Igaunijā šajā laikposmā skolēnu skaits uz skolotāju pieauga
Kopš šīs tūkstošgades sākuma Latvijas pamatskolās audzēkņu skaita samazinājums uz vienu skolotāju bijis trešais krasākais Eiropas Savienības (ES) valstu vidū, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes “Eurostat” dati.
Saskaņā ar tiem laikā no 2000. līdz 2009.gadam skolēnu skaits uz vienu skolotāju visvairāk krities Maltā (no 19 skolēniem līdz deviņiem), Lietuvā (no 17 līdz 10), Latvijā (no 18 līdz 11) un Īrijā (no 22 līdz 16).
Kopumā šis rādītājs samazinājās 18 no 22 bloka zemēm, par kurām pieejami dati, raksta BNS.
Igaunija bija viena no valstīm, kur skolēnu skaits uz skolotāju šajā laikposmā pieauga, palielinoties no 15 līdz 16 skolēniem uz vienu skolotāju.
ES vidēji šis rādītājs samazinājās no 14,8 līdz 14,5 skolēniem uz skolotāju.
2009.gadā visvairāk skolēnu uz vienu skolotāju bija Lielbritānijā un Francijā (20 skolēnu uz skolotāju katrā no abām valstīm), savukārt vismazāk skolēnu uz skolotāju 2009.gadā bija Maltā (deviņi), Dānijā, Polijā un Lietuvā (10 katrā no valstīm).
Komentāri (24)
Andris 25.10.2011. 17.55
Virsrakstu noteikti visi uztver tā, it kā audzekņu skaits ir samazinājies absolūtajos skaitļos. Bet rakstā par to nav ne vārda. Uz vienu skolotāju audzekņu skaits var samazināties pat tad, ja absolūtajos skaitļos tas pieauga. (Ja skolotāju skaits pieauga vēl vairāk). Pilnīgi bezjēdzīgs raksts.
1
daina_tabuna > Andris 25.10.2011. 19.42
Ne jau raksts, bet EUROSTAT pētījums. Viņiem taču kaut kā ir jāpierāda sava eksistence, tad arī cep visādus pētījumus, kuros aplami izvēlētas pieejas. Nesen tepat ir.lv jau bija par mājsaimniecību atkritumiem. Sanāca, ka Latvijā viss ir pilnīgā pakaļā, lai gan problēma bija tā, ka tika izvēlēts to visu apskatīt procentuālā dalījumā starp mājsaimniecībām un rūpnieciskajiem atkritumiem, kas pilnīgi neko neizsaka, kamēr absolūtajos skaitļos mēs esam paraugs visai Eiropai kā vienā, tā otrā gadījumā.
0
Una Grinberga 26.10.2011. 09.18
Manuprāt, būtu bijis vērtīgāk šo un citu statistiku ielikt infogrāfijās, kā arī nosūtīt Ķīlim (jo IZM noteikti nav šādu datu un arī nevēlas “redzēt”, ka skolotāju īpatsvars turpina palielināties). Izskatās, ka igauņi arī izglītības jomā ir veikuši reformas!
3
Līga Lētiņa > Una Grinberga 26.10.2011. 09.55
esi gudrs par skolotāju īpatsvaru? varbūt atbildēsi uz jautājumu iz dzīves?
skolotājs A – mājturība , strādā 4 skolās (mazās), lai salasītu slodzi. skolotājs B – stundu maz , 1 diena nedēļā,bet strādā skolas bibliotekā(pedagoģiskā slodze).
skolotājs C – normāla slodze, bet ir gan pamatskolas , gan vidusskolas skolotājs.
statistiki viņi tiek uzskaitīti kā 3 vai 8 skolotāji?
0
Una Grinberga > Una Grinberga 26.10.2011. 14.24
1. Skolotājus skaita pēc slodzēm piem. skolotājs A ir 0.25 skolotāji katrā skolā
2. Eurostat izlīdzina arī atšķirības starp slodzēm dažādās valstīs, lai dati būtu salīdzināmi
Nevajag norakstīt rezultātus uz sliktu datu kvalitāti – skolēnu skaits dramatiski samazinās, bet skolotāju skaits samazinās ļoti lēni (tik cik skolotāji aiziet pensijā vai kāds no tiem aizbrauc uz ārzemē).
Es arī nesaku, ka puse būtu jāatlaiž, bet ir jākoncentrējas uz jaunajiem skolotājiem, kas var pārņemt pensijas vecuma skolotāju slodzes un tādējādi arī samazināt skolotāju vidējo vecumu.
0
Līga Lētiņa > Una Grinberga 26.10.2011. 22.18
jebkura gadījuma tie dati ir fufelis. lidzīgi kā pateikt , ka ktram zemeslodes iedzīvotājam ir viena O.
tādus datus var salīdzināt zinot mācību programmu. piemērs : manam bērnam ir 14 mācību priekšmeti, bet ir valstis, kur viņa vecumā ir 8. reti kur ir 2 svešvalodas, 2 vēstures , un cita figņa pamatskolās. nevajag braukt virsū skolotājiem. starp citu, trīs manu bērnu, trīs dažadas skolās ir viens pensionārs. mana bērna klases audzinātājs. super vecis, pie kura ir jāmacās, un kurš dabū vajadzīgo iekšā.
un arī skolotāju skaits pēdējos 3 gados ir samazinājies par tūkstošiem 5.
0
Līga Lētiņa 26.10.2011. 01.09
bravo, ir! super izsmeļoša eiropas informacija. kā vienmēr no eiropas – viss ar pāris gadu vecu smaku.
ja jau gribējās kaut ko par skolām, nevajag aizmirst , ka ir izglītības ministrija , un arī Latvijas stastistika (csb.gov.lv). tur vismaz tie cipari neož pēc pelējuma.
p.s. 2000.gadā 299000 1.-9.kl , 201011.gadā 174000.
0