Mākslas akadēmijas saimniecības ēku atmodina „emocionāli”

Vecajā namā pēc atjaunošanas būs jaunas mācību un izstāžu telpas

Modernizēt Latvijas Mākslas akadēmijas infrastruktūru un aprīkojumu, kā arī nodrošināt iespēju darboties cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Tas bija mērķis, lai īstenotos Latvijas Mākslas akadēmijas saimniecības ēkas jaunais projekts, kura atklāšana notika šonedēļ. Ēkas arhitekts Andis Sīlis uzskata, ka „šis ir viens no labākajiem projektiem, kurā esmu piedalījies”, jo ēka cilvēku uzrunā emocionāli.

Andis Sīlis teica, ka šis “ir piemērs, kā, netērējot naudu nekādām liekām dekorācijām, ir panākts kompozicionāls, māksliniecisks efekts”. Vecās ēkas rekonstrukcija Kalpaka bulvārī Rīgā notika ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda palīdzību. Rezultātā iegūtas jaunas daudzfunkcionālas mācību un izstāžu telpas, kurās reizē ar ēkas atklāšanu plašākai sabiedrībai tika parādīta maģistrantūras diplomdarbu izstāde ”Migrācija”.

Ēkai ir divi stāvi. Telpu kopējā platība ir 549 kvadrātmetri, ko papildina izbūvēts ekspluatējams jumts 115 kvadrātmetru platībā. Pirmais stāvs tiek izmantots studiju vajadzībām, galvenokārt darbam ar attēlu digitālā vidē. Otrajā atrodas zāle, kuru var izmantot gan izstāžu, gan konferenču vajadzībām. Interesanta ir ieeja ēkā – tā ir veidota no slīpām betona plātnēm, kas arī atrisina ēkas pieejamību personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Rekonstrukcijas kopējās izmaksas ir mazliet vairāk nekā miljons latu, lielāko daļu no tā finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Kā norāda ēkas arhitekts Sīlis, ”lai arhitektūra būtu laba, tai ir ne tikai jāapmierina kādas funkcionālās vajadzības, bet arī jāpiešķir uzbūvētajiem kvadrātmetriem virsvērtība, kas rodas brīdī, kad cilvēki uztver arhitektūru emocionāli. Bet lai tas notiktu, ir jārada mākslinieciska spriedze telpiskajā un apjomu risinājumā”.

Tā kā nauda projektam bijusi diezgan ierobežota, galvenā ideja bija to netērēt faktūrām vai detaļām, dekoriem, bet māksliniecisko spriedzi panākt funkcionāli. Tieši slīpais elements, čaula, kurā ir panduss, pilda vertikālās komunikācijas funkciju, kas rada šo spriedzi, skaidro arhitekts. Arī simboliskā nozīme ir saglabāta, jo nav nojaukts mūris, kas pasargā no telpas pārkaršanas. „Skatoties no iekšpuses, mūri var redzēt, veidojas interesanta saspēle starp veco substanci un jauno,” norāda Sīlis.

Mākslas akadēmijas rektors profesors Aleksejs Naumovs uzskata, ka „te bija veiksme, labs arhitekts, pabeidzām laikā, celtniecība ritēja pozitīvi. Neizniekojām naudu”.