Eksperts: Amerikāņi savu ietekmi īstenos ekonomiski

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes komunikāciju studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra par amerikāņu izvēli nule notikušajās prezidenta vēlēšanās un atkal ievēlēto Baraku Obamu

Kādi, jūsuprāt, bija tie iemesli, kas amerikāņus atkal mudināja par prezidentu izvēlēties Baraku Obamu?

Jāteic, ka daļa amerikāņu sabiedrības izvēlējās Obamu, un šī daļa ir melnādainie Amerikas iedzīvotāji, tās ir sievietes, tie ir iedzīvotāji no 18 līdz 45 gadiem, tie ir latīņamerikāņu izcelsmes amerikāņi un tie ir liberāli orientētie. Ja nemaldos, arī katoļu vidē vairākums bija par Obamu. Tas liecina, ka vairākums multikulturāli un liberāli noskaņoto amerikāņu bija par Obamu.

Sliecos piekrist tiem amerikāņu analītiķiem, kuri saka, ka viena no problēmām, kuru nāksies risināt Obamas otrajai administrācijai, būs Amerikas sabiedrības relatīvi dziļā sašķeltība. Ja paskatāmies uz vēlētāju balsu skaitu, Obama ir uzvarējis, bet pārākums veido mazāk nekā vienu procentu no tiem, kas piedalījās vēlēšanās un nobalsoja. Prieks, kas valda demokrātu nometnē, ir mazliet piezemēts, jo šī uzvara nav tik pārliecinoša kā 2008.gadā, un, protams, elektoru skaits īsti precīzi neatspoguļo tos noskaņojumus, kas valda amerikāņu sabiedrībā. Taču jebkurā gadījumā izskatās, ka gan Eiropas Savienībā, gan Krievijā pārsvarā valda prieks par Obamas uzvaru.

Vai Romnija brīžiem skarbie izteikumi priekšvēlēšanu kampaņā lika bažīties par iespējamo ārpolitikas maiņu un tādēļ patlaban valda atvieglojums, ka nav gaidāmas lielas pārmaiņas?

Domāju, ka jāraugās plašāk – pieļauju, ka Krievijas līderi Putins un Medvedevs ir apsveikuši Obamu, ņemot vērā, ka Obamas prezidentūras laikā tika parakstīta vienošanās par stratēģisko kodolbruņojumu. Tā ir viena lieta. Un, otrkārt, Obamas politika daudzos reģionos, kā to parādīja priekšvēlēšanu diskusija, ir mērenāka nekā to deklarēja Romnijs. Nevar gan zināt, kā viņš rīkotos praktiski, droši vien viņa rīcība būtu mērenāka. Varu vien citēt angļu žurnālu „Economist”, kurš rakstīja – mēs labprātāk kārtosim lietas ar pazīstamu nelabo, tāpēc esam par to, lai Obama tiktu atkārtoti ievēlēts.

Šajā gadījumā tas, visdrīzāk, ir Eiropas Savienības biznesa elites viedoklis, bet, kā rāda noskaņojumi un aptaujas, tajā skaitā arī Vācijā, absolūti pārliecinošs vairākums kā uzvarētāju vēlējās redzēt Obamu. Motivācija ir ļoti dažāda – sākot no tā, ka viņš ir patīkamāks kā cilvēks, ka viņa ārpolitiskā retorika radikāli atšķiras un nav tik kareivīga kā Romnijam, un beidzot ar to, ka Obamas tēls ārzemēs bija atpazīstams un zināms, kamēr Romnijs, it īpaši ārpolitiskajos uzskatos, bija pilnīgi nezināma figūra.

Aptaujas Amerikā pēc balsošanas liecināja, ka aptuveni 60 procenti vēlētāju par savu galveno izšķiršanās iemeslu minēja valsts ekonomisko stāvokli un ekonomisko jautājumu risināšanu. Protams, jautājums ir, kā sadalās šo sešdesmit procentu balsis, cik no viņiem balsoja par Obamu un cik par Romniju. Pieļauju, ka vismaz neliels vairākums no tiem, kuriem galvenais bija ekonomisko problēmu risinājums, balsoja par Romniju, jo ir skaidrs, ka Romnija atbalstītāju vidū ir nopietni pārstāvēta Amerikas vidusšķira un uzņēmēji.

Tiek uzskatīts, ka amerikāņu sabiedrība ir konservatīva, ar visai stingru reliģisku motīvu ietekmētu morāli, par spīti sasniegumiem tehnoloģiju jomā un slaveno izklaides industriju. Vai Romnija deklarētie uzskati vairāk neatbilst tieši šādai konservatīvai sabiedrībai, nevis liberālajam Obamam?

Aptauju analīze liecina, ka par Romniju balsoja pamatā Amerikas baltie iedzīvotāji, vīrieši, konservatīvi noskaņotie, protestanti un cilvēki no 45 gadiem un vecāki. Es teiktu, ka vēlēšanas liecina arī par to, ka ir divas Amerikas no paaudžu viedokļa. Komentētāji uzskata, ka vecāko iedzīvotāju daļā aizvien vairāk ienāks sešdesmitajos gados dzimušie, šo vēlētāju skaits palielināsies, un demokrātiem, domājot par vēlēšanām pēc četriem gadiem, jau tagad ir jārēķinās, ka panākt uzvaru nākamajās vēlēšanās varētu būt lielas problēmas, jo, kā jau sacīju, par Obamu vairākumā balsoja cilvēki vecumā līdz 45 gadiem.

Sešdesmito gadu paaudze gan Eiropā, gan Amerikā vairāk asociējas ar tā laika brīvdomātājiem un hipijiem. Grūti iedomāties šos cilvēkus kā konservatīvi noskaņotus.

Es to skaidroju, ka tā ir iedzīvotāju grupa vecumā jau pēc 45 gadiem, no kuriem daudziem ir problēmas saglabāt savas darba vietas vai atrast jaunu darbu. Bezdarba līmenis Amerikā joprojām ir relatīvi augsts. Jaunu darba vietu radīšana būs viena no problēmām, kas būs jārisina Obamas administrācijai. Tādēļ es teiktu, ka, no vienas puses, gados vecāki cilvēki ir konservatīvāki, un tā tas ir visur pasaulē, ne tikai Amerikā. No otras puses, problēma ir ar darba vietu stabilitāti un nodrošināšanu, jo ir pārmaiņas Amerikas ekonomikā, tajā skaitā arī tehnoloģiskajos risinājumos un ir nepieciešamība pēc jaunām prasmēm, zināšanām un tamlīdzīgi. Jaunajām paaudzēm tās rada mazāk problēmu nekā gados vecākajiem.

Vai Obamas atkārtotā ievēlēšana tomēr nemainīs ārpolitikas akcentus?

Jānogaida un jāskatās. Ir skaidrs un Obama to arī neslēpa, ka ASV ārpolitiskās intereses tiks orientētas uz Dienvidaustrumāziju un Ķīnu, un Klusā okeāna reģionu kopumā. Grūti pateikt, ko tas nozīmēs praktiski, bet ir pilnīgi skaidrs, ka amerikāņu klātbūtne, tajā skaitā arī militārā, Indonēzijā, Filipīnās, iespējams, arī Vjetnamā tiks aktivizēta. Ekonomiskās attiecības ar Ķīnu ir stadijā, kad amerikāņi jau sāk izvirzīt jautājumus par Ķīnas valūtas politiku un tās ietekmi uz starptautiskajiem valūtas tirgiem, par Ķīnas eksporta politiku. Pieņemu, ka šajā virzienā būs galvenās izmaiņas. Protams, amerikāņi ir ļoti ieinteresēti, lai eirozonas krīze tiktu pārvarēta un pēc iespējas ātrāk atrisināta.

Katrā ziņā Amerika ir ieinteresēta ekonomiski un politiski stabilā Eiropas Savienībā un ir sagaidāma amerikāņu pretimnākšana. Attiecībā uz NATO Obama ir solījis samazināt izdevumus un varētu pieņemt, ka Eiropas dalībvalstīm savus izdevumus nāksies palielināt.

Vai tas varētu arī nozīmēt, ka Amerikas „demokrātijas mācībstundas” kļūs mazāk agresīvas?

Tas ir viens no punktiem, kurā ļoti būtiski atšķīrās Obamas un Romnija pozīcijas. Romnijs bija izteikts reālpolitikas pārstāvis un akcentēja militāro un ekonomisko spēku. Obama ir deklarējis, ka Amerikas ietekme ir jāpanāk ar Amerikas parauga palīdzību. Amerikas par baugs būtu tas, kā amerikāņi risina savas iekšpolitiskās problēmas – ekonomiskās, kultūras, sociālās, izglītības, veselības aprūpes un tā tālāk. Amerikāņu paraugam ir jābūt atdarināšanas cienīgam, sabiedrības citās pasaules malās vēlēsies atdarināt Ameriku. Ietekme uz norisēm, arī uz demokrātijas procesiem, īstenojama tādā veidā.

Skeptiķi jau pirms vēlēšanām ir pateikuši, un tam piekrītu, ka amerikāņi varbūt mēģinās izvirzīt cilvēktiesību jautājumu saistībā ar Ķīnas Tautas Republiku, bet cerību šajā jautājumā amerikāņiem kaut ko panākt praktiski nav nekādu. Diez vai Obama attiecībās ar Ķīnu mēģinās darboties kā agresīvs sludinātājs. Domāju, ka viņš centīsies īstenot praksē savu pieteikumu par Amerikas atdarināšanas cienīgu paraugu.

Attiecības ar Ķīnu taču diktē nevis ideālisms, bet tīri praktiski apsvērumi – ķīniešiem Amerikā pieder tik daudz…

Protams. Ir jāsaprot arī tas, ka atšķirībā no Romnija Obama uzskata, ka sadarbība ekonomikā, kultūrā un visdažādākās citās jomās ir jāturpina. Manuprāt, piemēram, Rietumu sadarbības modelis ar Padomju Savienību, pierādīja, ka ilgākā laika posmā šī stratēģija ir efektīva un strādāja. Kāpēc gan lai tāda stratēģija nestrādātu attiecībā uz Ķīnu?

Vai Latviju un Baltiju kopumā amerikāņu politikas izvēles ietekmēs? Vai mēs neesam pārāk mazs punkts amerikāņu pasaules kartē?

Es būtu mazliet piesardzīgāks un nepiekristu tik kategoriskam apgalvojumam, ka tas mūs nekādi neietekmēs. Esmu pārliecināts, ka amerikāņu intereses šajā reģionā – ja runājam par Ziemeļeiropu kopumā, pastāv. ASV politika šeit nebūs vienaldzīga klātbūtnes politika, tā turpinās būt aktīva līdzdalības politika. Domāju, ka nākamajos četros gados mēs varam sagaidīt dažādu projektu īstenošanu attiecībās ar Latviju un pārējām Baltijas valstīm.