Vairākās nozarēs vērojamas veselīgas tendences, kas turpināsies
Ārējās tirdzniecības un apstrādes rūpniecības eksporta apgrozījuma dati rāda, ka eksporta kopsumma vairs neaug tik strauji kā iepriekš, zīmes par turpmāko virzību ir pretrunīgas, taču eksporta strukturālās izmaiņas ir ļoti veselīgas un nav ne mazāko šaubu, ka tās turpināsies.
Lai arī pēdējos mēnešos nav bijis nozīmīga tālāka eksporta kāpuma, gada pieauguma temps jūnijā joprojām ir tāds, par kuru citas Eiropas valstis tagad var tikai sapņot, proti, +9.6%. Eksporta kopsummas izmaiņās it kā saskatāms eirozonas ekonomikas vārguma atspulgs, tā pret maiju samazinājusies par 14 miljoniem. Taču, aplūkojot eksporta izmaiņu struktūru, priecē, ka kritums skaidrojams ar minerālproduktu (re)eksporta samazināšanos, tas kopš maija sarucis par 24.7 miljoniem.
Taču stāsts par reeksporta ietekmi jūnijā nav vienkāršs. Prieku par pārtikas rūpniecības ražojumu straujo eksporta kāpumu – +36% jūnijā gada griezumā – mazina tas, ka tur acīmredzot liela ietekme ir alkohola reeksportam, alkohols veido vairāk nekā pusi šīs kategorijas un tas audzis par 58.1%. Stipri neliela daļa no 28 miljonu vērtā alkohola eksporta ir vietējas izcelsmes. Taču arī vietējās pārtikas pārstrādes eksporta apgrozījums aug strauji – pusgadā par 17.9% un jūnijā pat par 25.3%. Zivju apstrādes eksporta apgrozījums pusgadā audzis vairāk nekā par ceturto daļu, bet piena pārstrādei attiecīgais rādītājs kāpis vairāk nekā par piektdaļu.
Stipri virs vidējā ir elektroierīču eksporta kāpuma temps – +38.5%, arī tur ir liels reeksporta īpatsvars, bet eksporta apgrozījuma kāpums attiecīgajā Latvijas rūpniecības nozarē ir tik straujš – pieaugums par >70% gan jūnijā, gan 1.pusgadā kopumā -, ka šīs kategorijas eksporta pieaugumā absolūtos skaitļos ir jābūt nozīmīgam vietējam devumam. Gada griezumā par 13.3% krities farmācijas produktu izvedums, bet tas noteikti nav vietējo ražotāju dēļ, ja var ticēt pašu uzņēmumu teiktajam. Ķīmijas eksports samazinās, bet vietējo ķīmijas uzņēmumu eksporta apgrozījums kāpj.
Ļoti strauji notiek koksnes eksporta struktūras maiņa. Ja zāģētavu apgrozījums eksportā 1.pusgadā nav būtiski mainījies, tad koksnes izstrādājumu ražotājiem tas audzis vairāk nekā par 20%. Par nozīmīgu pozīciju eksportā kļūst plastmasa un tās izstrādājumi, jūnijā bijis līdz šim lielākais apjoms – 14.2 miljoni latu -, un tas saskan ar mēdiju ziņām par attiecīgās nozares uzņēmumu sekmīgu darbību, taču skaidri neparādās nozares eksporta apgrozījumu datos. Spēcīga izaugsme atsākusies apģērbu eksportā, jāpiebilst, ka tieši ārējās tirdzniecības, nevis izlaides datus pati nozare uzskata par precīzāko savu sekmju atspoguļojumu.
Apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā kāpj straujāk nekā kopējais eksports, par 15.9% pusgadā un 14.8% jūnijā. Taču dīvaini, ka vietējā tirgū apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugums ir gandrīz apstājies, jūnijā tas gada griezumā bijis 0.2%, kaut arī Latvijas ekonomika aug straujāk nekā eksporta tirgi.
