Jaunās mākslas filmas tehniskos un sižetiskos defektus pēcsvētku gaisotnē pārspēj nacionālās pacilātības noskaņa
Nacionālā patosa un sporta filmu nodrillētāko dramaturģijas recepšu pilno „Sapņu komandu 1935″ ne par tehniski, ne sižetiski kvalitatīvu kinodarbu dēvēt nevar. Taču pēcsvētku pacilātības noskaņās pirmizrādītā filma pāris dienu laikā ir kļuvusi par publiku sajūsminošu hītu. Kur noslēpums?
Spriežot pēc tā, cik ļoti plašai auditorijai tika mērķēti un centās izpatikt Aigara Graubas un Andreja Ēķa iepriekšējie darbi, lentes popularitāte nav pārsteigums. Taču par spīti filmas pozitīvajai morālei par latviešu krampi, varēšanu un veidotāju sūrajiem centieniem uztaisīt patriotisku, tomēr holivudiski universālu kino, veiksmes gadījumā arī izrādāmu ārpus Latvijas, „Sapņu komanda” cieš no lēruma tehniskajām neizdarībām. Tādas nianses kā nesinhronā skaņa uz nacionālās pacilātības fona ir komfortabli atstātas ēnā.
Tikmēr publikas pievilināšanas nolūkos filma dižojas ne tikai ar pašmāju vidē ļoti pazīstamu aktieru ansambli, bet arī populārām sejām no vides, kas ar kino un aktiermeistarību ir saistītas vien attāli. Var, protams, priecāties, uz ekrāna ieraugot pazīstamas sejas, piemēram, no televīzijas, taču, vai lentes veidotāju tandēms, Spānijas valstsvienības kapteiņa lomai izvēloties LNT „seju” Māri Grigali, tiešām domāja, ka zālē sēdošie spēs viņu sasaistīt ar konkrēto personāžu, nevis uztvers kā filmdaru amzieri?
Savukārt ne visi aktieri kino objektīva priekšā spēlē tikpat lieliski kā uz teātra skatuves. Kombinācijā ar pagalam dīvaino kadrējumu un neizteiksmīgo gaismojumu rodas pārmērīgas teatralitātes iespaids, kas brīžam atgādina kariķētu mēmo kino.
Taču sports nacionālās pašapziņas spodrināšanai ir krietni praktiskāks par atgriešanos pie pašu vēstures tumšākajiem brīžiem (skat. „Rīgas sargus” un „Baigu vasaru”), jo ir dramaturģiski pateicīgāks. Pat inscenētam sporta sacensību atainojumam piemīt dabiska deva spriedzes. Komandas izraušanās uz Eiropas čempionātu Ženēvā ir samontēta ar pietiekami lielu dinamiku, lai dažbrīd šķistu arī aizraujoša.
Ja „Sapņu komandā” kaut kas ir uzslavas vērts, tad, abstrahējoties no problēmu gūzmas, tā ir valstsvienības tikpat kā nezināmā triumfa izvilkšanu no vēstures aizmirstības. Tā arī ir lentes veiksme, jo tieši apziņa par notikumu piesaisti pagātnes realitātei, it īpaši īstās „Sapņu komandas” skaudrajiem, kara un totalitāro varu sapostītajiem likteņiem, kaut cik spēj novērst uzmanību no vājā tehniskā izpildījuma un radīt daudz maz pozitīvu pēcgaršu.
