Pētījums: patriotiskie vismazāk vēlas maksāt nodokļus

Lai kā Latvijas iedzīvotāji ikdienā kritizētu politiķus, viņu apziņā tie ir varoņi

Joprojām vairākumam sabiedrības ikdienas varoņi ir politiķi par spīti publiskam viņu darbības nosodījumam. Patriotisms vēl nenozīmē atbalstīt savu valsti ar nodokļu maksājumiem. Tik pretrunīgi ir sabiedrības viedokļi, lai arī tie par nākotnes izredzēm pirmoreiz pēdējos gados kļuvuši pozitīvi. Tomēr jaunākajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā eksperti brīdina par nākotnes psiholoģiskā stāvokļa trauslumu un nedrošības sajūtu.

Pēc ekspertu domām, interesantākos secinājumus raisa respondentu atbildes jautājumā par viņu personisko izpratni – ko nozīmē būt Latvijas patriotam. Lai arī pilnīgi vienādās līderpozīcijās šajā jautājumā ir atbildes „nebraukt prom no Latvijas īslaicīgu grūtību dēļ” un „apzinīgi strādāt un maksāt nodokļus, personiski piedaloties valsts labklājības celšanā” (abām atbildēm piekrīt kopumā 39% aptaujāto), latviešu un krievvalodīgo iedzīvotāju domas šajā jautājumā krasi atšķiras.

Latvieši biežāk uzsvēruši tādas patriotisma izpausmes kā nebraukšanu prom no Latvijas (41%), nepieciešamības gadījumā – valsts aizstāvēšanu no ienaidniekiem (38%), valsts vēstures pārzināšanu (36%) un citus emocionālus faktorus. Īpaši krasas atšķirības respondentu uzskatos vērojamas atbildēs, ka būt patriotam nozīmē „svinēt oficiālos valsts svētkus” (27% latviešu un 21% krievvalodīgo iedzīvotāju) un „tiekoties ar citu valstu iedzīvotājiem, ar lepnumu uzsvērt, ka esi no Latvijas” (attiecīgi 26% un 19%).

Savukārt krievvalodīgo iedzīvotāju vidū visizplatītākā patriotisma definīcija saistās ar godīgu strādāšanu, nodokļu maksāšanu un personisku ieguldījumu valsts labklājības izaugsmē – to par būtisku patriotisma izpausmi uzskata 43% krievvalodīgo iedzīvotāju.

Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver: „Šeit redzamais sakrīt ar citiem pētījumiem, kas norāda, ka patriotiski noskaņotie cilvēki Latvijā (kādu starp latviski runājošiem droši vien ir vairāk nekā krievvalodīgo vidū) ir vienlaikus arī tie, kuri vismazāk vēlas maksāt nodokļus.”

Pētījuma ietvaros iedzīvotāji arī lūgti norādīt, kurus cilvēkus par īpašiem nopelniem vajadzētu godināt valsts svētkos. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra „SKDS” direktors Arnis Kaktiņš saka – paradoksāli, bet neatkarīgi no tā, kā cilvēki ikdienā izsakās par politiķiem, tieši viņi ir visbiežāk minētie cilvēki šajā sarakstā. Šajā jautājumā 15 biežāk minēto cilvēku vidū ir tikai divi ar politiku pilnībā nesaistīti cilvēki, bet saraksta pirmajās pozīcijās ir Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņiem seko Raimonds Pauls, kuru iedzīvotāji šajā sarakstā gan diez vai iekļāvuši viņa politiskās darbības dēļ, tomēr par absolūti nepolitisku viņu nevar uzskatīt.

Jāuzsver, ka arī šajā jautājumā iedzīvotāju izvēle būtiski atšķiras atkarībā no ģimenē lietotās sarunvalodas.

Kaktiņš norāda, ka šis “patiesībā ir jautājums par simboliem – kas ir tie cilvēki, kuri pirmie nāk prātā, ja mums jautā par godināšanu. Aptauja liecina, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju „pirmajās rindās” nav kultūras darbinieku vai sportistu. Uzņēmēju šajā sarakstā gandrīz vispār nav, līdz ar to acīmredzot iedzīvotāju apziņā nav „iesēdušies” Latvijas uzņēmēju vārdi, kuri nestu pozitīvu simbolisku slodzi un šādā brīdī spontāni nāktu prātā”. Lai ko Latvijas iedzīvotāji teiktu ikdienā un lai kā kritizētu, viņu apziņā varoņi ir politiķi, saka sociologs.

Pētījums rāda, ka joprojām 69% iedzīvotāju uzskata – valsts attīstās nepareizā virzienā. Eksperti norāda, ka uzlabojumi varētu būt samērā īslaicīgi, jo jaunākais pētījums veikts 11.Saeimas vēlēšanu norises laikā un īsi pēc tām, kad sabiedrībā valdīja cerības uz situācijas uzlabošanos politikā un valsts pārvaldē. Līdzīga tendence – samērā straujš, bet īslaicīgs uzlabojums sabiedrības vērtējumos – bija vērojama arī 2010. gada rudenī, kad notika 10. Saeimas vēlēšanas.

Ekonomists Uldis Osis uzsver: „Kopējā noskaņojuma indeksa pieauguma tendence atspoguļo ekonomiskās situācijas zināmu uzlabošanos valstī. Taču sabiedrības noskaņojums ir tālu no eiforijas, tas joprojām tikko pārsniedz krīzes sākuma līmeni 2008.gada pavasarī, kad daļā iedzīvotāju noskaņojums jau bija tuvu panikai. Arī tendences nestabilitāte – indeksa kritums 2010.gada nogalē un 2011.gada sākumā – liecina par cilvēku psiholoģiskā stāvokļa trauslumu un nedrošības sajūtu.”

„DNB Latvijas barometrs”, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.