Krievijas prezidenta administrācijai Latvijā ir īpaša interese par biznesa grupu ietekmi valsts pārvadē un politikā
Saskaņā ar prezidenta Vladimira Putina dekrētu līdz šā gada decembrim Krievijas Ārlietu ministrijai jāizstrādā un jāprezentē jaunā ārpolitikas koncepcija. Lai gan par pilnu dokumenta, kas noteiks Krievijas ārpolitikas prioritātes, saturu varēs spriest tikai pēc dokumenta publicēšanas, zināmi koncepcijas elementi jau pašlaik ir atspoguļoti Krievijas oficiālajos dokumentos un augstāko amatpersonu izteikumos. Viens no šādiem elementiem, kuram turpmākajos gados Krievija pievērsīs īpašu uzmanību, ir tās maigās varas (soft power) dimensijas stiprināšana.
Krievijas ārpolitikas īstenotāji jau vairākus gadus runā par daudzpolāro pasauli un liek manīt, ka Krievija līdzās ASV, ES, Ķīnai, iespējams, arī Indijai un Brazīlijai ir viens no lielajiem starptautiskās politikas spēlētājiem jeb sistēmas spēka poliem. Kā šāda līmeņa dalībnieks Krievija tiecas izmantot pieejamos instrumentus, lai palielinātu savu varu un šādi īstenotu valsts intereses. Maigās varas koncepta autors Džozefs Naijs uzskata, ka visefektīvāk savas intereses valsts var sasniegt izmantojot gan stingrās varas (hard power), gan maigās varas instrumentus, šādi veidojot savu viedo varu (smart power).
ASV politikā var novērot spilgtas maigās un stingrās varas izpausmes. ES dalībvalstis aktīvi attīsta tās maigās varas instrumentus, stingro varu tiecoties atgūt NATO reformu ietvaros, bet Ķīna turpina ieguldīt miljardus gan Tautas atbrīvošanas armijas militāro spēju uzlabošanā, gan lai veidotu tās miermīlīgā reģionālā un globālā spēlētāja tēlu. Redzot sevi kā piederīgu šai lielvaru grupai, Krievija arī tiecas tās ārpolitikā aktivizēt visus varas veidus.
Raugoties no Latvijas pozīcijām, nosodīt Krievijas vēlmi palielināt savu maigo varu un padarīt sevi pievilcīgāku starptautiskajai sabiedrībai būtu divkosīgi, jo tas nozīmētu nepieciešamību tāpat vērtēt arī ASV vai Ķīnas maigās varas izpausmes. Tajā pašā laikā tas, ka maigā vara tomēr ir vara, jeb spēja panākt kādu darbību īstenošanu, rada nepieciešamību pret šo varas izpausmi izturēties ar zināmu piesardzību un aplūkot šīs varas izpausmes.
Ieskatu Krievijas izpratnē par maigās varas pielietošanu sniedz pēdējos mēnešos Krievijā pieņemtie lēmumi, kas skar nevalstiskās organizācijas un ārvalstu fondu un palīdzības organizāciju darbību, piemēram, likums, ar kuru visas nevalstiskās organizācijas, tai skaitā masu mediji, kas saņem finansējumu no ārvalstīm, turpmāk būs jāreģistrē kā „ārvalstu aģenti” un tiks pakļautas skrupulozākai valsts institūciju kontrolei. Arī Krievijas denonsētais līgums ar ASV, kas regulēja ASV Starptautiskās attīstības aģentūra (USAID) darbību Krievijā un tam sekojošā organizācijas darbības pārtraukšana, sākot ar šā gada oktobri, liecina par Krievijas vēlmi maksimāli samazināt citu valstu maigās varas ietekmi Krievijā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs USAID darbības pārtraukšanu skaidro ar organizācijas darbībai zudušo tiesisko pamatojumu, jo ir denonsēts līgums, kurš reglamentēja USAID darbību. Šis līgums savukārt tika denonsēts jo Krievija nu jau pati esot kļuvusi par donorvalsti, turklāt 1992.gadā noslēgtais līgums esot bijis Krievijai klaji neizdevīgs. Vienlaicīgi S.Lavrovs apgalvo, ka citas ārvalstu organizācijas, kā Lielbritānijas Britu padome vai Vācijas Gētes fonds, turpinās darboties bez ierobežojumiem. Šeit jāpiebilst, ka 2007./2008.gadā arī Britu padomes darbība Krievijā tika ievērojami ierobežota, Krievijas institūcijām pieprasot likvidēt visas Britu padomes pārstāvniecības izņemot centrālo biroju Maskavā.
Šie lēmumi, kas krietni ierobežo citu valstu maigās varas instrumentu darbību Krievijā, parāda Krievijas bažas par to, ka ar šo instrumentu palīdzību citas valstis var pārliecināt Krievijas sabiedrību, ka to vērtības ir interesantākas un patīkamākas par pašreizējā Krievijas režīma sludinātajām.
