Igaunijas laikraksts Postimees otrdien publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka Latvija aizsardzības ziņā esot “tukša vieta” un drauds Igaunijas drošībai.
Latvijas augstākās amatpersonas steigšus nodēvēja to par tendenciozu. Vai tā ir kārtējā kaimiņu “mērīšanās ar zīmulīšiem”, kā to novērtējis aizsardzības ministrs Artis Pabriks?
Igaunijas valsts drošības sistēmas vājākais posms esot tās dienvidu kaimiņš Latvija, kas neesot spējīga ne patstāvīgi aizsargāt sevi, ne iesaistīties starptautiskā sadarbībā, apgalvo Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra eksperts Kārels Kāss. “Drošības ziņā Latvija ir tukša vieta,” teikts viņa rakstā. Militāra konflikta gadījumā Igaunijai neizbēgami nākšoties aizstāvēt savu dienvidu robežu.
“Mūsu brāļi igauņi var gulēt ļoti droši un mierīgi, viņu dienvidu robeža noteikti nav apdraudēta,” mierina aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Valsts prezidents Andris Bērziņš atgādina, ka Latvija savas aizsardzības spējas pierādījusi, piedalīdamās NATO misijā Afganistānā, tāpēc “man ir visdrošākā pārliecība, ka vismaz šajā sfērā mums viss ir kārtībā”. Premjerministrs Valdis Dombrovskis indīgi bilst, ka neesot vērts pievērst pārspīlētu uzmanību vienam rakstam, kuram “konkrētā avīze ir atradusi vienu ekspertu ar šādu viedokli”, un “esmu pārliecināts, ka var atrast arī citus ekspertus ar daudz sabalansētāku viedokli”.
Igauņu iekšpolitiskais kariņš?
Var jau būt, ka šī ir tikai kārtējā igauņu pašapziņas izpausme, un, kā teic Pabriks, “notiek kaut kāda tāda, es atvainojos par izteicienu, mērīšanās ar zīmulīšiem”. Mūsu ziemeļu kaimiņi prot un nekautrējas sevi paslavēt. Bet darīt to uz latviešu rēķina viņiem varētu būt ērti arī tāpēc, ka Latvijā – tieši otrādi – ir jo īpaši izkopta sevis noniecināšanas kultūra.
Apgalvojums, ka “Latvija ir apdraudējums Igaunijas drošībai”, arī pašam laikrakstam Postimees, kas publicēja rakstu, šķiet “pārspīlēts”. Droši vien ir kāds pamats arī ministra Pabrika minējumam, ka šis raksts, iespējams, ataino cīņu starp dažādām politiskajām aprindām Igaunijā, kur neesot vienprātības par profesionālās armijas veidošanu.
Nudien, laikrakstā kā viens no igauņu aizsardzības spēju pārākuma piemēriem minēts, ka Igaunijā jebkurā brīdī spējot karot vairākas reizes vairāk karavīru nekā Latvijā, jo “savu bruņoto spēku veidošanā Igaunija un Latvija izvēlējušās principiāli atšķirīgus ceļus”. “Latvijā nav obligātā militārā dienesta – tur ir tikai profesionāli karavīri,” atgādina laikraksts, pieminējis kādu senāku publikāciju kādā citā igauņu izdevumā, no kuras varot secināt, ka “kara gadījumā Latvijas armija varēs kaut kur aizmugurē apsargāt miltu maisus un tiltus, taču kaujas darbībai neder”.
Diezin vai igauņi tagad diskutētu, vai nevajadzētu pašiem iet Latvijas savulaik izvēlēto principiāli atšķirīgo ceļu – profesionālas armijas veidošanu -, ja obligātā karadienesta ceļš tiešām nodrošinātu viņiem tādu militāro pārākumu, ka salīdzinājumā ar to Latvijas profesionālā armija ir “tukša vieta”.
Un tomēr – pirmkārt, lai arī kādi iekšpolitiski strāvojumi būtu šīs konkrētās publikācijas fonā, autora minētie argumenti sava pārspīlētā viedokļa pamatošanai nav gluži no pirksta izzīsti. (Viņš atsaucas arī uz vairāku atvaļinātu militārpersonu un vārdā nenosauktu Igaunijas aizsardzības resora amatpersonu vērtējumiem.) Otrkārt, valsts drošība un NATO kolektīvās aizsardzības spējas ir pārāk nopietns jautājums, lai valsts augstākās amatpersonas šaubas par mūsu bruņoto spēku spējām atgaiņātu ar “zīmulīšiem” un ieteikumiem “gulēt mierīgi”. Jo, treškārt, šis nav pirmais un vienīgais aizrādījums Latvijai par nepietiekamo aizsardzības finansējumu.
