Pavļuts: Sabiedrībai nav jākalpo enerģētikai, bet gan otrādi

“Enerģētikas stratēģija 2030” paredz 34 pasākumus konkurētspējīgas enerģētikas veidošanai

Ekonomikas ministrijas izstrādātā “Latvijas enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030” (“Enerģētikas stratēģija 2030”) paredz kopumā 34 pasākumus konkurētspējīgas enerģētikas veidošanai, trešdien informēja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pasākumi sadalīti trīs jomās – energoapgādes drošības paaugstināšana, atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana, energoefektivitātes paaugstināšana, vēsta “Nozare.lv .

Piemēram, lai paaugstinātu energoapgādes drošību, paredzēts nodrošināt elastīgu un drošu iekšējo energoapgādes tīklu, ņemot vērā mikroģenerācijas attīstību, nodrošināt enerģijas tirgu liberalizāciju, īstenot tiešu reģionālo sadarbību pie jau tagad zināmiem un nākotnes projektiem, nodrošināt valsts mēroga sociālo atbalstu enerģētikas sektorā, atteikties no tieša valsts atbalsta jauniem bāzes jaudas projektiem, turpināt Skandināvijas un Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu integrāciju.

Atjaunojamo energoresursu jomā Pavļuts minēja tiešu atbalstu centralizētās siltumapgādes pārejai uz atjaunojamajiem resursiem, valsts atbalsta mehānismu otrās paaudzes biodegvielas ražošanas veicināšanai, kā arī prasību elektroenerģijas tirgotājiem nodrošināt minimālo atjaunojamo resursu tirgus daļu kopējā portfelī.

Paredzēts arī izstrādāt efektīvu un pārredzamu regulējumu sauszemes un jūras vēja enerģijas attīstībai, veicināt plašāku atjaunojamo resursu izmantošanu publiskajā transportā, veidot privāto elektriskā autotransporta infrastruktūru, izvērtēt nepieciešamību noteikt energoietilpīgu eksporta nozaru uzņēmumu pakāpeniskus atvieglojumus no atjaunojamās enerģijas tirgus daļas prasībām un obligātā iepirkuma komponentē, veicināt atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanai.

Lai veicinātu energoefektivitāti, paredzēts noteikt prasības jaunu un renovētu ēku siltumnoturībai, noteikt stingrākas prasības centralizētās siltumapgādes sistēmām attiecībā uz enerģijas zudumu tīklos, kā arī uzlikt pienākumu siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem novirzīt 1,5% no gada apgrozījuma energoservisa pakalpojumu nodrošināšanai.

Paredzēts arī veicināt viedo skaitītāju ieviešanu, stimulēt jaunu patērētāju pieslēgšanu efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām, stimulēt “zaļā iepirkuma” principu plašāku ieviešanu.

Pavļuts preses konferencē stāstīja, ka jaunā stratēģija ir pārskatīta, ņemot vērā gada sākumā izteiktos komentārus par sākotnējo versiju, un tā izveidota kompaktāka – uz 12 lapaspusēm. Par galveno mērķi izvirzīta konkurētspējīgas ekonomikas veidošana, kā būtisku faktoru uzsverot izmaksas.

Ministrs uzsvēra, ka Latvija nav zemu enerģētikas izmaksu zeme, minot gan augstās dabasgāzes cenas, salīdzinot ar citām valstīm, gan elektrības cenu, gan zaļās enerģijas atbalstu, kas ir devīgāks nekā citās valstīs. Savukārt pirktspēja ir diezgan zema. “Sabiedrībai nav jākalpo enerģētikai, bet enerģētikai ir jākalpo sabiedrībai,” norādīja ministrs.

Kā citi nozīmīgi mērķi saglabāta arī ilgtspēja un energoapgādes drošība.

Mērķus paredzēts sasniegt, labojot un izvairoties no politikas kļūdām, novēršot tirgus nepilnības un izmantojot politikas instrumentus.

Kā piemērus līdz šim pieļautām politikas kļūdām un nepilnībām viņš minēja līdzšinējo atbalstu zaļajai enerģijai, pārmērīgi jaucoties dažādos enerģijas veidos un nepietiekami izmantojot ekonomiskos stimulus, nepilnīgu maksu par siltumnīcas efekta gāzu (SEG) izmešiem, iracionālu enerģijas patērētāju rīcību, izvēloties siltuma avotus. Piemēram, ja enerģija ir lēta, iedzīvotāji nav motivēti siltināt mājokļus, un, ja kāds enerģijas veids ir lētāks, jo cenā nav iekļauta izmešu cena, tad veidojas ačgārna motivācija.

Viņš gan uzsvēra, ka kļūdas jālabo, neiebraucot otrā grāvī un izvairoties no tirgus kropļošanas.

Savukārt kā plānotos politikas instrumentus Pavļuts minēja enerģētikas nodokļu politikas pārskatīšanu attiecībā, atjaunojamās enerģijas atbalsta pārskatīšanu, atsakoties no obligātā iepirkuma pieejas, valsts un pašvaldības parauglomu energoefektivitātes jomā un atjaunojamās enerģijas izmantošanā, valsts atbalstu nozīmīgas enerģētikas infrastruktūras attīstībai, izvairoties no lēmumiem, kas saistīti ar valsts atbalsta piešķiršanu liela mēroga infrastruktūras projektiem, piemēram, gāzes termoelektrostacijām. Nākotnē šādi projekti, pēc EM domām, jābalsta uz tirgus principiem.

Ministrs teica, ka ar nodokļu politiku līdz šim Latvijā strādāts maz un to noteikšana saistībā ar SEG izmešiem lielā mērā ir Eiropas un pasaules politika. Kā piemēru šajā jomā viņš minēja to, ka gāzei Latvijā ir noteikts akcīzes nodoklis, bet lielu daļu elektroenerģijas iepērkam pāri robežai – šo elektrību arī ražo no gāzes, kas savukārt šādām nodokļu prasībām nepakļaujas, tādējādi starpība tiek atdota ražotājam.

Paredzēts arī rīkot informatīvas kampaņas, lai veicinātu sabiedrības informētību un izpratni par enerģētikas politiku un projektu nozīmi ikdienā. Piemēram, stratēģija tiks izdota bukleta veidā.