Zīle: Modelis, kā Latvija izgāja no krīzes, nav veiksmes stāsts
Saistītie raksti
Viedoklis /
6. novembris
Uzņēmumu kreditēšana kā nosacījums valsts attīstībai – kā to veicināt?
Viedoklis /
29. oktobris
Efektīvas palīdzības sistēmas veidošanas iespējas krīzes pārvarēšanai
Ārpolitika /
28. oktobris
VIDEO: Kā atrisināt Eiropas mājokļu krīzi?
Viedoklis /
23. septembris
Dabas stihiju biežums arī Latvijā rada lielākas bažas par postījumiem
Viedoklis /
5. jūlijs
Rīgas iedzīvotāju gatavība krīzes gadījumos – par ko priecāties, kur vēl piestrādāt
Komentāri (47)
ingban 09.11.2011. 18.52
Klaja eiroparlamentārieša personīgo spalvu spodrināšana. Un tā pati metode: kā vairāk “izsist” naudu no centra. Kādreiz no Maskavas, tagad no Briseles. Taču atšķirība tā, ka kādreiz Maskava dāsni iedalīja resursus par komunisma slavināšanu (Kaula Ādažu vissavienības paraugfrerma “Briljanti”) un par Latvijas īpašo “ķīļa” statusu starp Baltijas valstīm. Pašlaik Briselei uz Grieķijas un Itālijas problēmu fona Latvija nav problēma un nekādas finansu “injekcijas” tā negatavojas te īstenot. Latvijas ekonomikas svars ES salīdzinājumā ar Itālijas svaru ir niecīgs. Jebkurā gadījumā teikt, ka Latvija neatgriezeniski izgājusi no krīzes, ir pāragri. Visdrīzāk tie ir soļi pa plānu, trauslu ledu pāri strautam.
Ir labi, ka sarūpēts ekonomikas doktora grāds, taču vajadzētu arī ieklausīties ļaudīs, kuri pamatoti apgalvo, ka makroekonomikas definētie skaitliskie lielumi ir tikai cilvēku rīcības atspoguļojums un cilvēku rīcību nosaka nevis makroekonomiskie parametri, bet tas, kas ir viņu galvās. Katrai valstij der savs ekonomiskais modelis, kurš vislabāk atbilst tās iedzīvotāju domāšanai, un tas kas labs kaimiņiem vēl nenozīmē, ka būs labs mums, jo mums, kā smejies, ir savas “nacionālās zvejas īpatnības”. Latviju ar savu nenormālo birokrātiju, ierēdņu nejēdzību, viltību un “draudzīgi” pretī pastiepto atvērto delnu drīzāk varētu pielīdzināt Grieķijai.
Visbeidzot, kādēļ, ja ne savu un savas partijas spalvu spodrināšanas dēļ šobrīd tik vārgo antikrīzes modeli kritizē ietekmīgs biedrs, kura partija pašlaik ir koalīcijā. Gadījumā, ja kas noiet greizi.
0
Ansis 09.11.2011. 14.38
Es pilnīgi piekrītu Zīlem.
Galvenais zaudējums – darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju aizbraukšana uz ārvalstīm. Šis ir lielā mērā neatgūstams zaudējums – Latvija ir zaudējusi vismaz 10-20% sava nākotnes potenciāla.
Kā vajadzēja:
1) Ārējās tirdzniecības sabalansēšanai devalvēt latu (Tā darīja Zviedrija, Polija, Krievija, Lielbritānija utt)(nevis tikai Baltkrievija, kur Lukašenko vienkārši nesaprātīgi rīkojās)
2) Taupības pasākumus vajadzēja plānot tā, lai pēc iespējas nemazinātu Latvijas darbavietu skaitu
3) PVN celt bija pareizi (importu un vietējos skar vienādi), bet darbaspēka nodokļu celšana un neapliekamā minimuma celšana bija kļūda (mazināja darbavietu skaitu – bet šos cilvēkus tāpat nācās uzturēt ar pabalstiem, vai arī tie aizbrauca no valsts)
Ko tagad?
ES kopīgi ir jāizdomā mehānisms, kā regulēt ārējo tirdzniecības nesabalsētību. 7 gadu ES budžetu nevar nosaukt par operatīvu. Manuprāt tur ir 2 risinājumi – vai nu 1 finanšu ministrija (ES federācija) vai 26 valūtas ar brīvi peldošiem vai regulējamiem valūtu kursiem.
