Otrajā ceturksnī Latvijas IKP audzis par 5%

35
⟵ Uz rakstu

Komentāri (35)

aivars_silins 08.09.2012. 16.24

Kamēr ES nebūs federācija ar vienu centrālo banku, pēc definīcijas būs tikai bardaks. Šādā sistēmā, kā pašlaik, nekas cits nav iespējams. Jo vajadzīgo lēmumu pieņemšana tiek vilcināta tik ilgi, ka ir jau par vēlu. Un tādā eirozonā stāšanās ir gatavais neprāts.

+1
-1
Atbildēt

0

grislits 08.09.2012. 13.06

Eu, te atkal viens demagogs ir uzradies. Niks arī tāds demagoģisks ielicies – korporācija konsolidācija.
Bet pēc tekstiem stipri atgādina pacietīgo investoru :)

+2
-1
Atbildēt

0

dzerkaleliva 08.09.2012. 12.23

Tas, kā šī brīvā nauda un EURO ir izčakarējusi Īrijas ekenomika vispār ir vājprāts. Tā bija valsts, kurā makroekonomiski viss bija vislabākajā kārtībā, kura bija eksportējoša un ražojoša valsts ar fantastisku 30 gadu izaugsmi un tā tālāk. Bez korupcijas, bez noziedzības, ideāla valsts.
————————–
Tad tā iestājās EURO zonā, tad tā 5 gados nonāca pamatīgā tekošā konta deficītā, tad izrādījās, ka tās bankas ir maksātnespējīgas. Tad izrādījās, ka tās ir jāglābj. Tad izrādījās, ka tai ir jāaizņemas, tad izrādījās, ka tās budžeta deficīts ir 30%, ka bezdarbs no 4% ir kļuvis 16% un tā tālāk.
——————————
Vai jūs spējat to saprast pēc 30 gadu izaugsmes nonākt tādā pakaļā tikai dēļ tā, ka vajadzēja EURO. Un tā joprojām grib EURO, jo tas esot veicinājis tur kaut ko, diez ko? Tur pat tagad dodas Igaunija, Somija un mēs arī tur gribam.
http://www.tradingeconomics.com/ireland/unemployment-rate

+1
0
Atbildēt

0

dzerkaleliva 08.09.2012. 12.12

Šobrīd Latvijas Banka atkārto tās pašas kļūdas ko 2004-2007. Tā pērk EURO un cenšas noturēt zemu latu kursu, atbilstošu savam EURO piesaistes līmenim, ar to veicinot brīvas naudas ieplūšanu un kāpinot patēriņu, bet samazinot ražošanu. Ar patēriņu brīvajai naudai nopelnīt daudz vieglāk.
——————————-
Savukārt, tad, kad nauda sāks mukt, tad LB atkal centīsies noturēt augstu lata kursu un dzīs tautu kārtējā konsolidācijas vājprātā.
——————————–
Patiesībā šobrīd būtu jāceļ lata kurss, lai atdzišanas fāzē varētu to mazināt. Bet mums taču ir mērķis EURO, nevis Latvijas ekonomika un tautas labklājība.

+1
0
Atbildēt

0

dzerkaleliva 08.09.2012. 11.47

Nu un vai tā patiesībā nav ekonomiskā cikla beigu fāze, ražošanas pieaugums sarūk, patēriņš pieaug un pēc tam nāk konsolidācija nr.2.
————-
Izaugsme turpina bremzēties, un iepriekšējās tendences saglabājas – proti, gada griezumā pēc izdevumu aspekta izaugsmes temps palēninās visur, izņemot mājsaimniecību patēriņu.

0
0
Atbildēt

0

dzerkaleliva 08.09.2012. 11.45

Vai arī šī vieta.
——–
Latvijā investīciju apjoms joprojām ir nepietiekams. Kvalitatīvas investīcijas uz eksportu vērstās ražošanas jaudās un infrastruktūras uzlabošanā ir akūti nepieciešamas
—————-
Patiesībā jau to investīciju vispār nav, esošās ir uzturēšanās atļaujas un uzņēmumu pārpirkšana no austrumiem. Rietumu investīcijas ir zero, bet vietējās balstītas uz kredītiem.

