Daugavas krastos Rīgā gatavo nozīmīgas izmaiņas

Rīdziniekus aicina izteikt savas domas par divstāvu peldošām mājām, tramvaja līniju no Ķīpsalas līdz Lucavsalai un citām lielām pārmaiņām vēsturiskā centra robežās

Ūdens ir pilsētas asinsrite, kura Rīgā ir ilgstoši ignorēta, uzskata arhitekts Egons Bērziņš. Viņš jaunajos Rīgas vēsturiskā centra (RVC) attīstības plāna grozījumos, kas tagad nodoti sabiedrības vērtēšanai, strādājis pie šo tā saucamo zilo līniju novilkšanas galvaspilsētā. RVC plāna grozījumi paredz nozīmīgas izmaiņas gan pie Ķīpsalas ar augstceltņu rajonu aiz Preses nama, gan saistībā ar Lucavsalas attīstību un tramvaja līnijas izbūvi, gan jahtu piestātņu attīstību Daugavas abos krastos.

Lai arī RVC apspriešana norit jau trīs nedēļas, otrdienās Rīgas domē ar speciālistiem daudz cilvēku netiekas, teic Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Aigars Kušķis. Pārsvarā tie esot nevis rīdzinieki, bet nozares eksperti un profesionāļi. Viņš aicina rīdziniekus aktīvāk iesaistīties plāna apspriešanā.

Viena no diskusiju tēmām noteikti būs Daugavas labā un kreisā krasta ūdens teritorijas attīstība. Grozījumos atzīmētas un precizētas vietas, kur izveidot dažādas jahtu, laivu, kuģīšu, kuteru piestātnes un ne tikai. Arhitekts Egons Bērziņš, kurš piedalījās RVC ūdens teritoriju grozījumu plānojumā, ūdens teritoriju uzskata par svarīgu pilsētas sastāvdaļu: „Ūdens ir pilsētas asinsrite un, ja mēs to ignorējam un vienīgais, kā to izmantojam, ir izlaižot kanalizācijā, – tas nav godīgi.”

RVC plāna grozījumos ūdens teritorija tagad tikšot sakārtota – ostas un piestātnes tiek plānotas gan drošības, gan publisko pakalpojumu ziņā, Ir.lv stāsta Bērziņš. „Tiem, kuri gribēja uztaisīt kādu laivu ostu vai piestātni, līdz šim nebija nekādu juridisku iespēju kaut ko izveidot. Tagad būs iespēja iznomāt ūdens teritorijas,” skaidro Bērziņš.

Pēc RVC plāna grozījumiem, Daugavas labajā krastā, sākot no Akmens tilta līdz Salu tiltam, paredzēts izveidot piestātnes jahtām un kuģiem. Tāpat arī kreisajā krastā pie Balasta dambja Ķīpsalā gandrīz visā tā garumā paredzētas jahtu piestātnes. Savukārt vietā, kur tagad pie Vanšu tilta atrodas smilšu kaudze, grozījumi paredz jahtu piestātni ar peldvietu vai rezerves ostas piestātni, ko ierosinājusi izveidot Rīgas brīvostas pārvalde, skaidro Kušķis. Jaunieviesums RVC plānā ir viesu jahtu osta no Akmens tilta Daugavas labajā krastā līdz Bīskapa gātei. Šī vieta tiek saistīta ar infrastruktūras izveidi savienojumā ar vecpilsētu.

Egons Bērziņš Ir.lv stāsta, ka patlaban Andrejostā vidēji tiekot apkalpotas ap 150 jahtu, bet Latviju gadā apmeklējot ap piecsimt jahtu. Tas ir ļoti maz. „Ir jāmācās no citām valstīm. Mums ir potenciāls savas degradētās ūdens teritorijas pacelt pilnīgi citā līmenī,” teic Bērziņš.

Tā Andrejsalas teritorija ir atzīmēta kā vieta, kur veicams detālplānojums ostas izveidei, taču šī ir privāta teritorija, un Rīgas domei par attīstību ir jākonsultējas ar īpašniekiem. Tāda pati situācija ir arī ar Āgenskalna līča ūdens teritoriju, kur par turpmāko attīstību jāveido detālplānojums un jākonsultējas ar krasta īpašniekiem.

RVC grozījumi arī paredz – „lai palielinātu ūdensmalas platību, ierīkojamas stacionāras platformas un moli, kur varētu izvietot nelielas kafejnīcas un kioskus”. Tā Zunda kanāla vidusdaļā plānā paredzētas pat peldošās dzīvojamās mājas līdz divu stāvu augstumam, kuru ideja esot aizgūta no ārzemēm, stāsta Kušķis. Viņš arī norāda, ka katrai ūdens teritorijas attīstības vietai būs jāizstrādā detālplānojums, lai tālāk precizētu, kā un kādiem mērķiem tā tiks izmantota.

Tramvajs Ķīpsala – Lucavsala

No RVC grozījumiem uzmanīgam to lasītājam top skaidrs, ka šis dokuments iezīmē arī vērienīgu attīstību Lucavsalā, kuras teritorija uz dienvidiem no Salu tilta gan nav redzama plāna izmaiņās. Toties iecere Daugavas kreisajā krastā attīstīt tramvaja līniju no Podraga, kas šķērsos Ķīpsalu, Torņakalnu līdz pat Lucavsalai, tā nodrošinot teritorijas sasaisti ziemeļu – dienvidu virzienā, atgādina par senākiem dažu uzņēmēju sapņiem par vērienīgu apbūvi Lucavsalā.

