Miljonāru saraksta līderi - Fiļs, Bernis un Zaharjins • IR.lv

Miljonāru saraksta līderi – Fiļs, Bernis un Zaharjins

25
Ernests Bernis (no kreisās) un Oļegs Fiļs. Foto: Gatis Dieziņš, LETA

Latvijas bagātākās ģimenes – Lembergi, Paškauski un Šķēles

Jaunā Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksta pirmajās vietās ierindoti a/s “ABLV Bank” īpašnieki Oļegs Fiļs un Ernests Bernis, bet trešajā – a/s “Liepājas metalurgs” akcionārs Sergejs Zaharjins, liecina “Baltic Screen” veidotais pētījums.

Saraksts tapis, balstoties uz “Lursoft” un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas datiem un korporatīvo finanšu kompānijas “Laika stars” veikto uzņēmumu vērtējumu, vēsta “Nozare.lv”.

Pirms gada Fiļa un Berņa īpašumu kopvērtība katram bija pa 42 miljoniem latu, kas abus miljonāru sarakstā ierindoja dalītajā sestajā un septītajā vietā. Jaunākajā miljonāru sarakstā Fiļa īpašumu vērtība lēsta 108 miljonu latu vērtībā, Berņa īpašumu vērtība – 105 miljoni latu, bet Zaharjina – 79 miljoni latu.

Saraksta ceturtajā vietā ierindojies a/s “Rietumu banka” akcionārs Leonīds Esterkins, kura īpašumu vērtība lēsta 68 miljonu latu vērtībā, piektajā vietā ierindojies bezvadu interneta risinājumu kompānijas “Mikrotīkls” līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (51 miljons latu), sesto, septīto un astoto vietu dala a/s “Repharm” akcionāri Vadims Telica un Josifs Apts, kā arī Kirovs Lipmans – visiem pa 43 miljoniem latu.

Devītajā vietā ar īpašumu vērtību 42 miljoni latu ierindots ASV advokāts un Bergu dzimtas īpašumu mantinieks Justs Nikolajs Karlsons, savukārt desmito vietu ar īpašumu vērtību 39 miljoni latu ieņem farmācijas kompānijas a/s “Olainfarm” akcionārs Valērijs Maligins.

Latvijas 10 bagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība gada laikā pieaugusi par 50 miljoniem latu – pērn 10 bagātāko cilvēku īpašumu vērtība bija 571 miljons latu, bet šogad tā augusi līdz 621 miljonam latu.

Savukārt Latvijas 100 bagātāko cilvēku īpašumu kopvērtība pirms četriem gadiem bija 3,17 miljardi latu, taču patlaban tā ir 1,7 miljardi latu.

“Baltic Screen”, žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas veidotais saraksts publicēts biznesa žurnāls “Kapitāls”.

Pērn Latvijas 100 bagātāko cilvēku sarakstā pirmajā vietā tika ierindota Lembergu ģimene – Aivars, Anrijs un Līga Lembergi ar īpašumu kopvērtējumu 130 miljoniem latu. Lembergu ģimene bija arī iepriekšējā simtnieka pirmajā vietā.

Bagātākās ģimenes

Šogad Latvijas bagātākā ģimene joprojām ir Lembergi – Aivars, Anrijs un Līga Lembergi, kuru īpašumu kopvērtība gada laikā augusi par desmit miljoniem latu, sasniedzot 140 miljonus latu, secināts “Baltic Screen” pētījumā.

Saraksta veidotāji norāda, ka Ventspils mēra ģimenei joprojām ir divi būtiski atšķirīgi īpašumu saraksti – viens, kas atrodams Aivara Lemberga amatpersonas deklarācijā un publisko reģistru datos par viņu pašu un bērniem Līgu un Anriju, – tajā redzams, ka ģimenes īpašumu kopvērtība nekādi nepārsniedz 10-12 miljonus latu (pašam ģimenes galvam oficiāli pieder seši nekustamie īpašumi Rīgā un Ventspils novadā, uz dēla vārda reģistrētas kapitāldaļas SIA “Baltimar VT”, a/s “VB Holdings” un SIA “LSF Holdings”, kā arī 48 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Krimuldas novadā, bet uz meitas vārda ir 25 nekustamie īpašumi Rīgā, Ventspilī, Ventspils un Kuldīgas novadā).

