Tapis jauns Latvijas valdības videosižets, kurā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) stāsta, kāpēc Latvijai izdevās izkļūt no ekonomiskās krīzes un kādi ir valsts makroekonomiskie sasniegumi pēckrīzes periodā.
Trīs minūšu garajā videomateriālā, kas ir pieejams vietnes “Youtube” Valsts kancelejas profilā, sākumā tiek citēts ASV ekonomists Pols Krugmans, kurš sacījis, ka neviens nav spējīgs atjaunot uzticību tirgum, izņemot Latviju.
Videosižetā premjers stāsta par pēdējā gadā sasniegto ekonomisko izaugsmi, kas pārsniegusi 10% un par eksporta izaugsmi, kas ir 30%. Runājot par veidiem, kā Latvija pārvarēja ekonomisko krīzi, viņš min, ka tas notika, īstenojot fiskālo konsolidāciju, bet ekonomikas stimulēšanai tika izmantots Eiropas Savienības fondu finansējums, ko izlietoja gan sociālās nozares, gan arī eksporta pasākumu atbalstam. Tāpat viņš uzsver, ka cīņā ar ekonomisko krīzi tika samazināts administratīvais aparāts, īstenotas strukturālās reformas.
Šo videosižetu trešdien pirmo reizi prezentēja Berlīnē, kur notika Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēstniecību un Konrāda Adenauera fonda kopīgi rīkotā diskusija “Jauns paraugs Eiropas Ziemeļos? – Igaunija, Latvija, Lietuva un ES nākotne”.
Videostāstu veidojusi kompānija “3K”, kas uzvarēja publiskajā iepirkumu konkursā. Video izveidošana izmaksājusi 300 latus, ziņo LETA.
Komentāri (29)
manatuja 30.11.2012. 10.09
No vienas puses no parādu viedokļa Latvijas un Grieķijas situācijas ir ļoti atšķirīgas. Grieķijas parādu lielākoties veido valsts parāds valdības obligāciju veidā – kopumā 350 miljardi eiro un šīs obligācijas galvenokārt pieder Francijas un Vācijas bankām. Grieķija ir Eirozonas locekle. Visbeidzot, grieķi aktīvi piedalās protesta akcijās, tādējādi izdarot spiedienu uz politiķiem un liekot viņiem vairāk pārdomāt savus lēmumus. Saliekot šos visus punktus kopā, ir redzams, ka Grieķijas bankrots skartu visai daudzu pušu intereses, taču tanī pat laikā ir spiediens cīnīties arī par labākiem aizdevuma nosacījumiem. Latvijā ir visai atšķirīga situācija. Mūsu lielākā parāda daļa ir privātā sektora parādi un konkrēti Skandināvijas banku parādi. Latvija nav Eirozonas locekle un visbeidzot Latvijas cilvēki neprotestē. Tā vietā viņi pamet valsti. Tātad pie mums nav politiskā spiediena politiķiem cīnīties par labākiem aizdevuma nosacījumiem. Viņi ir priecīgi atmaksāt naudu SVF un Pasaules bankai un tā vietā aizņemties no privātā sektora. ….. http://blog.janisberzins.lv/
1
0
0
Atbildēt
@Stasija > manatuja 10.12.2012. 15.46
Baig palīdzeja http://atrais.lv/ uz 3 dienam bez maksas aiznemos :) ………..
0