Lucavsalas attīstības projekts, kas tika izstrādāts 2005.gadā, paredzēja šajā vietā radīt biznesa un dzīvojamo rajonu. 2010.gadā Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) laikrakstam „Dienas Bizness” norādīja, ka krīzes dēļ Lucavsalas attīstības projekta realizēšanai gan neesot atsaucies neviens investors, līdz ar to visi plāni uz laiku noklusa.

2005.gadā konkursā par Lucavsalas uzvarētāju tika atzīts SIA “Lucavsala” iesniegtais priekšlikums, kura kopējo investīciju apjoms bija 650 miljoni latu. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA “Lursoft” dati liecināja, ka 16,67% SIA “Lucavsala” daļu pieder SIA “Kalnozols celtniecība”, 16,65% – SIA “Latvijas energoceltnieks”, 25% – a/s “RBS Skals”, 16,68% – SIA “Re&Re”, 25% – Guntim Rāvim, kurš ir “Skonto būves” līdzīpašnieks.

Savulaik Rīgas dome bija apstiprinājusi detālplānojumu 13 hektāru lielajai Lucavsalas teritorijai, kas atrodas starp Salu tiltu, Mazo Daugavu un vēl Lucavsalā esošajiem dārziņiem, kur atļāva arī vairāku torņa tipa ēku būvniecību līdz 28 stāvu augstumam, taču tuvāk pilsētas centram, Salu tilta pusē, kā arī upes piekrastē būves bija paredzētas daudz zemākas.

Tagad Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija domei jau iesniegusi izskatīšanai Lucavsalas ziemeļu daļas teritorijas labiekārtošanas projektu. Tajā paredzēts izveidot atpūtas un rekreācijas zonu Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, ziņo LETA. Savukārt esošajos grozījumos ir norādītas divas apbūves zonas 2-6 stāvu ēkām, kā arī zaļās zonas.

Savukārt Ķīpsalas dienvidu daļā aiz “Swedbank” ēkas jeb tā saucamā “Saules akmens” RVC plāna grozījumi paredzē veidot augstceltņu zonu ar dažāda augstuma ēkām, saķot no diviem līdz pat divdesmit sešiem stāviem. Pašreizējā Ķīpsalas attīstības plānojumā dienvidu daļā paredzētas vēl augstākas celtnes – līdz pat 35 stāvu skaitam, taču tas tagad ir mainījies samazinājuma virzienā.

Ķīpsalas ziemeļu daļā plāns atļauj vien jaukta tipa apbūvi ar maksimums seštāvu namiem, kā arī paredz savrupmāju apbūves attīstību.

Divi apbūves noteikumi, Zaķusalas parks

Kā Ir.lv pastāstīja Kušķis, apbūves noteikumos ir mainījusies to struktūra – grozījumi paredz divu apbūves noteikumu tipu izstrādi – RVC un Rīgas pilsētas apbūves noteikumus, jo iepriekš vēsturiskā centra noteikumi atšķīrās no visas pilsētas noteikumiem. Tagad RVC noteikumi ir pielāgoti plašākajiem Rīgas pilsētas noteikumiem.

RVC plānojuma grozījumos kultūrvēsturisku vērtību saudzējošas vietas ir noteiktas 32, bet pirms grozījumu veikšanas tādu bija 52. Šādu skaita samazināšanos Kušķis skaidro ar to, ka esot novērsta noteikumu dublēšanās. Respektīvi, esošajā plānojumā kultūrvēsturiskos objektus aizsargā gan pilsētas, gan valsts pieminekļu aizsardzības noteikumi, bet grozījumos katram objektam parādās tikai viens no aizsardzības noteikumu kompleksiem. Noteikumi tika pārskatīti un izmaiņas ieviestas pēc Arhitektu savienības un Vēsturiskā centra padomes ierosinājumiem, teic Kušķis.

Grozījumos paredzēta vieta arī sabiedriskai ēkai Dailes teātra laukuma apkārtnē – Rīgas 1.slimnīcas teritorijā un Šarlotes ielas tuvumā, stāsta Kušķis. Šajā vietā iepriekš uzņēmēji vēlējās būvēt biznesa un tirdzniecības kompleksu, tomēr bija tik daudz iebildumu, ka ēkas celtniecība tika noraidīta. Tagad plāna grozījumi paredz, ka pirms sabiedriskās ēkas celtniecības tiks veikta projekta publiskā apspriešana.

Plāna izmaiņas ir pieticīgas, runājot par Rīgas zaļo zonu. No jauna tajā iezīmētas nedaudzas vietas, kurās jāveic detālplānojums zaļās zonas izveidei. Viena no lielākajām teritorijām ir Zaķusalas parks, kur paredzēta arī peldvieta pilsētniekiem. Kušķis stāsta, ka no jauna nākot klāt dižkoku aizsardzības zonējums – ja šāds koks atrodas privātā teritorijā, pēc īpašnieka lūguma apgrūtinājumu var aktualizēt un kvalificēt kā aizsargājamu zonu. Šādā veidā teritorijas īpašnieks var saņemt nodokļu atvieglojumus.

Grozījumos atzīmētas arī satiksmes infrastruktūras vietas, kurās būs jāveic izmaiņas gan vecpilsētā, gan pārējā Rīgas vēsturiskā centra daļā. Atzīmētas arī vietas, kur drīkst veidot pazemes un daudzstāvu autostāvvietas.

Jau rakstīts, ka RVC plāna grozījumu informatīvie materiāli pieejami Rīgas domes 5.stāvā līdz 22.augustam. Otrdienās no plkst. 14 līdz 17 te ikviens interesents var iztaujāt speciālistus – plāna veidotājus. Savukārt ar informatīvajiem materiāliem par RVC plāna grozījumiem var iepazīties arī internetā – www.rdpad.lv.