Vai foto ir jaunais CV?

Darba sludinājumos aizvien vairāk lasāmi aicinājumi kopā ar CV iesūtīt arī savu foto

„Lūdzu, atsūtiet arī Jūsu fotogrāfijas!” „Thanks for your CV and email. We also requested in the ad for a photo can you please send one? Thx!” „Atsūtiet mums, lūdzu, 2 foto un mēs ar Jums sazināsimies 24 st.laikā.” „CV bez foto neizskatām!” „Meitenei jābūt koptai, smukai… Parādiet, kā Jūs izskatāties!” „Пришлите пожалуйста свою фотографию.”

Šīs ir tikai dažas atbildes, kuras potenciālais darba ņēmējs saņem, ja uz vakanci, kas aicina atsaukties, atsūtot fotogrāfiju, ir nosūtījis tikai savu CV un motivācijas vēstuli.

Lai arī personas foto pārsvarā gadījumu nav uzskatāms par darba vērtēšanas kritēriju, normatīvajos aktos nav speciāla regulējuma par tā izmantošanu darbinieku atlasē. Tāpēc darba devēji sludinājumos nekautrējas brīdināt, ka CV bez fotogrāfijas netiks izskatīti. Arī šīs atbildes liecina, ka fotogrāfija tiek uzskatīta par vienu no vērtēšanas kritērijiem.

Lai izpētītu, vai Latvijā pastāv diskriminācija pēc izskata, kā Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas studentes veicām pilotpētījumu par to, vai darba devējam ir tiesības līdztekus CV prasīt arī potenciālā darbinieka fotogrāfiju un vai tas veicina diskrimināciju. Izveidojām divu sieviešu ar vienādu darba pieredzi fiktīvus CV un sūtījām uz 69 darbavietām apkalpojošajā un administrējošajā sfērā, piesakoties uz vakancēm. Viena ņo mums sūtīja savu CV ar fotogrāfiju, otra – bez fotogrāfijas.

Pētījuma laikā, nosūtītot pretendentes dzīvesgājumu bez fotogrāfijas, viņa saņēma atkārtotus aicinājumus atsūtīt arī fotogrāfiju (astoņi aicinājumi atsūtīt savu fotogrāfiju un viens aicinājums ierasties uz pārrunām), savukārt uz aizsūtīto CV ar fotogrāfiju pretendente no darba devējiem saņēma divas reizes vairāk atbilžu ar aicinājumiem doties uz darba pārrunām nekā, nosūtot CV bez fotogrāfijas (17 atbildes – darba devēji aicināja doties uz darba pārrunām vai norādīja, ka CV tiks izskatīts kandidatūrai uz otro atlases kārtu).

Abi CV bija izsūtīti, piesakoties uz vienām un tām pašām vakancēm un atsaucoties uz sludinājumiem, kas aicināja darbā pieteikties administratores, sekretāres, viesmīles, bārmenes, oficiantes un auklītes (apkalpojošā un administrējošā sfēra).

Iegūtie rezultāti parādīja, ka diskriminācija pastāv un darba devēji pārsvarā dod priekšroku tām, kuras CV pievienoja fotogrāfiju. 

CV+foto = diskriminācija izskata dēļ

Latvijas Cilvēktiesību centra dati liecina, ka par diskrimitējošu attieksmi var uzskatīt tādu, kas ir nepamatoti atšķirīga. Darba devēji, kas potenciālajam darbiniekam pieprasa atsūtīt savu fotogrāfiju, apzināti vai neapzināti veicina diskrimināciju pēc izskata, jo līdzās iespējamā darbinieka izglītībai, darba spējām un iepriekšējai darba pieredzei kā vērtēšanas kritēriju pievieno personas izskatu.

Lai gan Darba likumā īpaša regulējuma par to, drīkst vai nedrīkst prasīt iespējamā darbinieka foto, nav, Valsts darba inspekcija šādu prasību vērtē kā diskriminējošu pazīmi, jo nevar uzskatīt, ka personas izskats būtu vērtējams kā attiecīgā darba veikšanas vai nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

Kā norāda Datu valsts inspekcija (DVI), darba devējs ir tiesīgs pieprasīt fotogrāfiju tikai tad, ja fotogrāfijas nepieciešamību paredz kādi speciāli normatīvie akti. Citos gadījumos, ievērojot Darba likuma 33., 34. un 35.panta noteiktās prasības darba intervijai, darba devējam nav tiesiska pamata prasīt darbinieka vai pretendenta fotogrāfiju. Fotogrāfija saskaņā ar Fizisko datu aizsardzības likumu ir personas datu aizsardzībā.

Kā rīkoties?

Ievietojot darba sludinājumu, darba devēja vienīgajam mērķim ir jābūt vēlmei atrast vakantajai vietai piemērotu un kompetentu darbinieku. Saskaņā ar Darba likumu sludinājuma prasībām ir jānovērtē pretendentu piemērotība konkrētajai vakantajai vietai. Līdz ar to vienīgais izskaidrojums darba devēja vēlmei kopā ar CV saņemt arī fotogrāfiju ir tad, kad darbiniekam ir paredzēts strādāt ar savu izskatu (piemēram, aktieriem un modeļiem).

DVI arī norāda, ka tad, ja darba devējs pārkāpj Darba likumā noteikto atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu, atbilstoši Darba likuma 34.pantam darbinieks var celt prasību tiesā. Tāpat par fotogrāfijas nepamatotu pieprasīšanu, t.i., par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta atbildība, piemērojot naudas sodu no 100 līdz 500 latu.

Autores ir Rīgas Stradiņa universitātes žurnālistikas programmas 3.kursa studentes, pētījuma veicējas