Kas ar mūsu eksporta nozarēm varētu notikt turpmākajos mēnešos? Notikumi eirozonā un pirmās vēstis par pasaules rūpniecību jūlijā zīmē drūmu ainu. Taču mūsu apstrādes rūpniecības eksporta pasūtījumu indekss pēdējo trīs mēnešu laikā nav būtiski mainījies, tas tātad turas vēsturiski augstākajā līmenī, bet kāpums gada griezumā ir virs 40%. Vietējā tirgus pasūtījumu indekss turpretim ir pat samazinājies. Visstiprākā eksporta pasūtījumu straume joprojām ir metālapstrādes uzņēmumiem, kāpums gada laikā ir gandrīz 50%, bet kopš 2005.gada – gandrīz 50 reizes.
Komentāri (52)
Ieva 10.08.2012. 11.02
Interesanti ir ar pārtikas cenām. Zemās iepirkuma cenas bija padarījušas lauksaimniecību nerentablu, vairojās pamesti “kokvilnas” lauki, tukšas mājas laukos…
Pārtikas cenu kāpums to labo -lauksaimniecība kļūst ienesīgāka, arvien vairāk lauku tiek apstrādāti, emigranti sāk atgriezties..
Bet – pārtikas cenas aug arī mūsu veikalos, un tas nu attiecas uz visiem. Pie kam tas jau nav tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Un te nu pozitīva tendence summējas ar negatīvo efektu, un nav skaidrs kāds ir summārais rezultāts.
Citiem vārdiem sakot- cik Latvijai ir neizdevīgs pārtikas cenu kāpums?
Vai ir kāds sakarīgs pētījums par šo?
1
Egitazz > Ieva 10.08.2012. 11.32
diez vai pārtikas cenu kāpumam ir ietekme uz zemes apstrādi. drīzāk lielas saimniecības piepērk klāt zemi vai nu lēnām izvēršas ārzemnieki lauksaimnieki. toties pamesto lauku māju skaits palielinās, kam ir šāds izskaidrojums-tās ir nelielo saimniecību mājas, kurās jaunatne aizbrauc uz pilsētām Latvijā vai ārzemēs, bet vecākus vai nu paņem līdzi, vai tie ir vienkārši jau nomiruši.
tāpēc bieži vērojama bilde-apkārt mājai visa zeme aparta, bet pati māja pamesta
0
janazakovica 11.08.2012. 12.24
padomju laikos papira rupniecibai celulolozi ieveda no krievijas ta 50 gadus saglabajot Latvijas mezus..ja tagat gruti var ari pacirst..jo mezu ir loti daudz..un tie tacu ataugs..
7
esmeralda_se > janazakovica 12.08.2012. 17.36
@Econ
>>>Ne Igaunija, ne Lietuva nav tik ļoti atvieglojušas mežu izciršanas noteikumus kā to izdarīja Latvija,>>>>>>
Meli jeb (varbūt) maldi. Igaunijā meža likumdošana jau sen ir liberālāka kā pie mums – piemēram, nav obligāti 5 gadu laikā jāatjauno izcirtumi, kā tas ir pie mums, nav jāsaņem rakstiska ciršanas atļauja, meža dienests nepārbauda ciršanai paredzētās platības robežas u.c.
Savukārt Lietuva ir iestrēgusi PSRS pēdējos gados – pie viņiem joprojām ir kaut kas līdzīgs toreizējiem MRS – uredijas, kur priekšnieks ir Dieva vietā un lemj par visu. Paši leiši to atzīst, ka nav īsti pareizi…
Una par to, ka koki beigsies – vai tava kaimiņtante ko lidzīgu neteica jau 1998., kad sistēmai “cirsma – auto – šmiga – avārija – cirsma – cits auto utt.” bija ziedu laiki?
Nu nebeigsies tie koki, ja cirtīsim tik cik šobrīd. Statistiku apskaties.
P.s. Man neviens par PR nemaksā. Jā, strādāju šajā nozarē, tas tiesa. Un tieši tāpēc +/- zinu situāciju, atšķirībā no Jums:)
0
esmeralda_se > janazakovica 12.08.2012. 14.13
Un ko Tu, gudriniek, zini par Igaunijas meža nozari? Nu kaut vai bez skaitļiem brīvā tekstā?
Un par Lietuvu?