Latvijā – steidzami jāregulē ekonomika tā, lai tiktu radītas jaunas darbavietas – gan ar augstu pievienoto vērtību – naudas pelnīšanai, gan arī vienkāršākas – lai nodarbinātu pašreizējos ilgstošos bezdarbniekus – bez darbavietām Latvija turpinās zaudēt cilvēkus darbaspējīgā (tas ir arī reproduktīvā) vecumā. Jāmazina darbaspēka nodokļi, jāliek lielāki nodokļi uz “bezstrādes” ienākumiem – depozīti, laimesti, utml (Kā K un K ilgstoši nemaksāja pilnīgi nekādus nodokļus, jo naudu no Parex saņēma nevis kā algu vai dividendes, bet kā depozīta procentus)
Izglītības sistēma jāmaina, lai stimulētu jauniešus izvēlēties tās nozares, kur viņi nebūs bezdarbnieki.
Par jaunu darbavietu radīšanu ilgstošiem bezdarbniekiem jādod nodokļu atlaides – tikai jāizdomā mehānisms, lai neļautu blēdīties, pieņemot un atlaižot cilvēkus nepārtraukti.
Un par infrastruktūras projektiem – tur jāmaina domāšana. Jāsaprot, ka Latvija nekad (nu vismaz ne šajā gadsimtā) nespēs atļauties tādu infrastruktūru, kāda ir Vācijā, jo mums jau esošā infrastruktūra ir sliktāka, mums ir mazs iedzīvotāju blīvums un salīdzinoši zemāka produktivitāte. Līdz ar to nav jēgas būvēt daudzmiljonu infrastruktūru kautkur puspamestā ciematiņā (pat ja to finansē ES), vai pāris km superšoseju. Ir jānovērtē cik mēs ceļus varam atļauties un tik arī jāuztur labā kārtībā (esošajā variantā ar bedrīšu lāpīšanu ceļi brūk straujāk, nekā ja tiem uzklātu jaunu segumu un ja peļķēs nekrātos ūdens) – ir jāaizliedz būvēt jaunus asfalta ceļus, kamēr esošajos nav apturēta sabrukšana.
Izvēles gadījumā, pirmā jābūvē tāda infrastruktūra, kas mazāk palielinās uzturēšanas izdevumus, kas sevi ātrāk atpelnīs. Jāņem vērā arī tas, vai materiāli tādam objektam būtu Latvijas ražoti vai ārvalstīs.
Nu un ārējā parāda apkalpošanai protams neder Lemberga plāns – prasīt norakstīt – jācenšas dabūt labākus kredītreitingus. Lisabobas kritēriji nav labi, jo tie nav elastīgi – protams, ka izaugsmes periodā nedrīkst būt nekāds deficīts, savukārt krīzes situācijā īslaicīgi būs vairāk par tiem 3%. Parāda pamatsummu jau būtiski nesamazināsim nekad – tikai Norvēģija un Krievija ko tādu iespēj, jo tirgo naftu. Bet parāds uz IKP mazināsies, ja celsim IKP.
Piedodiet ka gari – bet te bija pāris komenti, ka neviens nepasakot, kā vajag!
4
Signija Aizpuriete > Ansis 09.11.2011. 14.43
—–
Var arī īsi – Šteinbuka: Latvijas rezultāti ir izcili!
http://bnn.lv/steinbuka-latvijas-rezultati-ir-izcili-45321
– MĀCĀS, studenti!
p.s.
”Zīļuku” (komuņagu) galvenā problēma ir galvā/domāšanā. Diezin vai ‘homo soveticus’ spēs apjēgt ‘homo globalis’: ‘Svarīgs ir jautājums, kādu labklājības līmeni šie cilvēki spēj saražot, nevis absolūtais cilvēku skaits’ Rainers Mincs, eksperts ES Pārdomu grupā, kurā darbojas arī Latvijas ‘gaišā galva’ VVF.
(Vairāk sk. ‘Klusā pasaules revolūcija’.27.10.2011.IR.).
0
Ansis > Ansis 09.11.2011. 15.26
Protams, ka kopējais saražotais ir svarīgāks individuālajam labklājības līmenim.
Bet par iedzīvotāju blīvumu – Latvijā uz vienu cilvēku ir vairāk ceļa kilometru nekā Vācijā un katrs no mums vidēji samaksā mazāku nodokļu summu nekā vidēji Vācijā – tāpēc Latvijai tīri objektīvi (pat ja nezagtu) ir mazāk naudas uz vienu kilometru ceļa. Līdz ar to šos līdzekļus ir apdomīgāk jāizlieto – nav jēgas tos izšķiest vienas mega krutās šosejas uzbliešanai, jāizlieto tā, lai visi vajadzīgie ceļi nesabruktu.
Un nav jāmēģina uzbūvēt elektrolīnija mājai aiz meža, kur pensionāre dzīvo visu mūžu bez elektrības un vēl ziemā katru dienu viņai šķūrēt ceļu.
