Filmas „Sapņu komanda 1935” panākumi. Kur noslēpums?
Saistītie raksti
Afiša /
13. novembris
Kinojaunumi
Recenzija /
6. novembris
Aizķeras aiz sīkumiem
Recenzija /
30. oktobris
Fantazēt drošā vidē
Pusdienās /
16. oktobris
Kino kā pelnītājs
Komentāri (92)
rovena 25.11.2012. 18.18
Tādas nianses kā nesinhronā skaņa uz nacionālās pacilātības fona ir komfortabli atstātas ēnā.
——-
kāpēc autore šajā teikumā lieto vārdu komfortabli, nu vienkārši atstātas ēnā, ja jau gribēja to pateikt, kāpēc tieši komfortabli?
0
Imants_J 24.11.2012. 16.52
Paldies Ēķim un Graubam par viņu devumu mūsu jaunatnes vēstures zināšanu robu aizpildīšanā.Tagad neviens nejautā- kas ir baigais gads, kas ir Lāčplēša diena un tagad nejautās, kas ir pirmais Eiropas čempions basketbolā. Filma OBLIGāTI !!! jārāda Latvijas skolās.
Un beidziet, tirliņi, savu snobisko muldēšanu!!!! Tik dilentantisku recenziju par filmu un tik baigus komentārus sen nebiju lasījusi… un tie ir (esot) IR lasītāji???!!!
0
Aldīna 22.11.2012. 23.42
Noskatījos filmu. Manuprāt tā budžeta ietvaros, kas bija – tīri sakarīgi. Varu piekrist raksta autorei, ka Māra Grigaļa izvēle Spānijas izlases trenera lomai bija neveiksmīga un arī vienai komentētāja balsij nevajadzēja izvēlēties Burkovski. Nesinhronumu nekur nepamanīju, vismaz tas “nedūrās ne ausīs, ne acīs”. Ļoti labi sajūtama bij tā laika sporta funkcionāru sasaiste ar mūsdienu reālitāti. Protams K.Giluce apmēram zin kādam ir jābūt vēsturiska trillera budžetam lai tas izskatītos iespaidīgi. 2mlj. eiro izmaksātu tikai scenārijs! Cerams Grauba vēl tikai žāvē pulveri lai varētu kārtīgi izšaut!
P.S.
Treneris Baumanis miris 1992.gadā, tātad prieks, ka pieredzējis Latvijas neatkarības atgūšanu un cerams šo kino ar puišiem skatijās no mākoņmaliņas!
0
Aldīna 21.11.2012. 20.47
Interesanti kuri no komentētājiem ir filmu redzējuši? Es neesmu, tāpēc nekomentēšu. Lasot rakstu jutās kaut kāds naids un radās sajūta ka filma tika skatīta tāpēc lai to kārtīgi noliktu! Tā arī nesapratu, kas tur slikts, ka filmu izlaida tieši pēc valsts svētkiem? Man tieši patiktu ja filma pagarinātu šo nacionālā pacēluma noti. Rīt došos uz kino.
4
dro > Aldīna 21.11.2012. 21.51
Estipois. Šoreiz polemika jau būtībā nav par filmas māksliniecisko kvalitāti, bet par to, vai mums vajadzīgas patriotiskas filmas, bet raksta autore pat apgalvo, ka ar kino palīdzību patriotismu nevar veicināt.
0
Signija Aizpuriete > Aldīna 22.11.2012. 00.40
——-
Iespējams, šī raksta autore, atšķirībā no ‘tīrajiem dzintariem’ nevar un/vai nemāk to piesaukto ‘patriotismu’ ne izmērīt, ne nosvērt, ne arī sajust? Varbūt nav redzējusi pašu, pašu patriotiskāko patriotu filmu
‘Padomju stāsts/the Soviet story’?
http://www.youtube.com/watch?v=BCSCTCDrcKM
0
buchamona > Aldīna 22.11.2012. 02.37
Ino…bet raksta autore pat apgalvo, ka ar kino palīdzību patriotismu nevar veicināt.+++ un ne jau viņa viena to apgalvo :) Atšķirībā no laika, kurā dzīvoja Kārlis Skalbe, piemēram, šī brīža intelektuāļu paaudzei, kura Atmodas laikā vēl zem galda staigāja, bet par komunistiem un okupāciju tikai pārstāstus ir dzirdējusi, tāda domāšana ir norma, ” gudras domāšanas etiķete” :)), citiem vārdiem sakot. Varētu jau par visu šito pasmieties, ja tas nebūtu tik bīstami mūsu valstij
0
liepinsoskars > Aldīna 22.11.2012. 14.26
Riņķī apkārt: Nezin kāpēc komentāru daļas beigās tiek apspriests autors, nevis viņa uzrakstītais. Gribētu Jums ieteikt nespriedelēt par to, ko Jūs neziniet. Turklāt, laiki mainās un katrai paaudzei ir sava izpratne, sava attieksme utt. ja tā nebūtu, tad pasaule būtu viena sasodīti garlaicīga vieta un attīstības, visticamāk, nebūtu. Un jaunība nav netikums, tāpēc, tā vietā, lai pasmietos un filozofētu par abstraktu domāšanas bīstamību valstij, labāk ielieciet pāris saites, kur, Jūsuprāt, var iegūt vien Jums zināmo vērtīgo informāciju!
0
silvija_vitina 21.11.2012. 14.14
Graubam patīk taisīt filmas “a ļa goļivud” stilā, tāpēc par māksliniecisko vērtību par 2 ļimoniem (kas pēc holivudas mērauklas tāds spļāviens jūrā vien ir) nav ko brīnīties. Jo pat holivudas spicākie profesionāļi ar 2 mlj. neko jēdzīgu neuztaisītu, kur nu vēl pašmāju zaļie gurķi. Šajā ziņā varētu teikt, ka 2 mio. ir iztērēti neracionāli, jeb citiem vārdiem, pa mušām ir zvelts ar lielgabaliem.
