Solās lauzt līgumu ar fotoradaru uzstādītāju “Vitronic”

Uzņēmums gatavo priekšlikumus sadarbības turpināšanai

Valsts policija (VP) lauzīs sadarbības līgumu ar privāto partneri “Vitronic Baltica un partneri”, kas laikus nav spējis izpildīt līguma saistības uz Latvijas ceļiem uzstādīt 160 stacionāros fotoradarus, pirmdien preses konferencē paziņoja VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns.

Uzņēmumam 20 dienu laikā ir jāsniedz paskaidrojumi par līguma neizpildi. Pēc šī termiņa līgums tiks lauzts, vēstīja aģentūra LETA.

Savukārt iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) vēlāk aģentūrai LETA paudis, ka vēl ir pāragri runāt, par līguma laušanu ar “Vitronic Baltica un partneri” tiks lauzts. Līdz šim par problēmām bijušas tikai sarunas, uz kurām nevarot paļauties. Kad būs saņemti rakstveida paskaidrojumi, tos juridiski varēs izvērtēt un saprast, ko darīt tālāk. Kozlovskis atzina, ka tuvāko nedēļu laikā uzņēmums līguma saistības nevar izpildīt, bet esot jāsaprot, vai tas vispār ir spējīgs tās jebkad izpildīt.

Ministrs uzsvēra – ja līgums patiešām tiks lauzts, jautājums par tālāko rīcību ar fotoradaru ieviešanu būs jāskata valdībā. “Visi saprotot, ka šīs mērierīces ir nepieciešamas,” domā politiķis. To apstiprina arī policija, norādot, ka radari ļoti palīdz ceļu satiksmes drošības uzturēšanā.

Otrdien rīta intervijā Latvijas Radio 1 arī Marķitāns vairs nebija tik pārliecināts par līguma laušanu, norādot, ka jāturpina radaru uzstādīšana, jo tie ļoti palīdz satiksmes drošības uzlabošanā.

Līdz pirmdienai privātajam partnerim “Vitronic Baltica un partneri” bija jānovērš trūkumi un jāizpilda līgumsaistības, tādēļ VP pārstāvji tikās ar fotoradaru uzstādītāju firmas pārstāvjiem, lai konstatētu, kā tiek izpildīts līgums, un pieņemtu lēmumu par tālāko rīcību.

Kopš fotoradaru darbības sākuma autovadītājiem noformēti 80 705 protokoli ar soda naudas kopsummu 1 475 770 latu, liecina jūlija sākumā apkopotie VP dati. Patlaban gan iekasēti 810 545 lati. Saskaņā ar līgumu uzņēmumam «Vitronic Baltica un partneri» pienākas 35% no kopumā piespriestās soda naudas.

Kā iepriekš atzina iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa, pirmdien uzņēmumam beidzās pēdējais termiņš trūkumu novēršanai pēc otrā brīdinājuma. “Nākamais solis būtu tāds, ka valstij ir tiesības paziņot viņiem par līguma izbeigšanu,” sacīja Siliņa. Jautāta, vai tas patiešām tiks darīts, viņa atbildēja: “Šobrīd izskatās, ka jā.” Tādā gadījumā lēmums par līguma laušanu būs jāpieņem VP.

Līdz šim valsts no fotoradaru uzstādītāja nav saņēmusi nekādus argumentētus priekšlikumus citādam situācijas risinājumam. Tiesa gan, pirms lēmuma pieņemšanas par līguma laušanu tikšot rūpīgi izvērtēts, vai valstij tas neradīs kaitējumu.

Jautāta, kādas būs līguma izbeigšanas sekas, Siliņa atbildēja, ka pagaidām to vēl ir grūti prognozēt. Visas ātruma mērierīces pieder uzņēmumam “Vitronic Baltica un partneri”, valsts tās nav pirkusi, tikai vienojusies par kārtību, kādā uzņēmums, izmantojot šīs ierīces, sniedz valstij pakalpojumus. Līdz ar to pēc līguma laušanas VP pastāvētu iespēja atpirkt fotoradarus vai arī rīkot jaunu iepirkuma konkursu. Būs jāvērtē, kas izdevīgāk, sacīja padomniece.

Fotoradaru projektam vislielākās grūtības un kavēšanos izraisīja problēmas ar servitūtiem jeb tiesībām izmantot svešu zemi iekārtu elektrības vadu pievilkšanai, kā arī viena no projekta finansētāju – “Latvijas Krājbankas” – krahs, biznesa portālam “Nozare.lv” teica projekta īstenotāja “Vitronic Baltica” preses sekretāre Antra Gaile.

Būvējot fiksētās ātruma mērīšanas iekārtas, “Vitronic Baltica” vadījās pēc policijas iesniegtā vietu saraksta un kartēm. Kārtojot formalitātes, izrādījies, ka vairākās vietās fotoradaru izvietojuma vietām blakus esošie zemes īpašnieki nav devuši piekrišanu elektrības vadu ierakšanai viņu zemē, lai barotu iekārtu. Kā skaidroja Gaile, tas padarīja lāzera ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanu par neiespējamu vairākās VP norādītajās vietās. Jaunas vietas izraudzīšana šādos gadījumos prasījusi trīs līdz piecus mēnešus.

Gaile teica, ka “Vitronic Baltica” jau pirms vairākām dienām iesniedzis skaidrojumu par kavēšanos un ar to saistītiem procesiem, bet norādīja, ka tā saturs pagaidām neesot izpaužams.

Līdz 23.jūlijam uzņēmums kopumā ir uzstādījis un nodevis VP 27 stacionāros fotoradarus, bet piecās vietās ir uzstādīti betona pamati un notiek elektrības pievades darbi. 24.maijā Rīgā un arī ārpus galvaspilsētas darbību sāka pirmie 23 stacionārie fotoradari. Saskaņā ar līgumu uzņēmumam “Vitronic Baltica un partneri” bija jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 60 būtu butaforijas. Papildus tam komersantam jānodrošina 30 pārvietojamo fotoradaru darbība.

“Vitronic Baltica un partneri” pieder Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomniekam Ērikam Teilānam.