Ar mersedesu pret tankiem
Pērn aprīlī NATO aizsardzības politikas plānošanas komiteja vērtēja ekspertu ziņojumu par Latvijas militāro spēju attīstību 2010.gadā. (Šāds dalībvalstu izvērtējums notiek reizi divos gados.) Līdzās uzslavām par spēju nesamazināt ieguldījumu NATO operācijās un saglabāt bruņoto spēku kaujas spējas budžeta samazinājuma apstākļos komisijas sēdē tomēr tika norādīts uz Latvijas aizsardzības budžeta nepietiekamo līmeni. Un secināts: “Aizsardzībai atvēlētais budžets vidējā un ilgtermiņā varētu nopietni apdraudēt Latvijas kā NATO dalībvalsts aizsardzības spējas un Latvijas spēju piedalīties NATO kolektīvās aizsardzības īstenošanā.”
Skarbu kritiku par neadekvāto aizsardzības budžeta līmeni Latvija saņēma arī no partnervalstīm. Tolaik aizsardzības ministrs Pabriks atzina: “Mums ir jāsaprot, ka šāds aizsardzības budžeta līmenis var atstāt nopietnu ietekmi uz bruņoto spēku kaujas gatavību vidējā termiņā.” Un arī uz Latvijas kā NATO sabiedrotās uzticamību, viņš piebilda.
Var dažādi attiekties pret atsevišķām publikācijām atsevišķās avīzēs, taču Igaunija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kura izpilda NATO dalībvalstu kritēriju par 2% no iekšzemes kopprodukta atvēlēšanu aizsardzībai. Un arī absolūtos skaitļos aizsardzībai paredzētā summa Igaunijā ir vislielākā.
Latvijas Aizsardzības ministrijas šā gada budžets ir 143,9 miljoni latu. Nākamgad tas plānots 158,4 miljonu latu jeb 1,42% no IKP. Igaunijas izdevumi aizsardzībai nākamgad paredzēti 254 miljoni latu jeb 2% no IKP. Latvija plāno sasniegt 2% no IKP aizsardzībai tikai 2020.gadā.
Līdzās naudas apjomam ir jautājumi arī par tās izlietojumu. Šajā ziņā arī igauņi droši vien nav perfekti, taču viņu brīnīšanās par to, ka Latvijā par aizsardzībai paredzēto naudu tiek būvētas sporta zāles un pirkti limuzīni mūsu eksprezidentiem, nav gluži nevietā. Tā diemžēl ir tradīcija kopš iestāšanās laikiem, kad 2% no IKP aizsardzībai bija viena no obligātajām prasībām, kas bija jāizpilda, lai varētu pievienoties NATO. Tas tad arī bija vienīgais laiks, kad šis kritērijs tika izpildīts, taču – pieskaitot aizsardzības izdevumiem gan sporta un kultūras būves, gan, piemēram, finansējumu Kartogrāfijas dienestam un Tulkošanas un terminoloģijas centram.
Kopīgs darbs
Postimees raksta tonis ir tendenciozs. Tomēr iespējamie apdraudējumi Baltijas valstīm nav izdomāti. Rakstā atgādināts, ka 2009.gadā Krievija sarīkoja vērienīgas mācības pie Baltijas valstu robežām, kurās tika simulēta to teritorijas ieņemšana (var piebilst – arī kodoluzbrukums Polijai). Krievijas militāristi trenējās, kā aplenks un apspiedīs atsevišķus “vieglos punktus” Baltijā, lai sadalītu “operāciju telpu” un pārņemtu to savā kontrolē. Acīmredzot igauņiem ir bažas, ka latvieši ir mazāk sagatavoti savus “vieglos punktus” aizstāvēt, līdz ierastos NATO sabiedrotie.