Filmai ir 2 daļas – pati filma un beigu titri. Personīgi mani līdz asarām aizkustināja tieši titri, nevis filma. Vēsturiskā patiesība un personu liktenis ir vērts, lai to zinātu ikkatrs no mums, tomēr to visu varēja būvēt citādi, nevis patriotiski komiskas pasakas stilā.
2
Signija Aizpuriete > silvija_vitina 21.11.2012. 15.51
——–
Manuprāt, naudas piešķiršana propagandiskajām filmām ‘Sapņu komanda’,’Dvēseļu putenis’ un ‘Namejs’ sniedz skaidru atbildi tiem vēsturniekiem, kas vēl pēc 22 gadiem nav spējuši noformulēt jēgsaturīgu atbildi uz jautājumu: ‘Vai Latvijas valsts zina, ko tai vajag no vēsturniekiem?’
Cerams, ka pat LVI direktors, vēstures doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis god. Guntis Zemītis vairs papildus jautājumus neuzdos – un propagandiskās filmas scenārijus ‘ne-ķidās’:
‘(..)Bet sociālā atmiņa vienmēr ir tendēta uz ”mazo cilvēku”, cietēju, kas cieš no citām varām. Vietas varoņiem tur vairs īsti nav.’
http://la.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=366294:vai-latvijas-valsts-zina-ko-tai-vajag-no-vsturniekiem&catid=95:intervijas&Itemid=439
0
ivetao2007 > silvija_vitina 21.11.2012. 21.41
Daudszi latvieši ir galīgi muļķi, kuriem nev nekādas jausmas par savas yutas pasaulē zināmajiem varoņiem. FIBA ir pasaules viena vislielākajām impērijām ne tikai sporta un ne tikai basketbolā . Tā apvienu vienu miljardu atlētu 213 valstīs. To spēle uz atoliem Klusā okeana vidū un 1000 Amerika universitātēs. Latvija bija to 8 valstu kompānijā, kura nodibināja FIBA. Vai kads te zina kas Latvijas vārdā Ženevā parakstija šo vēsturisko dokumentu. Pateikšu priekšā – tas bija Jāzeps Šadeiko. FIBA par pirmo oficiālo valstu sacīksti pasaulē atzīst Igaunijas – Latvija sacensību Tallinā, kur pasaulē pirmo oficiālo grozu guva Nikolajs Mūzis, mans skolotājs žurnālstikā. Visbeidzot pirmā Eiropas meistarsacīktes Ženevā bij pats pirmais FIBA lielākais sarīkojums. Un atkla latvieši tur uzvarēja un uzvaras galvenais kaldinātājs bija virsleitnants Valdemārs Baumanis, kas filmā, āēl, netika pieminēts. Visbeidzot latviešu karviru komanda ASK uzvarēja pirmajās trijās Eiropas kausa izcīņās. Filma lieliski propagandē basketbolu. To jāieskaņo angļu valodā un, es ticu, gūs panākumus pat Amerikā. Nožēlojami latvijieši kauc par rudimentaru un marģinālu ledus hokeju, kur viens otram var dot pa “purnu”ar pliku roku, kas patiesībā ir lrimāls. NHL Amerika ir izrāde naudas pelnīšanai un nodokļu maksāšanai. Latvijā ledus hokeja tārps ir sagrauzis basketbola ābolu, pie viena arī volejbola. Latvijas valsts uztura šos Puķina čekistu aģentus.
0
putekliic 21.11.2012. 14.10
Esmu parasts kino patērētājs un kā tādam man filmas novērtējumam pats svarīgākais kritērijs ir vai tā “paņem mani aiz dvēseles” vai nē! Pārējais man ir oršķirīgi: kadrējumi, gaismas, skaņas utt. Jo kino mēs skatāmies, lai gūtu emocionālu pārdzīvojumu, bet lai to gūtu, tad šeit ļoti būtiska ir ne tikai filmas veidotāju profesionalitāte, bet arī stāsta “ticamības moments”. Par konkrēto gabalu vēl neko teikt nevaru, jo neesmu redzējis, bet ja tā ir Baigā gada un it īpaši Rīgas sargu “turpinājums”, tad, tiešām labāk nevajadzēja. Bet tauta runā, ka šoreiz esot krietini labāk.
0
loptik 21.11.2012. 11.29
Man cits jautājums interesētu. Vai ir kaut kur pieejams sīks sadalījums (loģiski būtu, ja līdz pēdējam čekam), cik kas filmā izmaksāja? 20% ir valsts finansējums, loģiski, ka valstij būtu jāzina arī līdzfinansētāju ieguldījums, lai nesanāk tā, ka LMT ir “piedalījies” piemēram tikai ar Graubas telefonrēķinu apmaksu. Manuprāt, tas būtu skandāls, ja šādas atskaites nav, jo kā īsti tad vispār var kontrolēt, kas ir 20% un kas 100%?
Kā vispārīgs koments: ir jābeidz absurdā necaurspīdība valsts iepirkumos un ne tikai. Visam ir jābūt ekstrēmi atklātam, un ja kādam uzņēmējam tas nepatīk – var taču nepiedalīties, pelni privātā sektorā!
3
Ojārs > loptik 21.11.2012. 11.38
Ka tik tie 20% patiesībā nav visi 60%. Nemaz nebūtu pārsteigts, ka “producenti” paši neko savā produktā nav ieguldījuši…
0
Dzintra Baltmane > loptik 21.11.2012. 17.15
Spriežot pēc finansējuma piešķiršanas nolikuma, Kino Centrs šādas atskaites prasa – protams, cits jautājums – cik detalizēti, un kā tas tiek realizēts praksē. Pilnībā piekrītu par naudas izlietojuma atskaišu pieejamību.
