Eiroparlamentārietis norāda, ka tas attiecas uz ilgtermiņu, jo esam zaudējuši darbaspēku
Nevar apgalvot, ka ilgtermiņā modelis, kā Latvija izgāja no krīzes, ir veiksmes stāsts, jo esam zaudējuši daudz darbaspēka un maziem un vidējiem uzņēmumiem ir problēmas ar pašu kapitālu, kuru dēļ tie nevar saņemt kredītus, “Rietumu Radio” sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.
Viņš trešdien Liepājā piedalās apaļā galda diskusijā un forumā par finanšu krīzes pārvarēšanas un stabilizācijas perspektīvām un uzskata, ka EP deputātiem ir “svarīgi saprast problēmas, kādas ir tādā Latvijai būtiskā pilsētā kā Liepāja”, ziņo LETA.
“Nevar apgalvot, ka ilgtermiņā tas modelis, kā Latvija izgāja no krīzes, ir veiksmes stāsts. Īstermiņā varbūt jā, – tik lielu problēmu, kādas draud Grieķijai, kur valsts kasei ir problēmas izmaksāt algas, Latvijai nav. Taču mēs esam zaudējuši ļoti daudz darbaspēka, maziem un vidējiem uzņēmumiem ir problēmas ar pašu kapitālu, kas tiem neļauj saņemt kredītus. Tas nozīmē, ka daudzi šie uzņēmumi pāriet citu valstu uzņēmēju rokās,” spriež Zīle. Viņš uzskata, ka tas nav labi, jo mazie un vidējie uzņēmumi katrā valstī “parasti ir nacionālais mugurkauls”. Kā norāda Zīle, Latvijai nevajadzētu mainīt veidu, kādu tā ir izvēlējusies, lai izkļūtu no krīzes.
Runājot par Eiropas naudas sadali nākamajā laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam, Zīle sacīja, ka tas Latvijai ir ļoti būtiski, jo “Eiropas nauda līdz šim ir bijusi un arī nākotnē būs vienīgais ekonomikas sildīšanas resurss”.
“Latvijai ir jāparāda sociālā netaisnība, kas šajā budžetā uz nākamajiem septiņiem gadiem ir ielikta, un valdībai jāatrod politiski asi argumenti, lai šo sadalījumu mainītu. Stiprākās gala sviras ir premjera rokās, jo gala lēmums par šiem jautājumiem tiks pieņemts Eiropas valstu premjeru tikšanās laikā nākamā gada nogalē,” sacīja Zīle. Viņš norādīja, ka Latvijas EP deputātu nostāja finanšu jautājumos ir vienota, taču mazā skaita dēļ iespējas ietekmēt lēmumus ir nelielas.
Komentāri (47)
silvija_vitina 09.11.2011. 13.00
var lauzt šķēpus, vai modelis izejai no krīzes bija pareizs vai nepareizs, tomēr atsaukties uz “vidējo un mazo uzņēmēju kā nācijas mugurkaula sagraušanu” diez vai ir korekti. Pasaulē mazie un vidējie uzņēmēji neapšaubāmi ir ekonomikas mugurkauls, bet Latvijā jau nu gan arī pirmskrīzes laikā tā nekad nav bijis. Mazajiem tika pabiras no lielo dūžu dzīru galda un labākajā gadījumā nebija jākar vadzis kaklā. Tāds stipri jau nu švaks un deformēts bija tas MVU un to lieliski raksturo iedzīvotāju “vidējais slānis”, pie kura pieskaita visus, kas spēj savilkt galus kopā un neskrien pēc pabalsta. Un ļoti jau nu labi atceros, ka pirmskrīzes laikā bankas izsniedza ražotājam kredītu kā nodrošinājumu ņemot ne jau ražošanas iekārtas. Nodrošinājumam uzņēmējs bankā ieķīlāja savu mājokli.
2
silvija_vitina > silvija_vitina 10.11.2011. 08.35
vai, paldies par labojumu! Protams, ir tieši tā, kā tu saki. Steigā samisējās. Tomēr noprotu, ka jēgu esi izlobījis.:)
0
mārtiņš meiers_ > silvija_vitina 09.11.2011. 19.43
[..]nebija jākar vadzis kaklā.