*** “Sapņu komanda 1935” (2012), rež. Aigars Grauba
Autore ir kino kritiķe
Komentāri (92)
buchamona 21.11.2012. 11.19
Lai nebojātu sev iespēju patstāvīgi lasīt grāmatu, vai skatīties filmu, parasti pirms darba izbaudīšanas recenzijas nelasu, bet pēc tam, kad esmu grāmatu izlasījis, vai filmu noskatījies – nejūtu vairs nekādu vajadzību recenzijas lasīt, jo tās tik un tā neietekmēs manu personīgo spriedumu par darbiem, kurus esmu lasījis vai noskatījies. Bet nu – tādēļ, ka jau vairākas dienas te iet vaļā diskusija par kino, šis raksts man ir tāds izņēmums,vēl jo vairāk tādēļ, ka – sākot lasīt es jau zināju, ko es šajā recenzijā vēlos atrast un atradu arī :))
“…Jaunās mākslas filmas tehniskos un sižetiskos defektus pēcsvētku gaisotnē pārspēj nacionālās pacilātības noskaņa…
…Nacionālā patosa un sporta filmu nodrillētāko dramaturģijas recepšu pilno „Sapņu komandu 1935″ ne par tehniski, ne sižetiski kvalitatīvu kinodarbu dēvēt nevar. Taču pēcsvētku pacilātības noskaņās pirmizrādītā filma pāris dienu laikā ir kļuvusi par publiku sajūsminošu hītu..
….sports nacionālās pašapziņas spodrināšanai ir krietni praktiskāks par atgriešanos pie pašu vēstures tumšākajiem brīžiem (skat. „Rīgas sargus” un „Baigu vasaru”), jo ir dramaturģiski pateicīgāks…”
Vārdu sakot god. kritiķes secinājums ir viens, neskatoties uz nekvalitatīvu tehnisko izpildījumu un nodrāztu sižetu – filma aiziet ” uz urrā” vien tādēļ, ka šajā darbā netiek dozēts nacionālais patoss, bet, ja tā, tad es gribētu tālāk noskaidrot, kāda tad ir autores un vispār mūsu intelektuāļu jaunās paaudzes attieksme pret tādu parādību (vērtību?), kā nacionāls lepnums, patriotisms, Dzimtenes mīlestība konkrētā, bet ne pārnestā nozīmē un viss pārējais, kas nāk tādām lietām klāt, bet par kurām ļaudis, kas šodien sevi cenšas ikdienā ieraudzīt ārpus pūļa:), ne labprāt runā, un, ja tomēr runā, tad to dara ļoti piesardzīgi :)
14
Dzintra Baltmane > buchamona 21.11.2012. 16.53
Der papildināt, ka filmas “aiziešana uz urrā” sakrīt ar tās iznākšanas laiku – ne velti veidotāji tā steidza pabeigt pēcapstrādi uz valsts svētkiem. Diez vai citā laikā, respektīvi, bez svētku radītā nacionāl-emocionālā pacēluma, filma raisītu tikpat lielu sajūsmas vilni. Tad nebūtu emocionālā pacēluma, kas ļautu pievērt acis, vai neievērot milzīgās tehniskās problēmas.
Par patriotismu un Dzimtenes mīlestību – kāda tur piesardzība!:) Tās ir pašsaprotamas pamatvērtības, kas lielākā vai mazākā mērā ir klātesošas katras indivuduālās identitātes veidošanā. Cits jautājums, kādas un cik intensīvas ir to izpausmes. Piemēram, esmu pārliecināta, ka manas patriotisma un Dzimtenes mīlestības definīcijas stirpi atšķirsies no, teiksim, NA pārstāvju viedokļiem. Jo es neticu, ka ar kino palīdzību ir iespējams stiprināt patriotismu, vai, kā nesen izteicās Dzintara kungs, veicināt cilvēku palikšanu Latvijā. Lai to darītu ir jārisina aizbraukšanas cēloņi, ne sekas. “Patriotismu stimulējošas” filmas vien dotu iespēju ideoloģijas virzīšanai, kas, manuprāt, ir sliktākais kino izmantošanas scenārijs.