0
loptik > loptik 21.11.2012. 23.42
Nesaku, ka neprasa. Gribetos tikai redzet savam acim. Un ja jau viss ok, – tad tacu nav ko slept?
0
buchamona 21.11.2012. 11.19
Lai nebojātu sev iespēju patstāvīgi lasīt grāmatu, vai skatīties filmu, parasti pirms darba izbaudīšanas recenzijas nelasu, bet pēc tam, kad esmu grāmatu izlasījis, vai filmu noskatījies – nejūtu vairs nekādu vajadzību recenzijas lasīt, jo tās tik un tā neietekmēs manu personīgo spriedumu par darbiem, kurus esmu lasījis vai noskatījies. Bet nu – tādēļ, ka jau vairākas dienas te iet vaļā diskusija par kino, šis raksts man ir tāds izņēmums,vēl jo vairāk tādēļ, ka – sākot lasīt es jau zināju, ko es šajā recenzijā vēlos atrast un atradu arī :))
“…Jaunās mākslas filmas tehniskos un sižetiskos defektus pēcsvētku gaisotnē pārspēj nacionālās pacilātības noskaņa…
…Nacionālā patosa un sporta filmu nodrillētāko dramaturģijas recepšu pilno „Sapņu komandu 1935″ ne par tehniski, ne sižetiski kvalitatīvu kinodarbu dēvēt nevar. Taču pēcsvētku pacilātības noskaņās pirmizrādītā filma pāris dienu laikā ir kļuvusi par publiku sajūsminošu hītu..
….sports nacionālās pašapziņas spodrināšanai ir krietni praktiskāks par atgriešanos pie pašu vēstures tumšākajiem brīžiem (skat. „Rīgas sargus” un „Baigu vasaru”), jo ir dramaturģiski pateicīgāks…”
Vārdu sakot god. kritiķes secinājums ir viens, neskatoties uz nekvalitatīvu tehnisko izpildījumu un nodrāztu sižetu – filma aiziet ” uz urrā” vien tādēļ, ka šajā darbā netiek dozēts nacionālais patoss, bet, ja tā, tad es gribētu tālāk noskaidrot, kāda tad ir autores un vispār mūsu intelektuāļu jaunās paaudzes attieksme pret tādu parādību (vērtību?), kā nacionāls lepnums, patriotisms, Dzimtenes mīlestība konkrētā, bet ne pārnestā nozīmē un viss pārējais, kas nāk tādām lietām klāt, bet par kurām ļaudis, kas šodien sevi cenšas ikdienā ieraudzīt ārpus pūļa:), ne labprāt runā, un, ja tomēr runā, tad to dara ļoti piesardzīgi :)
14
buchamona > buchamona 21.11.2012. 14.31
nulle. Starp tukšu plātīšanos ar saviem radu rakstiem un uz zināšanām balstītu nacionālo lepnumu ir atšķirība :)
0
dro > buchamona 21.11.2012. 14.38
nulle. …”vēl joprojam čurāju gultā, bet tagad es ar to lepojos”…
__________________________
Tieši to tu nemitīgi deklarē, tā taču ir tava devīze:)
0
dro > buchamona 21.11.2012. 15.26
nulle. Kādas tad ir tās zināšanas?
_________________
Man šis jautājums atgādina gadījumu, kad viena persona pirms intervijas, valodu centās iemācīties pie uzņēmuma durvīm:)
0
Dzintra Baltmane > buchamona 21.11.2012. 16.53
Der papildināt, ka filmas “aiziešana uz urrā” sakrīt ar tās iznākšanas laiku – ne velti veidotāji tā steidza pabeigt pēcapstrādi uz valsts svētkiem. Diez vai citā laikā, respektīvi, bez svētku radītā nacionāl-emocionālā pacēluma, filma raisītu tikpat lielu sajūsmas vilni. Tad nebūtu emocionālā pacēluma, kas ļautu pievērt acis, vai neievērot milzīgās tehniskās problēmas.
Par patriotismu un Dzimtenes mīlestību – kāda tur piesardzība!:) Tās ir pašsaprotamas pamatvērtības, kas lielākā vai mazākā mērā ir klātesošas katras indivuduālās identitātes veidošanā. Cits jautājums, kādas un cik intensīvas ir to izpausmes. Piemēram, esmu pārliecināta, ka manas patriotisma un Dzimtenes mīlestības definīcijas stirpi atšķirsies no, teiksim, NA pārstāvju viedokļiem. Jo es neticu, ka ar kino palīdzību ir iespējams stiprināt patriotismu, vai, kā nesen izteicās Dzintara kungs, veicināt cilvēku palikšanu Latvijā. Lai to darītu ir jārisina aizbraukšanas cēloņi, ne sekas. “Patriotismu stimulējošas” filmas vien dotu iespēju ideoloģijas virzīšanai, kas, manuprāt, ir sliktākais kino izmantošanas scenārijs.
0
buchamona > buchamona 21.11.2012. 18.03
Kristīne Giluce. Jo es neticu, ka ar kino palīdzību ir iespējams stiprināt patriotismu…+++ ielaisties ar Jums diskusijā par kino, tas būtu neprāts no manas puses :), tādēļ minēšu tikai trīs piemērus, trīs filmas kurās amerikāņi lieliski tiek ar šo uzdevumu galā – stiprināt patriotismu :) The Pacific,Band of Brothers un, protams,Saving Private Ryan
0
dro > buchamona 21.11.2012. 18.22
Kristīne Giluce… esmu pārliecināta, ka manas patriotisma un Dzimtenes mīlestības definīcijas stirpi atšķirsies no, teiksim, NA pārstāvju viedokļiem. Jo es neticu, ka ar kino palīdzību ir iespējams stiprināt patriotismu…
____________________
Ak nu jau būs dažādas patriotisma un Dzimtenes mīlestības? Viena NA, cita Strautmanei: Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti? Citiem patrioti ir arī Ušakovs un Lindermanis. Ar kino palīdzību var stimulēt naidu, bet mīlestību nevar? Manuprāt pilnīgi muļkīgs apgalvojums. Kas gan vēl tā audzina cilvēku kā daba un māksla?
