Video: Premjers stāsta, kāpēc Latvija pārvarēja ekonomisko krīzi

No vienas puses no parādu viedokļa Latvijas un Grieķijas situācijas ir ļoti atšķirīgas. Grieķijas parādu lielākoties veido valsts parāds valdības obligāciju veidā – kopumā 350 miljardi eiro un šīs obligācijas galvenokārt pieder Francijas un Vācijas bankām. Grieķija ir Eirozonas locekle. Visbeidzot, grieķi aktīvi piedalās protesta akcijās, tādējādi izdarot spiedienu uz politiķiem un liekot viņiem vairāk pārdomāt savus lēmumus. Saliekot šos visus punktus kopā, ir redzams, ka Grieķijas bankrots skartu visai daudzu pušu intereses, taču tanī pat laikā ir spiediens cīnīties arī par labākiem aizdevuma nosacījumiem. Latvijā ir visai atšķirīga situācija. Mūsu lielākā parāda daļa ir privātā sektora parādi un konkrēti Skandināvijas banku parādi. Latvija nav Eirozonas locekle un visbeidzot Latvijas cilvēki neprotestē. Tā vietā viņi pamet valsti. Tātad pie mums nav politiskā spiediena politiķiem cīnīties par labākiem aizdevuma nosacījumiem. Viņi ir priecīgi atmaksāt naudu SVF un Pasaules bankai un tā vietā aizņemties no privātā sektora. ….. http://blog.janisberzins.lv/