Privātā galapatēriņa palielināšanās pozitīvi ietekmēja kopējo IKP pieaugumu
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, palielinājies par 5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) precizētie dati.
Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, palielinājies par 1,3%. Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusgadu, IKP pieauga par 5,9%.
2012.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2011.gada otro ceturksni, IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 15%) – par 6,1%, apstrādes rūpniecībā (15%) – par 9% un transporta un sakaru nozarē (13%) – par 7,5%. Būvniecības nozarē (5%) apjomi kāpuši par 23,5%, ziņo „Nozare.lv”.
Faktiskajās cenās 2012.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada otro ceturksni privātais galapatēriņš palielinājās par 11%. Ir pieauguši izdevumi lielākajās patēriņa grupās: mājokļa uzturēšanai (25% no kopējiem izdevumiem) – par 12,7%, pārtikai (20%) – par 6,8% un transportam (16%) – par 24,2%.
Bruto pamatkapitāla veidošana palielinājās par 30%. Preču eksports (71% no kopējā eksporta) palielinājies par 6,9% un pakalpojumu eksports – par 13,4%. Preču importa apjomi (84% no kopējā importa) pieauguši par 10,8%, bet pakalpojumu importa apjomi palielinājušies par 10,1%. Savukārt valdības galapatēriņš audzis par 5%.
Salīdzināmajās cenās 2012.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada otro ceturksni privātajā galapatēriņā vērojama izdevumu palielināšanās par 7,2%, tai skaitā mājoklim – par 5,2%, pārtikai – par 2,4% un transportam – par 18,9%. Privātā galapatēriņa palielināšanās pozitīvi ietekmēja kopējo IKP pieaugumu 4,9 procentpunktu apmērā.
Izdevumi bruto kapitāla veidošanai palielinājās par 1%, bet valdības galapatēriņš – par 0,5%, kas palielināja IKP attiecīgi par 0,3 un 0,1 procentpunktu.
Preču eksports palielinājies par 4,1% un pakalpojumu eksports – par 3,1%. Eksports IKP palielināja par 2,1 procentpunktiem. Savukārt preču importa apjomi pieauguši par 2,6%, bet pakalpojumu importa apjomi palielinājušies par 10,2%. Imports samazināja IKP par 2,4 procentpunktiem.
Kā ziņots, saskaņā ar CSP ātro novērtējumu Latvijas IKP otrajā ceturksnī pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem gada laikā bija audzis par 5,1%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, palielinājies par 1%.
Šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2011.gada pirmo ceturksni Latvijas IKP auga par 6,9%. 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu Latvijas IKP palielinājās par 5,5%.
Finanšu ministrija lēš, ka Latvijas IKP šogad kopumā augs par 4%, savukārt Latvijas Bankas 2012.gada IKP pieaugumu prognozē robežās no 3,5% līdz 4%.
Komentāri (35)
mary75 07.09.2012. 15.06
Man ir pārliecība, ja visas tās ziepes, ko Eiropa savārījusi, to nebremzēs, Latvijā viss ies uz augšu.
Latvieši, lai nu kas, bet, saimnieki, tomēr, vienmēr bija labi, uz parāda dzīvot nemīlēja, arī slinkumu, principā, neviens tiem pārmest nevarēja, tāpat, kā arī nevēlēšanos mācīties, utt.
Un, principā, arī tagad viss tā ir palicis, pat neskatoties uz negatīvo selekciju, kas te tika veikta pusgadsimtu un arī vēlāk, valsts nozadzēju laikā, (ko paši ievēlējam ne jau aiz muļķības, bet, politiskā naivuma dēļ), un uz visām nebūšanām, kas ir jebkurā valstī.
Esmu pārliecināts, ka, kad esam tikuši vaļā no blēžu un valsts nozadzēju dominantes, sākusies jauna ēra, vismaz, gaiss ir kļuvis daudz tīrāks, parādījusies perspektīva, un par savu valsti vairs nav jākaunas.
5
zauls > mary75 07.09.2012. 22.33
Bet, sāc vienreiz strādāt.
0
dzerkaleliva > mary75 07.09.2012. 16.18
Nevajag fantazēt, mēs esam atpalikušais bērns, kurš vienmēr par pāris ceturkšņiem atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Apskatoties ainu tur ir 99% skaidrs, kas pēc pāris ceturkšņiem būs mums. Tā kā svarīgāk ir tas vai Igaunija un Lietuva nākamajos ceturkšņos ieslīdēs recesijā vai nē, nekā dažādi prātojumi kafijas biezumos (ekspertēšana).
http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/Latviesu/prese/2012/07_09_2012_9_lv_0.gif
Ar visu bungu rībināšanu, grafikā tapat skaidri redzams, ka ar novēlošanos arī šobrīd sekojam Igaunijai un Lietuvai uz leju.