0
Dzintra Baltmane > buchamona 21.11.2012. 18.46
Nav dažādas mīlestības, ir dažādas tās izpausmes. Māksla ne tikai cilvēku audzina, bet arī bagātina, taču “mīlestības stimulēšana” ir iespējama arī citos veidos, t.i. ar kvalitatīvākiem un bagātākiem izteiksmes līdzekļiem, liekot skatītājam domāt vairāk un pašam, nevis viduvēji atražojot Holivudas nodrillētākās dramaturģijas receptes.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 21.11.2012. 18.58
——-lno (..)
Kas gan vēl tā audzina cilvēku kā daba un māksla?
============================================================================= Kas gan vēl tā sanaido, kā slikti basketbola spēles tiesneši?!
sk. Latvijas – Lietuvas basketbola krīze 1939.gadā
http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/70-75-VESTURE-Senns.pdf
0
ﮎandijs Be1t1kﮎ > buchamona 21.11.2012. 18.59
Kristīne Giluce. Nav dažādas mīlestības, ir dažādas tās izpausmes. Māksla ne tikai cilvēku audzina, bet arī bagātina, taču “mīlestības stimulēšana” ir iespējama arī citos veidos, t.i. ar kvalitatīvākiem un bagātākiem izteiksmes līdzekļiem…
_____________
Audzina vai bagātina – tā ir tikai vārdu spēle, bet kas tie par bagātākiem izteiksmes līdzekļiem, es nesaprotu, jo Jūs taču apgalvojāt, ka “es neticu, ka ar kino palīdzību ir iespējams stiprināt patriotismu”.
0
Sanšains > buchamona 21.11.2012. 19.20
Kristīne Giluce:
es neticu, ka ar kino palīdzību ir iespējams stiprināt patriotismu
======================================
Tiešā, didaktiskā veidā nevar. Bet var, ja kino iekļaujas ļaudīm (šajā gadījumā – letiņiem) pievilcīgā “kultūras slānī”.
Graubas haltūras tur neiederas, bet vēl mazāk tur iederas “Ļuģi tam”, “Tārps”, “Golfa straume”.
0
Signija Aizpuriete > buchamona 21.11.2012. 19.24
——–Kristīne Giluce (..)
liekot skatītājam domāt vairāk un pašam, nevis viduvēji atražojot Holivudas nodrillētākās dramaturģijas receptes.
==============================================================================
O, viss jaunais – sen aizmirstais vecais? Kas un kā izkonkurēja Hoļivudas ‘Gone with a wind/Vējiem līdzi’ – ja ne Zvejnieka dēls (1939. gada filma):
http://www.youtube.com/watch?v=ZVPi5PKU2f0
0
Janka, Janic > buchamona 21.11.2012. 20.20
taisna kritika un kaa buus ar dveeseļu puteni? vai to arii Grauba uztaisiis kaa pasaku? . taisniibu sakot mani šie iepriekšeejie šedevri nevisai interaesi izraisiija , kautgan noskatiijos , bet uz šo basebola imiteeto pasaku negribaas iet …starpcitu , Riigas aizstaavji radiija taadu komiksa ideju.
0
janis17 > buchamona 22.11.2012. 17.20
Ebenemezer Nu neej tās tavas tiesības :)))
Stāsts nav par baseball, bet par basketbolu.
Kas tev teica, ka Grauba filmēs Dvēseļu puteni?
Kad šādi gudrinieki sāk komentēt, tad pat nav iespējams ko atbildēt!
0
janis17 > buchamona 22.11.2012. 17.35
Kristīne Giluce
Diez vai bez svētku radītā nacionāl-emocionālā pacēluma, filma raisītu tikpat lielu sajūsmas vilni.
_______________________________________________________________
Aiziešu šodien paskatīšos uz zāles reakciju…
es neticu, ka ar kino palīdzību ir iespējams stiprināt patriotismu,
_______________________________________________________________________
Vai kino var kaut ko iemācīt?
Vai kino var aizkustināt?
Vai kino var likt domāt un aizdomāties?
Vai kino var aicināt izdarīt secinājumus?
Vai kino var stāstīt par mīlestību?
Vai kino var stāstīt par Latviju?
Vai kino var parādīt likteni?
Vai kino var aicināt sapņot?
Un pēc visa tā Jūs gribat teikt, ka kino kaut ko nevar???
0
mariam 21.11.2012. 11.11
Jā, tas saprotams, ka sports mūsdienās arī “patrijotu” filmai ir drošāks temats, nekā politika vai karš.
1
Rinalds Āriņš > mariam 21.11.2012. 20.20
Nepiekrītu viedoklim, ka filmā attēloti tikai “nevainīgi” sporta notikumi. Tā ir ar izteiktu polītisku tendenci. Un tieši tamdēļ tā manī izraisīja ļoti dalītas jūtas.
