sevišķi stipri mīl Latviju, vai arī 20 gadu laikā nevarēja saņemties ?
0
dzerkaleliva > Janka, Janic 05.12.2012. 01.57
Lācenes Mades slepkavības patiesais autors, sievas krāpējs, mazu bērnu pametējs un Lemberga tiesātājs.
http://img1.kasjauns.lv/galerijas/ligatne_atgriezas_laci/11_ligatnes_lacumaja.jpg
0
dzerkaleliva > Janka, Janic 05.12.2012. 01.58
Ceru, ka lāči ar viņu izdarīs to pašu, ko viņš lika izdarīt ar Madi.
http://img1.kasjauns.lv/galerijas/ligatne_atgriezas_laci/10_ligatnes_lacumaja.jpg
0
dzerkaleliva > Janka, Janic 05.12.2012. 01.55
Paskaties uz šito ķēmu, Lemberga apkarotāju.
Lembergs apzog tautu, fakts, Lembergs dod kukuļus un uzpērk politiķus, fakts. Lembergs ir pelnījis sodu, fakts.
Bet, Lembergs nebendē tautas mīlētus zoodārza dzīvniekus un nekrāpj sievu un nepamet mazus bērnus. Nu, nevaru, lai kā gribētu pateikt, ka šitais džeks ir labāks par zagli Lembergu. Ko šitais džeks ir izdarījis Latvijas un kaut vai savu bērnu labā? Neko. Ne jau viņam tiesāt Lembi.
—————————————–
Vai dzīvniekus nošpricēs?
No neoficiāliem avotiem dzirdēts – ministrijā esot apspriesta iespēja Līgatnes dabas taku iemītniekus vienkārši eitanazēt jeb nošpricēt.
Ministrijas attieksme pret Līgatnes lāčiem esot saistīta ar ministra Edmunda Sprūdža emocionālo attieksmi – viņš esot dusmīgs, ka Līgatnes lāči sagādājuši viņam nepatīkamus mirkļus un apkaunojumu viņa politiskās karjeras spožajā ceļā un tāpēc par šiem lāčiem viņš negribot vairs neko dzirdēt. Oficiāli gan ministrs saka gludākus un sabiedrisko attiecību speciālistu pieķemmētākus vārdus, taču finansiālā attieksme un tās sekas ir skaidri redzamas. Bet arguments, ka naudu nedos, jo parka vadība neprot to pienācīgi apsaimniekot, izčākst, ja redz gan Baibas Pavlovičas gan citu parka darbinieku pašaizliedzīgo un rūpīgo darbu.
Lāči atgriezušies Līgatnē. Vai nākamgad dzīvniekus nošpricēs?
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/102238/laci-atgriezusies-ligatne-vai-nakamgad-dzivniekus-nosprices
0
Signija Aizpuriete > Janka, Janic 04.12.2012. 11.38
———west Kapēc tad krievi mūsu banku sistēmu nav nogrāvuši līdz šim ? Tapēc, ka sevišķi stipri mīl Latviju, vai arī 20 gadu laikā nevarēja saņemties ?
==============================================================================
Pajautā Robčikam vēl par doļāriem, var būt eiroparlamentā strādājot Robčiks tā aci uztrennējis, ka var atšķirt ne tikai abramovičus no lembergiem, bet arī atšķirību naudiņā (ciparu kompī), kas kā ‘investīcijas’ ienāk Latvijā?
0
Sandris Maziks > Janka, Janic 05.12.2012. 01.03
korporācija konsolidācija
Man arī nekas nebūtu pretī pakritizēt Dombrovska valdību, bet kā lai to dara, kamēr Šļesera-Kalvīša valdība vēl nav sasprauzta uz mietiem Doma laukumā?
Visā ir jāievēro samērīgums.
0
Sandris Maziks > Janka, Janic 04.12.2012. 23.19
korporācija konsolidācija
Vai neesi kurmītis, kurš pamainījis savu izkārnīšanās taktiku? Tie paši slavējamie čekisti un pederasti(čekas pederasti) un tas pats nicinājums pret latviešu valsti un tautu.
0