0
austrisv > mary75 07.09.2012. 19.22
Cik atceros, tad Šķēle arī zīmēja dažādus grafikus. Atceros, ka skolotāju algas arī bārda bija sazīmējis tik uz augšu, tik uz augšu, bet vai piepildījās tie solījumi?
0
dzerkaleliva > mary75 07.09.2012. 16.48
Nu, ja tev brille, nerāda, ka ar divu ceturkšņu novēlošanos sekojam Igaunijai un Lietuvai (kas ir loģiski, jo tie ir mūsu lielākie eksporta tirgi, kopā robežās 30-50%) un, ka no pagājušā gada 3.ceturkšņa pieauguma temps samazinās, tad nevaru tev palīdzēt.
Varu tev vienīgi atrast netā rakstus, kad 2008.gadā pirmā pusē jau Igaunijā un Lietuvā bija jau recesija, bet mums vēl pieaugums, tad nevienam ar neko nekas nerādīja un bungas rībēja, tāpat kā tagad.
0
Andris > mary75 07.09.2012. 16.37
Neko tādu grafikā nevar redzēt.
0
Andis 07.09.2012. 20.34
Cik zinu, autosatiksmes skaitīšanas dati liecina, ka gan Rīgā, gan citur pēdējā gada laikā strauji pieaug autosatiksmes intensitāte. Kā gaudotājiem pašiem liekas – vai tas liecina par labklājības līmeņa krišanos? Varbūt pat ir kāda teorija, kas to izskaidro, piem. dārgas sabiedriskā transporta biļetes jeb vai nez kas cits?
4
māsa > Andis 07.09.2012. 21.08
Iekārta tāda, ka pārtika nopērkama tikai veikalā, bet ar mašīnu daudziem ir vienīgā iespēja nokļūt darbā. Sabiedriskais transports taču gandrīz likvidēts.
Lai pūstu uzvaras un slavas taurēs, nenāktu par ļaunu atcerēties, ka 280 miljoni ir tīrais nieks pret 20 miljardiem, pret mūsu kopējo parādu.
Saprotamāk skaidrojot cilvēkiem, tas būtu apmēram tā – atradu santīmu, bet mans parāds bankai ir 1000 lati! Nav ne darba, ne pārredzamu iespēju parādu atdot!
0
Andis > Andis 07.09.2012. 21.55
O, re, radās teorija! Un vēl kāda!
0
Andris > Andis 07.09.2012. 22.18
Induli, 280 mil. attiecībā uz 20 mlrd. ir tas pats kas 1 santīms attiecībā uz 71 santīmu, nevis 1 santīms attiecībā uz 1000 latiem!
Un šādu analoģiju tu sauci “Saprotamāk skaidrojot cilvēkiem”? Pārspīlēts ir 1.408 reizēs. “Nenāktu par ļaunu atcerēties…” Kā var “atcerēties”, ka 71 santīms = 1000 latu? Tu laikam būsi vienīgais, kas to atceras.
0
Andris > Andis 07.09.2012. 20.46
Protams ka būs viņiem teorija jebkurā gadījumā. Viņi teiks, ka vajag vnk izsekot, kurp šīs mašīnas brauc. Un atklāsies, ka pie veikaliem, jo tur stāvvietas ir pārpildītas. Un tas, savukārt, nozīmē, ka cilvēki ir atbraukuši nopirkt sev maizīti, jo viņiem vnk NAV KO ĒST!
0
austrisv 07.09.2012. 14.03
Privātā patēriņa palielināšanās veicinājusi kopprodukta pieaugumu! Nu super, un kurš te tagad teiks, ka iedzīvotāju pirktspēja nav pieaugusi!
6
+1
-2
Atbildēt
+2
-3
Atbildēt
+3
-3
Atbildēt
+5
-2
Atbildēt
+5
-1
Atbildēt
+6
-1
Atbildēt
@zauls > austrisv 07.09.2012. 22.29
šā brīža ekonomiskā izaugsme dod ne tik daudz ienākumu pieaugumu, bet vairāk tieši iespējas pieaugumu iegūt
===================
Kā šito jodu izmēra? Diez vai IKP procentos?