0
0
Atbildēt

0

dzerkaleliva 08.09.2012. 11.43

Šī vieta izsaka ļoti daudz, protams, kuri vēlas saprast un redzēt patieso esošo problēmu apjomu.
————–
Lai gan mājsaimniecības var atļauties tērēt vairāk, jo to ienākumi pieaug, ir nepieciešams veidot arī drošības spilvenu. Pēdējā pusgada laikā mājsaimniecību depozīti ir nedaudz auguši, bet arvien ir nepietiekami, salīdzinot ar parādu slogu.
————————-
Respektīvi – tagad ir jāveido drošības spilvens, bet? Tās vairāk ir dzīres mēra laikā un žēl, ka tik daudzi atkal iegrābsies noticot tai kārtējai mūžīgai izaugsmei (patiesībā nekas vairāk kā ekonomiskais cikls, vecs kā pasaule) un patērējoties no aizņēmumiem un kredītiem, tie kuri vēl nav aizbraukuši.

0
0
Atbildēt

0

dzerkaleliva 08.09.2012. 11.38

Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks:

Izaugsme turpina bremzēties, un iepriekšējās tendences saglabājas – proti, gada griezumā pēc izdevumu aspekta izaugsmes temps palēninās visur, izņemot mājsaimniecību patēriņu. Līdz ar bezdarba mazināšanos, noturīgu noskaņojumu un lēnu algu pieaugumu mājsaimniecību vēlme un spēja tērēt ir augusi, un to patēriņš ir kāpis par 7,2%, salīdzinot ar 2. ceturksni pērn.

Investīciju pamatkapitālā aktivitāte joprojām ir ļoti strauja, bet temps samazinājies līdz 20,5% (39,0% 1. ceturksnī). Investīciju aktivitāte galvenokārt vērsta uz ražošanas jaudu palielināšanu, kā arī infrastruktūras atjaunošanu un izveidi. Latvijā investīciju apjoms joprojām ir nepietiekams. Kvalitatīvas investīcijas uz eksportu vērstās ražošanas jaudās un infrastruktūras uzlabošanā ir akūti nepieciešamas, un bez tām Latvijas izaugsme drīz vien apsīks. Tāpēc jāturpina investēt!

Ekonomika turpina atkopties, bet izaugsmes temps kļūst lēnāks. Vājuma dēļ pasaulē izaugsme ar eksportu saistītos sektoros ir kļuvusi lēnāka. Mājsaimniecību patēriņa loma ekonomikā atkal pieaug. Lai gan mājsaimniecības var atļauties tērēt vairāk, jo to ienākumi pieaug, ir nepieciešams veidot arī drošības spilvenu. Pēdējā pusgada laikā mājsaimniecību depozīti ir nedaudz auguši, bet arvien ir nepietiekami, salīdzinot ar parādu slogu.

0
0
Atbildēt

0

Andis 07.09.2012. 20.34

Cik zinu, autosatiksmes skaitīšanas dati liecina, ka gan Rīgā, gan citur pēdējā gada laikā strauji pieaug autosatiksmes intensitāte. Kā gaudotājiem pašiem liekas – vai tas liecina par labklājības līmeņa krišanos? Varbūt pat ir kāda teorija, kas to izskaidro, piem. dārgas sabiedriskā transporta biļetes jeb vai nez kas cits?

+7
-1
Atbildēt

4

    Andris > Andis 07.09.2012. 20.46

    Protams ka būs viņiem teorija jebkurā gadījumā. Viņi teiks, ka vajag vnk izsekot, kurp šīs mašīnas brauc. Un atklāsies, ka pie veikaliem, jo tur stāvvietas ir pārpildītas. Un tas, savukārt, nozīmē, ka cilvēki ir atbraukuši nopirkt sev maizīti, jo viņiem vnk NAV KO ĒST!

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    māsa > Andis 07.09.2012. 21.08

    Iekārta tāda, ka pārtika nopērkama tikai veikalā, bet ar mašīnu daudziem ir vienīgā iespēja nokļūt darbā. Sabiedriskais transports taču gandrīz likvidēts.
    Lai pūstu uzvaras un slavas taurēs, nenāktu par ļaunu atcerēties, ka 280 miljoni ir tīrais nieks pret 20 miljardiem, pret mūsu kopējo parādu.
    Saprotamāk skaidrojot cilvēkiem, tas būtu apmēram tā – atradu santīmu, bet mans parāds bankai ir 1000 lati! Nav ne darba, ne pārredzamu iespēju parādu atdot!

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Andis > Andis 07.09.2012. 21.55

    O, re, radās teorija! Un vēl kāda!