Lētāk ir šai pensionārei uzbūvēt atbilstošu māju pie tuvējā ciematiņa, vai tamlīdzīgi.
0
Ansis > Ansis 09.11.2011. 15.34
Ups – kļūda:
Nevis: “bet darbaspēka nodokļu celšana un neapliekamā minimuma celšana bija kļūda”
Bet: “bet darbaspēka nodokļu celšana un minimālās algas celšana bija kļūda”
(Jo minimālo algu paceļot uzņēmējam ir grūtāk izveidot jaunu darbavietu un noriskēt pieņemt cilvēku darbā. Savukārt pēc tam jau tā ir viņu darīšana – par cik lielu algu viņi vienojas – ja darbinieks būs labs, tad viņš par lielāku algu vai aizies pie cita darba devēja)
0
ineta_rr > Ansis 09.11.2011. 17.35
Ar tādu loģiku uzreiz vajag visus pārcelt uz Rīgu, bet atlikušo teritoriju atdot austrumu kaimiņam. Vai ejot vēl soli tālāk, labprātīgi piespiedu kārtā deportēt uz Lielbritāniju.
Ar elektrību ir murgaini, bet korektāk ir prasīt fiksētu ierīkošanas maksu, citādi paverās varianti visādām mahinācijām, piemēram, pārdot zemi savai firmai, no tās “nopērkot” gabalu zem mājas. Ko šādā gadījumā darīs Latvenergo, negribu minēt, bet kā minimums var mēģināt izšmaukt no lielākājām elektrības ievilkšanas izmaksām (privātpersonām trīsfāzu līnija izmaksā 20 lati metrā, ja atmiņa neviļ, tātad nelielam lauku īpašumam mierīgi sanāk vairāki tūkstoši).
0
shots 09.11.2011. 14.03
es tagad nesaprotu, Zīle ir divkosis vai kā???
Latvijas finanšu ministrs
1997. gada 2. februāris — 1998. gada 26. novembris
Latvijas satiksmes ministrs
2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts
Vēlreiz atgādinu, ka tieši Zīle ir vainojams pie AirBaltic shēmām, uz dokumantiem stāv viņa paraksts.
3
astra_ozo > shots 09.11.2011. 14.14
agrāk pārkrievošanas fani kladzināja par Gerharda vainu, bet nu jau vainīgs arī Zīle ? :)
0
elinaliepina > shots 09.11.2011. 14.25
Galvenā problēma nevis ministros, bet gan partijās, ko viņi pārstāv, un šo partiju interesēs…
Ja partija saka – lec! – ministrs lec, un, jo augstāk, jo labāk!
0
Signija Aizpuriete > shots 09.11.2011. 14.41
——
Valsts kontroliere, kurai ‘jārok dziļāk’ spēj saredzēt pat problēmu rašanās problēmu: ”(..)Caur partiju sistēmu pārsvarā notiek savtīgu interešu realizācija un sabiedrības šķelšana” (NRA.24.10.2011.).
– Akurāt’, kā iz Kārļa Ulmaņa runām un profesora K.Dišlera darbiem pēc 1934.g.15.maija, jeb pārfrāzējot vēl viena Kārļa (bārdainā) atziņu: ‘Demokrātija – tas ir opijs tautai’.
0
Çriks Rozenfelds 09.11.2011. 13.44
Šajā kontekstā Marks Veisbrots jau skaidri un gaiši paskaidroja cik šis stāsts ir “veiksmīgs”.
Ja mēs sēžot dziļā bedrē un smērējot rētas ar “zeļonku” uzskatām, ka esam dikti veiksmīgi, tad… nu piedodiet.
Uzņēmējiem ķeblītis no kājapakšas izsists (kreditēšana, darbaspēks), tauta dzīvo uz/zem nabadzības robežas, inflācija aug, pārādu pāri acīm… Veiksmes stāsts.
Ja prognozes atgriezties pie 2007. gada IKP ir tikai labi ja pēc 10 gadiem, bet eiro karājās mata galā, tad nezin kad vispār atgriezīsimies. Līdz ar to mūsu cerība nonākt pie normāla ekonomiskā/attīstības stāvokļa šobrīd staigā ar sēru lentīti pie uzvalka atloka.
8
AUTOEXEC.BAT > Çriks Rozenfelds 09.11.2011. 13.48
Kurām valstīm ir labāka situācija un kādēļ ?
0
disassociative > Çriks Rozenfelds 09.11.2011. 13.57
Valstīm, kas palika ārpus eirozonas un izmantoja devalvāciju – Polija, Zviedrija un Lielbritānija. Šīs valstis pat ļoti sausi izgāja no krīzes. Eirozonas valstis, piemēram, tā pati Grieķija, ielidoja pati un vēl visu eirozonu velk līdzi.
