Zaļākā valsts pasaulē piesārņotākās jūras krastā?

Atziņas pēc sociālās kampaņas par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē

Latvijas iedzīvotājiem ir paveicies dzīvot pie Baltijas jūras. Tā ir viena no lielākajām Latvijas bagātībām, gan raugoties no tautsaimniecības viedokļa, gan arī emocionālā ziņā – skaistā piekraste piesaista atpūtniekus, dabas mīļotājus, dabas pētniekus. Laikā, kad mediju uzmanība ir pievērsta krīzei un nākotnē plānotajam ekonomikas izrāvienam, mēs palaižam garām to, ka arī Baltijas jūrai ir krīze un, iespējams, mūsu bērni un mazbērni nevarēs jūrā zvejot zivis, peldēties, būvēt smilšu pilis un priecāties par skaisto piekrasti, jo mēs nebūsim pietiekami parūpējušies ar jūru.

Oktobrī biedrība „homo ecos:” īstenoja sociālo kampaņu „Latvija – zaļākā valsts pasaulē?”, kur jautājām, vai Latvija var tiekties pēc zaļākās valsts statusa, ja tās krastos ir piesārņota jūra. Kampaņas laikā tikāmies ar piejūras pašvaldību pārstāvjiem, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, jauniešiem – ļoti daudziem cilvēkiem, kuriem rūp Baltijas jūra un kuri darbojas, lai to atveseļotu.

Apkopojot kampaņas laikā iegūto informāciju, sapratām, ka ir vairākas labas un vairākas sliktas ziņas par Baltijas jūru, ko ir svarīgi pavēstīt.

Sliktā ziņa: Baltijas jūra ir kritiskā stāvoklī

Baltijas jūra patiešām ir kritiskā stāvokli. Kā būtiskākie riski jāmin eitrofikācija, bīstamās vielas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un jūrniecība. Baltijas jūrā ir izveidojusies „mirusī” zona 60-100 000 km2 platībā, jūras zivīs un dzīvniekos uzkrājas bīstamas vielas, 69 zivju un dzīvnieku sugas ir apdraudētas. Galvenie piesārņojuma avoti ir lauksaimniecība, mājsaimniecības un rūpniecības notekūdeņi, kuģu notekūdeņi un gāzes, kas rodas no fosilo kurināmo dedzināšanas.

Jāpiebilst, ka jūras sateces baseinā dzīvo gandrīz 90 miljoni iedzīvotāju valstīs ar salīdzinoši augstu (un arīdzan joprojām pieaugošu) dzīves līmeni, tāpēc viņu ekonomiskās aktivitātes slodze uz Baltijas jūru ir liela. Arī klimata pārmaiņām būs ietekme uz Baltijas jūru – palielinoties nokrišņu daudzumam, palielināsies no ieskaloto lauksaimniecības organisko vielu daudzums, kļūstot siltākam, arī ūdens temperatūra mainīsies un radīs papildus draudus bioloģiskajai daudzveidībai.

Labā ziņa: Baltijas jūras reģiona valstis sadarbojas, lai jūru atveseļotu

Baltijas jūras reģiona valstis ir apzinājušās, ka Baltijas jūras piesārņojums ir izaicinājums, kas jārisina visām valstīm kopā, jo piesārņojums, kas radies vienā valstī, ietekmē visu Baltijas jūru un attiecīgi visas valstis, kas atrodas Baltijas jūras krastos. Valstis ir pieņēmušas vairākas svarīgas vienošanās un uz tām attiecas EK direktīvas. Var teikt, ka Baltijas jūra ir viena no vislabāk pārvaldītajām jūrām. Valstis ir vienojušās par kopīgiem mērķiem un tām ir pieejami dažādi instrumenti, lai atveseļotu Baltijas jūru.

Piemēram, 2000.gadā stājās spēkā ES Ūdens struktūrdirektīva, kuras mērķis ir sasniegt labu ūdens stāvokli līdz 2015.gadam. 2007.gadā tika pieņemts Helsinku komisijas Baltijas jūras rīcības plāns, kas paredz Baltijas jūras laba ekoloģiskā/vides stāvokļa atjaunošanu līdz 2021.gadam. 2011.gadā apstiprinātajā ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020.gadam paredzēja apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu servisu zudumu.

Visietekmīgākais politikas plānošanas dokuments ir ES Jūras stratēģijas pamatdirektīva, ko pieņēma 2008.gadā. Arī tā izvirzīja mērķi visu Eiropas jūru laba ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanu jau līdz 2020.gadam.

