Emigrācija - slogs vai attīstības veicinātāja? • IR.lv

Emigrācija – slogs vai attīstības veicinātāja?

26
Foto: Kaspars Krafts, F64
Aldis Austers

Par Latvijas iedzīvotāju emigrāciju un nākamās valdības uzdevumiem

Eiropas valstīs strauji augošās latviešu kopienas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi izmanto brīvas personu kustības dotās priekšrocības – vērojama Latvijas ne tikai politiska un saimnieciska, bet arī sociāla integrācija Eiropas telpā. Nav sagaidāms, ka šī tendence tuvākajos gados varētu mainīties, tāpēc aicinām Latvijas Valsts prezidentu, Saeimu un valdību rīkoties, lai emigrācija nekļūtu par slogu, bet gan par valsts attīstību veicinošu faktoru.

Latvijas sabiedrībai un politiķiem būtu jāapzinās, ka liela tautas daļa pastāvīgi atradīsies ārpus Latvijas robežām – globāls ir kļuvis ne tikai preču un kapitāla tirgus, bet arī darbaspēks – tāpēc ir jārūpējas, lai izceļojušie un viņu pēcnācēji nezaudētu saikni ar Latviju, latviešu valodu un tās kultūru. Valstij jāseko tās pilsoņiem.

Izglītība. Nelabvēlīgās demogrāfiskās un ekonomiskās situācijas iespaidā Latvijā tiek samazināts skolu skaits. Tajā pašā laikā tūkstošiem latviešu bērnu paliek bez latviskās izglītības tādēļ, ka ir ierobežotas iespējas to apgūt ārpus Latvijas. Šobrīd vienīgais avots latviešu valodas apguvei ārpus Latvijas ir brīvprātīgo organizētās latviešu skoliņas (kopā pasaulē tādas ir aptuveni 60). Latviešu Valodas aģentūra (LVA) sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) ir izstrādājusi virkni mācību materiālu bērniem, kuri dzimuši ārpus Latvijas un latviešu valodu apgūst kā otro valodu. Taču šo skoliņu tīkls ir pārāk mazs, pedagoģiskā kvalitāte svārstīga un mācību intensitāte nepietiekoša, lai dotu bērniem iespēju apgūt latviešu valodu literāro prasmju līmenī. Lai arī vairākas Latvijas skolas piedāvā iespēju apgūt izglītību tālmācības ceļā, šīs programmas ir vairāk piemērotas audzēkņiem, kuri mācības sākuši vēl dzīvojot Latvijā, un nav pietiekami elastīgas, lai netraucētu audzēkņu vienlaicīgi notiekošās mācības mītnes zemes skolās.

Lai veicinātu latviskās izglītības pieejamību ārpus Latvijas, aicinām nākamās valdības darbības programmā paredzēt valsts politikas izstrādi, kas nodrošina latviešu valodas kā dzimtās valodas apmācību ārvalstīs dzīvojošo latviešu bērniem, tajā skaitā: 

* veikt izmaiņas Latvijas izglītības likumdošanas aktos, lai integrētu latviešu skoliņas Latvijas izglītības sistēmā un piesaistītu šīm skoliņām profesionālus pedagogus, paredzēt atbalstu šo skoliņu tīkla izvēršanai, kā arī veicināt šo skoliņu skolotāju pedagoģisko zināšanu pilnveidošanu un pieredzes apmaiņu; 

* nodrošināt latviešu valodas un literatūras priekšmeta iekļaušanu ārvalstu regulāro skolu mācību programmās vietās, kurās ir liela latviešu koncentrācija (latviešu valodu kā mācību priekšmetu ir iespējams apgūt vairākās Krievijas skolās, kā arī tā dēvētajās Eiropas skolās; pēc līdzīga principa būtu izvēršama apmācība arī citās Eiropas valstu skolās); 

* radīt labvēlīgus priekšnosacījumus ārvalstīs dzīvojošo latviešu bērnu līdzdalībai vasaras nometnēs Latvijā.

