Summas mērāmas miljonos un būtiski nesarūk, liecina dati
Parāds par mājokļa apkuri Latvijā ir katram desmitajam valsts iedzīvotājam, šodien vēsta laikraksts “Diena”, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas (EM), Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un apsaimniekotāju apkopotajiem datiem.
Tipiskajam parādniekam ir 3-5 mēnešu parāds pilsētās un 7-9 mēnešu parāds novados, liecina EM dati. Par kopējo siltuma parādu apmēru EM un LPS sniegtā informācija būtiski atšķiras, tomēr abos gadījumos var vērot to samazinājumu. Apsaimniekotāji gan atzīst, ka iedzīvotāju parādi mērāmi miljonos un nerūk.
LPS norāda, ka gada laikā parādi samazinājušies niecīgi un pašlaik kopumā ir ap 23,9 miljoniem latu. Tikmēr pēc EM aprēķiniem parādu apmērs ir 14,7 miljoni latu, un tas ir mazākais, kāds bijis kopš 2009.gada. EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktores Ilzes Ošas ieskatā, tas ir gana labs rādītājs.
Gan novados, gan pilsētās pieauguši tarifi, tomēr maksājumu apjoms palielinājies, un parādi pamazām sarūk. I. Oša skaidro, ka daļa dzīvokļu īpašnieku dabūjuši darbu un, vienojoties ar apsaimniekotājiem par atmaksas grafiku, sākuši maksāt parādus. Vairākās pašvaldībās apsaimniekotāji piesaistījuši parādu piedziņas kompānijas.
Tie iedzīvotāji, kuru apsaimniekotājs spēj tikt ar parādniekiem galā vai ir gatavs ņemt kredītu, nesatraucas – pēc a/s “Rīgas siltums” datiem, Rīgā patlaban siltums pieslēgts teju 86% namu.
Kā liecina “Dienas” izpēte, daudziem dzīvokļu īpašniekiem parādi pieauguši zemes nomas un nekustamā īpašuma nodokļa kompensācijas dēļ. Rīgas namu pārvalde situāciju mēģinot risināt, vienojoties ar zemes īpašniekiem par iespējami zemāku maksu, un šī gada rēķinu par zemes nomu rakstot atsevišķi reizi ceturksnī, bet neiekļaujot kopējā komunālo pakalpojumu rēķinā kā agrāk.
Komentāri (33)