Viens no naudas trūkuma iemesliem ir tas ,ka eksistē disbalanss tirdzniecībā starp Āziju,naftas valstīm no vienas puses un ES no otras.Nauda aizplūst no ES un koncentrējas aziātu uzkrājumos.Eksistē izteiciens ja jūs esat 100€ parādā kādam,tad tās ir jūsu problēmas,bet ja miljons tad tā jau ir aizdevēja problēma.Tādas nu reiz ir Globalizācijas radītās problēmas.
Bankas ir tikai bizness.
Veiksmīgas bankas izdzīvos, neveiksmīgas bankrotēs. Kāpēc tās glābt? Lai tik bankrotē.
Vai notiktu kas slikts, ja bankrotētu pilnīgi visas spāņu bankas? To vietā Spānijā parādītos vācu banku filiāles. Vācu bankas rīkotos gudrāk. Tad arī Spānijā būtu vācu banku sistēma bez dienvidnieciskas pārmērības.
Tā kā… banku glābšana ir konkurences kropļošana. Un arī visas Eiropas attīstības bremzēšana.
Ka neprofesionalis saprotu devalvacijas nepieciesamibu sekojosi.- Pirms krizes tiek raditas kaut kadas vertibas – mantas, lietas, pakalpojumi, kuru vertibai peksni kritoties, sakas krize. – Devalvacija nozime tikai to, ka ari lietu naudiska vertiba, kreditu naudiska vaertiba, kritas …
Neveicot devalvaciju, pirmaja krizes vilni bankroteja banku klienti. Sobrid pasas bankas nonakusas grutibas savu kreditoru prieksa …
Ka atdot sos triljonus, kuri nav zaudejusi vertibu par spiti tam, ka ekonomika savu vertibu ir zaudejusi?
Nejauc vērtību ar cenu. Cenas staigā šurpu turpu, bet vērtība vai nu ir vai nav.
Savukārt tad, kad sāk runāt par triljoniem, tad neviens nedomā, ka kāds jebkad tādus pašus triljonus atdos. Ja arī atdos, tad tie jau būs pavisam citi (daudz, daudz mazāki) triljoni.
Kad Tu sledz darijumu, Tu tirgojoties vari runat par vertibu, bet, kad darijums noslegts, tad vertiba tiek pielidzinata cenai. Savukart krizee cena atkal tiek apsaubita. Tikai darijumu neviens nevar parslegt. Tas butu parak sarezgiti. Vieglak ir izmainita naudas vertibu – cenu.
Es to iztelojos, ka sava veida bilanci, kura viena puse ir nauda – papira, zelta, kreditu forma, bet otra ir prece un pajalpojumi. Ka var mainoties vienas puses vertib ai, nemainities otras puses vertiba?
Un, otrkart, iesaku padomat par savu niku un izveleties kaut ko kulturalaku, citadi Tu izklausies pec prasta urlas …;)
Tavs spriedums ir gandrīz pareizs, tikai viss ir tieši otrādāk – problēmas pamatā ir nevis preču/pakalpojumu vērtības kritums, bet gan naudas reālās pirktspējas (seguma) kritums – tās vienkārši bija par daudz. Pārāk daudz bija paņemti kredīti, kas nebija segti ar precēm un pakalpojumiem. Tā kā naudas bija pārāk daudz, tad preču cena (nevis vērtība) pieaauga – īpaši nekustamajiem īpašumiem, kaut gan arī preču cenas (inflācija) un algas arī auga ļoti strauji.
Tā ka nevis preču vērtība nokritās, bet gan vērtība faktiski netika līdzi cenām un arvien augošajam nenosegtas naudas daudzumam – veidojās finanšu piramīda. Vienā brīdī jaunas naudas (kredītu) pieplūdums apstājās un viss kāršu namiņš sabruka.
Devalvācija risina tikai vienu daļu no problēmām – samazina algas visiem par vienādu daļu. Savukārt pilnīgi sagrauj otru daļu – kredītus ārzemju valūtā. Jā – ja pieņemtu lēmumu bliezt pa bankām un norakstīt eiro kredītus (vismaz par devalvējamo daļu), tad arī to devalvāciju varētu taisīt. Citādi – nekādas jēgas.
Iekšējā devalvācija selektīvi samazina algas un izdevumus. Var diskutēt cik tas vienmēr bija adekvāti, tomēr pamatā tas ir ilgtermiņā efektīvāks risinājums, jo dod iespēju meklēt un novērst patiesos problēmu cēloņus – kur algas/cenas bija vistālāk no vērtības (vai arī kur visvairāk tika pirkti nevajadzīgi pakalpojumi), tur arī visvairāk griež nost.
Niks man, atšķirībā no “argentinastango”, ir unikāls un atpazīstams, turklāt nu jau padsmit gadu – kopš studiju laikiem. ;)
Trīs triljoni ir štrunts. Mēs arī gribam pēc iespējas ātrāk iestāties eirozonā un palīdzēt stutēt čaklos grieķus un citus saulē nomocītos.
Mums naudu tāpat nav kur grūst. Bērni pārēdušies un ceļi kā spogulis.
”Jaukajos” gados to naudu finanšu sektors notrieca ar milzu vērienu, bet vienkāršiem cilvēkiem tas nesa ikgadējus cenu pieaugumus pārtikai un enerģijai ! Tagad, kad labumi privatizēti, zaudējumus socializēs….un ar vērienu. Taisnīgums prasa, lai banksteri atbildētu ar savu mantu, jo šī rekapitalizācija jau gulsies uz vienkāršo ļaužu pleciem, kaut gan šie kolosālie parādi visticamāk izplēnēs kopā ar hiperinflāciju un iedzīvotāju uzkrājumiem !
Vispār jau man ir vienalga vai būs jāiegulda 3 000 000 000 000 vai 3 000 000 000 000 000 000 eiro, es to tāpat neaptveršu, bet tomēr – ar vārda triljons lietošanu mums ir lielas neskaidrības, īpaši tulkojot tekstus no angļu valodas, tāpēc labāk tādus vārdus neizmantot.
Komentāri (20)
www.vecamate.lv 12.07.2012. 05.58
Kopš nauda kļuvusi par preci, nevis dabā esošu vērtību starpnieku, dzīvojam kā pasakā. Bērni tic, lielie iejusti stāsta :)
0
emb_riga 10.07.2012. 07.06
Viens no naudas trūkuma iemesliem ir tas ,ka eksistē disbalanss tirdzniecībā starp Āziju,naftas valstīm no vienas puses un ES no otras.Nauda aizplūst no ES un koncentrējas aziātu uzkrājumos.Eksistē izteiciens ja jūs esat 100€ parādā kādam,tad tās ir jūsu problēmas,bet ja miljons tad tā jau ir aizdevēja problēma.Tādas nu reiz ir Globalizācijas radītās problēmas.
0
Tane-Dane 09.07.2012. 22.57
Ar steigu jāstājas eirozonā, citādi viņa tiešām aizies bojā bez mums!
1
Signija Aizpuriete > Tane-Dane 10.07.2012. 00.23
——–
Kā tikai Briselē sarēķinās vajadzīgo summu kapitālisma salāpīšanai Eiropā, tā jau ‘ievilks’ Latviju.
Kas zin’ – 3 triljoni par maz var izrādīties:
http://www.youtube.com/watch?v=4VCafSWCDXk
0
reksa 09.07.2012. 21.02
Bankas ir tikai bizness.
Veiksmīgas bankas izdzīvos, neveiksmīgas bankrotēs. Kāpēc tās glābt? Lai tik bankrotē.
Vai notiktu kas slikts, ja bankrotētu pilnīgi visas spāņu bankas? To vietā Spānijā parādītos vācu banku filiāles. Vācu bankas rīkotos gudrāk. Tad arī Spānijā būtu vācu banku sistēma bez dienvidnieciskas pārmērības.
Tā kā… banku glābšana ir konkurences kropļošana. Un arī visas Eiropas attīstības bremzēšana.
0
StanislavsFisenkovs 09.07.2012. 19.43
Ka neprofesionalis saprotu devalvacijas nepieciesamibu sekojosi.- Pirms krizes tiek raditas kaut kadas vertibas – mantas, lietas, pakalpojumi, kuru vertibai peksni kritoties, sakas krize. – Devalvacija nozime tikai to, ka ari lietu naudiska vertiba, kreditu naudiska vaertiba, kritas …
Neveicot devalvaciju, pirmaja krizes vilni bankroteja banku klienti. Sobrid pasas bankas nonakusas grutibas savu kreditoru prieksa …
Ka atdot sos triljonus, kuri nav zaudejusi vertibu par spiti tam, ka ekonomika savu vertibu ir zaudejusi?
3
lindapastare > StanislavsFisenkovs 10.07.2012. 08.15
Nejauc vērtību ar cenu. Cenas staigā šurpu turpu, bet vērtība vai nu ir vai nav.
Savukārt tad, kad sāk runāt par triljoniem, tad neviens nedomā, ka kāds jebkad tādus pašus triljonus atdos. Ja arī atdos, tad tie jau būs pavisam citi (daudz, daudz mazāki) triljoni.
0
StanislavsFisenkovs > StanislavsFisenkovs 10.07.2012. 12.49
Kad Tu sledz darijumu, Tu tirgojoties vari runat par vertibu, bet, kad darijums noslegts, tad vertiba tiek pielidzinata cenai. Savukart krizee cena atkal tiek apsaubita. Tikai darijumu neviens nevar parslegt. Tas butu parak sarezgiti. Vieglak ir izmainita naudas vertibu – cenu.
Es to iztelojos, ka sava veida bilanci, kura viena puse ir nauda – papira, zelta, kreditu forma, bet otra ir prece un pajalpojumi. Ka var mainoties vienas puses vertib ai, nemainities otras puses vertiba?
Un, otrkart, iesaku padomat par savu niku un izveleties kaut ko kulturalaku, citadi Tu izklausies pec prasta urlas …;)
0
lindapastare > StanislavsFisenkovs 10.07.2012. 14.04
Tavs spriedums ir gandrīz pareizs, tikai viss ir tieši otrādāk – problēmas pamatā ir nevis preču/pakalpojumu vērtības kritums, bet gan naudas reālās pirktspējas (seguma) kritums – tās vienkārši bija par daudz. Pārāk daudz bija paņemti kredīti, kas nebija segti ar precēm un pakalpojumiem. Tā kā naudas bija pārāk daudz, tad preču cena (nevis vērtība) pieaauga – īpaši nekustamajiem īpašumiem, kaut gan arī preču cenas (inflācija) un algas arī auga ļoti strauji.
Tā ka nevis preču vērtība nokritās, bet gan vērtība faktiski netika līdzi cenām un arvien augošajam nenosegtas naudas daudzumam – veidojās finanšu piramīda. Vienā brīdī jaunas naudas (kredītu) pieplūdums apstājās un viss kāršu namiņš sabruka.
Devalvācija risina tikai vienu daļu no problēmām – samazina algas visiem par vienādu daļu. Savukārt pilnīgi sagrauj otru daļu – kredītus ārzemju valūtā. Jā – ja pieņemtu lēmumu bliezt pa bankām un norakstīt eiro kredītus (vismaz par devalvējamo daļu), tad arī to devalvāciju varētu taisīt. Citādi – nekādas jēgas.
Iekšējā devalvācija selektīvi samazina algas un izdevumus. Var diskutēt cik tas vienmēr bija adekvāti, tomēr pamatā tas ir ilgtermiņā efektīvāks risinājums, jo dod iespēju meklēt un novērst patiesos problēmu cēloņus – kur algas/cenas bija vistālāk no vērtības (vai arī kur visvairāk tika pirkti nevajadzīgi pakalpojumi), tur arī visvairāk griež nost.
Niks man, atšķirībā no “argentinastango”, ir unikāls un atpazīstams, turklāt nu jau padsmit gadu – kopš studiju laikiem. ;)
0
oktaavs 09.07.2012. 18.21
Trīs triljoni ir štrunts. Mēs arī gribam pēc iespējas ātrāk iestāties eirozonā un palīdzēt stutēt čaklos grieķus un citus saulē nomocītos.
Mums naudu tāpat nav kur grūst. Bērni pārēdušies un ceļi kā spogulis.
0
lebronj2356 09.07.2012. 16.43
”Jaukajos” gados to naudu finanšu sektors notrieca ar milzu vērienu, bet vienkāršiem cilvēkiem tas nesa ikgadējus cenu pieaugumus pārtikai un enerģijai ! Tagad, kad labumi privatizēti, zaudējumus socializēs….un ar vērienu. Taisnīgums prasa, lai banksteri atbildētu ar savu mantu, jo šī rekapitalizācija jau gulsies uz vienkāršo ļaužu pleciem, kaut gan šie kolosālie parādi visticamāk izplēnēs kopā ar hiperinflāciju un iedzīvotāju uzkrājumiem !
0
Signija Aizpuriete 09.07.2012. 16.35
—–
Sākotnējai kapitālisma lāpīšanai, iespējams, pietiks ? Vēl kādus gadiņus 20 ‘palāpīsies’, pēc tam, kā saka:’ – kaut vai pastardienas plūdi’ ?
http://www.youtube.com/watch?v=JeROnVUADj0
p.s.
Vīķe-Freiberga: Tas kapitālisms ir jāsalāpa, jo nekas cits nav izgudrots
http://www.diena.lv/latvija/viedokli/vike-freiberga-tas-kapitalisms-ir-jasalapa-jo-nekas-cits-nav-izgudrots-13928495
0
aldis_grunde 09.07.2012. 16.10
Vispār jau man ir vienalga vai būs jāiegulda 3 000 000 000 000 vai 3 000 000 000 000 000 000 eiro, es to tāpat neaptveršu, bet tomēr – ar vārda triljons lietošanu mums ir lielas neskaidrības, īpaši tulkojot tekstus no angļu valodas, tāpēc labāk tādus vārdus neizmantot.
3
janis17 > aldis_grunde 09.07.2012. 20.30
Žēl, ka cilvēks nesaprot, ka triljons ir 1000 miljardu, bet tulkošanas problēmas ir ar angļu valodas jēdzienu “billion”, kas latviski nozīmē miljards.
0
reksa > aldis_grunde 09.07.2012. 20.57
Vārds “biljons” būtu loģiskāks.
bi- 2 – biljons
tri- 3 – triljons
kvadri- 4 – kvadriljons
kvinti- 5 – kvintiljons
utt.
Visiem vārdiem izskaņa -ljons.
0
Anna Gaigule > aldis_grunde 09.07.2012. 23.03
“Triljons” lielums, diemžēl, ir neprecīzs, skat. http://en.wikipedia.org/wiki/Long_and_short_scales
Tāpēc arī ekonomistiem iesaku izmantot metriskos priedēkļus:
k,M,G,T,P,E u.t.t., piem 3G Ls, skat. http://en.wikipedia.org/wiki/Metric_prefix
0
janazakovica 09.07.2012. 16.03
nu tad milisi uz prieksu.lai tik naudas drukajamaa masina izturetu..
0