Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai ir otri zemākie ES

ES vidēji sociālās aizsardzības izdevumi veido 29,4% no IKP

Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai ir otri zemākie starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja “Eurostat” dati par 2010.gadu.

2010.gadā Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai, tajā skaitā pensijām, slimības un bezdarba pabalstiem, veidoja 17,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ziņo LETA. Zemāki izdevumi starp ES valstīm bijuši tikai Rumānijā, kas sociālajai aizsardzībai 2010.gadā veltīja 17,6% no IKP.

Trešie zemākie izdevumi sociālajai garantijai 2010.gadā bijuši Igaunijā un Bulgārijā – 18,1% no IKP.

Visaugstākie sociālās aizsardzības izdevumi ir Francijā – 33,8%, Dānijā – 33,3% un Nīderlandē – 32,1% no IKP. ES vidēji sociālās aizsardzības izdevumi veido 29,4% no IKP.

Atšķirības sociālo izdevumu līmenī atspoguļo gan dzīves līmeņa atšķirības, gan atšķirīgas sociālās aizsardzības sistēmas un dažādas demogrāfiskās, ekonomiskās, sociālās un institucionālās struktūras, norāda “Eurostat”.

Kopā Eiropas Savienībā 45% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem veidoja izdevumi vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām, 37% – izdevumi slimības, veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem, pa 8% – izdevumi ģimenes un bērnu pabalstiem, 6% – izdevumi bezdarba pabalstiem un 4% – izdevumi pabalstiem mājokļiem un sociālās atstumtības mazināšanai.

Polijā vecuma un apgādnieku zaudējumu pensiju izmaksas veido 60,9% no sociālajiem izdevumiem, bet Īrijā 23,4%. Latvijā vecuma un apgādnieku zaudējumu pensiju izmaksas 2010.gadā veidoja 53,5% no sociālās aizsardzības izdevumiem, kas ir ceturtā lielākā proporcija starp ES valstīm.

Igaunijā šis rādītājs ir 44,2% un Lietuvā 44%, kas ir tuvu vidējam ES līmenim.

Latvijā maksātie slimību, veselības aprūpes un invaliditātes pabalsti veido 28,4% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem, kas ir otrs zemākais līmenis starp ES valstīm.

Pabalstos ģimenēm un bērnu kopšanai Latvijā 2010.gadā tika izmaksāti 8,5% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem, kas atbilst vidējam ES līmenim.

Bezdarba pabalsti veidoja 7,4% no visiem izdevumiem, kas ir sestais augstākais līmenis, bet pabalsti mājokļiem un sociālās atstumtības mazināšanai veidoja 2,2% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem, kas ir desmitais zemākais līmenis starp ES valstīm.

Kā jau iepriekš ziņoja biznesa portāls “Nozare.lv”, Latvijas izdevumu apjoms sociālajai aizsardzībai 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu samazinājies par 5,9%.

Pagājušajā gadā Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai bija 2,147 miljardi latu jeb 15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 2,8 procentpunktiem mazāk nekā 2010.gadā, kad tie bija 17,8% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākais izdevumu samazinājums – par 39,5% – saistīts ar atbalstu bezdarbniekiem. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam samazinājās no 89 miljoniem latu 2010.gadā līdz 44 miljoniem latu 2011.gadā jeb par 50,8%.