Sliktā ziņa: labiem nodomiem neseko aktīva rīcība

Diemžēl ar labiem nodomiem un apņemšanos vien situāciju nevar būtiski uzlabot. Jāatzīmē, ka vairākās jomās situācija Baltijas jūrā sāk uzlaboties, tomēr ir pamatotas bažas, ka Baltijas jūras reģiona valstis nesasniegs kopīgos mērķus jūras atveseļošanai līdz 2015. vai 2020.gadam.

Pasaules dabas fonda izvērtējumā (Baltic Sea Scorecard 2011) ir atzīmēts, ka Baltijas jūras reģiona valstis ir apņēmušās izmantot tām pieejamos instrumentus, pieņemt politiskos lēmumus un īstenot pasākumus, lai tos izmantotu, tomēr ir skaidrs, ka valstis ne vienmēr īsteno savas ambīcijas un solījumus, diskusijām ne vienmēr ir sekojusi rīcība.

Latvija daudzos kritērijos ir saņēmusi ļoti zemu novērtējumu, turklāt vērtējums ir bijis zems vairāku gadu ziņojumos. Iespējams, tas ir rezultāts tam, ka Latvijā nedarbojas atsevišķa jūrniecību koordinējoša iestāde, līdz ar to nav institūcijas, kam Baltijas jūras atveseļošana būtu prioritāte.

Labā ziņa: ikviens no mums var palīdzēt Baltijas jūrai

Kampaņas laikā sapratām, ka Baltijas jūra ir svarīga daudziem Latvijas iedzīvotājiem un rūpes par Baltijas jūru var izpausties dažādos veidos. Baltijas jūra ir svarīga pašvaldībām, kas sakārto savu ūdenssaimniecību, atkritumu saimniecību, tīra un labiekārto pludmales, izglīto iedzīvotājus vides jomā. Baltijas jūra ir svarīga nevalstiskajām organizācijām un valsts pētniecības institūtiem, kas veic zinātnisku izpēti un sabiedrības izglītošanu. Baltijas jūra ir svarīga ar bērniem – krāsošanas konkursā bērniem no visām Latvijas malām saņēmām 1219 zīmējumus un vēlējumus Baltijas jūrai!

Tas atgādina, ka Baltijas jūra nepieder tikai mums, tā pieder arī mūsu bērniem un viņu bērniem, bet, raugoties uz situāciju Baltijas jūrā patlaban, nevaram apsolīt, ka arī viņi varēs droši spēlēt pludmales volejbolu, peldēties jūrā, mieloties ar jūras zivīm.

Baltijas jūra ir svarīga arī mums, tāpēc aicinām katru cilvēku apzināties atbildību par Baltijas jūru un saprast, ka mēs katrs esam saistīts ar jūru, ko ietekmē piesārņojums no lauksaimniecības, rūpniecības, pilsētu notekūdeņiem un arī mājsaimniecību radītais piesārņojums.

Baltijas jūra sākas arī mūsu mājā – jūras veselība ir atkarīga no tā, cik daudz un kādu sadzīves ķīmiju mēs lietojam, vai nododam bīstamos atkritumus īpašajās savākšanas vietās. Baltijas jūras veselība ir arī atkarīga no tā, vai esam apzinīgi pilsoņi un rūpes par jūru izpaužam, pārliecinoties, ka pašvaldība sakārto ūdenssaimniecību un atkritumu saimniecību, lai pēc iespējas mazinātu negatīvo ietekmi uz Baltijas jūru, pieprasot, lai valsts labie nodomi Baltijas jūras aizsardzībā tiek pārvērsti rīcībā un atbalstot iesākto Baltijas jūras reģiona valstu sadarbību Baltijas jūras atveseļošanā.

Nodarbībās jauniešiem par Baltijas jūru kampaņas laikā runājām par mūsu rīcību, lai palīdzētu Baltijas jūrai. Jaunieši apņēmās nepiesārņot dabu, piedalīties vides sakopšanas talkās, nodot baterijas un elektriskās ierīces īpašajos savākšanas punktos, šķirot atkritumus, runāt ar vecākiem par sadzīves ķīmijas lietojuma samazinājumu, nelietot vienreiz lietojamos plastmasas traukus. Tā ir rīcība, kas parāda, ka jaunieši ir gatavi dot savu ieguldījumu zaļākai Latvijai un tīrākai Baltijas jūrai.

Ko tu apņemsies darīt Latvijas un Baltijas jūras labā?

Autore ir biedrības „homo ecos:” vadītāja