Pastāv atšķirības starp Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo balsojumiem, kas liecina, ka ārvalstīs dzīvojošiem ir citādākas intereses un vajadzības

Vēlēšanas. Valsts pastāvēšana nav iedomāja bez pilsoņiem, savukārt demokrātija – bez veselīgas politisko ideju konkurences. Vērojot balsošanas aktivitāti un rezultātus ārpus Latvijas pēdējo Saeimas vēlēšanu laikā, secināms, ka: 1) vēlētāju aktivitāte pieaug, tomēr tā joprojām ir ļoti zema (<10%), kas liecina par neizmantotu vēlētāju potenciālu; 2) vēlētāju aktivitātes smagumcentrs ir pārvietojies no Ziemeļamerikas uz Eiropu; 3) pastāv atšķirības starp Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo balsojumiem, kas liecina, ka ārvalstīs dzīvojošiem ir citādākas intereses un vajadzības. Neveicot pārkārtojumus vēlēšanu sistēmā, arī turpmāk liela daļa ārpus Latvijas dzīvojošie neīstenos savas demokrātiskās tiesības uz dalību vēlēšanās. Rezultātā notiks atsvešināšanās un Latvijas politiskajā sistēmā arvien vairāk dominēs šauras politiskās intereses un populisms.

Lai saglabātu pilsonisko saiti un uzlabotu vēlētāju aktivitāti ārpus Latvijas, aicinām veikt sekojošo:

* nekavējoties atrisināt dubultpilsonības jautājumu, attiecinot to ne tikai uz ES un NATO valstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem, bet tautiešiem visā pasaulē; 

* atvieglot balsošanu ārpus Latvijas, ieviešot elektroniskās nobalsošanas iespēju interneta tiešsaistē (jāatzīmē, ka papildus vēlēšanu iecirkņu atvēršana ārpus Latvijas 11. Saeimas vēlēšanās būtiski uzlaboja vēlētāju aktivitāti); 

* izveidot vēlētājiem ārpus Latvijas atsevišķu vēlēšanu apgabalu ar noteiktu pārstāvību Latvijas Saeimā. Šāds risinājums ļaus vēlētājiem ārpus Latvijas apzināties sevi kā vienotu tautas kopienu, būtiski uzlabos komunikāciju ar Latvijas politiķiem, palielinās ārvalstīs dzīvojošo vēlētāju ietekmi un atsvaidzinās Latvijas politisko vidi; 

* ieviest nākamajās vēlēšanās Vēlētāju reģistru un sadalīt pastāvošos vēlēšanu apgabalus mazākos.

Repatriācija. Latvijas pašreizējā demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša un emigrācija šajā ziņā ir nopietns izaicinājums – bez cilvēkresursiem nav iedomājama ilgstoša ekonomiskā attīstība. No otras puses, emigrācija īstermiņā palīdz atrisināt tādas problēmas kā bezdarbs, nabadzība, profesionālo iemaņu degradācija. Iepazīstot darba organizāciju citās vidēs, Latvijas iedzīvotāji paplašina savu redzesloku, atklāj jaunas idejas, iepazīst tehnoloģijas un tādā veidā ceļ savu darba un uzņēmējdarbības potenciālu. Problēma, kura jāatrisina Latvijas valstij, kā motivēt šos cilvēkus atgriezties Latvijā paaugstinātas darbaspēka mobilitātes apstākļos? Īrijas gadījumā veiksmīga repatriācijas politika savietojumā ar Eiropas Savienības priekšrocībām nodrošināja šai valstij ilgstošu attīstību.

Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju repatriāciju, aicinām īstenot šādas darbības: 

* pazemināt darba nodokļus, kā arī veikt citus pasākumus ienākumu atšķirību samazināšanai starp Latviju un attīstītākajām Eiropas valstīm, piem., paredzot nodokļu atvieglojumus vai stipendijas repatriantiem un subsīdijas uzņēmumiem, kuri piesaista izceļojušos iedzīvotājus; paplašināt darba iespējas, likvidējot slēptos nodarbinātības ierobežojumus, piem., augstākajās mācību un medicīnas iestādēs; 

* organizēt darba biržas ārpus Latvijas, veicināt informācijas pieejamību par darba iespējām valsts institūcijās, valsts uzņēmumos un izglītības iestādēs, kā arī izskaust prasību par krievu valodas zināšanām, rekrutējot darbiniekus valsts iestādēs; 

* uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai repatrianti būtu ieinteresēti dibināt Latvijā jaunus uzņēmumus; 

* nodrošināt repatriantu bērnu iekļaušanos Latvijas skolās savam vecumam atbilstošās klasēs, neskatoties uz mācību programmu nesakritību un valodas nepilnībām, un izveidot palīgskolotāju vai izlīdzinošo klašu sistēmu, lai sniegtu šiem bērniem nepieciešamo palīdzību; 

* nodrošināt Latvijas sabiedrisko mediju pieejamību diasporas valstīs caur satelīta pieslēgumiem un internetu.