Filmā attēloti notikumi pēc Kārļa UImaņa 1934.g.15.maija apvērsuma, tātad autoritārā režīma laikā un apstākļos. Līdz ar to sanāk, ka filmas galveniem varoņiem – galvenokārt trenerim Vilnim Baumanim – nebija jācīnās tikai pret tā laika Latvijas basketbola federācijas atklātu pretestību, bet arī pret Ulmaņa valsts aparāta ierēdņu izteiktu nevēlmi un pretdarbību atbalstīt komandu, kas met ēnu uz visu tā laika polītisko sistēmu, ieskaitot pašu Kārli Ulmani. No tā arī droši vien šodienas publikas sajūsma: valsti un sabiedrisko dzīvi vada egoistiski birokrāti un zagļi – it kā uz mata kā šodien “šai valstī”.
Neesmu Ulmaņa apjūsmotājs, bet mani filmā ļoti traucēja šī pret-ulmaniskā, pret tā laika (un arī šodienas?) valsts varu vērsto noskaņu, kas caurstrāvoja visu filmu. Patrioti it kā ir vienīgi atsevišķi entuziasti, ideālisti un vienkāršā tauta, bet “augšā” un valsts vadībā ir krāpnieki, skauģi un sīki blēži.
Likumsakarīgi par basketbolistiem Ženevā protams nerūpējās toreizējais LR sūtnis Feldmanis, kas ir klaja vēstures viltošana, tāpat kā daudzi citi fakti ap filmu.
Neaizmirsīsim arī, ar kādiem polītiskiem spēkiem Ēķis vēl nesen bija saistīts. Nekas jau nav mainījies…
Ļoti brīnos, ka filmas apjūsmotāji un slavētāji tieši no NA puses izliekas to nemanām.
0
Sanšains 21.11.2012. 11.02
Arī es Graubu (un Ēķi) uzskatu par tādu tipu, ko labāk vispār nelaist pie filmu taisīšanas, un man īpaši nepatīk, ka viņš acīmredzot arī turpmāk ir noskaņojies sabojāt ne vienu vien labu un arī “patriotisku” tēmu.
Tomēr vismaz tikpat atbaidoša šķiet “intelektuāļu” automātiskā sajūsma par kvalitatīvi – tā, lai nav “jākaunas” – uzņemtajām draņķībām kā “Kolka Cool”.
Vai tik Jūs, “_M_” un Vikmaņa k-gs, neesat Lemberga vai Ušakova vēlētāji, ko?:)
Gan Lembergs, gan Ušakovs arī LABI IZSKATĀS, vai ne? LABA FORMA – tas taču ir pats galvenais, saturam nav nozīmes.
Kāpēc šajā gadījumā obligāti būtu jāieņem kāda no ierakumu pusēm?:) Saņemsimies un atzīsim, ka pēdējos gados latviešu kino nav radīts praktiski nekas VĒRTĪGS.
Gata Šmita “Seržants Lapiņš”, piemēram, arī bija labi UZTAISĪTS, bet, manuprāt, saturiski paciešams tikai tāpēc, ka tā bija komēdija, bet es atturētos to dēvēt par tieši vērtīgu. “Lietojama” filma.
Nezinu, varbūt nupat rādītā Dāvja Sīmaņa filma par Nacionālo bibliotēku ir izdevusies un vērtīga – neesmu vēl redzējis. Jā, Sīmaņa un Grūbes “Pasaules skaņa” bija OK.
10
dro > Sanšains 21.11.2012. 11.08
Haris. Pievienojos.
0
Māris Engers > Sanšains 21.11.2012. 11.17
tad tu principā neuzskati, ka māksla var būt vērtīga pati par sevi? proti – no mākslas ir jēga tikai tad, ja tā dzen pareizo ideoloģiju, tā?
0
Sanšains > Sanšains 21.11.2012. 11.31
_M_ –
Skaidrs, ka par mākslas jēgu un kultūras definīcijām viedokļu ir ļoti daudz, un var strīdēties līdz bezgalībai.
Nē, nedomāju, ka mākslai jābūt ideoloģiskai. Es labprāt iztiktu ar aptuvenu definīciju, ka mākslai vajadzētu palīdzēt dzīvot.:) Vismaz skaistums, manuprāt, noteikti drīkstētu pastāvēt arī tikai skaistuma dēļ vien – bez ideoloģiskas slodzes un komentāriem.
Tikai tad nāktos strīdēties par to, kas ir skaisti, un kas ne.:)
Māksla noteikti varētu būt arī dramatiska, traģikas skarta (kā jau pati dzīve), bet tai nevajadzētu būt bezcerīgai, depresīvai (es to šķiru no, piemēram, traģikas). To, protams, attainot ir iespējams, ir iespējams ap to tīksmināties,… bet kādēļ gan? Vienkārši “pass”.:)
Protams, pa vidu visam citam ikviena dzīvē mēdz būt arī tādas izjūtas, tomēr mēs taču ar tām cenšamies tikt galā un cenšamies izdzīvot, vai tad ne?
0
Ojārs > Sanšains 21.11.2012. 11.35
“Pasaules skaņa” bija OK
———————–
tā jau bija dokumentālā filma.
0
juhans > Sanšains 21.11.2012. 12.01
>M
Ja jau tu sāc citus pratināt par to, kādai ir un kādai nav jābūt mākslai, vai tu nebūtu tik laipns un nepastāstītu, kas tavuprāt ir māksla?
0
Māris Engers > Sanšains 21.11.2012. 12.26
paldies par atbildi – varētu gan piebilst, ka lielu vērtību redzu gan mākslā, kas dzīvot tieši traucē, neļaujot iegrimt pašapmierinātībā ar sevi un liekās ilūzijās par sabiedrību un pasauli, gan tādā, kas gluži vienkārši piedāvā citu pasaules redzējumu/citas pasaules redzējumu. cienu tavu viedokli, bez zinu arī, ka savā neesmu viens – tādēļ, ja nu kāds Latvijā rada arī tādu māklas darbu, kas tev subjektīvi nepatīk (pretstatā Graubas filmām, kas ir gluži vienkārši sliktas, kaut vai pēc tīri tehniskiem kvalitātes kritērijiem vērtējot), tad vai tomēr cienījamāk nebūtu ar to lepoties, nevis par to gānīties?