0
Dzintra Baltmane > buchamona 21.11.2012. 18.46
Nav dažādas mīlestības, ir dažādas tās izpausmes. Māksla ne tikai cilvēku audzina, bet arī bagātina, taču “mīlestības stimulēšana” ir iespējama arī citos veidos, t.i. ar kvalitatīvākiem un bagātākiem izteiksmes līdzekļiem, liekot skatītājam domāt vairāk un pašam, nevis viduvēji atražojot Holivudas nodrillētākās dramaturģijas receptes.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 21.11.2012. 19.24
——–Kristīne Giluce (..)
liekot skatītājam domāt vairāk un pašam, nevis viduvēji atražojot Holivudas nodrillētākās dramaturģijas receptes.
==============================================================================
O, viss jaunais – sen aizmirstais vecais? Kas un kā izkonkurēja Hoļivudas ‘Gone with a wind/Vējiem līdzi’ – ja ne Zvejnieka dēls (1939. gada filma):
http://www.youtube.com/watch?v=ZVPi5PKU2f0
0
janis17 > buchamona 22.11.2012. 17.20
Ebenemezer Nu neej tās tavas tiesības :)))
Stāsts nav par baseball, bet par basketbolu.
Kas tev teica, ka Grauba filmēs Dvēseļu puteni?
Kad šādi gudrinieki sāk komentēt, tad pat nav iespējams ko atbildēt!
0
Janka, Janic > buchamona 21.11.2012. 20.20
taisna kritika un kaa buus ar dveeseļu puteni? vai to arii Grauba uztaisiis kaa pasaku? . taisniibu sakot mani šie iepriekšeejie šedevri nevisai interaesi izraisiija , kautgan noskatiijos , bet uz šo basebola imiteeto pasaku negribaas iet …starpcitu , Riigas aizstaavji radiija taadu komiksa ideju.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 21.11.2012. 18.58
——-lno (..)
Kas gan vēl tā audzina cilvēku kā daba un māksla?
============================================================================= Kas gan vēl tā sanaido, kā slikti basketbola spēles tiesneši?!
sk. Latvijas – Lietuvas basketbola krīze 1939.gadā
http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/70-75-VESTURE-Senns.pdf
0
dro > buchamona 21.11.2012. 15.26
nulle. Kādas tad ir tās zināšanas?
_________________
Man šis jautājums atgādina gadījumu, kad viena persona pirms intervijas, valodu centās iemācīties pie uzņēmuma durvīm:)
0
janis17 > buchamona 22.11.2012. 17.35
Kristīne Giluce
Diez vai bez svētku radītā nacionāl-emocionālā pacēluma, filma raisītu tikpat lielu sajūsmas vilni.
_______________________________________________________________
Aiziešu šodien paskatīšos uz zāles reakciju…
es neticu, ka ar kino palīdzību ir iespējams stiprināt patriotismu,
_______________________________________________________________________
Vai kino var kaut ko iemācīt?
Vai kino var aizkustināt?
Vai kino var likt domāt un aizdomāties?
Vai kino var aicināt izdarīt secinājumus?
Vai kino var stāstīt par mīlestību?
Vai kino var stāstīt par Latviju?
Vai kino var parādīt likteni?
Vai kino var aicināt sapņot?
Un pēc visa tā Jūs gribat teikt, ka kino kaut ko nevar???
0
buchamona > buchamona 21.11.2012. 18.03
Kristīne Giluce. Jo es neticu, ka ar kino palīdzību ir iespējams stiprināt patriotismu…+++ ielaisties ar Jums diskusijā par kino, tas būtu neprāts no manas puses :), tādēļ minēšu tikai trīs piemērus, trīs filmas kurās amerikāņi lieliski tiek ar šo uzdevumu galā – stiprināt patriotismu :) The Pacific,Band of Brothers un, protams,Saving Private Ryan
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > buchamona 21.11.2012. 18.59
Kristīne Giluce. Nav dažādas mīlestības, ir dažādas tās izpausmes. Māksla ne tikai cilvēku audzina, bet arī bagātina, taču “mīlestības stimulēšana” ir iespējama arī citos veidos, t.i. ar kvalitatīvākiem un bagātākiem izteiksmes līdzekļiem…
_____________
Audzina vai bagātina – tā ir tikai vārdu spēle, bet kas tie par bagātākiem izteiksmes līdzekļiem, es nesaprotu, jo Jūs taču apgalvojāt, ka “es neticu, ka ar kino palīdzību ir iespējams stiprināt patriotismu”.