Taču ir otrs – īpašumi, kurus par Aivara Lemberga slēpto mantu uzskata Latvijas prokuratūra vai Anglijas tiesa, un, pat ņemot vērā ilglaicīgo Ventspils tranzītbiznesa karu (kuri gan pamazām it kā sāk norimt) negatīvo ietekmi uz šo īpašumu vērtību, tā vēl joprojām ir vismaz 140 miljoni latu. Tiesa, abiem sarakstiem ir arī kas kopējs – pēc būtības nav iespējams pilnīgi precīzi pateikt, kas tad ir kura ģimenes locekļa personiskais īpašums.

Otra bagātākā ģimene ir kādreizējā “Dobeles dzirnavnieka” īpašnieka Vitauta Paškauska ģimene, kurai tagad pieder “Agrolats Holding”. Vitauta, Jāņa, Jona un Andra Paškausku īpašumu kopējā vērtība ir 60 miljoni latu.

Saraksta veidotāji atzīst, ka Paškausku ģimenei pieder ļoti liels klāsts nekustamo īpašumu. Vitautam Paškauskam pieder 30 īpašumi, pārsvarā Dobeles pusē, Jānim Paškauskam – 34 īpašumi Dobeles, Jelgavas un Tukuma novadā un citviet, bet Andrim Paškauskam pieder četri īpašumi Dobeles un Tērvetes novadā. Tāpat Andris Paškausks ir Paškauska zemnieku saimniecības “Liepas” vienīgais īpašnieks un 100% kapitāldaļu īpašnieks SIA “Agro Investment”. Savukārt Vitauts Paškausks ir saistīts ar Tērvetes alus darītavu un “Agrofirmu Tērvete”.

Gada laikā Pašakausku ģimene kļuvusi par 33 miljoniem latu bagātāka.

Trešā bagātākā ģimene ar īpašumu kopvērtību 45 miljoni latu ir Šķēļu ģimene – Andris, Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Dobrāja un Anete Šķēle-Pētersone. Šķēļu ģimenes īpašumu kopvērtība samazinājusies par deviņiem miljoniem latu.

Saraksta veidotāji norāda – ja tic oficiālajiem reģistriem, pats Andris Šķēle ir vidēja turīguma uzņēmējs – viņam pieder 40% kapitāldaļu SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas”, kā arī pilnībā SIA “TA sabiedrība” (un tai savukārt vēl divi uzņēmumi – “TA projekts” un “Hotel Tango”, kas saistīti ar kādreizējo advokāta Jāņa Lozes trekno gadu nekustamā īpašuma projektu Tērbatas ielā). Cita lieta – uzņēmēja otrā sieva Kristiāna Lībane-Šķēle un abas meitas, kuras visas trīs izrādījušās “īstas uzņēmējdarbības haizivis”, zem SIA “Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem” esošos uzņēmumus izkārtojušas diezgan klasiskā holdinga struktūrā, kas darbojas gan nekustamo īpašumu un pārtikas rūpniecības, gan enerģētikas un atkritumu saimniecības jomās.

“Šīs pietiekami apjomīgās ģimenes impērijiņas kopvērtība pēdējā gada laikā samazinājusies, jo daži uzņēmumi pārdoti, bet iegūtā nauda acīmredzot vēl nekur nav investēta,” secina “Baltic Screen”.

 

Komentāri (25)

oktaavs 20.11.2012. 14.38

Ļoti godīgi un strādīgi cilvēki, kas savus īpašumus nopelnījuši ar savu godīgo darbu. Ofšoros nobēdzinatā nauda ir nekrietni meli. Mūsu Bili Geitsi. Nevienam taču šaubu nav ?

+8
0
Atbildēt

0

Sandris Maziks 20.11.2012. 15.05

Ja puse no “Baltic Screen” saraksta šodien barotu tārpus, miljonāru Latvijā būtu desmit reizes vairāk un arī mūsu pensionāri varētu baudīt cilvēka cienīgas vecumdienas.

+6
0
Atbildēt

2

    inesite15 > Sandris Maziks 20.11.2012. 17.57

    Ja “mūsu pensionariem” galvas no pēcpuses neaugtu un attiecīgi, ja nebūtu ar visu rodņu kopā uzāķējušies uz visprimitīvākās – nacionalās ēsmas, tādejādi sirdsmājiņas mēslus sakuļot PA VISU TERITORIJU, tad varētu domāt par to, ko īsti tautočka baudītu,
    bet, ja par miljonariem – kaut miljardieriem, kaut triljardieriem, va kas tur vēl – KĀDA STARPīBA, KAM TAS KAK BI PIEDER – CIK VIŅI VAR IERīT ?!? -… un, ja nu pa globusu nobruks i-nets va elektrība – PRIMITIVIZĒJOT, BET TOMĒR –
    – un visi cipari …. pļurkt – Rock ist weg, Stock ist weg, Augustin liegt im Dreck ….
    – ko ta šie darīs ? – n., cik to tanku utml. bus iepirkuši … va, piem. pēc, zeltapodaandris vecajā palogonā par saviem mio caur-eju uz paradis izracis būtu ?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Sandris Maziks > Sandris Maziks 20.11.2012. 21.04

    salamandrs
    Ja “mūsu pensionariem” galvas no pēcpuses neaugtu un attiecīgi, ja nebūtu ar visu rodņu kopā uzāķējušies uz visprimitīvākās – nacionalās ēsmas”