2010.gadā ASV piekrita paplašināt Polijai paredzētos NATO aizsardzības plānus, iekļaujot tajos arī Lietuvu, Latviju un Igauniju. Nākamgad šeit notiks reģiona vēsturē vislielākās NATO militārās mācības kopš PSRS sabrukuma, kuras būs atbilde uz Krievijas kara spēlēm. Kašķis starp latviešiem un igauņiem, kuram vairāk stroķu un glītāki formastērpi, diezin vai ir labākais veids, kā sagatavoties savu valstu aizsardzībai. Var piekrist Pabrikam, ka tas “nepalīdz rast vienotību starp Baltijas valstīm”.
Ministrs aizrāda, ka rakstā minētajam “nav nekāda seguma – nav veikta nekāda analīze”, un sola, ka ministrija no savas puses gatavojoties piedāvāt igauņu laikrakstam “kādus rakstus” kā atbildi uz šo publikāciju. Šķiet, ka arī latviešiem būtu interesanti un svarīgi uzzināt, vai un kāpēc arī viņi var “gulēt droši un mierīgi”. Šo “igauņu uzbrukumu” ministrija var vērst par labu, sniedzot arī Latvijas iedzīvotājiem vairāk un, saprotams, analītisku informāciju par mūsu valsts gatavību kopā ar sabiedrotajiem sevi aizstāvēt.
Komentāri (132)
janis17 11.11.2012. 00.57
Taupīt vairāk par 2% uz aizsardzības rēķina ir vai nu muļķība, vai NODEVĪBA!
Nevajadzētu apvainoties uz igauņiem, bet domāt arī par valsts drošību.
5
Ieva Priedenfelde > janis17 11.11.2012. 22.12
Tāpēc vajag progresīvos nodokļus, lai bagātie uztur armiju, nevis pērk landroverus.
0
janis17 > janis17 11.11.2012. 21.47
Nav jau lielas starpības, kā rēķina – % no IKP, vai % no budžeta. Tas jau tāpēc tā noteikts, ka teorētiski ir iespējama liela ekonomika ar zemiem nodokļiem un/vai mazu valsts budžetu, kas tad maz maksātu absolūtos skaitļos. Tikai tāpēc objektīvāk ir izteikt % no IKP.
Diezgan svarīgi būtu arī šo finansējumu atstāt Latvijā, nevis dārgi pirkt ne pirmā svaiguma ārzemju mantas. Var ieguldīt infrastruktūrā, būvēs, arī cilvēkos. Latvijā var būvēt bezpilota lidaparātus, nelielus karakuģus, u.c.
0
ineta_rr > janis17 12.11.2012. 17.50
Piedodiet manu cinismu, bet, ja paskatās kā ar savu ieroču ražošanu iet zviedriem, piemēram, pietiekoši lamāto Ak4, kas reāli ir modificēts H&K G3A3, neticu, ka mums ietu labāk, ja pat zviedri netaisa no nulles, bet tikai modificēt un ražo citur izstrādātus ieročus. Turklāt atkal vecā problēma, ka mums pašiem te nav gandrīz nekā, tikai smilts, māls, kūdra, koks, lins un no Liepājas Metalurga (pieder maz mums?) pārkausēti metāli. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ pie mums lielākā daļa ražošanas ir apstrādes, farmācijas un vieglā rūpniecība, turklāt, ja nekļūdos, pat elektronikai izejvielas iepērkam, jo mūsu smiltis neder pat stikla šķiedrai nemaz nerunājot par optisko šķiedru. Un pilnai laimei, cik zinu, Latvijā nav neviena cilvēka, kas gribēdams spētu izaudzēt silīcija kristālus ar vēlamo struktūru, jau kaut tam mūsu smilts derētu (drīzāk vieglāk ievest jau attīrītu silīcija dioksīdu).
Ne pa tēmu, bet daži skaitļi pārdomām – metālapstrādē 100 darbinieku uzņēmums ir normāls, programmēšanā 100 darbinieku būtu viena no lielākajām studijām pasaulē, turklāt apgrozījums otrajam būs reizes 10 lielāks, tādēļ iedomāties, ka visi šeit strādās augstajās tehnoloģijās ir muļķīga iedoma.
0
grislits > janis17 11.11.2012. 13.04
Aivaram – nav jau viss ar tiem procentiem tik vienkārši. Tos nepieciešamos procentus nozarēm vienmēr norāda procentos no IKP, nevis procentos no budžeta.
Par aizsardzību tas nozīmē:
– IKP Latvijai ir ap 15 miljardiem (no galvas neatceros precīzi)
– 2% no 15 miljardiem ir 300 miljoni
– budžets laikam bija ap 4,2 miljardi (arī no galvas neatceros)
– 300 miljoni ir apmēram 7% no 4,2 miljardiem.
Tādējādi aizsardzībai ir jāvelta ap 7% no budžeta (tas tā aptuveni, tas viss mainās atkarībā no attiecīgā gada budžeta lieluma un attiecīgā gada IKP lieluma).
Un tāpat tā nauda procentos no budžeta ir aprēķināma arī pārējām nozarēm (medicīna, izglītība u.c.), kur tiek deklarēts, ka nepieciešams tik un tik % no IKP, nevis tik un tik % no budžeta.
Līdz ar to kādā brīdī vispār var sanākt, ja apmierina visu nozaru prasīto naudu, kas rēķināta procentos no IKP, tas pārsniedz 100% no budžeta, respektīvi – dabā nav iespējams izdarīt :)
Ar to es negribu teikt, ka aizsardzībai nevajag 2% no IKP. Uzskatu, ka noteikti vajag un neskaitot tajā budžetā iekļautās tāds muļķības kā prezidentu limuzīnus u.t.t.
0
oktaavs > janis17 11.11.2012. 12.50
Vajag vairāk domāt par to, kur paliek jau esošā nauda. Mums vajag 10 priekšniekus uz 1 karavīru ? Mums vajag vecus NATO lūžņus par neadekvātu cenu ?
Galvenais ir armijas efektivitāte, nevis cik stundas karavīri bradā pa placi.
Pajautājiet Izraēlas ģenerāļiem.
0
buchamona 11.11.2012. 06.04
Man kaut kā liekas, ka LR zemessargs nav sliktāk sagatavots par igauņu obligātā karadienesta kareivi un Igaunijā bez obligātā iesaukuma ir arī vēl pašiem savs Kaitseliit
Un tieši tādēļ, ka ir jau zemessardze, jeb Kaitseliit – būtisks kļūst jautājums, vai viņu obligātā iesaukuma kareivja profesionālās iemaņas var salīdzināt ar mūsu profesionālās armijas karavīra iemaņām? Šaubos, sevišķi, ja jauniesauktajam piemīt tāda morāle, kāda tā piemīt mūsu ” nullem” :) Runa drīzāk ir par funkciju pārdali – kādi uzdevumi tiek doti armijai un kādi zemessardzei, jeb igauņu gadījumā Kaitseliit, un kā katra struktūra ar šiem saviem pienākumiem tiek galā.
Ja runa ir tieši par rakstu “Postimees” – domāju, ka tur kāds vietējais pulkvedis, vai pulkveži :) sāk justies lieki, tādēļ apdraudēti un tāpēc visas šīs ” rūpes par Dzimteni” :)
Tas ka dienests armijā ir pilnīgi nepieciešams puikam, lai viņš no “cālīša” kļūtu par vīrieti, tā ir cita lieta :), bet laikam pārāk dārgs tāds prieks mūsu nodokļu maksātājiem, šādi audzināt mūsu jaunatni :) Taču 2% no IKP aizsardzības vajadzībām – tas nav apspriežams jautājums, šie 2 % ir jāsāk ieguldīt aizsardzībā pēc iespējas ātrāk un nekādas sporta zāles, kultūras pasākumus un citas vajadzīgas lietas nedrīkst balstīt no šiem tieši aizsardzībai paredzētajiem līdzekļiem. Par to vajadzētu pieņemt atsevišķu likumu.
13
manatuja > buchamona 11.11.2012. 12.06
cik no tās rezerves sastāva savu maizi pelna ārpus Latvijas ?
0
manatuja > buchamona 11.11.2012. 10.27
kaujas vienības ir tikai tris 1. un 2. kb kas kopā ir reāli viens KAJNIEKU BATALJONS bataljons pēc NATO standartiem ir vēl SUV vienība un tas ir viss, zemessardze tikai tagad veidojas normāla instruktoru sagatavošana (instruktors ir mugurkauls)
cik diversantu vienbas būtu nepieciešamas, lai Latviju atstātu bez pretgaisa aizsardzības un prettanku ieročiem.
0
Edzs > buchamona 12.11.2012. 19.42
paldies, Betija.
zhel, shis topiks jau ir nobeidzies, nevienu vairs te musu sarunai nepiesaistisim.
pret prezidentu Tev pievienojos, – murmulis. vinsh macijas Politehniskaja instituta, tie tatad Bralju kapus neapmekleja.
tu raksti: “…muzeja apmeklējums ir viens no Valsts protokola elementiem – citu valstu vadītāji un delegācijas apmeklē muzeju oficiālo vizīšu laikā…”.
man labak patiktu ja saskanja ar Valsts protokolu viesiem tiktu raditi materiali par Latvieshu kara gaitam Krievija, luk te tie sakava Denjikina armiju, te tie likvideja Kronshtadtes dumpi, te tie tad un tad forseja Sivashu. un te tie atgriezoties no cinju gaitam Krievija prasija cik lielu teritoriju Latvijai pievienot, – vai no Vitebskas lidz Pleskavai pietiks, vai varbut vel Lielos Lokus un kautko no Piemaskavas?? un tikai tad kad tiem tika atbildets ka nee, Latvijai sveshu nevajadzes, tikai tad viri atgriezas savas majas.
Strelnieku muzejs likvidets, es nezinu kas notiek ar skolu macibu programam. ir tadi noverojumi ka migrantu pectechi atljavushies valjigi iztureties pret latvieshiem uz to zemes. tas nenotiktu ja urlas tiktu regulari bridinati ka areji miermiligi latvieshi var kljut saviem ienaidniekiem bistami pat Dziesmusvetkos.
es nezinu kapec Okupaciju muzejam vel shodien vajadzetu aiznjemt Strelnieku muzeja telpas Vecriga. manuprat to ekspoziciju vajadzetu parvietot uz Chekas telpam Stabu ielas sturi un tur noteikti tas varetu iztikt bez Gunara Birkerta projektetas Baltas piebuves “Nakotnes nams” 5 miljonu Ls vertiba. ta valsts nauda varetu tikt izlietota Bralju kapu asamblja restauracijai.
Strelnieku muzejam vajadzetu atgriezt savu latvieshu strelniekiem veltitu ekspoziciju.
http://www.russia-talk.com/latyshi.htm#t04
0
ievuliitis > buchamona 13.11.2012. 09.08
Droši vien, Tante Sidra. Nebiju par to aizdomājusies. Domāšu:)
Nepazūdi, pasaki ko arī par bibliotēku. Kaut gan…Pēc manām domām par to būtu jārunā, kad būs iespēja pilnībā novērtēt, būs gatava. Bet dažiem, kam vajag ap… visu labo, kas valstī ir mute neveras ciet no rīta līdz vakaram. Laikam tāda “установка” atnākusi no saimniekiem – iedzīt tautai mazvērtības kompleksu. Arī viens-otrs pensionēts psihiatrs pie tā cītīgi piestrādā. Un vēl visāda шушера.
0
manatuja > buchamona 11.11.2012. 08.05
cik mums ir to profesionāli sagatavoto karavīru ?
0
manatuja > buchamona 11.11.2012. 10.10
cik no tiem dien kaujas vienībās
0
manatuja > buchamona 11.11.2012. 12.12
diemžēl, bet pa šiem 20 gadiem nav izveidota kaujasspējiga armija. mums tāpat kā pirmās brivvalsts laikā, ir cilvēki , kas grib un var, bet nav bruņojuma un daudz kas cits. visam ir viena atruna mēs esam NATO
P.S. pirmās republikas laikā mums pietika munīcija, lai divas nedēļas uzkarotu. pretgaisa ieroči un prettanku bija novecojuši.
0
Edzs > buchamona 12.11.2012. 02.13
> Optiskais Tēmeklis
_”…pēc latviešu ofensīvas, igauņu novērotaji/uzraugi/kontrolieri lūgušies, lai letiņi neturpina, jo citādi igauņu plāni būs sagrauti…”_
~~~~~~~~~~~~
man patik, lasu un priecajos, – tu esi forma )).
igaunji par to droshibu vareja pakluset, vinji vienmer ir skaudushi latvieshus jo pashiem galigi nekad nav bijis veriena.
sveiciens ari betijai, zanei, lno, rinkjipakart, lamai, visiem visiem maniem draugiem vai vienkarshi sarunu biedriem.
mani pashlaik nodarbina shada lieta:
1992. gada tika partraukta Latvieshu (Sarkano) Strelnieku Muzeja darbiba, es pat nezinu kadu galu njema vinju ekspozicija, pienjemu ka ne jau iznicinata bet parvietota, varbut ka uz Kara muzeju.
sho Strelnieku muzeju parnjema, savaca vai ta vieta ienaca jauna struktura Okupacijas muzejs kas izradas ka ir privats uznjemums piederoshs esosha muzeja biedribai.
pirms divam nedeljam radio dzirdeju Nollendorfa sarunu ar Birkertu, Nollendorfs teica – …mums ir ta nauda tie 5 miljoni,ta ir iedalita un par to esam droshi, objektu lidz 2014 pabeigsim… Birkerts uz to teica – …kas ta ir par valsti es nesaprotu, vai tur ir kads kas var pateikt kas vinjiem ir svarigs…
runa bija par baltu piebuvi ar pardomu telpu kas sauktos Nakotnes Nams un ko 4 millionu Ls apmera privatam muzejam finansetu valsts.
aizvakar TV skatijos svetku saietu kura pa latam tika vakti ziedojumi no skatitajiem Bralju kapu memoriala sienas atjaunoshanai, publika bija atsauciga un vakara gaita tika savakti 20000 Ls un tas bija pacilajoshi.
zniet, ne jau visadu shakalju mums izblediti miljoni butu satraucosakais, – savu varonju, sarkanu vai vel kadu pieminju noliedzot, pavisam konkreti muzeju tiem atnjemot, mes ka tauta varam izbeigties. latvieshi brivpratigi no varonjiem kljust par vaimanatajiem, savus bernus un savas valsts viesus mes vedam un radam, – re ka tie krievi mus izdraza, nevis atceramies to ka mes sitam shos krievus uz vinju zemes, gan vinju dzerajmatrozhus gan elitaras divizijas, un – sev neatkarigu valsti izkarojam un ievedam vinju pilsetas tadu kartibu ka to iedzivotaji ilgi to atcerejas un bija mums pateicigi.
0
piziks > buchamona 12.11.2012. 01.06
TV šovakar parādija latviešu/NBS virsnieku, kurš krāšņi pastāstīja, kā kopejas macībās, kur latviešiem bijis jātēlo igauņu “naidnieki”, pēc latviešu ofensīvas, igauņu novērotaji/uzraugi/kontrolieri lūgušies, lai letiņi neturpina, jo citādi igauņu plāni būs sagrauti… Pat igauņi reizēm ir pareizi vienigi uz papīra, kaut gan šoreiz = paldies viņiem par latviešu pašapzinīgo pakaļu iespārdīšanu/pašī jau par slinku kustēties … reizem… tiešī tāpat.
0
ievuliitis > buchamona 12.11.2012. 08.41
Sveika, Tante Sidra. Tevis pietrūkst.
Es jau daudz neko nezinu, zinu tikai, kad valstij, kā tas bieži notika un notiek, nebija drosmes tādam muzejam, to organizēja ārzemju latvieši, saziedojot naudu fondam. Tāpēc nedomāju, ka šoreiz vārds “privāts” ir ar negatīvu nozīmi. Un domāju, tas ir tikai taisnīgi, ka no valsts budžeta tam piešķir naudu. Galu-galā muzeja apmeklējums ir viens no Valsts protokola elementiem – citu valstu vadītāji un delegācijas apmeklē muzeju oficiālo vizīšu laikā, to apmeklē valstu sūtņi (ar nelieliem izņēmumiem), sākot savu darbu Latvijā. Es zinu tikai vienu valsti, kuras sūtnis nekad nav to apmeklējis. Uzmini – kuras?
Par to, ka maz tiek stāstīts par uzvarām, piekrītu. Bet, redzi, Eiropai jau tā šķita, ka mūsu pilsonības, valodas un kādi tik vēl likumi bija pārāk stingri. Vari iedomāties, cik daudzkārt stiprāks spiediens būtu bijis uz mūsu vadoņu trauslajiem pleciem un ļodzīgiem prātiem, nebūtu šā muzeja.
Starp citu, saziedojām vairāk par 25 tūkstošiem aizvakar.
Tā nu bija tā reize, kad mans pacietības mērs bija pilns. Kopš aizvakara, ieraugot ekrānā prezidentu-ielikteni, slēdzu skaņu ārā. Viņš uzdrošinājās paziņot, ka padomju laikā Brāļu kapus apmeklēt mums bija liegts. Viņam un viņam līdzīgiem to liedza paša izvēle, neviens cits. Viņam daudzkārt svarīgāk bija ērti dzīvot un taisīt karjeru komunistu partijā, tāpēc godināt varoņu piemiņu tas pats sev aizliedza. Citi gan gāja, jo tas viņiem bija svarīgi. Pretīgi bija klausīties viņa melus.
0
janis17 > buchamona 11.11.2012. 10.17
Aktīvais sastāvs 4924
Rezerves sastāvs 10 100
Izvietotais sastāvs ārvalstīs Afganistāna — 175
Tas ir par NBS, bez Zemessardzes.
0
janis17 > buchamona 11.11.2012. 12.59
Domāju, ka neviens nesaka, ka armijai nevajadzētu attīstīties un tērēt naudu karavīriem, virsniekiem, bruņojumam, ne meršiem.
0
janis17 > buchamona 11.11.2012. 10.04
Nacionālajos bruņotajos spēkos dien 4500 karavīru Zemessardzē dien 550 karavīri un 10 642 zemessargi
0
austrisv 11.11.2012. 10.46
“Līdzās naudas apjomam ir jautājumi arī par tās izlietojumu. Šajā ziņā arī igauņi droši vien nav perfekti, taču viņu brīnīšanās par to, ka Latvijā par aizsardzībai paredzēto naudu tiek būvētas sporta zāles un pirkti limuzīni mūsu eksprezidentiem, nav gluži nevietā”
Vienmēr esmu brīnījusies par šādu naudas izlietojumu, un kā NATo tam piekrita līdz šim. Zatlera limuzīna pirkšana no aizsardzības budžeta līdzekļiem vispār ir kauna traips demokrātiskai valstij. Tā varētu notikt kaut kur Uzbekistānā vai Ziemeļkorejā, bet pēdējā gan ir nobruņojusies līdz acīm atškirībā no mums.
Tas, ka Latvijai nav savs normāls apbruņojums, gan laikam ir skaidrs pat man. Skatoties 18. novembra parādes pārņem kauna sajūta par mūsu armijas bruņojumu. Nevar bez skumjām noskatīties uz vecumveco, pie tam dāvināto tehniku mūsu armijai! kad tas vienreiz beigsies un armija sāks iegādāties modernu bruņojumu. Ja arī būs karš tad tāpat ne Igaunija, ne Latvija nespēs atsist Krieviju, jo nav mums ne kalnu, ne purvu, taču vismaz kādai pretošanās dienai jābūt, kamēr NATO spēj noreaģēt. Domāju, ka Aizsardzība sbudžets jāpalielina daudz ātrāk nekā līdz 2020 g(2%), pie tam tas jāizlieto lietderīgi nevis milzu štāba ierēdņu un ģenerāļu uzturēšanai. Vai tik mums Latvijā to ģenerāļu arī nav visvairāk. Kaut kā tā armija tāda nesaprātīgi saveidota. Domāju, ka tie zemessargi jau nu arī nav nekādi cīnītāji. Vai tik viņi nesaņem alga spar to savu dienēšanu. Ak, atvainojiet, ja es kaut ko ne tā, jo tomēr jau esmu sieviete, kas maz ko no armijas saprot.
1
0
0
Atbildēt
@oskaar > austrisv 13.11.2012. 00.00
>Bet
Nezinu- kas ir “normāls apbruņojums”, ja mūs apdraudošajam kaimiņam ir ļoooti daudz vecu, bet šaut spējīgu tanku, ne viena vien kaut vai vecas bumbas mest spējīga lidmašīnīte, un kaut vai nodzērušos, bet vājprāta daudzumā (salīdzinājumā ar mūsējiem) karavīru.
Šādos apstākļos “normāls apbruņojums” laikam būtu ļoti daudz FireAndForget Zeme-Zeme un Zeme-Gaiss raķetes un vēl vesela rinda visādas diezgan gudras un padārgas pariktes, ar kurām apgādāt mūsu karavīrus, lai katrs varētu nosist vismaz ap 100 uzbrūkošos pretinieka karavīrus.
Zatlera limuzīns varētu būt aptuveni vienas no augstākuzskaitītajām ierīcēm vērtības cenā, jeb arī izrādīties krietni lētāks.
Un tad pie esošā budžeta- pirkt bruņojumu, vai labāk tomēr finansēt izglītību un medicīnu???
0