Eksperts: ja vilcieni netiks iegādāti, Latvijā ienāks Lietuvas vai Igaunijas dzelzceļa pārvadātāji
Valdība otrdien atlika lemšanu par jauniem pasažieru vilcieniem paredzēto līdzekļu pārdali citiem mērķiem transporta jomā. Lēmuma pieņemšana atlikta pēc Reformu partijas pārstāvju lūguma, lai jautājumu atkārtoti izskatītu valdību veidojošo partiju koalīcijas sēdē. Paredzams, ka jautājumu varētu skatīt nākamās nedēļas koalīcijas padomes sēdē.
Ronis atzina, ka viņam RP ministru iebildumi palikuši neskaidri un likušies ļoti politizēti.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), kā arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, ko darbam valdībā izvirzīja RP, žurnālistiem norādīja, ka viņiem nepietiek informācijas, lai tik strauji lemtu par šo līdzekļu pārdali. Abi arī atsaucās uz kolēģu stāstīto, ka pirmdien koalīcijas padomē jautājums apspriests garāmejot un bez papildu informācijas par jautājuma būtību. Pavļuts norādīja, ka jautājums saturiski nav ticis akceptēts koalīcijā. “Uz tā pamata nevar pieņemt lēmumus,” teica Sprūdžs.
Būtiskākais, pēc Sprūdža domām, ir panākt, ka līdzekļi maksimāli tiek novirzīti sākotnēji paredzētajam mērķim – iedzīvotāju mobilitātei un ilgtspējīgai sabiedriskā transporta sistēmai. Viņaprāt, ir otršķirīgi, vai tas būtu pasažieru pārvadājumi ar vilcienu vai kāda cita infrastruktūra. Ministrs gan atzina, ka periods iet uz beigām un laika ir ļoti maz, līdz ar to izgudrot jaunu ļoti lielisku projektu nebūs iespējams.
Sprūdžs norādīja, ka Satiksmes ministrijas (SM) piedāvājums paredzēja līdzekļus pārdalīt ne tikai sākotnējiem mērķiem, bet arī citiem, kas nav saistīti ar pasažieru pārvadājumu attīstību. Arī Pavļuts norādīja, ka jautājums ir neizdiskutēts un ļoti sasteigts. “Ja man sabiedrības priekšā jāatbild un jāskaidro, kas tiek lemts un kāpēc tā, nevis citādi, atbildību uzņemties pie tik sasteigtas jautājuma virzības nevaru,” teica ministrs.
Viņš skaidroja, ka sēdē uzdots “ārkārtīgi daudz jautājumu”, turklāt tos uzdeva gan premjers, gan citi ministri, nevis tikai RP pārstāvji. Viņaprāt, ir tikai loģiski lūgt nedaudz laika izskatīt šādus jautājums. “Par citiem jautājumiem nebeidzami diskutējam, arī politiski, un ar to, šķiet, ka viss ir kārtībā un visiem liekas normāli. Šajā situācija ir runa par 120 miljoniem un straujiem lēmumiem, kādā veidā tos pārdalīt,” vērtēja ministrs.
Neveiksmīgajam vilcienu iepirkumam bija rezervēts Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums 100 miljoni latu. Satiksmes ministrija piedāvājusi šos līdzekļus pārdalīt Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstībai un Baltijas valstis savienojošā dzelzceļa projektam “Rail Baltica”, kā arī lidostu infrastruktūras attīstībai un autoceļu tīkla uzlabojumiem, ziņo LETA.
Kā teikts SM sagatavotajā pavadvēstulē, ES 2007.- 2013.gada plānošanas perioda ietvaros projektu aktivitātes jāpabeidz ne vēlāk kā 2015.gada 31.augustā, tādēļ nekavējoties jāpieņem lēmums par turpmāku rīcību ar vilcienu projektam atvēlēto Kohēzijas fonda finansējumu, lai nodrošinātu tā apguvi pilnā apmērā.
Satiksmes ministrs Aivis Ronis otrdien skaidroja, ka SM joprojām ir ieinteresēta, lai Latvijā ražotu vilcienus, taču finansējumu vilcienu iepirkumam var meklēt no citiem avotiem, nevis no ES līdzekļiem. Kā iemeslu viņš minēja, ka tas būtu juridiski mazāk riskanti.
Baltijas jūras reģiona valstu starpvaldību sadarbības sekretariāta telpiskās plānošanas un attīstības jautājumos vadītājs Tālis Linkaits biznesa portālam “Nozare.lv” atzina, ka pilnīga atteikšanās no jaunu pasažieru vilcienu iepirkšanas nav tālredzīgs solis, jo bez moderna un kvalitatīva pakalpojuma pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu jeb a/s “Pasažieru vilciens” var arī “izbeigties dabiskā veidā”.
Ja vilcieni netiks iegādāti, viņš prognozē Lietuvas vai Igaunijas dzelzceļa pārvadātāju ienākšanu Latvijā, jo tiem ir jauni vilcienu sastāvi un kapacitāte ir lielāka nekā nepieciešams pašu valstīs.
Linkaits gan arī atzina, ka satiksmes jomā jebkuras investīcijas tiek gaidītas, un ir labi, ka Kohēzijas fonda 100 miljoni latu paliktu transporta nozarē un tiktu izmatoti infrastruktūras sakārtošanā. Linkaits uzskata, ka pāri palikušos līdzekļus varētu novirzīt ceļu sakārtošanā, “ja līdzekļi tiek racionāli izmantoti”.
Vērienīgāko iepirkuma konkursu Latvijā AS “Pasažieru vilciens” (PV) izsludināja 2009.gada decembra sākumā. Jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tika plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem ES fondu finansējums būtu 100 miljoni latu, bet PV līdzfinansējums šī projekta īstenošanai būs 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredzēja šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Kopumā līguma vērtība bija 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem bija jābūt saražotiem līdz 2015.gada augustam.
Šā gada 3.oktobra naktī tika paziņots, ka vienošanās starp PV un spāņu uzņēmumu “Construccionesy Auxiliar de Ferrocarriles S.A” (CAF) par jauno vilcienu iegādi nav panākta.
Komentāri (32)