0
Sanšains > buchamona 21.11.2012. 19.20
Kristīne Giluce:
es neticu, ka ar kino palīdzību ir iespējams stiprināt patriotismu
======================================
Tiešā, didaktiskā veidā nevar. Bet var, ja kino iekļaujas ļaudīm (šajā gadījumā – letiņiem) pievilcīgā “kultūras slānī”.
Graubas haltūras tur neiederas, bet vēl mazāk tur iederas “Ļuģi tam”, “Tārps”, “Golfa straume”.
0
dro > buchamona 21.11.2012. 14.38
nulle. …”vēl joprojam čurāju gultā, bet tagad es ar to lepojos”…
__________________________
Tieši to tu nemitīgi deklarē, tā taču ir tava devīze:)
0
dro > buchamona 21.11.2012. 18.22
Kristīne Giluce… esmu pārliecināta, ka manas patriotisma un Dzimtenes mīlestības definīcijas stirpi atšķirsies no, teiksim, NA pārstāvju viedokļiem. Jo es neticu, ka ar kino palīdzību ir iespējams stiprināt patriotismu…
____________________
Ak nu jau būs dažādas patriotisma un Dzimtenes mīlestības? Viena NA, cita Strautmanei: Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti? Citiem patrioti ir arī Ušakovs un Lindermanis. Ar kino palīdzību var stimulēt naidu, bet mīlestību nevar? Manuprāt pilnīgi muļkīgs apgalvojums. Kas gan vēl tā audzina cilvēku kā daba un māksla?
0
buchamona > buchamona 21.11.2012. 14.31
nulle. Starp tukšu plātīšanos ar saviem radu rakstiem un uz zināšanām balstītu nacionālo lepnumu ir atšķirība :)
0
loptik 21.11.2012. 11.29
Man cits jautājums interesētu. Vai ir kaut kur pieejams sīks sadalījums (loģiski būtu, ja līdz pēdējam čekam), cik kas filmā izmaksāja? 20% ir valsts finansējums, loģiski, ka valstij būtu jāzina arī līdzfinansētāju ieguldījums, lai nesanāk tā, ka LMT ir “piedalījies” piemēram tikai ar Graubas telefonrēķinu apmaksu. Manuprāt, tas būtu skandāls, ja šādas atskaites nav, jo kā īsti tad vispār var kontrolēt, kas ir 20% un kas 100%?
Kā vispārīgs koments: ir jābeidz absurdā necaurspīdība valsts iepirkumos un ne tikai. Visam ir jābūt ekstrēmi atklātam, un ja kādam uzņēmējam tas nepatīk – var taču nepiedalīties, pelni privātā sektorā!
3
loptik > loptik 21.11.2012. 23.42
Nesaku, ka neprasa. Gribetos tikai redzet savam acim. Un ja jau viss ok, – tad tacu nav ko slept?
0
Dzintra Baltmane > loptik 21.11.2012. 17.15
Spriežot pēc finansējuma piešķiršanas nolikuma, Kino Centrs šādas atskaites prasa – protams, cits jautājums – cik detalizēti, un kā tas tiek realizēts praksē. Pilnībā piekrītu par naudas izlietojuma atskaišu pieejamību.