0
Sanšains > Sanšains 21.11.2012. 12.35
_M_ –
Vai konkrēti Jūs, piemēram, filma “Kolka Cool” kaut kā sapurināja, piespieda domāt, neļāva iegrimt pašapmierinātībā, palīdzēja atbrīvoties no liekām ilūzijām par pasauli (latviešiem)?
Jāatzīstas, man ne.
Es apzinos, ka filmā tēlotā publika vispār eksistē, tomēr nedz pats esmu tāds, nedz arī mani draugi vai tuvi paziņas ir tādi. Varbūt arī tāpēc manī nerezonē filmas varoņu “pārdzīvojumi”.
0
Māris Engers > Sanšains 21.11.2012. 13.03
tieši Kolka Cool gadījumā gribētu runāt par to “citas pasaules redzējumu” – netieša saskare ar šādu sabiedrību jau bijusi gandrīz visiem (kaut cauri braucot), bet Poškus kungs ar komandu parādīja to no tāda leņķa, nu kura pats to neesmu redzējis un, cerams, neredzēšu; manuprāt, šādi ieskati citās, īstās vai nē, dzīvēs, ir viena no labākajām lietām, ko māksla var dot. parādīja cik labi spēja un gana labi, lai par izpildījumu nevarētu piesieties, un par to viņam paldies.
0
juhans > Sanšains 21.11.2012. 14.07
>M
Tā kā tu nevienu konkrēti neuzrunā un arī tava komentāra teksts ir stipri izplūdis, nav iespējams saprast, kam tas ir adresēts. Bet tā kā tas kaut kāda iemesla dēļ atrodas zem manējā, es pieņemu, ka man. Diemžēl tādā gadījumā tu neesi atbildējis uz manu jautājumu. Tu atkal pļāpā riņķī un apkārt, kādām tavuprāt būtu jābūt mākslas īpašībām, bet turpini turēt slepenībā, kas tas ir, par kā īpašībām tu runā.
Iedomājies, ka es būtu jautājis, lai tu man pasaki, kas ir galds, bet tā vietā tu sāktu stāstīt, ka galdam nav jābūt pārāk augstam, ka to var krāsot vai lakot vai ka to nevajag bāzt krāsni, ja aptrūkst kurināmā. Gluži tas pats sakarā ar manu jautājumu, uz kuru tu vai nu negribi vai nespēj atbildēt.
Bet, ja tu nespēj pateikt, kas ir tas, par ko tu runā, kā lai tic tam, ko tu stāsti par tā īpašībām?
0
Māris Engers > Sanšains 21.11.2012. 14.16
tu pieņem ļoti nepareizi – par atbildi pasakos tam, kuram pirms tam biju uzdevis jautājumu.
0
Māris Engers 21.11.2012. 10.39
šī laikam ir viena patriotisma izpausme, ko es nekad nesapratīšu – Grauba uztaisa kārtējo haltūru, kurā vāju scenāriju un nožēlojami amatierisku režiju aizlāpa ar “hei, paskat, Intars Busulis!” – un tas skaitās labi un patriotiski. haļavas laišana ar domu iekasēt no cilvēkiem, kas jebkādu mēslu apēdīs, ka tik auseklītis virsū. tas skaitās patriotisms, ja?
piemēram, ja lielveikalā tirgotu Latvijas karodziņus, bet nu ar pāris neprecizitātēm – teiksim, krāsas būtu lillā-brūns-lillā, tad jūs arī ar sajūsmu (sajūsmas asarām!) pirktu?
15
gstrazds > Māris Engers 21.11.2012. 10.44
Grauba ir lieliski uzķēris pareizo vilni, kas ļauj viņam štancēt viduvējus ķinīšus un netikt izsvilptam. Viņam arī nevajadzētu pārmest par to – ja ir aitas (dzintari, parādnieki, alkometri utt.), tad vajag cirpt.
0
janis17 > Māris Engers 21.11.2012. 10.45
-M- Jāsecina, ka ar prāta spējām tev tā pašvakāk!
0
Māris Engers > Māris Engers 21.11.2012. 10.51
Dāvid V. – jā, Graubam pārmest, manuprāt, var tikai teju aizvanojoši nevērīgu attieksmi pret Latvijas vēsturi. lielākus pārmetumus būtu pelnījuši tie, kas tam iedeva valsts naudu. piemēram, cita filma par valsts vēsturi: Krieva “Dancis pa trim”, arī vāja filma, tomēr, manuprāt, ar ievērojamu potenciālu. bet izskatījās ļoti lēta, skaņas kvalitāte bija apkaunojoša. varbūt ar naudu, kas tika iemesta Graubas podā, būtu bijis līdzēts?
0
Māris Engers > Māris Engers 21.11.2012. 10.52
aivark – jā, kad nav ko atbildēt, vienmēr jau var kaut ko nesmuku pateikt par jautātāju :)
0
mariam > Māris Engers 21.11.2012. 11.14
par tiem pie krūts spraužamajiem karodziņiem – tas tiešām spilgti apliecina Krievijas “maigās varas” spēku – ja pirms pāris gadiem varēja redzēt to brūni melno lentīšu invāziju pirms 9. maija, tad tagad nu redzējām turpinājumu.
0
janis17 > Māris Engers 21.11.2012. 12.05
M neviens no minētajiem Graubas darbiem nav dokumentālais kino. pat ne ar pretenziju uz dokumentālo kino. Tie ir stāsi par Latvijas vēsturi, tādi stāsti, kādus varētu pastāstīt kāds aculiecinieks… Tas arī viss.
