Gada inflācija jūnijā – 1,9%
Šā gada jūnijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, bija par 1,9% augstāks, pirmdien paziņoja Centrālā statistikas pārvalde. Precēm cenas pieauga par 1,8%, bet pakalpojumiem – par 2,2%.
Vidējais patēriņa cenu līmenis jūnijā, salīdzinot ar šā gada maiju, samazinājās par 0,1%. Precēm cenas saruka par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,6%, ziņo LETA.
Maijā vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, bija par 2,2% augstāks. Precēm cenas pieauga par 2,4%, bet pakalpojumiem – par 1,8%.
Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada maijā, salīdzinot ar 2012.gada aprīli, samazinājās par 0,2%. Precēm cenas saruka par 0,3%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,1%.
SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis teic, ka lielākā ietekme uz cenu pieaugumu bijusi sezonālajiem pārtikas produktiem un atpūtas pakalpojumiem, bet krituma pusē – degvielai.
Rezultātā jūnijā gada inflācija ir noslīdējusi līdz 1,9%, un šāda pakāpeniska, lejupvērsta tendence sagaidāma arī turpmākajos mēnešos, domā Gašpuitis. “Jūlijā cenu līmeni pazeminoša ietekme būs PVN samazinājumam, bet to kavēs gāzes un, iespējams, arī siltumenerģijas tarifu kāpums,” norāda eksperts.
Viņš uzskata, ka inflācijas turpmākās perspektīvas pakārtotas notikumiem globālās ekonomikas arēnā. Vājā izaugsme turpina spiest inflāciju lejup, bet potenciālie riski saistās ar pārtikas un naftas cenām. Nesenais pasaules inflācijas dzinulis – naftas cenas, ir mazinājušās, tomēr par ilgtermiņa stabilitāti šajā jomā runāt nevar, ir pārliecināts Gašpuitis. Tās lielā mērā būs pakļautas ģeopolitisko faktoru diktētajai neprognozējamībai.
Savukārt pārtikas cenas ietekmēs vājais pieprasījums un tas, cik labvēlīgi būs ražas apjomi. Palēninoties Latvijas izaugsmei, mazināsies argumenti cenu celšanai arī vietējiem uzņēmējiem.
Komentāri (38)
simpsons 10.07.2012. 01.28
Te kāds it kā Investors gvelž stulbības.
—–
Ja Vācijā vai ASV kādu mēnesi būtu deflācija, tad pasaules ekonomikā sāktos mērena panika.
—- Kā gan Investors būdams Tu šo paniku nepamanīji?
Consumer Price Index – May 2012
The Consumer Price Index for All Urban Consumers (CPI-U) decreased
0.3 percent in May on a seasonally adjusted basis, the U.S. Bureau of
Labor Statistics reported today.
0
oktaavs 09.07.2012. 18.34
Nevajag runāt par deflāciju vasarā. Tas nav nekāds īpašais ekonomikas sasniegums, bet vistiešakais īstās privāto pārtikas tirgotāju konkurences rezultāts.
Ja deflācija būtu novembrī, tad gan būtu vērts pabrīnīties.. Tad varētu padomāt, ka lielajiem tirgoņiem ir grūtības sarunāt cenas un sākusies īstā konkurence :)
0
dzerkaleliva 09.07.2012. 19.11
Deflācija – tas nozīmē, ka ekonomika jau saraujas – tā ir definīcija, to māca pirmā kursā. Naudas vērtība pieaug, preču samazinās. Tautai neviens to neteiks, lai tauta papriecājas. Savukārt banku ekonomisti un tml.eksperti priekš zinošajiem meklēs atmazkas, ka tas tikai viens sezonāls mēnesis u.t.t.
—————————–
Tajā pat laikā, ja mums jūnijā ir bijusi deflācija, tad droši vien ir bijis arī mazumtirdzniecības kritums un labākajā gadījumā IKP bijis pa nullēm vai sācies kritums. Statistikas mazumtirdzniecību jūnijā mums iedos augusta sākumā, bet reāli IKP datos tas atspoguļosies trešajā ceturksnī, ko savukārt uzzināsim novembrī/decembrī (jūnijs ir 2.ceturkšņa pēdējais mēnesis, kas kopumā 2.ceturksni maz ietekmēs).
Tā kā pozitīvais ekonomikas PR varēs turpināt griezties vismaz līdz oktobrim, ja vien ārējais fons vēl joprojām mūs nekratīs drudzī.
Pēc tam gan – ejot uz leju, šīs lietas mainās ļoti strauji.
———————————–
Bet vispār kļūst skaidrāks, kāpēc tik ļoti vajadzēja mazināt PVN – cerībā, stimulēt iekšzemes patēriņu, dēļ brūkošā ārējā un tagad arī iekšējā.
————————————
PS. Cik gan ilgi IKP var augt no izdauzītiem nodokļiem un sms kredītiem. Gan jau arī motorlaivu iespējas drīz būs izsmeltas.
3
0
-3
Atbildēt
+4
0
Atbildēt
+8
0
Atbildēt
@dzerkaleliva > dzerkaleliva 09.07.2012. 21.28
Tā gluži nav, jo tad jau arī var teikt, lai IKP gadā būtu pozitīvs pie apmēram 3%, tad tam kādu mēnesi ir jābūt negatīvam, bet tā vienkārši nav iespējams. Ja tas kļūst negatīvs, tad ekonomika krīt.
Pie augošas ekonomikas nevar būt deflācija.
———————-
Deflācija nozīmē – samazinās apgrozībā esošā naudas masa. Naudas masa, kas funkcionē ekonomikā.
Ja Vācijā vai ASV kādu mēnesi būtu deflācija, tad pasaules ekonomikā sāktos mērena panika.
0
Andris > dzerkaleliva 09.07.2012. 23.47
Kāpēc samazinās naudas daudzums apgrozība… Bija zemenes par 2 Ls/kg, es pirku 1 kg un terēju 2 latus. Tagad pa 1,30 Ls, es pērku 2 kg un terēju 2,60 Ls. Cenas samazinās, bet naudas daudzums apgrozībā pieaug, vienlaikus.
0
janis17 > dzerkaleliva 09.07.2012. 21.11
Es pieļauju, ka Jūs nedaudz sabiezināt krāsas…
Lai inflācija būtu ap 3% gadā, kādā mēmesī ir jābūt deflācijai – tas nav ne sasniegums, ne traģēdija. Tam vienkārši ir jābūt vasarā.
0