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    Andris > Andis 07.09.2012. 22.18

    Induli, 280 mil. attiecībā uz 20 mlrd. ir tas pats kas 1 santīms attiecībā uz 71 santīmu, nevis 1 santīms attiecībā uz 1000 latiem!
    Un šādu analoģiju tu sauci “Saprotamāk skaidrojot cilvēkiem”? Pārspīlēts ir 1.408 reizēs. “Nenāktu par ļaunu atcerēties…” Kā var “atcerēties”, ka 71 santīms = 1000 latu? Tu laikam būsi vienīgais, kas to atceras.

    +6
    0
    Atbildēt

    0

dzerkaleliva 07.09.2012. 17.00

Vienīgi žēl, ka tā, lai kādi jūs būtu, jūs tomēr esat saprātīgākā sabiedrības daļa, citos medijos vispār nav vērts neko rakstīt, ne skaidrot. Latvijas tupums kopumā ir nomācošs.
atā, vēlreiz

+4
-4
Atbildēt

3

dzerkaleliva 07.09.2012. 16.55

Jā un mani dārgie jenotveidīgie nekrofīlie draugi.
Problēma noliegšana tās neatrisina, bet tikai padziļina, bet pieļauju, ka tas jums ir par sarežģītu, tāpat kā grafiki.
atā, līdz citai reizei

+3
-8
Atbildēt

2

    mary75 > dzerkaleliva 08.09.2012. 08.13

    Nu jā, tādi augstprātīgi personiskie uzbraucieni, saprotams, vairo ticamību visam tam, ko tu saki.
    Kaut es te, vispār, nerunāju par rītdienu, bet gan par tālāko perspektīvu, un, lai nu kā, arī atpalicība no Igaunijas ļoti daudzos rādītājos mazinās, un Latvijā viss pamazām sakārtojas, lai to neredzētu, jābūt īpaši “talantīgam” vai angažētam, nu, uz to jau norāda tas “jenotveidīgie”, acīmredzot, “garantveidīgie darītāji”, kuru darbošanās sekas tie “jenotveidīgie” patreiz novērš, tev ir daudz tuvāki.
    Tas jau nav nekāds noziegums, dabiski, bet, ja tas traucē objektīvi novērtēt situāciju, tad tā jau ir problēma.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > dzerkaleliva 08.09.2012. 11.51

    Atvainojos, ja aizskāru, bet mani arī ļoti daudz, kas no valstī notikušā ir aizskāris un aizskar privāti un vēl vairāk kā privāti. Tā dēvēšana par veiksmes stāstu ir ņirgāšanās.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

dzerkaleliva 07.09.2012. 16.32

3.ceturksnī mums pieaugums būs ap 4%, bet 4.ceturksnī ap 2.0%, tas skaidri redzams grafikā. Jautājums, kas būs pēc tam.
Tāpat arī skaidrs, ka pie 4%-2% IKP pieauguma, par bezdarba samazināšanos (līdz ar to emigrāciju, demogrāfiju u.t.t.) varam nesapņot. Lai samazinātos bezdarbs IKP jāaug vismaz virs 6%, tā tas bija pagājušā un šī gada pirmajā ceturksnī. Tā arī bija 2004-2007, kad bezdarbs saruka no 10% līdz 5%.
http://www.google.lv/publicdata/explore?ds=z8o7pt6rd5uqa6_&met_y=unemployment_rate&idim=country:lv&fdim_y=seasonality:sa&dl=en&hl=en&q=latvia+unemployment
Bungu rībināšanai nav nekāda pamata. Visas problēmas, kas mums bija un sagaida ir spēkā un neviens tās nav ne atcēlis, ne atrisinājis.

+1
-5
Atbildēt

0

mary75 07.09.2012. 15.06

Man ir pārliecība, ja visas tās ziepes, ko Eiropa savārījusi, to nebremzēs, Latvijā viss ies uz augšu.
Latvieši, lai nu kas, bet, saimnieki, tomēr, vienmēr bija labi, uz parāda dzīvot nemīlēja, arī slinkumu, principā, neviens tiem pārmest nevarēja, tāpat, kā arī nevēlēšanos mācīties, utt.
Un, principā, arī tagad viss tā ir palicis, pat neskatoties uz negatīvo selekciju, kas te tika veikta pusgadsimtu un arī vēlāk, valsts nozadzēju laikā, (ko paši ievēlējam ne jau aiz muļķības, bet, politiskā naivuma dēļ), un uz visām nebūšanām, kas ir jebkurā valstī.
Esmu pārliecināts, ka, kad esam tikuši vaļā no blēžu un valsts nozadzēju dominantes, sākusies jauna ēra, vismaz, gaiss ir kļuvis daudz tīrāks, parādījusies perspektīva, un par savu valsti vairs nav jākaunas.