0
Çriks Rozenfelds > Çriks Rozenfelds 09.11.2011. 14.19
Palasiet Marka Veisbrota skatījumu. Tur pieminēta tā pati nelaimīgā Argentīna.
http://www.puaro.lv/lv/puaro/amerikanis-norada-ka-nevajag-darit-ta-ka-ieska-dombrovskis-un-oslunds
http://www.latvijasradio.lv/zinas/41750.htm
0
Ligiña Doniña > Çriks Rozenfelds 09.11.2011. 14.46
un ko dod vaimanāšana? Jautājums ir par šībrīža aktuālo momentu. LV jāsāk ražot, jāspēj piesaistīt investīcijas un jārada vide kurā investēt. Tas ir tikai pašu smadzeņu kustināšanas jautājums. Piem. inovācijas un zemes resursu izmantošana ir vēl bērna autiņos. Cik mums ir uzņēmumi ar augstu pievienoto vērtību?….Daži. Valsts pamat uzdevumi saistās ar to, cik esam pievilcīgi un prognozējami ilgtermiņā. Pirkt/Pārdot tur tiešām daudz prāta nevajag.
Jā, ir smags kritiens, kas norādijis visas, jau zināmās LV problēmas un indikācijas. Nekustāmo īpašumu burbulis, kredīti utt. Visas valstis, kas stāv uz kājām ir ražojošas. Bet nav ko vaidēt, ja šodien nepārstartēt domāšanu, tad rītdiena tiešām nebūs viegla. Bet resursu daudzās nozarēs ir pietiekami. Un cacas no uzpūstās ierēdņu armijas gan derētu pārdzīt uz ražotņu virpām!
0
Signija Aizpuriete > Çriks Rozenfelds 09.11.2011. 15.14
—–alias
Grieķiju EiroZONĀ ievilka – to jau pats Sarkozī nesen par kļūdu publiski atzina. Tagad tie, kas ”paņēma un uzmeta” cenšas vaigu sviedros, lai tik varētu iziet sausā – lai tik lietas turpinātos pēc viņu noteiktajiem spēles noteikumiem – ‘Identitāte trako mājā’
http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2011&month=11&article=7
0
AUTOEXEC.BAT > Çriks Rozenfelds 09.11.2011. 15.45
alias … Valstīm, kas palika ārpus eirozonas un izmantoja devalvāciju – Polija, Zviedrija un Lielbritānija. Šīs valstis pat ļoti sausi izgāja no krīzes
———————————————————-
Lielbritānija bija relatīva labklājības zeme vienmēr, Zviedrija it īpaši. Uz tām rautos strādāt neatkarīgi ne no krīzes, ne no kā.
Uz Poliju kaut kā nemanu braucam ? Secinājumi ?
Cik liels tam pasākumam sakars ar krīzi ?
0
Çriks Rozenfelds > Çriks Rozenfelds 09.11.2011. 16.49
Protams, ka nav jāvaid. Tomēr, ar augstu paceltu karogu, maršam skanot maukt nākošajā bedrē arī nevajadzētu. Jābūt reālistiem. Uzskatu, ka šī brīža ekonomiskā politika ar vienu vienīgu konsolidāciju ir vienkārši smieklīga. Tas būtu tas pats, kā ģimenē paziņot, ka naudu vairs netērēsim un ņemt un atslēgt siltumu un elektrību. Tēriņi konkrēti samazināsies.
Ar laiku daži ģimenes locekļi pieradīs pie tā, ka var dzīvot arī tā, bet… vecākais dēls aizbēgs, jaunākais vairs nevarēs iet uz skolu, vecmamma nomirs un cerība izkārpīties palēnām dzisīs.
Šobrīd teju visa ekonomika darbojas uz to, lai atdotu parādus, bet jāsāk arī tērēt izaugsmei, un valstij šajā lietā jābūt avangardā.
0
kdaljajev > Çriks Rozenfelds 09.11.2011. 18.17
Pat tālajā Taizemē ar likumu aizliegts izvest no valsts neapstrādātu koksni.Tādejādi radot daudzas darba vietas.Mums daudzu gadu garumā darīts viss lai samazinātu darba vietas,rezultātā masveida izbraukšana.Zīles partija arī pietiekoši ilgi atradās pie varas,bet pārsvarā tika domāts tikai par savas partijas biedru labklājību.
0
daceantuza 09.11.2011. 13.38
Mēs esam zaudējuši ne tikai vajadzīgo darba spēku, bet arī nākotnes darba spēku. Veselām ģimenēm darbspējīgo Latvijas iedzīvotāju dzīvo un strādā smagi Anglijā un Īrijā. Viņi darba nebaidās un arī neeērtību, kas tur viņiem ir jāpacieš. Kaut vai mājokļa jautājums- tikai nedaudziem, pie tam daudzus gadus dzīvojot mītnes zemēs, ir savs dzīvoklis, vai īrēts dzīvoklis. Daudzi mitinās tā saucamajās viesu mājās, kā kopuškās. Bet Latvijā nav darba viņiem! Nav tāda darba, lai nopelnītu samaksai par dzīvokli,nodokļiem,dārgajai iztikai un vēl laistu bērnus skolā.Kur nu vēl studēt!Bet nabūs arī nākotnes darba spēka, jo tie, kam būtu jāstudē vai jāmācās kāda profesija- arī ir prom, jo nav iztikas līdzekļu! Nav! Vienkārši tā- nav! Un tā ir lielāka daļa Latvijas proviņču iedzīvotāju liksta. Un nav ko aizvērt acis uz to, vai lamāt par nodevējiem, vai atrast kādus jauniešus, kas”pacēluši”kādu projektu un saka, ka Latvijā ir ko darīt un var atrast darbu! Jā, bet par darba samaksu te nerunā! Par to , ko te Latvijā maksā darba devējs, dzīvot jaunietis( nerunājot par ģimeni, kam ir 1000 vajadzību) nevar. Un darba devēju Asociācija, piedaloties visādās svarīgās sēdes un itkā aizstāvot,labāk lai savu locekļu vidū izved darbu par ēnu ekonomiku un mazajām algām !Saprotu, viņus arī spaida! bet kas tad te brauc pa tām ielām ar tiem jaunajiem Auģikiem un Bembjiem un nez kādas markas autiņiem? Kas līgsmojas Rīgas krogos un tiek fotografēti ‘Privātajai dzīvei”, je ne uzņēmēji un viņu atvases? Badu jau necieš, ko? Kas TV rīko vakariņas greznos namos un bārbekjū lauku īpašumos? No gais tas viss nekrita! Bet konsolidāciju- no darbaļaužu kabatām! Kāds te varētu būt Latvijā uzplaukums? Bezdarba līmeņa samazināšana perspektīvā- rēķinot, cik vidēji atkal nākamos gadus izbrauks uz ārzemēm? Ja redzu un zinu, kāpēc latvietis, ko nupat ievēlēja augstā amatā- pēkšņi neko neredz un nezina?
1
Gunārs Nažinskis > daceantuza 09.11.2011. 13.49
Paldies par Jūsu emocionālo uztveri. Manā personiskā pieredzē ir nedaudz citādi – lielākā daļa 2/3 man pazīstamie aizbraucēji uz darbu citās valstīs devās vēl pirms “treknajiem gadiem” un “trekno gadu” laikā.
Man šķiet, ka jau pirms šās krīzes bija sabiedrības krīze, kas jebkuru aizbraucēju pieņēma par “veiksmes stāstu”, vai vismaz par spītnieku “sliktai valstij, ne Latvijai”.
Svarīgi, lai mūsu nācija atgūtu stipru motivāciju un vitalitāti, tad jau būs labi, jo mūsu nācijas pārstāvji ārzemēs mums ir tikpat svarīgi kā šeit – galvenais neizšķīst.
0
anete_raugule 09.11.2011. 13.34
Rakstītajam varētu piekrist, ja izdotos aizmirst ka Zīle pats jau ilgu laiku ir Latvijas politikas elitē un viņam bijusi iespēja tieši ietekmēt šī veiksmes stāsta rakstīšanu. Krīzes laikā neatceros, ka viņam bijis kāds risinājums, un, šķiet, arī šobrī kungs tālāk par kritizēšanu nav ticis.
Tādu kritizētāju pilni interneta portāli, nav vērts viņiem maksāt deputātu algu ;))
0
astra_ozo 09.11.2011. 13.22
Zīlem, kaa parasti, grūti nepiekrist – ja bez darba palikušajiem nebūtu iespējas atrast darbu ES, tad bail iedomāties, kas notiktu valstī.
0
mary75 09.11.2011. 13.17
Ja jau ko kritizē, derēja arī likt priekšā alternatīvu, acīmredzot, pēc Zīles domām, tā būtu lata devalvācija?
Ja nav alternatīvas, tad viss tas izskatās pēc tukšas gaisa tricināšanas no cilvēka puses, kas, kopā ar savu partiju, un kopā ar TP un ZZS, ir daudz darījis, lai valsts nonāktu tik dziļā krīzē, bet, neko nav darījis, lai valsts no krīzes izkļūtu.