    Cik atceros, pensionāri draudzīgi nobalsoja par Gorbunova smuko frizūru, savēlot Saeimā “latvijas ceļa” komunistu cūkas, čekas pederastus, zagļus un krievmīļus, kas desmitiem miljardu vērtos valsts īpašumus atdeva komuņagām, čekistiem un bandītiem, bet no barakām izlīdušos sub-human aplaimoja ar dzīvokļiem, denacionalizētos namos mītošos cilvēkus, atstājot uz ielas.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

Pēterītis 20.11.2012. 13.59

Ar šādu miljonāru sarakstu uz latviešu mākslu mecenātiem maza cerība. Ar savējo apriešanu vienu esam panākuši – spiediens uz nodokļu maksātāju kabatu caur kultūras ministriju tikai pieaugs. Situācija varētu mainīties, ja savējos balstītu, bet vērstos ne pret ienācējiem, bet pret ienākošo Krievijas politisko un biznesa kultūru.

+6
-1
Atbildēt

1

    Sanšains > Pēterītis 20.11.2012. 14.33

    Bet kultūra taču viena pati bez tās nesējiem neienāk.:)

    1. Kad beidzot “Vienotība” un RP beidzot atbalstīs NA rosināto uzturēšanās atļauju tirgošanas aizliegšanu?
    Miljonāru sarakstā minētie Fiļs, Bernis un Esterkins darbojas “AB.lv” un “Rietumu bankā”, kas ir uzturēšanās atļauju tirgošanā NVS “uzņēmējiem” bijušas visaktīvākās.

    2. Kāpēc, piemēram, “Ir” nekādu uzmanību un kritiku nevērsa pret Saeimā ar valdošo piekrišanu (acīmredzot arī ar NA piekrišanu) klusi izmainītiem likumiem, kas turpmāk nerezidentu dividendes vairs neapgrūtinās ar ienākumu nodokli?!
    (Ceru, ka “Ir” nostājas izpausmes neesmu vienkārši palaidis garām)

    “Dienas biznesam” tāds jauninājums ļāva rakstīt šādi –

    LATVIJU CER PIELĪDZINĀT KIPRAI

    == Dividenžu neaplikšana ar nodokli sola pievilināt trešo valstu investorus; birokrātija joprojām var atbaidīt ==

    Fakts, ka no nākamā gada ar uzņēmumu ienākuma nodokli netiks apliktas nerezidentiem (kapitālsabiedrībām) izmaksātās un no nerezidentiem saņemtās dividendes, varētu pamazām pievilināt ārvalstu holdingus veidot administratīvos centrus Latvijā, nevis Kiprā, Maltā vai kādā citā ārvalstī, norāda DB aptaujātie nodokļu un loģistikas eksperti.

    Pievilcīgāku Latviju padara arī ar Krieviju noslēgtā konvencija par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem. Konvencijas parakstīšana viennozīmīgi samazinās gan Krievijas, gan Latvijas uzņēmēju nodokļu slogu, iepriekš DB izdevumā Saldo secināja finanšu un nodokļu konsultante Marina Bičkovska. Ar atsevišķiem izņēmumiem ieguvēji būs dividenžu, procentu un autoratlīdzību saņēmēji.

    Turpretī smagnējā grāmatvedība, kā arī augstāka uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likme joprojām ir šķērslis investoru ienākšanai. Finanšu ministrija gan cer, ka šīs izmaiņas veicinās uzņēmumu reģionālo vadības biroju, uzņēmumu grupu finanšu vadības centru, uzņēmumu grupu autortiesību centru un holdinga sabiedrību izvietošanu Latvijā.

    «Gaidāmās izmaiņas UIN likumā ir solis atvieglojumu virzienā nerezidentiem, ka Latvija ir zemu nodokļu valsts,» norāda biznesa konsultants Ainis Dābols, piebilstot, ka, piemēram, Krievijas biznesmeņi jau tāpat nāk uz Latviju dibināt uzņēmumus.
    http://www.db.lv/nodokli/latviju-cer-pielidzinat-kiprai-381863

    +7
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu