Eiropas finanšu sistēmā būs jāiegulda trīs triljoni

Vai Eiropai būs pieejami tādi finanšu resursu apjomi, lai nodrošinātu dzīvības apdrošinātāju un banku kapitāla pietiekamību?

Pēdējās ziņas par finanšu institūciju stāvokli Eiropā nav pārāk iepriecinošas – 28 Spānijas bankām ir samazināts kredītreitings un arī pašai Spānijai aģentūra „Moody’s” nesen par trim pakāpēm samazinājis kredītreitingu. Nākotnes perspektīvas visai finanšu sistēmai arī ir gana drūmas.

Kredītreitingu samazināšana praktiskā ziņā nozīmē to, ka Spānijai būs grūtāk aizņemties finanšu līdzekļus un aizņēmumi būs dārgāki. Protams, patlaban „ugunsgrēks” Spānijā ir novērsts – panākta vienošanās, ka šīs bankas tiek kapitalizētas un tām būs iespējas aizņemties lielus finanšu līdzekļus no Eiropas strukturālajām institūcijām. Šī ir vienīgā iespējamā pieeja, jo, pakļaujot bankas maksātnespējas riskam, faktiski riskam tiek pakļauta gan visa ekonomika, gan iedzīvotāji.

Par spīti regulārai banku stutēšanai, Eiropai tuvākajos gados jātiek galā ar izaicinājumiem, kas, iespējams, ir daudz lielāki nekā esošie un bijušie.

Eiropas ekonomikas rādītāji jau pēdējos divus ceturkšņus nav pozitīvi – 2011.gada ceturtajā ceturksnī kopprodukta pieaugums bija negatīvs (-0,3%), bet 2012.gada pirmajā ceturksnī tas bija 0%.

Principā Eiropa netiek ārā no savām problēmām, kas visdrīzāk aizsākās jau pirms 30 gadiem, kad Eiropas uzņēmumi lielu daļu savu ražotņu pārcēla uz Āziju. Protams, tagad lielākās ekonomikas mēģina darīt visu iespējamo, lai atgrieztu ekonomiku pie augšupejas, taču pēdējos divos gados spertie soļi nav bijuši pietiekami efektīvi.

Līdz ar to arī Eiropas finanšu tirgum tuvākie gadi būs ar lielu „kapitāla nepieciešamības slodzi”, jo gan bankām, gan apdrošināšanas sabiedrībām būs jānodrošina attiecīgi „Bāzele III” un „Solvency II”* kritēriju izpilde attiecībā uz pašu kapitālu, ieguldījumu drošību u.c.

Apdrošināšanas sabiedrībām „Solvency II” kritēriju izpilde ir jānodrošina jau līdz 2013.gada beigām. Ko tas nozīmē praktiski? Ja aplūkojam tikai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, kas ir Eiropas Savienībā, tad 2010.gadā to kopējās investīcijas (Eiropas apdrošinātāju asociācijas – CEA dati) sasniedza gandrīz sešus triljonus (!) eiro. Pēc jaunajiem standartiem šīm sabiedrībām nepieciešamais kapitāls būs aptuveni 9 – 15% apmērā (atkarībā no ieguldījumu riska pakāpes) no aktīviem, kas ir teju tikpat lieli kā ieguldījumi – tātad seši triljoni. Ja ieguldījuma riska apmērs būs vidējs (12%), tad nepieciešamā summa ir gandrīz 720 miljardi eiro.

Esošie kapitāli patlaban sastāda gandrīz pusi no šīs summas, bet puse būs jāpalielina pēc pusotra gada. Kopā ar nedzīvības sabiedrībām kapitāla palielinājums var sasniegt vairāk nekā triljonu eiro.

Savukārt bankām, atbilstoši globālajam banku darbību regulējošajam standartam par kapitāla pietiekamību, stresa testiem un tirgus likviditātei („Bāzele III”), arī būs jāpalielina savs kapitāls līdz 2015.gadam. Šajā gadījumā kapitāla palielināšanai nepieciešamais apjoms būs lielā mērā atkarīgs no tā, ar cik riskantiem finanšu instrumentiem bankas strādā. Kopējie banku aktīvi, kas tagad ir vairāk nekā 32 triljoni eiro, prasīs kapitāla palielinājumu par vairāk nekā diviem triljoniem eiro.

Tātad kopumā tuvāko gadu laikā Eiropas finanšu sektorā vien vajadzēs ieguldīt vairāk nekā trīs triljonus eiro, lai nodrošinātu piesaistīto līdzekļu augstāku drošību.

Būtiskākais jautājums ir par to, vai Eiropai vispār būs pieejami šādi finanšu resursu apjomi, lai nodrošinātu divu lielo finanšu sistēmas pīlāru – dzīvības apdrošinātāju (ilgtermiņā uzkrājumi) un banku (īstermiņa resursu turētāji) – kapitāla pietiekamību. Tagad finanšu tirgos šādi līdzekļi nav pieejami.

Analizējot situāciju Latvijā, patlaban Latvijas banku kopējie aktīvi ir aptuveni 29 miljardi eiro un to kopējais kapitāls ir ap 2,1 miljardu eiro, kas attiecīgi sastāda 8% ko kopējiem aktīviem. Tātad, ieviešot jaunās prasības, kapitālam pret kopējiem aktīviem vidēji būs jābūt aptuveni 11-12% (mērena riska darbības apstākļos). Tas kopumā prasīs papildus kapitāla palielinājumu par vairāk nekā miljardu eiro. Savukārt Latvijas apdrošināšanas sabiedrībām kapitāls būs jāpalielina par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Pašreizējā tirgus situācija ir tāda, ka investori nav ieinteresēti investēt līdzekļus finanšu institūcijās, pat neskatoties uz to, ka tās nodrošina pietiekami pievilcīgus ieguldījumu procentus.

Tā spilgtākais apliecinājums ir nesenie notikumi Kiprā, kad bankas nespēja piesaistīt līdzekļus no privātiem investoriem un valdība bija spiesta vērsties pie Eiropas Savienības institūcijām ar lūgumu pēc finanšu palīdzības. Līdz ar to tuvākajos gados finanšu institūciju problēmas piesaistīt sev nepieciešamo kapitālu kļūs arvien aktuālākas. Turklāt Eiropas Savienības zemās IKP pieauguma tendences slodzi uz finanšu institūcijām palielina vēl vairāk.

Eiropa ir izvēlējusies, manuprāt, pareizo virzienu, kā šīs problēmas risināt – proti, stimulējot ekonomiku, veidojot centralizētu banku uzraudzības institūciju, ieviešot striktus fiskālās disciplīnas pasākumus. Taču šo darbību efekti vēl nenes augļus. Tomēr līdzekļus būs jāatrod ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā strādājošajām bankām un apdrošināšanas sabiedrībām.

*maksātspēja (angļu val.)

Autors ir apdrošināšanas sabiedrības Compensa Life Latvijas filiāles vadītājs