IZM: Ap 5000 otrgadnieku nesaņem savlaicīgu atbalstu

Satraucoši, ka pēdējos gados jaunieši neizvēlas turpināt izglītību Latvijas augstskolās un koledžās

Aptuveni 5000 otrgadnieku nesaņem pietiekami efektīvus un savlaicīgus atbalsta pasākumus, teikts ziņojumā “Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā”, ko 3.jūlijā skatīs valdības sēdē.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie dati rāda, ka uz nākamo klasi sekmīgi tiek pārcelti 97,5% izglītojamo, tomēr 2,5% jeb aptuveni 5000 skolēnu, kuri paliek uz otru gadu tajā pašā klasē, liecina, ka atbalsta pasākumi skolēniem, kuriem rodas grūtības mācībās, nav pietiekami efektīvi un savlaicīgi, raksta LETA.

2010./2011.mācību gadā sekmīgi uz nākamo klasi pārcelti 97,5% skolēnu – 97,1% 1.-9.klasē un 98,8% 10.-12.klasē. Vakara (maiņu) skolās uz nākamo klasi pārcelti 79,1% izglītojamo. 19% skolu nav otrgadnieku, 34% skolu ir 1 otrgadnieks, 63% skolu nav trešgadnieku.

Aptuveni 9% izglītojamo dažādu iemeslu dēļ pārtrauc mācības 10.-12.klases laikā.

Ziņojumā secināts, ka vispārējās pamatizglītības pakāpi pēdējos gados sekmīgi beidz vairāk nekā 97% no 9.klases skolēniem, vispārējās vidējās izglītības pakāpi sekmīgi absolvē vairāk nekā 99% no 12.klases skolēniem. Arī vakara (maiņu) skolas pēdējos gados ir uzrādījušas izaugsmi – 2010./2011.mācību gadā 92,6% no 12.klases izglītojamiem sekmīgi ieguva atestātu par vispārējo vidējo izglītību.

Pēc pamatizglītības ieguves 2010./2011.mācību gadā 61% jauniešu turpināja izglītību vidusskolās, 34% profesionālās izglītības iestādēs, bet 5,3% jauniešu mācības neturpināja. Piecu gadu laikā pamatizglītību ieguvušo skaits ir samazinājies par 30%. Tālākās izglītības izvēle pēc pamatizglītības ieguves rāda tendenci, ka vairāk jauniešu izvēlas profesionālās izglītības iestādes, kas atbilst plānotajam.

Pēc vidējās izglītības ieguves 2010./2011.mācību gadā 59% jauniešu turpināja izglītību augstskolās un koledžās, 4% turpināja izglītību profesionālās izglītības iestādēs, bet 37% jauniešu izglītību Latvijas augstskolās un koledžās neturpināja.

Satraucoša ir tendence, ka pēdējos gados strauji samazinājies jauniešu skaits, kuri izvēlas turpināt izglītību Latvijas augstskolās un koledžās. Pagaidām IZM nav pieejama informācija par to, cik jauniešu pēc vidusskolas izvēlās turpināt izglītību dažādās Eiropas un pasaules augstskolās. Vidusskolas beidzēju skaits no 2006. līdz 2010.gadam ir samazinājies par 9%.

Vērojama tendence, ka pieaug izglītības iestādēs nereģistrēto izglītojamo skaits obligātajā izglītības vecumā. Piemēram, 2010./2011.mācību gadā 1.-9.klasē no visiem Latvijā 1995.-2003.gadā dzimušajiem bērniem un jauniešiem nevienā skolā nebija reģistrēti un nemācījās 9389 bērni jeb 5,3% no kopējā pamatskolas skolēnu skaita.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti 2006. un 2009.gadā vairs neparāda Latvijas izglītības kvalitātes vidējā līmeņa izaugsmi, ko apliecināja OECD programmas pirmie cikli un citi starptautiskie salīdzinošie izglītības kvalitātes pētījumi.

IZM ziņojumā teikts, ka Latvijā ir relatīvi maz pamatskolēnu ar labiem un izciliem sasniegumiem lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs, un viņu skaits turpina samazināties. Tas var būtiski kavēt valsts attīstības dokumentos paredzēto mērķu sasniegšanu zinātnes, tehnoloģiju un citās jomās.

“Vairāk ir vērojama tendence pastiprināti strādāt ar vājākajiem skolēniem, kas, protams, arī ir svarīgi pamatskolas beigu periodā. Mūsu piecpadsmitgadīgo skolēnu sasniegumu atkarība no ģimenes labklājības, mājās pieejamiem izglītības un kultūras resursiem, salīdzinot ar daudzām citām pasaules valstīm, nav liela, un tai ir tendence samazināties. Tātad Latvijas izglītības iestādes zināmā mērā spēj kompensēt nelabvēlīgo faktoru ietekmi,” teikts ziņojumā.

IZM šajā informatīvajā ziņojumā neapskata vispārējā izglītībā ieguldīto finansiālo un cilvēku resursu ietekmi, mācību vides, skolas darba organizācijas un skolu tīkla ietekmi, bet tikai skolēnu sekmību, koncentrējoties uz izglītības ieguves rezultātu.