+8
-1
Atbildēt

5

    dzerkaleliva > mary75 07.09.2012. 16.18

    Nevajag fantazēt, mēs esam atpalikušais bērns, kurš vienmēr par pāris ceturkšņiem atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Apskatoties ainu tur ir 99% skaidrs, kas pēc pāris ceturkšņiem būs mums. Tā kā svarīgāk ir tas vai Igaunija un Lietuva nākamajos ceturkšņos ieslīdēs recesijā vai nē, nekā dažādi prātojumi kafijas biezumos (ekspertēšana).
    http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/Latviesu/prese/2012/07_09_2012_9_lv_0.gif

    Ar visu bungu rībināšanu, grafikā tapat skaidri redzams, ka ar novēlošanos arī šobrīd sekojam Igaunijai un Lietuvai uz leju.

    +3
    -6
    Atbildēt

    0

    Andris > mary75 07.09.2012. 16.37

    Neko tādu grafikā nevar redzēt.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    dzerkaleliva > mary75 07.09.2012. 16.48

    Nu, ja tev brille, nerāda, ka ar divu ceturkšņu novēlošanos sekojam Igaunijai un Lietuvai (kas ir loģiski, jo tie ir mūsu lielākie eksporta tirgi, kopā robežās 30-50%) un, ka no pagājušā gada 3.ceturkšņa pieauguma temps samazinās, tad nevaru tev palīdzēt.
    Varu tev vienīgi atrast netā rakstus, kad 2008.gadā pirmā pusē jau Igaunijā un Lietuvā bija jau recesija, bet mums vēl pieaugums, tad nevienam ar neko nekas nerādīja un bungas rībēja, tāpat kā tagad.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

    austrisv > mary75 07.09.2012. 19.22

    Cik atceros, tad Šķēle arī zīmēja dažādus grafikus. Atceros, ka skolotāju algas arī bārda bija sazīmējis tik uz augšu, tik uz augšu, bet vai piepildījās tie solījumi?

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    zauls > mary75 07.09.2012. 22.33

    Bet, sāc vienreiz strādāt.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

austrisv 07.09.2012. 14.03

Privātā patēriņa palielināšanās veicinājusi kopprodukta pieaugumu! Nu super, un kurš te tagad teiks, ka iedzīvotāju pirktspēja nav pieaugusi!

+8
-3
Atbildēt

6

    lebronj2356 > austrisv 07.09.2012. 16.09

    Neņemiet ļaunā, bet Jums dažreiz ir primitīvi spriedumi….Vai Jums pašai ir uzlabojusies pirktspēja ? Man personīgi nav, vienīgais nākas reizēm secināt, ka pieaugušo cenu dēļ šad tad sanāk mazāk, krīzes karstumā konstantās algas un rūkošo cenu dēļ bija pat labāk. Bez tam ziņas, ka algas pieliek priekšniekiem galvenokārt arī nevaicina kādu plašu pātēriņu – par to minēja P.Stratiņš vienā rakstā, ka algas kāpj ļoti lēni pēc griezumiem un arī tur, kur darbinieki masveidā iet prom t.i. ne jau no DD labās sirds !

    Ļoti iespējams uz pozitīvākas nots daudzi cilvēki vnk vairāk ņem dažādus kredītus, cerot uz labāku nākotni un algu pielikumiem.

    Es joprojām uzturu ļoti piesardzīgu optimismu un domāju, ka līksmot būs pamats tikai tad, kad sāks iet uz leju Džīni koeficients un labumi būs jūtami plašai tautas masai nevis tikai ”investoriem”, uzņēmējiem un bankām !

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    austrisv > austrisv 07.09.2012. 17.07

    Krix, Vai tad es teicu, ka visiem pieaugusi pirktspēja? Radio dzirdēju, ka algas pieliktas un piemaksas pieliktas vairākām nozarēm. Liekas, ka tie ir eksportētāji un gan jau vēl citas nozares. Man personiski nekas nav pielikts, bet neraudu, jo ko tas līdz. Vienkārši man nepatīk, ja saka, ka dzīvojam slikti, bet tais pašos ceļmalas krogos vairs tā pa reizei gadā iebraukt viss nevar jubileju nosvinēt , jo visur pilns. To es saku no tā ko pati redzēju un tikai. Veikalos tiek izpirkts viss- vismaz Straupes veikalos- tas arī ir no tā ko redzu un tad secinu- dzīvo labāk daudzi, bet es priecājos, ka ir vēl tā kā ir un nav sliktāk.