Ja kāds saka, ka filmas, kas māca mīlēt Latviju un domātas bērnu, jauniešu auditorijām, nav nepieciešamas, tad man nav nekas piebilstams, tādām personām kompānija nav tālu jāmeklē.
http://www.diena.lv/diena-tv/papildinata-11-41-jauniesi-tramvaja-pietura-dedzina-latvijas-karogu-13978925
0
Māris Engers > Māris Engers 21.11.2012. 12.35
es nerunāju par faktiem, bet kvalitāti. Grauba var muldēt riņķī apkārt par to, cik daudz viņam nozīmē savu filmu varoņu stāsti, bet pārliecināties, vai skaņa ir sinhrona ar bildi, tam viņam laika un talanta neatliek!
0
janis17 > Māris Engers 21.11.2012. 12.56
M- Skaidrs ir tas, ka tu no filmēšanas un ieskaņošanas nesaproti ITIN neko!Skaņas un bildes sinhronizāciju es savai slēpošanas filmai varu ar Pinnacle mājās uztaisīt. Tāpēc ir absurdi stāstīt, ka ražojot filmu skaņu režisors ir tāds lohs, ka nevar vienlaicīgi skaņu ar bildi sabīdīt!Ja nu skaņas celiņa un attēla sinhronizācija ir kinoteātra problēma, ko tad tu teiksi?
0
Māris Engers > Māris Engers 21.11.2012. 13.09
“ir absurdi stāstīt, ka ražojot filmu skaņu režisors ir tāds lohs, ka nevar vienlaicīgi skaņu ar bildi sabīdīt!” – ja jau to pat stāstīt ir absurdi, kādus apzīmējumus tad tu veltīsi šiem varenajiem dzimtenes mīlestības veicinātājiem par to, ka viņi tiešām ir tieši tādi lohi? jo fakts ir fakts – varoņu mutes kustības tiešām nesakrīt ar runāto tekstu. ja tā būtu filmas rādītāju vaina, tad tas būtu nemainīgi visas filmas garumā, bet ir tikai atsevišķās dialogu ainās.
0
Gunārs Nažinskis > Māris Engers 21.11.2012. 15.22
Viena filma gan Ēķim ir izdevusies – Rūdolfa mantojums – tiešām skatoties arī otreiz man tā tiešām patika.
Par Rīgas sargiem labāk klusēju un tiešām ceru, ka Sapņu komanda būs par trim ballēm augstāk…, tad jau būtu OK
0
cheszz > Māris Engers 21.11.2012. 18.46
Rūdolfa mantojumu (man arī patika) uzņēma vecmeistars Streičs.
0
dro > Māris Engers 21.11.2012. 18.46
Līdumnieks. Streiča filma, kāds sakars ar Ēķi?
0
Jānis > Māris Engers 23.11.2012. 12.54
Nezinu gan, kur jums tāds “kreisais” seanss ar “kkritiķi” sanācis.
Man pirmizrādē Splendid Palace ne vienu brīdi skaņa nemuka no bildes…
Cita lieta, ka Latvijā ir pārāk maz aktieru, kas spētu/mācētu kino tēlot…
Kino ekrāns tomēr nav teātra dēļi… :(
Un tas, manuprāt, ir lielākais un laikam vienīgais mīnuss šai filmai!
KKādus tehniskos “smalkumus” lai meklē Kultūras koledžā!
Man gluži vnk patika ;)
Un Grigalis arī nebūt “nekrita ārā” no pārējo ne-kino aktieru ansambļa ;)
0
Jānis > Māris Engers 23.11.2012. 12.58
ps nu labi, aina šveiciešu krogā ar dziedāšanu bija pārāk salkana un vēl turklāt izstiepta bezjēgā :(
0
piziks > Māris Engers 26.11.2012. 01.49
lno, paskaties titros, — vai Streiča Rūdolfa mantojumam Ēķis nebija ieburzījies titros par producentu? Bija gan, turklāt — kopā ar Graubu, abi.
lno… Nu tokš piebremzē un padomā, pirms raksti.
(Kāda šajos laikos režisora atkariba no producentiem, to Tev tepat Kristine Giluce varētu kinozinātniski izskaidrot.)
0
garausiitis 21.11.2012. 10.28
” Filmas budžets ir aptuveni divi miljoni eiro, no kā 20% ir valsts finansējums. Filmas režisors ir Aigars Grauba, bet producents – Andrejs Ēķis. Filma stāsta par basketbolu un Latvijas izlases uzvaru pirmajās Eiropas meistarsacīkstēs. ”
Jā… interesanti cik ienesīs filma ar 2 mio budžetu :)
14
dro > garausiitis 21.11.2012. 10.34
klusais. Cik ienes LNO, muzeji, teātri? Pa koko, to vietā bordeļus un “laimētavas”, tad dzīve ies uz augšu:)
0
Signija Aizpuriete > garausiitis 21.11.2012. 10.42
——–
Pa ‘ko-ko’ vēl pāris gadiņus – sevišķi tiem, kas joprojām turpina veidot tādu ”sabiedrisko modeli, kas sevī apvienotu to labāko, kas ir izmantojams gan no sociālisma mantojuma, gan no kapitālistiskās sistēmas…’ (VVF, 1994.g.18.novembra runā Ņujorkā ‘Tādi esam…’)
– ‘Latvija ir jau sākusi atdot savu parādu, un pēdējais maksājums mums būšot jāveic 2025. gadā. Tātad mums atlikuši vēl 13 gadu parādu verdzībā.’
