Bulgakovs lugu rakstīja 20.gados un tajā tēlota padomju Krievijas „jaunā ekonomiskā politika” jeb NEP, kad tika atļauta privāta komercdarbība un uzplauka blēdības
Otrdien, 18. septembrī Valmieras teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos viena no pasaules dramaturģijas noslēpumainākajām lugām – izcilā krievu rakstnieka Mihaila Bulgakova „Zojkina kvartira” (Zojas dzīvoklis). To iestudē viesrežisore Indra Roga kopā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi, horeogrāfi Ingu Raudingu, kostīmu mākslinieci Annu Heinrihsoni un gaismu mākslinieku Igoru Kapustinu (Igaunija). Izrādē piedalās gandrīz viss Valmieras teātra ansamblis, kā arī vairāki viesmākslinieki.
Režisore interpretējusi lugu, saistot to ar Bulgakova galveno darbu, romānu „Meistars un Margarita”, un tajā tēlotajiem mistiskajiem notikumiem. Lugu Mihails Bulgakovs rakstījis 1925. – 1926. gadā, un tajā tēloti nesenas pagātnes notikumi: padomju varas neilgā piekāpšanās kapitālismam, tā saucamā „jaunā ekonomiskā politika” jeb NEP, kad tika atļauta privāta komercdarbība un uzplauka arī dažādas blēdības. Uzņēmīgā Zoja Deņisovna Peļc’ (Ieva Puķe), kuras plašajā un greznajā dzīvoklī mājas komiteja grib iemitināt proletāriešus, kopā ar avantūristu Ametistovu (Tālivaldis Lasmanis) izdomā sava mājokļa un dzīves glābšanas plānu. Dienā tas būs pieklājīgs modes ateljē, bet naktīs – atgādinājums par spožo dzīvi ārpus padomju rāmjiem. Taču dzīvoklī apgrozās dažādi cilvēki un Zojas iecere beidzas traģiski.
„Zojas dzīvoklis sākumā ir pēdējā īstas dzīves sala, kamēr ārpusē notiek sabrukums. Taču arī šajā dzīvoklī notiek korozija, no sienām nelobās krāsa, bet dvēseles iet bojā,” savu ieceri skaidro režisore Indra Roga. Izrādē liela nozīme būs mūzikai, kas burtiski piepildīs telpu, radīs noskaņas un priekšnojautas, komentēs notiekošo. Tāpēc izrādē darbojas Balsis – mūziķi Daumants Kalniņš, Gidons Grīnbergs vai Indulis Cintiņš un Emīls Zilberts.
Jauniestudējuma nosaukums atstāts oriģinālvalodā – „Zojkina kvartira”. „Mēs ilgi meklējām latvisku tulkojumu, kas spētu atspoguļot krievu valodā sadzirdamo vieglo gramatisko nepareizību, ironiju, absurda pieskaņu, bet tā arī neatradām,” skaidro teātra literārās daļas vadītāja Edīte Tišheizere. „Tāpēc izlēmām virsrakstu netulkot – tas vien jau raisa jautājumus un rada mazliet absurdu noskaņu, kas arī bija nepieciešams.”
Izrādes arī 19. septembrī plkst. 18.30, 23. septembrī plkst. 13.00, 5.oktobrī plkst.18.30, 6.oktobrī plkst.13.00 un 23.oktobrī plkst. 18.30. Biļetes cela Ls4-7. Biļetes nopērkamas www.bilesuparadize.lv
Vairāk informācijas teātra mājas lapā
Komentāri (5)