Savā dekrētā par jaunas ārpolitikas koncepcijas izstrādi V.Putins ir iekļāvis uzdevumu Krievijas ārpolitikas īstenotājiem „aktīvi darboties cilvēka tiesību aizstāvībai, darboties pret tādu politiku, kas izmanto tiesību aizsardzības koncepcijas kā instrumentu, lai ietekmētu valstis un iejauktos valstu iekšējās lietās” .
Ierobežojot ārvalstu finansēto organizāciju darbību, Krievija tiecas aizsargāt savu suverenitāti. Suverenitāte kā viens no starptautiskās sistēmas pamatiem, kas iekļauts arī ANO pamatdokumentos, Krievijas amatpersonu uzrunās tiek pieminēta arī aizstāvot Krievijas pozīciju Sīrijas jautājumā. Tajā pašā laikā suverenitātes izpratne Krievijai ir diezgan elastīga, jo savu ārpolitisko interešu īstenošanai Krievija ir gatava izmantot instrumentus, kuru izplatību pie sevis cenšas ierobežot.
V.Putina dekrētā par jaunās ārpolitikas koncepcijas izstrādi Krievijas institūcijām tiek uzdots: „nodrošināt Krievijas pilsoņu un tautiešu, kuri dzīvo ārpus Krievijas robežām, vispārēju tiesību, brīvību un likumīgo interešu aizstāvību; darboties, lai paplašinātu Krievijas Federācijas konsulātus ārvalstīs, un palielināt budžeta dotācijas projektiem, kas atbilst Valdības komisijas tautiešu atbalstam ārvalstīs (Правительственная комиссия по делам соотечественников за рубежом) un bezpeļņas organizācijas „Fonds ārpus Krievijas dzīvojošo tautiešu atbalstam” (Фонд поддержки и защиты прав соотечественников, проживающих за рубежом) kompetencei.”
Šajā un pirms tam pieminētajā rindkopā atspoguļojas Krievijas pieeja maigajai varai – ierobežot citu valstu maigo varu Krievijā (arī citu valstu „atšķirīgo” cilvēktiesību izpratni), bet tajā pašā laikā pastiprināt Krievijas maigās varas instrumentus ārpus savas valsts robežām. Šāda pieeja arī ļautu izskaidrot dokumentā iekļauto atsauci uz cilvēktiesību izmantošanu, lai iejauktos valsts iekšējās lietās – ja kāda valsts aktualizē cilvēktiesību stāvokli Krievijā, tad tā ir Krievijai nevēlams maigās varas pielietojums, savukārt ja Krievija aizstāv tās „tautiešu” intereses un tiesības, piemēram, uzsverot cilvēktiesību pārkāpumus Latvijā un Igaunijā, tad tā ir pieņemama maigās varas izpausme.
Papildus ieskatu Krievijas izpratne par maigo varu sniedz Krievijas prezidenta dekrētā pieminētais „Fonds ārpus Krievijas dzīvojošo tautiešu atbalstam” aktīvi atspoguļo „tautiešu” aktivitātes Latvijā, piemēram, 4.oktobrī Rīgā, Maskavas namā notikušo semināru, kurā tika diskutēts par sabiedrisko organizāciju iespēju ietekmēt valsts institūcijas.
Interesanti, ka organizatoru izvirzītie semināra pamatjautājumi, piemēram, „vai pilsoniskā sabiedrība var izvērtēt valsts varu, valsti, politisko režīmu? Kādas struktūras, organizācijas Latvijā nodarbojas (vai var nodarboties) ar valsts, valdības un politiskā režīma izpēti?” līdzinās jautājumiem, kurus Krievijas Prezidenta administrācija vēlas noskaidrot tās izsludinātajā konkursā, lai iegādātos pētījumus par vairāku postkomunistisko valstu iekšpolitiku. Šāds iepirkumu konkurss tika izsludināts augusta sākumā. Prezidenta administrācijai Latvijā īpaša interese ir par biznesa grupu ietekmi valsts pārvadē un politikā, institūciju un politisko elitu „austrumu” un „rietumu” orientācija un veidiem, kā iespējams ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu Latvijā.
Analizējot maigās varas elementus Krievijas ārpolitikā, neviļus nākas novērot iekšējās pretrunas un tā saucamos dubultos standartus, kur publiski tiek aizstāvēta viena politika, bet, praktiski īstenota pilnīgi cita. Šādi dubultie standarti gan ir novērojami arī citu valstu, galvenokārt lielvalstu, ārpolitikā, bet tas rada jautājumus, vai šādus Krievijas ārpolitikas instrumentus var dēvēt par atbilstošiem maigās varas konceptam, vai arī tie faktiski ir daudz „stingrāki”?
Autors ir Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes politikas zinātnes doktorants
Komentāri (33)