7
disassociative > mary75 09.11.2011. 13.25
Lata koridora paplašināšana, iespējams, būtu bijis smags šoks, bet ilgtermiņā mazāk sāpīgs risinājums kā tas, ko Latvija ir gājusi.
Jebkurā gadījumā – nu jau pēc kara visas vecenes gudras. Bet fakts, ka Latvija ir pazaudējusi vairāk cilvēku kā otrā pasaules kara laikā, ir nenoliedzams. Un fakts, ka jau šobrīd trūkst kvalificēta darba spēka, arī ir taisnība. Protams, krīze ir devusi arī daudz laba, ļoti daudzi uzņēmumi ir sašaurinājuši štatus, pārāk nesašaurinot apgrozījumu. Tas nozīmē, ka uzņēmumi ir iemācījušies strādāt krietni efektīvāk. Diemžēl uz valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem tas neattiecas. Par kompaktu efektīvu valsts pārvaldi neviens pat vairs nerunā, kur nu vēl dara.
0
Ingoniite > mary75 09.11.2011. 13.32
Kā tad, visi baigie koridora paplašinātāji un noturētāji. Veiksmes stāsts Baltkrievija? :)
0
disassociative > mary75 09.11.2011. 13.36
Baltkrievijā ir nekontrolēta devalvācija. Veiksmes stāsts ir, piemēram, Polija.
0
dro > mary75 09.11.2011. 14.12
alias…Bet fakts, ka Latvija ir pazaudējusi vairāk cilvēku kā otrā pasaules kara laikā, ir nenoliedzams.
__________________
Tiešām? Latvija pazaudējusi 1/3 daļu iedzīvotaju? Manuprāt nav pat 1/4 daļu kā 1. pasaules kara laikā:)
0
disassociative > mary75 09.11.2011. 14.23
Latvijā pēc izstāšanās no PSRS bija 2,7 miljoni iedzīvotāju, tagad apmēram 1,8, ja valdošie saņemsies publicēt tautas skaitīšanas datus.
0
Ansis > mary75 09.11.2011. 14.57
2.7 mlj Latvijā varēja būt kopā ar PSRS militārpersonām, kas pēc tam aizbrauca uz Krieviju. Reālāks cipars varēja būt 2.4-2.5 mlj.
Bet fakts kā tāds ir graujošs – iedzīvotāju skaits ir samazinājies vairāk, nekā Pasaules karos.
0
garausiitis > mary75 09.11.2011. 15.39
alias – Polijā ir ražošana atšķirībā no Latvijas . Latvijas veiksmes stāsts treknajos gados bija NI cenu burbulis , ko sildīja ārvalstu kredīti.
0
Una Grinberga 09.11.2011. 13.07
Jauni cilvēki no Dienvideiropas valstīm masveidā dodas uz Rietumvalstīm, jo nesaskata nekādas nākotnes perspektīvas plus valsts valdības nespēj pat ne drusku tikt galā ar problēmām. OK, jā LV ir zaudējusi daudz darbaspēka, bet atgriežoties uz izaugsmes ceļa vismaz ir cerība, ka tuvākajos gados kļūs labāk un emigrējušais darbaspēks atgriezīsies. Piem. Grieķijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā šādu cerību nav un tādā ziņā LV ir ļoti lielu soli priekšā citām krīzes skartām valstīm.
4
gaitiszz > Una Grinberga 09.11.2011. 23.46
“LV ir zaudējusi daudz darbaspēka, bet atgriežoties uz izaugsmes ceļa vismaz ir cerība, ka tuvākajos gados kļūs labāk un emigrējušais darbaspēks atgriezīsies. Piem. Grieķijā, Itālijā, Portugālē un Spānijā šādu cerību nav un tādā ziņā LV ir ļoti lielu soli priekšā citām krīzes skartām valstīm.”
^^^
:D Jūs tiešām ticat tam, ka Latvijai tuvāko 5-10 gadu laikā ir izredzes atgriezties uz “izaugsmes” ceļa ?
Neesmu studējusi/ strādājusi Grieķijā, Itālijā vai Portugālē. Taču teikt, ka Spānijai kā valstij nav cerību, līdzībās minot Latviju, piedodiet, bet man kārtējo reizi nāk smiekli, dzirdot nepatiesības, kuras mums Latvijas plašsaziņas līdzekļos tiek bāztas kā batoni ausīs par drūmo un bezcerīgo šīs valsts likteni un visiem tiem letiņu nabadziņiem, kuri atteikušies no “mājām” un pārdevuši sevi spāņu plantatoriem.
Diezin vai pat pēc 20-30 gadiem Latvijā tiks sasniegts tāds dzīves līmenis, kāds uz šodienu ir Spānijā.
P.S. Kāpēc spāņiem ir cerība, bet, kā ir ar mums ?
1. Spānis iet strādāt tad, kad darbs viņam nes ne vien materiālu labumu, bet arī baudu.
2. Spānis ir lepns par to, ka viņš runā spāņu valodā. Un nav svarīgi kāda ir tavu acu forma vai ādas krāsa.
3. 5-7. gadus vecu bērnu grupiņā spāņu zēni bez audzinātājas/ skolotājas komandas nošķiras un dod priekšroku meitenītēm, verot durvis un gaidot līdz visas šķērsos slieksni.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 10.11.2011. 01.04
@Olga J
1. Ja būtu izpratne par ekonomiku, tad zinātu, ka PIIGS valstīs tā “griešana”, kas mums ir bijusi pēdējos 3 gadus, būs vismaz 5-7 turpmākos gadus. Katru gadu tur kaut kas tiks samazināts, lai tās valstis vispār spētu vilkt galus kopā. Latvija tikmēr pie kaut cik sakarīgas valdības varēs jau domāt, kā padarīt valsti pievilcīgu gan investīcijām, gan arī celt iedzīvotāju labklājību piem. samazinot konkrētus nodokļus.
2. Dzīvoju un studēju vienā no sakārtotākajām Rietumeiropas valstīm. Mums universitātē ir pilns ar spāņiem, portugāļiem, itāļiem, grieķiem (veselām grupām). Ne no viena neesmu dzirdējis, ka viņi būtu lepni par savu valsti. Dzirdu tikai sūdzības par korupciju, zemām algām… (gandrīz to pašu, ko var Rīgā tramvajā itin bieži dzirdēt). Portugāļi ir viena no lielākajām iebraucāju grupām piem. Luksemburgām. Jaunie cilvēki no šīm valstīm brauc prom, jo nav nekādas perspektīvas un arī turpmākajos gados nekas labs nav gaidāms.
3. Jocīgi, bet pēc statistikas Latvijā un Spānijā iedzīvotāju proporcija zem nabadzības sliekšņa ir līdzīga t.i. ap 20%. Jocīgi, ka Spānijā arī bezdarbs ir augstāks nekā Latvijā. Es tā varētu turpināt…
Latviešu nekad īpaši daudz nav bijis! Mūsu vēl joprojām ir vairāk nekā bija 18.gs. un agrāk. Ir gājuši kari un mēri pāri, izslaukot ciemus tukšus. Esam bijuši zem citu varu jūga un valoda ir izdzīvojusi. Deportācijas un emigrācija kara laikā ir izkaisījusi latviešus pa visu pasauli. Lai kur arī latvietis nebūtu – viņš(a) uzskatīs par mājām Latviju un, ja radīsies iespējas, tad atgriezīsies mājās!
0
gaitiszz > Una Grinberga 10.11.2011. 03.42
Bez vēlmes aizskart.
1. Nenoliedzu to, ka ekonomikas tēmām esmu uz jūs. Taču tas neliedz man spriest un izteikties par to, ko esmu redzējusi uz savas ādas jutusi dzīvojot/ strādājot/ studējot i Latvijā i Spānijā.
2. Ja būtu izpratne kaut vai par Spānijā patreiz pastāvošās medicīnas pieejamību “vidusmēra mirstīgajam”, diezin vai tu tā slavinātu Latvijā notikušo/ notiekošo ne vien pēdējo 3 gadu laika posmā.
4. Joprojām Latvijā cenšas radīt ilūziju, ka mēs dzīvojam augsti attīstītu tehnoloģiju pieejamā/ medicīnas darbinieku augsti izglītotā un galvenais vēlmē ziedoties citiem valstī. Patreiz, “reformām” pakļatā Latvijas medicīnas sistēma ir tikai un vien puslīdz caurskatāma sistēma uz papīra. Tie ir klaji meli, ka Latvijas medicīna tiek reformēta, lai tiktu taupīts/ darbs efektivizēts, lai rezultātā ieguvējs būtu pacients. Diemžēl papīrs visu pacieš ! :)
3. Un cik daudzi no Spānijas, Portugāles, Grieķijas jauniešiem vēlētos dzīvot un strādāt Latvijā ?
4. Par augstā bezdarba līmeni Spānijā minēju iepriekš – spānis labprātāk saņems pabalstus, protestēs pret pastāvošo iekārtu, bet nestrādās darbu, kas nav sirdij tuvs, vai nav atbilstošs iegūtajai izglītībai.
0
Una Grinberga > Una Grinberga 10.11.2011. 18.17
@Olga
Nenoliedzu, ka LV medicīnas sistēma ir satrupējusi un neefektīva, bet par pieejamību gan nevajadzētu sūdzēties. Nīderlandē, kur es uzturos, pie ģimenes ārsta tikai un vienīgi pēc pieraksta – tātad slimošanu jāieplāno savlaicīgi. Ja ir smaga saslimšana, bet ne tik smaga, lai gulētu slimnīcā, tad pie ārsta var ātrākais tikt pēc 2 nedēļām.
Ja zvani ātrajiem, tad pirmais pa telefonu viņi noskaidro, kas kaiš un visticamāk var saņemt atbildi – iedzer tādu un tādu tabletīti un ja pēc 3h nekas nemainās piezvani vēl t.i. ja neesi atdevis galus, mēs pakonsultēsim pa telefonu vēl.
Stāsts no drauga – vecmāmiņai (sievietei gados) beidzas zāles un paliek slikti. Zvana ārstam. Ārsts saka: man ir brīvdiena, ja ko vajag, tad zvaniet pirmdien. Vecmāmiņa atdod galus, jo nav zāļu, lai gan izrādījās, ka varētu vēl dzīvot.
Un tā ir medicīnas sistēma Nīderlandē – valstī ar vienu no augstākajiem dzīves līmeņiem.
Nekad neesmu izjutis ārstu nepieejamību Latvijā vai to, ka tiktu liegti kādi pakalpojumi. Ok, ir slimnīcās nelaipns personāls vai nav pietiekami personiska attieksme, bet cilvēki dara savu darbu un dara to pietiekami labi. Lielākā problēma ir nesaimnieciskums – tiek uzturētas nesamērīgi daudz slimnīcas. Visās ir jaunākie aparāti, tā vietā, lai uzturētu mazāku skaitu slimnīcu un personāla, bet maksātu labas algas un celtu ražīgumu. Vai arī tērēt nesamērīgi daudz uz nevajadzīgiem izmeklējumiem (lai nodarbinātu jaunās iekārtas), bet nespēt veikt plānveida ārstēšanu pēc diagnostikas.
Fakts paliek fakts, bet visi, kas ir emigrējuši, brīvdienas LV izmanto, lai aizietu pie ārsta, zobārsta, veiktu rehabilitācijas kursu utt. Un tas ir tas īstais rādītājs, ka cilvēki novērtē medicīnas pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un lētumu Latvijā.
0
silvija_vitina 09.11.2011. 13.00
var lauzt šķēpus, vai modelis izejai no krīzes bija pareizs vai nepareizs, tomēr atsaukties uz “vidējo un mazo uzņēmēju kā nācijas mugurkaula sagraušanu” diez vai ir korekti. Pasaulē mazie un vidējie uzņēmēji neapšaubāmi ir ekonomikas mugurkauls, bet Latvijā jau nu gan arī pirmskrīzes laikā tā nekad nav bijis. Mazajiem tika pabiras no lielo dūžu dzīru galda un labākajā gadījumā nebija jākar vadzis kaklā. Tāds stipri jau nu švaks un deformēts bija tas MVU un to lieliski raksturo iedzīvotāju “vidējais slānis”, pie kura pieskaita visus, kas spēj savilkt galus kopā un neskrien pēc pabalsta. Un ļoti jau nu labi atceros, ka pirmskrīzes laikā bankas izsniedza ražotājam kredītu kā nodrošinājumu ņemot ne jau ražošanas iekārtas. Nodrošinājumam uzņēmējs bankā ieķīlāja savu mājokli.
2
mārtiņš meiers_ > silvija_vitina 09.11.2011. 19.43
[..]nebija jākar vadzis kaklā.
________
Parasti gan saka: “kārt tarbu kaklā” un “kārt zobus vadzī”… Vadzi kaklā pakārt var, taču tam, parasti, nav nekādas praktiskas jēgas :D
0
silvija_vitina > silvija_vitina 10.11.2011. 08.35
vai, paldies par labojumu! Protams, ir tieši tā, kā tu saki. Steigā samisējās. Tomēr noprotu, ka jēgu esi izlobījis.:)
0
garausiitis 09.11.2011. 12.55
Pareizi Zīles kungs , vai ir arī Jūsu versijā kā būtu pareizi, lai būtu veiksmes stāsts?
1
+6
-1
Atbildēt
@Una Grinberga > garausiitis 09.11.2011. 13.02
Pilnīgi piekrītu. Katrs, kurš saka, ka tika nepareizi darīts, lai pastāsta, kā tad ir pareizi! Zīle pats nezina, kā tad būtu bijis labāk darīt.
0