0
lebronj2356 > austrisv 07.09.2012. 20.09
Nu, lēnāk pār tiltu Magnij, cilvēku loks, par ko spriežu ir t.s. vidusšķiras daļa, lielākā daļa paziņu nav saņēmuši nekādus algu pielikumus, par laimi tās arī nekrīt, bet lielākās iespējas ir tiem, kam kāds uzņēmums, kapitāls, utt. Kā jau vienmēr praktiski – vienkāršajiem DŅ līdz iespējam vēl laiciņš jāpagaida līdz DT tiešām sāks atlabt un parādīsies vairumā konkurence par darbiniekiem uzņēmumu starpā….minimālo algu parodijas, kur personāls mainās pa mēnešiem neizskatīsim. Ja pieņemam, ka algu kāpums, ja tāds ir nosedz inflāciju(labi ja), tad no kurienes patēriņa pieaugums, ja cilvēku LV paliek mazāk, man ir varianti :
1) Plaukstošais SMS kredītu turgus devums, aizņēmumi kopumā
2) Melnās naudas pieaugums tirgū, kas lai gan savā ziņā ir pozitīvi, taču neko labu nesola…
3) Ienākumi no NĪ andeles krieviem vienam otram kabatā ieripo
4) Iesūtītā nauda
5) Algas treknajam galam
Katrā no argumentiem ir kas labs un slikts ! Bet, par to eksportu, sk. manu 5 punktu – krejumu no eksporta nosmeļ augša, kas dalīsies tikai un vienīgi tad, kad dzīve piespiedīs !
0
lebronj2356 > austrisv 07.09.2012. 16.09
Neņemiet ļaunā, bet Jums dažreiz ir primitīvi spriedumi….Vai Jums pašai ir uzlabojusies pirktspēja ? Man personīgi nav, vienīgais nākas reizēm secināt, ka pieaugušo cenu dēļ šad tad sanāk mazāk, krīzes karstumā konstantās algas un rūkošo cenu dēļ bija pat labāk. Bez tam ziņas, ka algas pieliek priekšniekiem galvenokārt arī nevaicina kādu plašu pātēriņu – par to minēja P.Stratiņš vienā rakstā, ka algas kāpj ļoti lēni pēc griezumiem un arī tur, kur darbinieki masveidā iet prom t.i. ne jau no DD labās sirds !
Ļoti iespējams uz pozitīvākas nots daudzi cilvēki vnk vairāk ņem dažādus kredītus, cerot uz labāku nākotni un algu pielikumiem.
Es joprojām uzturu ļoti piesardzīgu optimismu un domāju, ka līksmot būs pamats tikai tad, kad sāks iet uz leju Džīni koeficients un labumi būs jūtami plašai tautas masai nevis tikai ”investoriem”, uzņēmējiem un bankām !
0
aija_vecenane > austrisv 07.09.2012. 22.05
Krix, vai piespiest DD dalīties nevari arī Tu? Ja ekonomika aug, kā mums te stāsta, tad arī darbavietu skaitam būtu jāaug, to vidū arī tādām, kuru prasības atbilst Tavām prasmēm un zināšanām. Varbūt ir vērts uz šādām vietām pieteikties, iet uz intervijām, prasīt, kādu algu par Tavu darbu var piedāvāt citur. Ja Tu atradīsi vietu, kur Tev par to pašu darbu maksās vairāk, tad tieši Tu ar savu apņēmību un uzņēmību būsi piespiedis DD dalīties.
0
austrisv > austrisv 07.09.2012. 17.07
Krix, Vai tad es teicu, ka visiem pieaugusi pirktspēja? Radio dzirdēju, ka algas pieliktas un piemaksas pieliktas vairākām nozarēm. Liekas, ka tie ir eksportētāji un gan jau vēl citas nozares. Man personiski nekas nav pielikts, bet neraudu, jo ko tas līdz. Vienkārši man nepatīk, ja saka, ka dzīvojam slikti, bet tais pašos ceļmalas krogos vairs tā pa reizei gadā iebraukt viss nevar jubileju nosvinēt , jo visur pilns. To es saku no tā ko pati redzēju un tikai. Veikalos tiek izpirkts viss- vismaz Straupes veikalos- tas arī ir no tā ko redzu un tad secinu- dzīvo labāk daudzi, bet es priecājos, ka ir vēl tā kā ir un nav sliktāk.
0
aija_vecenane > austrisv 07.09.2012. 17.35
Neņem ļaunā, Krix, bet šoreiz primitīvi spried Tu, jo Tu saviem spriedumiem izmanto tikai savu un, iespējams, savu tuvāko paziņu pieredzi, kas tomēr ir ierobežots informācijas loks, kurpretī Bet savus secinājumus izdara ne tikai no savas pieredzes, bet arī atbilstīgi statistikas datiem, kas ir daudz plašāki un līdz ar to arī objektīvāki.
Savukārt mans viedoklis par šo tēmu ir tāds, ka šā brīža ekonomiskā izaugsme dod ne tik daudz ienākumu pieaugumu, bet vairāk tieši iespējas pieaugumu iegūt. Vai šīs iespējas tiek izmantotas, ir atkarīgs no katra paša.
0