Tirdzniecība aug, eirozonas parādu krīzes ēna tumst

Par 2012.gada jūnija mazumtirdzniecības apgrozījumu

Pēc jaunāko makroekonomisko datu izziņošanas, kas aizvadīto pāris gadu laikā pārsvarā bijuši ar plus zīmi, vai ik reizi dzirdamas nopūtas, ka „cilvēkiem jau tas neko nedod”.

Taču ir ļoti grūti, acīs skatoties, to teikt par tik strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpumu, kāds Latvijā ir bijis šā gada pirmajā pusē. Šis periods jūnijā noslēdzies ar pārdošanas apjomu kāpumu par 2,1% mēneša un 8,4% gada griezumā. Uz brīdi atliekot malā diskusijas par to, cik vispār cilvēkiem vajadzīga materiālā labklājība, preču pārdošanas apjoma izmaiņas varētu uzskatīt par ekonomiskās izaugsmes mērķi vai galarezultātu.

Cilvēkiem, kuri apstrīd to, ka ekonomikas izaugsme ir jūtama maciņos, būtu jāpierāda, ka statistikas dati nav pareizi.

Gada otrajā ceturksnī kopumā mazumtirdzniecības nozarē bijis kāpums par 7,9% gada griezumā, kamēr IKP pieauguma temps šajā periodā varētu būt bijis ap 5,5%. Savukārt pret iepriekšējo ceturksni tirdzniecības apgrozījums piedzīvojis nelielu kritumu par 0,2%. Pārtikas tirdzniecība turpinājusi kāpt – par 1,2%, bet nepārtikas tirdzniecība samazinājusies par 0,8% pēc strauja kāpuma par 5,6% pirmajā ceturksnī.

Kas notiks ar gada pieauguma tempu turpmākajos trīs mēnešos? Tā kā pērn trešajā ceturksnī nozarē bija spēcīgs kāpums, tad lai gada kāpuma temps nesamazinātos, apgrozījumam mēneša griezumā vēl strauji jāpieaug arī jūlijā un augustā. Tad tas būtu būtiski uzlabojies četrus mēnešus pēc kārtas, kas negadās bieži. Eksporta un jauno kredītu izsniegšanas dati, kā arī nodokļu samazināšana liek domāt, ka tas ir iespējams.

Savukārt tirdzniecības nozares noskaņojuma krasā pasliktināšanās jūlijā (šodien Eiropas Komisijas publiskotie dati) drīzāk liecina par pretējo. Arī kopējais noskaņojuma indekss ir samazinājies no 104,6 līdz 103,0 punktiem (100 ir vēsturiskais vidējais), bet joprojām ir pārliecinoši labākais Eiropas Savienībā.

Toties nepatīkams atgādinājums par tuvākās nākotnes riskiem ir Vācijas rūpnieku noskaņojuma indeksa lejupslīde jūlijā no -8,4 līdz -13,0 punktiem.

DNB “Latvijas barometra” dati, kas ir pieejami līdz jūnijam, šajā mēnesī parāda augstāko optimisma pakāpi kopš pētījumu sākuma. Īpaši strauji uzlabojies vērtējums par ekonomiskās situācijas izmaiņu virzienu, te optimistu skaits vairs tikai par 1% atpaliek no pesimistu skaita. 2009.gada sākumā pesimistu bija 80 reižu vairāk nekā optimistu.

No vienas puses, ekonomikas izaugsme iekšēji kļūst robustāka, piemēram, maijā VID reģistrēto darba ņēmēju skaits, kuri maksā VSAOI, ir pieaudzis par 3,8% pret iepriekšējā gada maiju, kas ir lielisks rādītājs. No otras puses, politiski ekonomiskā spriedze eirozonā kļūst arvien spēcīgāka. Tai var būt arī pozitīvs atrisinājums – liela apjoma ECB intervences valstu parāda vērtspapīru tirgū, kas netieši stimulētu izaugsmi un arī inflāciju eirozonā. Tas ir tieši tas, ko mums patlaban vajadzētu.

Taču joprojām nav izslēgti arī ļoti liela finansiāla haosa un dziļas ekonomikas lejupslīdes scenāriji. Tik liela nenoteiktība vairs nevar turpināties ilgi – patīkams vai nepatīkams, spriedzes atrisinājums tuvojas.

Autors ir DNB bankas ekonomikas eksperts