Un ar skaitļiem par šo lūdzu:
>>>Vēl makismāli 2 gadi, tad vairs nebūs, ko izvest.>>>
Kaimiņtante teica?
P.S. Tu JOPROJĀM neesi atbildējis uz manu jau pirms vairākiem mēnešiem uzdoto jautājumu, ar ko aizvietot 1,15 miljardus latu eksporta, ko dod meža nozare.
0
esmeralda_se > janazakovica 13.08.2012. 17.45
Labi, sauc mani kā gribi, uz trakiem neapvainojas:-) Bet koku pilnīgi noteikti esmu iestādijis vairāk par tevi.
0
kreëstliv > janazakovica 12.08.2012. 17.24
@raitis_licitis
Pie atbilstoša valūtas kursa daudz lielākos apmēros varētu eksportēt visu to, kam lielāka pievienotā vērtībā, kur nepieciešams darbaspēka resurss. Tagad paliek tikai koki. Tāda arī Jums atbilde. Labāk atbildiet uz manu pretjautājumu, kas tiks darīt, kad koks beigsies, un pie pašreizējiem ciršanas apmēriem varētu teikt, ka labākie meži jau tagad izcirsti.
Kāda vēl kaimiņtante – aizbrauciet pats apskatieties, kad darās Latvijas mežos, es redzēju. Un tas absurdākais, ka valsts budžetā nodokļos no tā neienāk gandrīz nekas.
Ne Igaunija, ne Lietuva nav tik ļoti atvieglojušas mežu izciršanas noteikumus kā to izdarīja Latvija, drīz to varēs arī no gaisa redzē – Latvija kā tukšums starp Igauniju un Lietuvu.
Diez cik maksā viss tas PR, lai iestāstītu, ka “karalis nav kails”.
0
Ieva > janazakovica 13.08.2012. 11.58
Econ tak zin visu labāk. Viņš ir eksperts ne tikai mežu nozarē, bet arī ekonomikā un citur. Labi, ka mums ir tādi dižgari, kas stulbajai tautai atver acis!
0
esmeralda_se > janazakovica 14.08.2012. 01.13
@destra
Ar jums nav iespējams sakarīgi diskutēt. Ja “econ” vēl ir vismaz kaut kādi argumenti, tad jums viss ir tikai vispārākajā pakāpē, turklāt tikai “melns/balts”.
Varētu jau gan turpināt – par to, cik šī zeme vairs ir latviešu, par to, ka daudziem latviešu zemniekiem tikai mežizstrāde palīdzēja izvilkt smagos deviņdesmitos, par to, ka mežā un ar to saistītajās nozarēs strādā desmitiem tūkstošu Latvijas cilvēku, par to, ka šī ir viena no pašām latviskākajām nozarēm, kur 80 – 90% strādājošo ir latvieši utt. Bet kas negrib klausīties, tas nedzirdēs.
0
kreëstliv > janazakovica 12.08.2012. 14.01
Pareizi, brauksim uz Lietuvu un Igauniju skatīt mežus nākamos 50 gadus. Mežu vairs nav daudz, kokus var ataudzēt, bet ne jau mežus. Mežs ir kaut kas vairāk par kokiem, tās ir ilgi veidojušās ekosistēmas. Vēl makismāli 2 gadi, tad vairs nebūs, ko izvest.
0
kreëstliv 10.08.2012. 21.25
Tendences patiesi ir ļoti “veselīgas” un ar tām var iepazīties Dienas rakstā “Lūdz saglabāt mazā ērgļa ligzdu”
http://www.diena.lv/tautas-policija/tautas-policija/papildinata-13-22-ludz-saglabat-maza-ergla-ligzdu-13962144
Un tā tas turpināsies pie esošās valūtas kursa pieaistes un beigsies ar kailcirti pa visu Latviju. Dižie kokrūpnieku /priekš manis tā vēl arvien ir primitīva dabas resursu izvešana līdzīgi kā Dienvidamerikā dažās valstīs/ PR speciālisti tad droši vien pārcelsies uz kādu mežaināku, lasīt saulaināku, vietu, lai izbaudītu darba augļus.
0