Sandra Veinberg, Ph.D., Associate Professor of Journalism
Vērtības cena un kolektīvā parādu verdzība
http://sandraveinberga.lv/2012/10/30/vertibas-cena-un-kolektiva-paradu-verdziba/#comment-3449
0
garausiitis > garausiitis 21.11.2012. 10.51
lno – Tu atkal visu caur NA prizmu :) Es tikai padomāju cik ienesīs Latvijā radīta filma ,kurai 2 mio EUR budžets. Tāda inerese ir nosodāma ? Nu nav jautājumam sakara ar Dvēseļu puteni :)
0
dro > garausiitis 21.11.2012. 10.56
klusais. Kāds sakars filmai un tās producentam ar NA? Ja gribam savas filmas, tad kautkas jāziedo.
0
garausiitis > garausiitis 21.11.2012. 11.03
lno – ok, pārpratu Tevi :)
0
dro > garausiitis 21.11.2012. 11.05
klusais. :)
0
Ojārs > garausiitis 21.11.2012. 11.31
Starp citu – ja nemaldos – vēl lielu daļu naudas piešķīra Rīgas Dome. Un ka tik ne valsts uzņēmumi.
0
garausiitis > garausiitis 21.11.2012. 11.34
andrejs – arī pārprati komentu – jautājums ir par to cik interesanti naudas var ienest Latvijas filma ar 2 mio EUR budžetu.
0
Ojārs > garausiitis 21.11.2012. 11.42
klusais – jauno filmu neesmu redzējis. Bet Rīgas sargi salīdzinot ar Baigo vasaru bija liels kritiens uz leju gan scenārija ziņā, gan izpildījumā. Baigā vasarā arī bija nelieli feileri, bet RS man bija neērti skatīties.
0
garausiitis > garausiitis 21.11.2012. 11.52
andrejs – neesmu kino kritiķis, nespēšu novērtēt :) Bet ieņemtā/izdotā nauda varētu būt arguments :)
0
Ojārs > garausiitis 21.11.2012. 12.09
neesmu kino kritiķis, nespēšu novērtēt :)
————
Kuru filmu Tu nespēsi novērtēt? Dīvaini… :)
Par kolku kuul gan Tu jūsmoji – tā jau tieši kinokritiķu favorītfilma… :)
0
dro > garausiitis 21.11.2012. 12.20
klusais. Nu ja arguments būs tikai nauda, tad Latvija pārvērtīsies līdzīga Kanādas mazpilsētai, kur nebūs neviena kultūras objekta, izņemot ķinīti ar Holivudas grāvējiem. Mēs jau esam ceļā uz tādu laimi – daudzas ģimenes brīvdienas pavada lielveikalos, kur bauda arī “kultūru” – kādu vietējo estrādes “zvaigzni”:)
0
garausiitis > garausiitis 21.11.2012. 20.34
andrejs – kur es jūsmoju ? Humoru kādreiz uztver ar?
0
garausiitis > garausiitis 21.11.2012. 21.02
lno – atkal pārprati :)
0
janis17 21.11.2012. 10.15
Tiem, kas neko vairāk par tukšu kritizēšanu nevar pateikt, gribas pavaicāt – kur ir Jūsu uzņemtās filmas ar tiem labajiem kadriem, bez klišejām un ar izcilajiem aktieriem!
Ja tādu vēl nav, tad atmetiet gaušanos un ķerieties pie darba, maka un kameras!
4
Signija Aizpuriete > janis17 21.11.2012. 10.25
———-
Taču pēcsvētku pacilātības noskaņās pirmizrādītā filma pāris dienu laikā ir kļuvusi par publiku sajūsminošu hītu. Kur noslēpums?
==============================================================================
Jēkaba ielas augstā nama publika sajūsmā sit plaukstas un dauza kājas – nacionālās pacilātības noskaņa palielinās visā Latvijā ( decibeļos, tonnās, tugrikos-?). IRšu pīĀr ‘dzīvnieciņi’ arī kaifā gāžas gar zem:
http://www.youtube.com/watch?v=u7XEjl5GNS8
0
Māris Engers > janis17 21.11.2012. 10.45
abi pēdējā gada hiti, “Kolka Cool” un “Cilvēki tur”, bija bez redzamiem tehniskiem trūkumiem, ar pārdomātām ainām, lieliskiem dialogiem, bez klišejām, ar labiem aktierdarbiem. un tas bija sasniegts ar ievērojami pieticīgākiem līdzekļiem.
0
janis17 > janis17 21.11.2012. 11.45
Ha, ha, ha, tad jau vajadzēja šos darbus sūtīt Oskaram, ko tad aizsūtīja pavisam ko citu?
0
Sanšains > janis17 21.11.2012. 12.29
tad jau vajadzēja šos darbus sūtīt Oskaram, ko tad aizsūtīja pavisam ko citu?
=====================
Bet par sūtīšanu taču lēma “kino profesionāļi”, tāpēc labāk paklusēt, citādi neprofesionālais “_M_” vēl dabūs pa biksēm – kā savulaik Dzintars savulaik dabūja, kad uzdrošinājās paust savu domu.:)
0
dro 21.11.2012. 10.06
Neesmu filmu redzējis, bet emocionālākas būtnes slaukot asaras. Filma esot skatāmāka kā Rīgas sargi.
2
+6
-6
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
@Māris Engers > dro 21.11.2012. 10.42
žēl, ka tā. ja būtu pat vēl sliktāka par Rīgas Sargiem, varētu cerēt uz vispasaules slavu – tādu, kāda ir lētajiem turku bojevikiem, piemēram. tādām filmām, kuras skaties, smejies un netici – viņiem tiešām nebija kauns kaut ko tādu rādīt?
0
dro > dro 21.11.2012. 11.07
M. Skaties turku bojevikus? Atslodzei pamēģini indiešu seriālus. Cool:)
0