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    aija_vecenane > austrisv 07.09.2012. 17.35

    Neņem ļaunā, Krix, bet šoreiz primitīvi spried Tu, jo Tu saviem spriedumiem izmanto tikai savu un, iespējams, savu tuvāko paziņu pieredzi, kas tomēr ir ierobežots informācijas loks, kurpretī Bet savus secinājumus izdara ne tikai no savas pieredzes, bet arī atbilstīgi statistikas datiem, kas ir daudz plašāki un līdz ar to arī objektīvāki.

    Savukārt mans viedoklis par šo tēmu ir tāds, ka šā brīža ekonomiskā izaugsme dod ne tik daudz ienākumu pieaugumu, bet vairāk tieši iespējas pieaugumu iegūt. Vai šīs iespējas tiek izmantotas, ir atkarīgs no katra paša.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

    lebronj2356 > austrisv 07.09.2012. 20.09

    Nu, lēnāk pār tiltu Magnij, cilvēku loks, par ko spriežu ir t.s. vidusšķiras daļa, lielākā daļa paziņu nav saņēmuši nekādus algu pielikumus, par laimi tās arī nekrīt, bet lielākās iespējas ir tiem, kam kāds uzņēmums, kapitāls, utt. Kā jau vienmēr praktiski – vienkāršajiem DŅ līdz iespējam vēl laiciņš jāpagaida līdz DT tiešām sāks atlabt un parādīsies vairumā konkurence par darbiniekiem uzņēmumu starpā….minimālo algu parodijas, kur personāls mainās pa mēnešiem neizskatīsim. Ja pieņemam, ka algu kāpums, ja tāds ir nosedz inflāciju(labi ja), tad no kurienes patēriņa pieaugums, ja cilvēku LV paliek mazāk, man ir varianti :

    1) Plaukstošais SMS kredītu turgus devums, aizņēmumi kopumā
    2) Melnās naudas pieaugums tirgū, kas lai gan savā ziņā ir pozitīvi, taču neko labu nesola…
    3) Ienākumi no NĪ andeles krieviem vienam otram kabatā ieripo
    4) Iesūtītā nauda
    5) Algas treknajam galam

    Katrā no argumentiem ir kas labs un slikts ! Bet, par to eksportu, sk. manu 5 punktu – krejumu no eksporta nosmeļ augša, kas dalīsies tikai un vienīgi tad, kad dzīve piespiedīs !

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    aija_vecenane > austrisv 07.09.2012. 22.05

    Krix, vai piespiest DD dalīties nevari arī Tu? Ja ekonomika aug, kā mums te stāsta, tad arī darbavietu skaitam būtu jāaug, to vidū arī tādām, kuru prasības atbilst Tavām prasmēm un zināšanām. Varbūt ir vērts uz šādām vietām pieteikties, iet uz intervijām, prasīt, kādu algu par Tavu darbu var piedāvāt citur. Ja Tu atradīsi vietu, kur Tev par to pašu darbu maksās vairāk, tad tieši Tu ar savu apņēmību un uzņēmību būsi piespiedis DD dalīties.

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

    zauls > austrisv 07.09.2012. 22.29

    šā brīža ekonomiskā izaugsme dod ne tik daudz ienākumu pieaugumu, bet vairāk tieši iespējas pieaugumu iegūt
    ===================
    Kā šito jodu izmēra? Diez vai IKP procentos?

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

janazakovica 07.09.2012. 13.49

raksts uzkonstruets taa ka rodas iepaids ka par to visu mums ir un bus japateicas vel kadiem vardaa nenosauktiem ieredniem..vai pat politikiem..

+2
-6
Atbildēt

0
@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saistītie raksti

Ārpolitika / 20. novembris
Jāmācās uzņemties risku
Viedoklis / 13. novembris
Neskaidrība aug
blank-post-image
Radars / 30. oktobris
Radars Latvijā
Viedoklis / 23. oktobris
Triju procentu ēnā
Viedoklis / 22. oktobris
Past and future growth of the Latvian economy 1