Finansējums. Adekvāts finansējums ir atslēga jebkuru labu nodomu sekmīgai realizācijai. Dažas no uzskaitītajām aktivitātēm, piem., brīvprātīgo skoliņu reglamentēšana, skolotāju prakses atzīšana, iespējams īstenot ministriju esošo budžeta ietvaros. Atsevišķu aktivitāšu atbalstīšanā var iesaistīties arī pašas diasporas organizācijas, piem., informācijas pasākumu jomā, taču tādas lietas kā valsts programmas nebūs iespējams īstenot bez valsts atbalsta. Apzināmies, ka intensīvas fiskālās konsolidācijas apstākļos Latvijas valsts budžeta līdzekļi ir ierobežoti, tāpēc aicinām Latvijas valdību uzrunāt partnerus Eiropas Savienībā un donorvalstīs, lai Latvijas valsts un sabiedrības attīstībai paredzētās programmas (Norvēģijas/EEZ finanšu instruments, Eiropas Sociālais fonds u.c.) tiktu pielāgotas arī diasporas un emigrācijas vajadzībām. Esam ieskatā, ka ikviena pilsoņa pienākums ir maksāt nodokļus, taču valstij būtu jāizvairās no papildus nodokļu piemērošanas ārvalstīs strādājošiem. 

Tā vietā valstij būtu jāmeklē risinājumi, kā piesaistīt daļu no ārvalstīs strādājošo nodokļu maksājumiem savās mītnes zemēs.

* * * 

2011.gada janvārī Ārlietu ministrija parakstīja sadarbības memorandu ar PBLA, savukārt septembrī trīs ministrijas – Kultūras, Ārlietu un Izglītības un zinātnes – vienojās par saskaņotas un koordinētas politikas veidošanu emigrācijas jautājumos. Nākamās Latvijas valdības uzdevums būs šīs vienošanās „iedzīvināt”, izstrādājot stratēģiskās rīcības plānu ilgstošas sadarbības iedibināšanai ar diasporas organizācijām un sekmēt latviešu diasporas līdzdalību Latvijas valsts politiskajos un saimnieciskajos procesos. Iepriecinoši, ka Kultūras ministrijas vadībā jau top Nacionālas identitātes un sabiedrības integrācijas valsts politikas pamatnostādnes, kurās iekļauta virkne pasākumu nacionālas un etniskās identitātes saglabāšanai diasporā.

Aicinām 11.Saeimu un nākamo Latvijas valdību turpināt iesākto darbu un emigrācijas problemātikai pievērst vislielāko uzmanību. Ja valsts izrādīs rūpes par ikvienu pilsoni neatkarīgi no viņa dzīves vietas, tad pilsoņu lojalitāte neizpaliks. Tas ir veids, kā XXI gadsimtā funkcionēt mazai nacionālai valstij. Latvijas šodienas emigranti būs nākamie Latvijas investori un produktu starptautiskie noņēmēji.

Autors ir Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētājs

 

Komentāri (26)

Ieva 10.10.2011. 14.11

Savulaik Eiropas zemēs Latvijas televīziju varēja skatīties izmantojot Viasat. Daudzi to izmantoja, nokārtoja abonēšanas iespējas šeit, bet skatījās tur. Vienā brīdi Viasat pārtēmēja starus, un nu Latvijas televīziju var skatīties tikai Latvijā. Ārzemju skatītāji pārslēdza kanālus uz vietējo televīziju vai – Krievijas- jo krievu valodu vismaz sākumā saprata labāk kā angļu, un tā ir visur pasaulē.
Un saite pātrūka…

Tīri praktisks solis būtu atbildīgajām instancēm vienoties ar skandināvu Viasat par plašāki apraides zonu. Uzlikt staru uz cita pavadoņa, maksāt īri vai tamlīdzīgi.
Tik vienkārši un pragmatiski, taču tam būtu pavisam konkrēts efekts- aizbraucēji paliktu Latvijas informatīvajā telpā.
Protams, var jau turpināt praktizēt emigrantu-mājās-aicināšanas braucienus ar dzīvošanu lepnās viesnīcās.

