Ideja aizgūta no Īrijas, Somijas un Vācijas, kur reversais PVN būvniecībā darbojas jau gadiem
Ēnu ekonomikas apkarošanai nākamajiem gadiem Finanšu ministrija izstrādājusi 60 punktu plānu, kura viens no stūrakmeņiem ir pelēkās naudas apgrozījuma samazināšana būvniecībā.
Šķiet, kas gan šeit sarežģīts, ja jau pirms gada Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nāca klajā ar priekšlikumu ieviest reverso PVN maksāšanas sistēmu būvniecībā, lai līdz minimumam samazinātu PVN izkrāpšanas shēmas, kuras kā labi ieeļļots mehānisms būvuzņēmējus apgādā ar pelēko naudu, ko maksāt aploksnēs par oficiāli par minimālo mēnešalgu strādājošajiem.
Ideja, ko darīt, LTRK ir gaužām vienkārša, turklāt aizgūta no Īrijas, Somijas un Vācijas, kur reversais PVN būvniecībā darbojas jau gadiem. Šī sistēma nozīmē, ka par PVN nomaksu valsts budžetā ir atbildīgs pakalpojuma saņēmējs, nevis sniedzējs. Tas nozīmē, ka saknē ir nocirsta iespēja būvfirmām sākt nodokļa pārmaksas karuseli, kura rezultātā, no vienas puses, valstij netiek nomaksāts nodoklis vai sliktākajā gadījumā pat tiek pieprasīta uz papīra uzzīmētās pārmaksas atmaksa, bet, no otras puses, apgrozībā nonāk skaidrā naudu, kuru darbiniekiem izmaksāt algas dienās. Lai šādu sistēmu ieviestu, nepieciešamas izmaiņas likumā par PVN un Eiropas Komisijas rakstiska atļauja šādu izņēmuma kārtību piemērot.
Žurnālā “IR” rakstā teikts, ka jau 1999.gada vasarā ieviestā reversā PVN maksāšana darījumos ar kokmateriāliem un no šīs vasaras arī ar metāllūžņiem ir devusi pozitīvu rezultātu. Finanšu policija saka – PVN krāpšanas shēmas šajās jomās ir samazinātas līdz minimumam, jo zudis pievilcīgais augstās peļņas procents. Proti, uz karuseļa darījumiem līdz šim apmēram 10% nopelnīja karuseļa radītājs, bet uzņēmējs ietaupīja līdzekļus, kuri, ja maksātu tikai legālās algas, nonāktu valsts kasē. Piemēram, ja firmā ir 15 darbinieki, kuri oficiāli strādā par minimālo algu (uz rokas – Ls 144), bet neoficiāli aploksnē saņem vēl Ls 356, uzņēmējs nodokļos vien gada laikā ietaupa aptuveni 55 tūkstošus latu.
Žurnāls atzīmē, ka ir aprēķināts, ka, ieviešot reverso PVN būvniecībā, nākamo divu gadu laikā budžetā papildus ienāktos vismaz 5,4 miljoni latu.
Taču, lai cik pievilcīgi izskatītos skaitļi, šī LTRK ideja Saeimā atdūrās kā pret sienu. Konceptuāls politiskais atbalsts idejai par reverso PVN būvniecībā ir, bet grozījumus nevar izstrādāt. LTRK nodokļu eksperte Lienīte Caune gan paslavē Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputātu Imantu Parādnieku (Nacionālā apvienība), kurš uzņēmies šefību par iecerētajiem likuma grozījumiem un pat izveidojis speciālu ekspertu komisiju efektīvāku likumdošanas labojumu izstrādei, taču līdz Saeimas atlaišanai tālāk par pirmo lasījumu grozījumi netika.