________
Parasti gan saka: “kārt tarbu kaklā” un “kārt zobus vadzī”… Vadzi kaklā pakārt var, taču tam, parasti, nav nekādas praktiskas jēgas :D
0
Una Grinberga 09.11.2011. 13.07
Jauni cilvēki no Dienvideiropas valstīm masveidā dodas uz Rietumvalstīm, jo nesaskata nekādas nākotnes perspektīvas plus valsts valdības nespēj pat ne drusku tikt galā ar problēmām. OK, jā LV ir zaudējusi daudz darbaspēka, bet atgriežoties uz izaugsmes ceļa vismaz ir cerība, ka tuvākajos gados kļūs labāk un emigrējušais darbaspēks atgriezīsies. Piem. Grieķijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā šādu cerību nav un tādā ziņā LV ir ļoti lielu soli priekšā citām krīzes skartām valstīm.
4
gaitiszz > Una Grinberga 09.11.2011. 23.46
“LV ir zaudējusi daudz darbaspēka, bet atgriežoties uz izaugsmes ceļa vismaz ir cerība, ka tuvākajos gados kļūs labāk un emigrējušais darbaspēks atgriezīsies. Piem. Grieķijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā šādu cerību nav un tādā ziņā LV ir ļoti lielu soli priekšā citām krīzes skartām valstīm.”
^^^
:D Jūs tiešām ticat tam, ka Latvijai tuvāko 5-10 gadu laikā ir izredzes atgriezties uz “izaugsmes” ceļa ?
Neesmu studējusi/ strādājusi Grieķijā, Itālijā vai Portugālē. Taču teikt, ka Spānijai kā valstij nav cerību, līdzībās minot Latviju, piedodiet, bet man kārtējo reizi nāk smiekli, dzirdot nepatiesības, kuras mums Latvijas plašsaziņas līdzekļos tiek bāztas kā batoni ausīs par drūmo un bezcerīgo šīs valsts likteni un visiem tiem letiņu nabadziņiem, kuri atteikušies no “mājām” un pārdevuši sevi spāņu plantatoriem.
Diezin vai pat pēc 20-30 gadiem Latvijā tiks sasniegts tāds dzīves līmenis, kāds uz šodienu ir Spānijā.
P.S. Kāpēc spāņiem ir cerība, bet, kā ir ar mums ?
1. Spānis iet strādāt tad, kad darbs viņam nes ne vien materiālu labumu, bet arī baudu.
2. Spānis ir lepns par to, ka viņš runā spāņu valodā. Un nav svarīgi kāda ir tavu acu forma vai ādas krāsa.
3. 5-7. gadus vecu bērnu grupiņā spāņu zēni bez audzinātājas/ skolotājas komandas nošķiras un dod priekšroku meitenītēm, verot durvis un gaidot līdz visas šķērsos slieksni.
0
gaitiszz > Una Grinberga 10.11.2011. 03.42
Bez vēlmes aizskart.
1. Nenoliedzu to, ka ekonomikas tēmām esmu uz jūs. Taču tas neliedz man spriest un izteikties par to, ko esmu redzējusi uz savas ādas jutusi dzīvojot/ strādājot/ studējot i Latvijā i Spānijā.
2. Ja būtu izpratne kaut vai par Spānijā patreiz pastāvošās medicīnas pieejamību “vidusmēra mirstīgajam”, diezin vai tu tā slavinātu Latvijā notikušo/ notiekošo ne vien pēdējo 3 gadu laika posmā.
4. Joprojām Latvijā cenšas radīt ilūziju, ka mēs dzīvojam augsti attīstītu tehnoloģiju pieejamā/ medicīnas darbinieku augsti izglītotā un galvenais vēlmē ziedoties citiem valstī. Patreiz, “reformām” pakļatā Latvijas medicīnas sistēma ir tikai un vien puslīdz caurskatāma sistēma uz papīra. Tie ir klaji meli, ka Latvijas medicīna tiek reformēta, lai tiktu taupīts/ darbs efektivizēts, lai rezultātā ieguvējs būtu pacients. Diemžēl papīrs visu pacieš ! :)
3. Un cik daudzi no Spānijas, Portugāles, Grieķijas jauniešiem vēlētos dzīvot un strādāt Latvijā ?
4. Par augstā bezdarba līmeni Spānijā minēju iepriekš – spānis labprātāk saņems pabalstus, protestēs pret pastāvošo iekārtu, bet nestrādās darbu, kas nav sirdij tuvs, vai nav atbilstošs iegūtajai izglītībai.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 10.11.2011. 01.04
@Olga J
1. Ja būtu izpratne par ekonomiku, tad zinātu, ka PIIGS valstīs tā “griešana”, kas mums ir bijusi pēdējos 3 gadus, būs vismaz 5-7 turpmākos gadus. Katru gadu tur kaut kas tiks samazināts, lai tās valstis vispār spētu vilkt galus kopā. Latvija tikmēr pie kaut cik sakarīgas valdības varēs jau domāt, kā padarīt valsti pievilcīgu gan investīcijām, gan arī celt iedzīvotāju labklājību piem. samazinot konkrētus nodokļus.
2. Dzīvoju un studēju vienā no sakārtotākajām Rietumeiropas valstīm. Mums universitātē ir pilns ar spāņiem, portugāļiem, itāļiem, grieķiem (veselām grupām). Ne no viena neesmu dzirdējis, ka viņi būtu lepni par savu valsti. Dzirdu tikai sūdzības par korupciju, zemām algām… (gandrīz to pašu, ko var Rīgā tramvajā itin bieži dzirdēt). Portugāļi ir viena no lielākajām iebraucāju grupām piem. Luksemburgām. Jaunie cilvēki no šīm valstīm brauc prom, jo nav nekādas perspektīvas un arī turpmākajos gados nekas labs nav gaidāms.
3. Jocīgi, bet pēc statistikas Latvijā un Spānijā iedzīvotāju proporcija zem nabadzības sliekšņa ir līdzīga t.i. ap 20%. Jocīgi, ka Spānijā arī bezdarbs ir augstāks nekā Latvijā. Es tā varētu turpināt…
Latviešu nekad īpaši daudz nav bijis! Mūsu vēl joprojām ir vairāk nekā bija 18.gs. un agrāk. Ir gājuši kari un mēri pāri, izslaukot ciemus tukšus. Esam bijuši zem citu varu jūga un valoda ir izdzīvojusi. Deportācijas un emigrācija kara laikā ir izkaisījusi latviešus pa visu pasauli. Lai kur arī latvietis nebūtu – viņš(a) uzskatīs par mājām Latviju un, ja radīsies iespējas, tad atgriezīsies mājās!
0
Una Grinberga > Una Grinberga 10.11.2011. 18.17
@Olga
Nenoliedzu, ka LV medicīnas sistēma ir satrupējusi un neefektīva, bet par pieejamību gan nevajadzētu sūdzēties. Nīderlandē, kur es uzturos, pie ģimenes ārsta tikai un vienīgi pēc pieraksta – tātad slimošanu jāieplāno savlaicīgi. Ja ir smaga saslimšana, bet ne tik smaga, lai gulētu slimnīcā, tad pie ārsta var ātrākais tikt pēc 2 nedēļām.
Ja zvani ātrajiem, tad pirmais pa telefonu viņi noskaidro, kas kaiš un visticamāk var saņemt atbildi – iedzer tādu un tādu tabletīti un ja pēc 3h nekas nemainās piezvani vēl t.i. ja neesi atdevis galus, mēs pakonsultēsim pa telefonu vēl.
Stāsts no drauga – vecmāmiņai (sievietei gados) beidzas zāles un paliek slikti. Zvana ārstam. Ārsts saka: man ir brīvdiena, ja ko vajag, tad zvaniet pirmdien. Vecmāmiņa atdod galus, jo nav zāļu, lai gan izrādījās, ka varētu vēl dzīvot.
Un tā ir medicīnas sistēma Nīderlandē – valstī ar vienu no augstākajiem dzīves līmeņiem.
Nekad neesmu izjutis ārstu nepieejamību Latvijā vai to, ka tiktu liegti kādi pakalpojumi. Ok, ir slimnīcās nelaipns personāls vai nav pietiekami personiska attieksme, bet cilvēki dara savu darbu un dara to pietiekami labi. Lielākā problēma ir nesaimnieciskums – tiek uzturētas nesamērīgi daudz slimnīcas. Visās ir jaunākie aparāti, tā vietā, lai uzturētu mazāku skaitu slimnīcu un personāla, bet maksātu labas algas un celtu ražīgumu. Vai arī tērēt nesamērīgi daudz uz nevajadzīgiem izmeklējumiem (lai nodarbinātu jaunās iekārtas), bet nespēt veikt plānveida ārstēšanu pēc diagnostikas.
Fakts paliek fakts, bet visi, kas ir emigrējuši, brīvdienas LV izmanto, lai aizietu pie ārsta, zobārsta, veiktu rehabilitācijas kursu utt. Un tas ir tas īstais rādītājs, ka cilvēki novērtē medicīnas pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un lētumu Latvijā.
0
garausiitis 09.11.2011. 12.55
Pareizi Zīles kungs , vai ir arī Jūsu versijā kā būtu pareizi, lai būtu veiksmes stāsts?
1
+6
-1
Atbildēt
@Una Grinberga > garausiitis 09.11.2011. 13.02
Pilnīgi piekrītu. Katrs, kurš saka, ka tika nepareizi darīts, lai pastāsta, kā tad ir pareizi! Zīle pats nezina, kā tad būtu bijis labāk darīt.
0