+5
0
Atbildēt

2

    Ieva > Ieva 10.10.2011. 14.46

    Taisnība, bet ideja tā pati.
    Lattelekom interneta TV , piemēram, neraida ārpus Latvijas
    (t.i IP adreses, kas nav Latvijas, nedarbojas)

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Dmitry > Ieva 11.10.2011. 06.34

    Nedomāju ka tāds Viasat ir galvenais. ja ir vēlēšanās uzzināt ko vairāk par savu valsti / palikt informacijas telpā, iespējas ir daudz – internets, laikraksti, twitter utml. Iespējas ir vairak nekā tam pietiek laika:)

    0
    0
    Atbildēt

    0

disassociative 10.10.2011. 13.41

Varu iedomāties, kāda pa..ļa šeit iestātos, ja pēkšņi vienā dienā Latvijā atgrieztos visi pusmiljons emigrējušo ļaužu. Bezdarba procents trīskāršojas, bankas lido ar kredītu nemaksātājiem, sociālo pabalstu prasītāju skaits trīskāršojas. Šobrīd, lai cik tas traģiski neizklausītos, emigrācija ir vienīgais glābiņš. Ja vēl kāds parēķinātu, cik lielas naudas summas ieplūst Latvijas ekonomikā no emigrantiem, neviens pat nemēģinātu emigrējušos mēģināt dabūt atpakaļ.

+5
-1
Atbildēt

6

    tuba76 > disassociative 10.10.2011. 14.40

    Nulle – tev ir kads ipass saposs zobs uz aizbraucejiem?
    Varbut pirms ilgoties pec iemaksam no arzemju latviesu maciniem, tomer sakartot nodoklu iekasesanu Latvija, lai tie, kas vel Latvija dzivo un strada, tiesam nomaksatu visus nodoklus un sakartot nodoklu sistemu ta, lai darba devejiem nedraudetu bankrots, nomaksajot visus nodoklus ka pienakas ari no tam aldzinam, ko vini spej samaksat – tas ir secinajums pec nesenam parrunam ar latviesu uznemeju.
    Sodien zviedru zinas redzeju reportazu no Polijas, kas ka zinams bija viena no tam valstim, no kuras emigrejusi laikam visvairak iedzivotaju. Un zviedri stasta, ka saja laika, kad visa Eiropa tric briesmigas krizes prieksa, poliem ekonomika aug un vini krizi nemana.
    Vel tikai izstastisu vakardienas piedzivojumu – vakar ar viru devamies uz musu regiona centru apmeklet izstadi. Saja pilseta dzivo mana meita, ar kuru vienojamies satikties izstade. Vina ieradas priecigi satraukta – mammu, kaut kas neiedomajams – zini, ko es satiku nupat autobusa pietura – latvieti ar mazu delinu! Izradas vina ir no tas pasas pilsetas Latvija ka mes un seit ir vel latviesi, ari no sis nelielas Latvijas pilsetinas. Ne manai meitai ne man nebija ne jausmas, ka mums tuvaja apkaime ir daudz latviesu – jaunu cilveku un ar mazuliem.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    tuba76 > disassociative 10.10.2011. 14.43

    Nulle – nevajag ari aizmirst matematiku – maza aldzina, mazs ienakums no nodokliem, normalas algas – normali nodoklu ienakumi.
    Strada Latvija, sanem 400 cik sanak nodoklos? Strada Zviedrija, sanem pusotru tukstoti, ap 400 aiziet ienakuma nodokli + apm 32% scialais.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    piziks > disassociative 12.10.2011. 23.06

    Vita, Tu ar savu perosnisko ieguldījumu Latvijas radus šogad esi pastutējusi vairāk nekā vidējais ārpusnieks, tomēr mani sajūsmina valdības un tai pakļauto rūpīgā visa šīs informācijas bloka slēpšana no pilsoņiem un vēlētājiem: nevienas analīzes, — jo tāda analīze netieši apliecinātu valdības slinkumu un kūtrumu. Ārpusnieku ieguldījumu atliek vienīgi maskēt, noklusēt, lai nebūut jāatzīst pašu — pārvaldes! — neizdarītais un vispār nedarītais.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > disassociative 10.10.2011. 14.55

    Vita, to pašu ziņu vakar rādīja arī LTV — par poļiem, kuriem prāta pietika. Protams, viņiem ir attīstītāka ražošana un savi izrakteņi.