Parādnieks saka – ne visi iesaistītie pildīja «mājasdarbus». Piemēram, Finanšu ministrijas ierēdņi nesteidza saņemt sistēmas ieviešanai nepieciešamo atļauju no Eiropas Komisijas, bet «no dažiem lielajiem būvniekiem jūt pretestību». Konkrētus grozījumu pretinieku vārdus parādnieks nesauc, vien norāda Latvijas lielākos būvuzņēmējus (Skonto Būve, Re&Re, RBS Skals, LEC, Arčers, LX Grupa, Moduls, MerKo un Citrus Solutions) apvienojošās Latvijas Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības (BASP) virzienā. Tās valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs gan precizē: «Mēs neesam pret, bet mūs tracina, ka neviens nav izrēķinājis, cik šādas sistēmas ieviešana izmaksās uzņēmējam un kā tas praksē tiks īstenots.»
To, ka vismaz pagaidām sistēma neliekas līdz galam pārdomāta un izskaidrota nozares uzņēmējiem, saka arī “Velves nekustamie īpašumi” pārstāvis Andris Kreislers, kurš uzskata – «ar ekonomikas pelēko zonu ir jācīnās, bet vai tas ir jādara ar baltā uzņēmēja rokām». Viņaprāt, valsts uzdevums būtu ar nodokļu politiku stimulēt mazos un vidējos būvniecības uzņēmumus, lai tie nostiprinātos un ar laiku būtu līdzvērtīgs konkurents nozares milžiem dažādos valsts un pašvaldību pasūtījumos. «Es nedomāju, ka ar šo likuma versiju tas būs iespējams,» bilst Kreislers un atgādina – jau daudz piesauktajā Īrijā līdz ar PVN reversās maksāšanas kārtības ieviešanu tika samazināts arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tādejādi mazinot nodokļu slogu arī darba devējiem. Viņaprāt, tieši kompleksā pieeja ir devusi pozitīvos rezultātus.
To saprot arī valdība, tāpēc deklarācijā sola pakāpeniski samazināt darbaspēka nodokļus. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) vēl precizē, ka reāls samazinājums iespējams būtu no 2014.gada, bet līdz tam varētu palielināt neapliekamā minimuma summu un summu par apgādājamajiem.
Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (Vienotība) sola, ka jau tuvāko nedēļu laikā komisija kopā aicinās visas iesaistītās puses, lai vienotos par efektīvāko PVN likuma grozījumu redakciju. Un tas nozīmē, ka varēs pārliecināties, vai deputāti spēj izšķirties par būvniecības nozares sakārtošanai būtiskiem soļiem, turklāt to darīt tā, lai izskaustu shēmotājus, nevis godīgajiem uzņēmējiem uzliktu papildus pienākumus.
Rakstu “Ēna nesmird” lasiet žurnālā “IR”.
Komentāri (18)
Elīna Barkovska 03.11.2011. 18.10
Manuprāt ēnu ekonomiku veicina pati valsts turoties iepirkumos pie lētākā piedāvājuma principa, absolūti necenšoties iedziļināties, vai šai lētākai cenai sekos nodokļu nomaksa. Kā var iepirkumos, kas saistīti ar darba spēka izmantošanu ļaut firmai, kuras piedāvātā likme ir mazāka, nekā likumā pieļaujamā, kas jāmaksā darbiniekam???
Ja mēs turpinām izlikties ka tā nav, tad var izstrādāt kaut 1000 ēnu apkarošanas punktu:)
0
zauls 03.11.2011. 16.12
Tā arī nesaskatīju nevienu jēdzīgu pret argumentu. Man ir vēl viens priekšlikums, visus algas nodokļus maksā pats algas saņēmējs, tad darba devējs nebūs ieinteresēts slēpt patieso algu.
13
zauls > zauls 03.11.2011. 20.59
Tieši tā! Tas strauji tuvinātu revolucionāro situāciju, kad katrs darba ņēmējs uzzinātu, cik kumosu viņam jāatņem savam bērnam un jāatdod Dombrovskim.
0
zauls > zauls 03.11.2011. 22.40
Vai zini, ka Latvijā kopējais nodokļu slogs no IKP ir ļoti zems (ap 30%)? Vai zini, ka Latvijā nodokļu slogs darba algām ir ļoti liels (virs 60%)? Dombrovskis, nevēlas mainīt Šķēles izveidoto regresīvo nodokļu sistēmu, kad nabagi maksā lielus nodokļus, bet bagātie praktiski neko. Latvijas budžets 95% sastāv no nabagu nodokļiem – algas ienākuma nodokļa un pvn.
0
zauls > zauls 03.11.2011. 22.41
…un sociālā nodokļa.
0
zauls > zauls 04.11.2011. 11.22
Par kādu straujumu var runāt, ja Dombrovskis pie ruļļiem jau trešajā valdībā? Patreizējā kroplā Latvijas nodokļu sistēma ir unikāla pasaulē. Lai arī it kā līdzīga Igaunijas un Lietuvas sistēmai, bet ir būtiskas atšķirības. Latvijas nodokļu sistēma ir klaji negodīga un diskriminējoša. To var nezināt parastais ir.lv komentāru drukātājs, bet Dombrovskis, Vilks un citi valdošie to ļoti labi apzinās, cik NEGODĪGA ir nodokļu sistēma Latvijā. Viens no kliedzošākajiem piemēriem ir maksimālā ienākuma nodokļa likme (25%) uz minimālo algu!!! Tas ir prātam neaptverami! Tikmēr daudzmiljonu ienākumi ir aplikti ar daudz mazākām likmēm. Pilnīgi skaidri ir redzams, ka Dombrovska valdības nav gribējušas ķerties pie bagātāko Latvijas cilvēku aplikšanas ar nodokļiem (kaut vai to pašu 25%), tā vietā parastam strādniekam novelk pēdējo kreklu. Un tas ir nekrietni un amorāli.
0
grislits > zauls 06.11.2011. 15.20
1) Normunds Kārkliņš: sociālais nodoklis 11% + 24,09% + 25% IIN = 60,09%
_________________________________________________
Šādi nerēķina to lietiņu, jo tie procenti nav no pilnās darbinieka izmaksu summas, bet no daļas, kas ir tā saucamā alga uz “papīra”. Faktiski nodokļos aiziet mazāk kā puse no darbinieka izmaksām, piemēram, ja alga ir 300LVL uz rokas, tad nodokļos tiek aizskaitīti 237.04, tātad kopējās izmaksas ir 537.04, lai darbinieks saņemtu 300 LVL uz rokas. Uz papīra alga šādā gadījumā ir 432.58 un tier tevis nosauktie procenti tiek rēķināti nevis no pilnās izmaksu summas 537.04, bet no šīs papīra algas. Tādēļ nav nekādi 60% no darbaspēka izmaksām nodokļos. Šajā gadījumā no darbinieka izmaksām nodokļi ir 44,14%. Un tā varam turpināt – ja alga 500 uz rokas, tad nodokļos tiek aizmaksāti 408.85 (44,98% nodokļos), ja alga 1000 LVL uz rokas, tad nodokļos tiek aizmaksāti 838.36 (45,6% nodokļos). Un ja ir bērni (par katru bērnu vienam vecākam nāk klāt neapliekamais minimums), tad nodokļu daļa vēl samazinās.
2) jautājums par to kā tiek sadalīts sociālais nodoklis ir atsevišķa diskusija, bet tam nav sakara ar kopējo nodoķļu sloga atšķirību salīdzinot ar citām valstīm.
tāpat gribu redzēt, kuri tagad ir palikuši tie ienākumu veidi, kas neapliekas ar nodokļiem? tagad tādu nav, treknajos gados gan nekustamā īpašuma spekulanti varēja uz nebēdu izvairīties no nodokļiem.
Un neapliekamā minimuma palielināšana, kā arī mazo algu nodokļu lieluma samazināšana arī ir viens no šīs valdības mērķiem, tādējādi samazinot darbaspēka izmaksas.
3) Es nerunāju tikai par algām. Piekrītu, ka atsevišķos gadījumos kapitāla ienākuma nodoklis būtu jāpielīdzina tai pašai likmei kā IIN, bet ne visur. bet tā ir atkal atsevišķa diskusija.
4) Kurā vietā tad tā ir, ka sociālais tiek aizstāts ar ienākuma nodokli?! Nosauciet konkrētu valsti, lūdzu.
0
zauls > zauls 07.11.2011. 14.01
Aizmiršāt pvn, nekustamā īpašuma nodokli, akcīzes nodokli u.c., kas arī ir jāmaksā no tās pašas algas, arī to, ka no algas apmaksātajos pakalpojumos ir ierēķināti atkal jau darbaspēka nodokļi utt. Viss kopā tas saucas nodokļu slogs.
0
zauls > zauls 07.11.2011. 14.14
Kā to lietiņu rēķina, nav būtiski. Būtiski ir tas, kas šo visu reāli samaksā. Paskatoties algas lapiņu tā varētu likties, bet darba ņēmējs nezin, ka viņam atlikušā nodokļa daļa arī ir jāatstrādā, lai darba devējam vispār atmaksātos šo darbinieku ņemt darbā. Par visu samaksā gala patērētājs, šajā gadījumā par visu samaksā algas saņēmējs, jo visi tie nodokļi ir uzkrauti darba ņēmējam, kam tie ir jāatpelna.
Par pārējo citreiz.
0
grislits > zauls 09.11.2011. 08.58
Nē nu jūs esat liels demagogs. Tas viss kopā tiešām saucas nodokļu slogs, bet ne jau darbaspēka nodokļu slogs. Un skaidrs, ka galu galā visu samaksā patērētājs, bet tā tas ir visur, un matemātiski savādāk nemaz nav iespējams.
Bet ja atceraties, mūsu diskusija iesākās par nodokļu lielumu, un jūsu apgalvojumiem, ka mums ir oh un ah ku milzīgāki nodokļi darbaspēkam salīdzinot ar citiem, bet tā nav. Mums darbaspēka nodokļu slogs, kā jau rādīju, ir ap 45%, kas nebūt nav lielākais Eiropā. Tāpat citi nodokļi – mums PVN ir 22%, kas pat pēc visām palielināšanām nav nebūt ne lielākais Eiropā, mums nekustamā īpašuma nodoklis nav nebūt ne lielākais Eiropā.
Vēl diskusija bija par progresīvo nodokļu sistēmu – to nevar vienkārši ņemt un ieviest, tāpēc , ka gribās, ir jāņem vērā kaut vai piemēram tādi faktori, kā nodokļi kaimiņvalstīs (Igaunija, Lietuva), lai mums te vispār kaut kas attīstītos un notiktos. Un patiesībā es neesmu nekāds progresīvā ienākuma nodokļa fans – ja nodoklis ir procentuāli vienāds, piemēram 25%, tad tas lai tāds ir visiem, un visi maksā ceturto daļu no ienākumiem, un viss. Jo tas, kam lieli ienākumi, maksās daudz vairāk, nekā tas ar maziem ienākumiem. Un tiem, kam ļoti mazi ienākumi, var ieviest atlaides, kā tas jau daļēji ir, un tiks pilnveidots nākotnē (ja šī valdība noturēsies pietiekami ilgi). Tomēr piekrītu, ka varbūt būtu nepieciešamība pārskatīt atsevišķas kapitāla nodokļa pozīcijas, bet ir jāskatās arī valsts konkurētspēja kopumā. Var uzlikt kaut vai 35% kapitāla nodokli, tikai kāda jēga, ja nebūs, kas maksā.
Un beigu beigās – jūs tā arī neatbildējāt uz maniem jautājumiem, kur lūdzu jums sniegt konkrētus piemērus jūsu skaļajiem apgalvojumiem.
Tā kā izskatās vairāk, ka operējat tikai ar skaļu demagoģiju!!
0
oskaar > zauls 03.11.2011. 20.46
Pareizi- kā minimums vismaz vajadzētu (tais pašos valsts medijos) izskaidrot darbiniekiem, ka darba devējs nav ieinteresēts vienpusēji nemaksāt nodokļus par darbinieku- t.i.- to naudu viņš neiebāž savās kabatās. Tas ir tikai un vienīgi jautājums par to- cik pie vienām un tām pašām darba devēja izmaksām savās kabatās saņems algas saņēmējs, ja par viņu tiks samaksāti visi nodokļi, un cik- ja daļa nodokļu tiks noslēpta.
Ja darbinieks vēlas saņemt pilnīgi legālu algu, tad lai rēķinās, ka “uz rokas” tā būs krietni mazāka- jo darba devējs vairāk no sava budžeta par šo darbu maksāt nevar atļauties.
Un vēl katru darba ņēmēju vajadzētu iepazīstināt ar šo te:
http://vid.lv/lv/kalkulatori/algu_kalkulators/2
Un vēl paskaidrot, ka pēc tam no katra veikalā iztērētā algas 1 lata aptuveni 0.18 Ls nonāks valsts kasē PVN veidā.
0
zauls > zauls 04.11.2011. 12.04
Robertam
Ļoti labi jautājumi.
1) sociālais nodoklis 11% + 24,09% + 25% IIN = 60,09% Jau sešdesmit procenti, labi, ir neapliekamais minimums, tāpēc sanāk mazāk. Bet pēc tam ejam uz veikalu un visu savu minimālo algu iztērējam par precēm un pakalpojumiem, kuri ir aplikti ar 22% pvn. Tad mēs vēl pērkam preces, kurām ir akcīzes nodoklis. Tad vēl maksājam nekustamā īpašuma nodokli, valsts nodevas, ceļa nodokli utt. Kopā sanāks vairāk.
2)=======================================================Mūsu nodokļu sistēma un nodokļu lielums, ja tā vispārīgi ņem, neko daudz neatšķiras no lielākās daļas Eiropas, un nav arī pie mums lielākie nodokļi
=============================
Ja pavirši paskatās, tad neatšķiras, bet ja paskatās rūpīgāk, tad atšķiras gan. Pirmkārt jau ar to, ka mums likmes nav sadalītas pēc ienākuma lieluma, bet gan pēc ienākuma veida. Minimālajai algai 25% iin, daudzmiljonu depozītiem 10%. Otrkārt ir ienākumu veidi, kas nav aplikti ar nodokļiem vispār. Igaunijā no 34% sociālā nodokļa ir iedalīti 13 % obligātajai medicīniskajai apdrošināšanai, tātad mūsu izpratnē Igaunijā soc.nodoklis ir tikai 21%, kas iet pensijām un citai soc.apdrošināšanai. Un protams neapliekamais minimums, kas Latvijā ir vnk kauns.
Par darba ražīgumu, nesen dzirdēju runājam Godmani, ka Latvijā esot 75% no ES vidējā IKP
3)par regresīvo/progresīvo nodokli
Bet kāpēc Jūs runājat TIKAI par algām??? Kāpēc nerunājat par ienākumiem? Vai kāds Latvijā ir kļuvis par miljonāru, saņemot algu? NEVIENS! Jo tas fiziski nav iespējams. Tad kāpēc Jūs ieciklējaties uz algām? Lai sakrātu miljonu, kopš neatkarības pasludināšanas, katru mēnesi zeķē jānoliek 4200 lati. Kādam ir bijusi tāda alga visu 20 gadu garumā? NAV! Bet minimālajai algai ir jau lielākā ienākuma nodokļa likme jau no 46.lata. Tas ir briesmīgi iepretim daudzmiljonu depozītiem ar 10% nodokli. Tā ir regresīva nodokļu sistēma.
4) Visā civilizētajā pasaulē sociālā nodokļa griesti izpaužas tādejādi, ka lielajām algām sociālais nodoklis tiek aizstāts ar ienākuma nodokli – jāmaksā tāpat, tik sociālie labumi nepienākas
0
grislits > zauls 04.11.2011. 07.31
@Normunds Kārkliņš
1) No kurienes Jūs dabūjāt nodokļu slogu algām virs 60%, man tādi aprēķini nesanāk. Parādiet kādu piemēru lūdzu.
2) Mūsu nodokļu sistēma un nodokļu lielums, ja tā vispārīgi ņem, neko daudz neatšķiras no lielākās daļas Eiropas, un nav arī pie mums lielākie nodokļi. Pie mums lielāka problēma ir zemais darba ražīgums, no padomju laikiem saglabājusies mentalitāte un attieksme pret lietām. Un nez kādēļ tie paši aizbraucēji, kad aizbrauc uz Īriju, Angliju, tur ir gatavi rukāt 8-10 stundas dienā bez pīppauzēm un kafijas pauzēm, bet te uzskata, ka strādāt var tā, nu kā sanāk.
3) Un kur Jūs redzat regresīvo nodokļu sistēmu? Attiecībā uz darba algu, faktiski pastāv progresīvais nodoklis, jo kopējais procentuālais maksājums, ņemot vērā neapliekamo minimumu, mazākai algai ir mazāks, un lielākai lielāks. Un ir tak doma turpināt celt minimālo algu, kā arī samazināt nodokļa likmi mazākiem ienākumiem, tādējādi vēl vairāk nodokļu sistēmu pārveidojot par progresīvā ienākuma nodokļu sistēmu. Un ja tas tiešām tādā virzienā attīstīsies, tad lielākajai masai darba ņēmēju nodokļi turpinās samazināties, un tādējādi arī darbaspēka izmaksas turpinās samazināties.
4) Attiecībā uz sociālo nodokli, tas ir tikai normāli, ka tas tiek piemērots tikai darba ienākumiem (un ne kapitālam), un ka pie kaut kādas summas iestājas griesti un tas vairs nav jāmaksā, vienīgi tam būtu jābūt arī attiecīgi noregulētam otrajā galā – ka griesti ir pabalstiem un pensijām, un nevar būt nekādas 2 vai 4 tūkstošu pensijas.
0
oskaar > zauls 03.11.2011. 22.03
Nu- Lauvas tiesu jau noēda Kalvītis, un Dombrovskis tikai lāpa iepriekš izveidotos budžeta caurumus.
Bet neatkarīgi no tā, kā šie caurumi radušies- valdībai vajadzētu skaidrot, un pilsoņiem saprast- KUR TĀ NAUDA PALIEK!
Būtu ļoti pateicīgs, ja valdība ar kādas “infografikas” palīdzību pacenstos man to izskaidrot.
Par atņemšanu bērniem un atdošanu Dombrovskim- Dombrovskis tikai nodrošina procesu. Nav gadījies dzirdēt, ka viņa personīgais materiālais stāvoklis premjerēšanas laikā būtu audzis līdzīgi citām amatpersonām, kuras nu beidzot tā nopietni pēta tiesībsargājošās institūcijas, un par kuru negodprātīgu rīcību bija aizdomas jau tad, kad viņi sēdēja savos amata krēslos.
Drīzāk domāju, ka kumosus bērniem jāatņem nevis lai atdotu Dombrovskim, bet lai mēs visi kopīgiem spēkiem varētu dzēst Kalvīša izveidotos parādus (no kuriem lielu daļu, iespējams, Kalvītis un viņa draugi ir sabāzuši savās kabatās). :)
0
oskaar > zauls 03.11.2011. 23.00
Kā Jums, cienījamais Normund, ir zināms- ko vēlas un ko nevēlas mainīt premjers Dombrovskis? Esat ar viņu ticies un pārrunājis šos jautājumus?
Man, teiksim, nav īsti skaidrs- kā zibenīgi mainīt nodokļu sistēmas uzbūvi.
Tieši tādēļ es arī gribētu redzēt kaut kādas valdības izpausmes šajā jautājumā.
Ir taču zināms, ka straujas nodokļu sistēmas izmaiņas ir riskants pasākums, par kura rezultātiem kaut ko varēs spriest tikai tad, kad šīs reformas būs īstenotas.
0
Çriks Rozenfelds 04.11.2011. 10.29
Nav visai labi. Šitais sīkajiem būvniekiem pamatīgi iespers. Sanāks, ka šiem vēl vairāk nāksies sponsorēt valsti ar PVN priekšnodokli. …un tā arī nesaprotu kad un kādā veidā pārmaksātais PVN būs atgūstams.
0