0
Ojārs > loptik 21.11.2012. 11.38
Ka tik tie 20% patiesībā nav visi 60%. Nemaz nebūtu pārsteigts, ka “producenti” paši neko savā produktā nav ieguldījuši…
0
silvija_vitina 21.11.2012. 14.14
Graubam patīk taisīt filmas “a ļa goļivud” stilā, tāpēc par māksliniecisko vērtību par 2 ļimoniem (kas pēc holivudas mērauklas tāds spļāviens jūrā vien ir) nav ko brīnīties. Jo pat holivudas spicākie profesionāļi ar 2 mlj. neko jēdzīgu neuztaisītu, kur nu vēl pašmāju zaļie gurķi. Šajā ziņā varētu teikt, ka 2 mio. ir iztērēti neracionāli, jeb citiem vārdiem, pa mušām ir zvelts ar lielgabaliem.
Filmai ir 2 daļas – pati filma un beigu titri. Personīgi mani līdz asarām aizkustināja tieši titri, nevis filma. Vēsturiskā patiesība un personu liktenis ir vērts, lai to zinātu ikkatrs no mums, tomēr to visu varēja būvēt citādi, nevis patriotiski komiskas pasakas stilā.
2
+1
-1
Atbildēt
+2
-2
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > silvija_vitina 21.11.2012. 15.51
——–
Manuprāt, naudas piešķiršana propagandiskajām filmām ‘Sapņu komanda’,’Dvēseļu putenis’ un ‘Namejs’ sniedz skaidru atbildi tiem vēsturniekiem, kas vēl pēc 22 gadiem nav spējuši noformulēt jēgsaturīgu atbildi uz jautājumu: ‘Vai Latvijas valsts zina, ko tai vajag no vēsturniekiem?’
Cerams, ka pat LVI direktors, vēstures doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis god. Guntis Zemītis vairs papildus jautājumus neuzdos – un propagandiskās filmas scenārijus ‘ne-ķidās’:
‘(..)Bet sociālā atmiņa vienmēr ir tendēta uz ”mazo cilvēku”, cietēju, kas cieš no citām varām. Vietas varoņiem tur vairs īsti nav.’
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=366294:vai-latvijas-valsts-zina-ko-tai-vajag-no-vsturniekiem&catid=95:intervijas&Itemid=439
0
ivetao2007 > silvija_vitina 21.11.2012. 21.41
Daudszi latvieši ir galīgi muļķi, kuriem nev nekādas jausmas par savas yutas pasaulē zināmajiem varoņiem. FIBA ir pasaules viena vislielākajām impērijām ne tikai sporta un ne tikai basketbolā . Tā apvienu vienu miljardu atlētu 213 valstīs. To spēle uz atoliem Klusā okeana vidū un 1000 Amerika universitātēs. Latvija bija to 8 valstu kompānijā, kura nodibināja FIBA. Vai kads te zina kas Latvijas vārdā Ženevā parakstija šo vēsturisko dokumentu. Pateikšu priekšā – tas bija Jāzeps Šadeiko. FIBA par pirmo oficiālo valstu sacīksti pasaulē atzīst Igaunijas – Latvija sacensību Tallinā, kur pasaulē pirmo oficiālo grozu guva Nikolajs Mūzis, mans skolotājs žurnālstikā. Visbeidzot pirmā Eiropas meistarsacīktes Ženevā bij pats pirmais FIBA lielākais sarīkojums. Un atkla latvieši tur uzvarēja un uzvaras galvenais kaldinātājs bija virsleitnants Valdemārs Baumanis, kas filmā, āēl, netika pieminēts. Visbeidzot latviešu karviru komanda ASK uzvarēja pirmajās trijās Eiropas kausa izcīņās. Filma lieliski propagandē basketbolu. To jāieskaņo angļu valodā un, es ticu, gūs panākumus pat Amerikā. Nožēlojami latvijieši kauc par rudimentaru un marģinālu ledus hokeju, kur viens otram var dot pa “purnu”ar pliku roku, kas patiesībā ir lrimāls. NHL Amerika ir izrāde naudas pelnīšanai un nodokļu maksāšanai. Latvijā ledus hokeja tārps ir sagrauzis basketbola ābolu, pie viena arī volejbola. Latvijas valsts uztura šos Puķina čekistu aģentus.
0