    Tomēr es gribētu sagaidīt, kas sabiedrība — no 1 vēlētāja līdz vairākiem medijiem un nopietniem žurnālistiem — sāktu prasīt LV valdībai, kur un kā tiek izmantota tā nauda, ko ārstrādājošie Latvijā iesūta: kad ārpusnieki savāks sev līdzi bērnus un pagaidām te uzturamie pensionāri apmirs, šobrīd izspiežamā darbaspēka eksporta rentabilitāte kritīsies, toties pašu aizbraucēju vairums — šobrīd darbspējīgākajās paaudzēs — neatgriezīsies.

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    tuba76 > disassociative 11.10.2011. 10.09

    Optiskajam Temeklim – mazliet palidzesu ar informaciju – si gada laika busu investejusi Latvijas ekonomika apm. 6,5 tukst. Ls. Un si summa aizgajusi: pabalstam radiem parada nomaksai latvenergo, apdrosinasanam, ikmenesa atbalstam vecakiem, vecaku dzivokla remontam, spa atvalinajumam Jurmala, nekustama ipasuma nodoklim, protams bankai – kreditmaksajumi, krajkonts, raduberna pilngadibas konts.
    Nulle – cik liela alga japelna Latvija, lai nomaksatu sadu summu nodoklos?

    +3
    0
    Atbildēt

    0

    piziks > disassociative 10.10.2011. 13.53

    Alias, 2008.g. vien Latvijā ārpusnieki iesūtīja 280 milj. latu no vienas īrijas, 2009.g. — 300 miljonus eiro/210 milj. latu no ārpusdarba valstīm kopā. Kādēļ te lai kāds no LB — Rutkaste? — neprecizētu šos skaitļus un nepaanalizētu visu, kas šiem uzzināms par iesūtījumu tālāko sadalījumu. Cik no šim summām veido PVN daļu? Cik lielu daļu Latvenergo un Rīgas Siltuma ienākumu nodrošina ārpusnieki, kas palīdz saviem bērniem un vecākiem? Faktiski… man =/IR aizdomas, ka, ja šī ārpuses nauda neienāktu, tagadējie elektro, siltuma/apkures tarifi un degvielu augšuzrautās akcīzes izgāztos kā iekšekonomiski nepamatotas. Un… pat, ja kādi ārpusnieki savās ciemu dienās pie bērniem un vecīšiem pensionāriem salabo zobus, viņi ir pirkuši AirBaltic aviobiļetes un arī citādi te naudu izdod, — nebrīnišos, ja ciemudienu/atvaļinājumu ārpusnieku veidoi daļu no tūrisma ienākumos statistiķu ieskaitītās naudas.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

martins_spravniks 10.10.2011. 14.53

Bail sagaidīt brīdi, kad valstij nebūs nākotnes tautas kvalitātes un skaita mazināšanās dēļ. Tai pat laikā ļoti daudzi politiķi par to vienkārši nedomā.

+3
0
Atbildēt

2

    piziks > martins_spravniks 10.10.2011. 15.01

    Starptautisko aizdevēju pārstāvis Gabriele Džudiče pērnruden un pērnziem vairākas reizes mudināja Dombrovski un Vilku pievērsties ilgtspējīgiem risinājumiem: acīmredzami = Džudičem pietika informācijas un pamatots bija viņa ekspertu brigādes viedoklis: līdzšinējie LV valdības pasākumi ir vairāk īstermiņa… kā pārspīlēti augstie darbaspēka nodokļi, kurus vairāk bail pazemināt, baidoties — nevis zinot –, ka zemāki mazāk stimulētu melno un pelēko ekonomiku.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    martins_spravniks > martins_spravniks 10.10.2011. 15.14

    Iepējams, ierēdņu korpuss uztur mītu par pelēko ekonomiku, bet ja atklājas, ka visi pelēkajā ekonomikā strādājošie sen vairs nav Latvijā? Tāpat ar mūsu regulētājiem, pārbaudītājiem, kuri arī nopietni mazina konkurētspēju? Bet kā mainīt domāšanu?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu