Politisko partiju apvienība “Saskaņas centrs” • IR.lv

Politisko partiju apvienība “Saskaņas centrs”

38
"Saskaņas centrs" pirms 11.Saeimas vēlēšanām reklāmām aktīvi izmanto Rīgas sabiedrisko transportu, par ko pats kā Rīgas saimnieks ir atbildīgs. Foto: Evija Trifanova, LETA
Aivars Ozoliņš

Kaut gan Saskaņas centra politiķi apgalvo, ka esot vienīgā partija, kura apvienojot latviski un krieviski runājošos, tam ir izdevies kļūt par galveno tā dēvēto Latvijas krievvalodīgo vēlētāju pārstāvi. Gadiem ilgusī šo vēlētāju grupu pārstāvniecības konsolidācija ir vainagojusies ar panākumiem – 10.Saeimas vēlēšanās SC izdevās iegūt 26% vēlētāju atbalstu un 29 vietas Saeimā, un arī pirms 11.Saeimas vēlēšanām apvienība ir starp sabiedriskās domas aptauju līderiem. (Augustā apvienības reitings bija 18,1% (Latvijas fakti).)

Taču SC orientēšanās uz nelatvisko sabiedrības daļu, saites ar Krievijas varu (ko apvienība vairs pat neslēpj – tai ir sadarbības līgums ar Krievijas premjerministra Vladimira Putina partiju Vienotā Krievija), atteikšanās skaidri atzīt Latvijas okupācijas faktu, kā arī kreisi populistiskā sociālā un ekonomiskā programma līdz šim bija atstājusi SC ārpus sarunām par valdību. Tomēr pēc panākumiem 10.Saeimas vēlēšanās tā dēvētās labējās jeb «latviešu» partijas pirmo reizi nopietni apsprieda iespēju iesaistīt SC valdības koalīcijā, un SC sadarbība 10.Saeimā daudzos svarīgos balsojumos ar valdības koalīcijas Zaļo un zemnieku savienību ļauj runāt par apvienības izredzēm uz iekļūšanu valdībā pēc 11.Saeimas vēlēšanām.

Saturs

1. Struktūra un vēsture
2. Darbība 
    2.1. 9.Saeimā 
    2.2. 10.Saeimā 
3. 11.Saeimas vēlēšanas

 

1. Struktūra un vēsture

SC priekšsēdētājs ir Nils Ušakovs, bet apvienībā ietilpst partija Saskaņa (priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs) un Latvijas Sociālistiskā partija (priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks).

Apvienību Saskaņas centrs 2005. gada 9. jūlijā nodibināja Tautas saskaņas partija, partija Jaunais centrs un Daugavpils pilsētas partija. Pēc apvienības izveidošanas no TSP izstājās tās priekšsēdētājs Jānis Jurkāns. Par pirmo apvienības priekšsēdētāju kļuva JC līderis Sergejs Dolgopolovs. Taču jau 29. oktobrī viņu šajā amatā nomainīja Pirmā Baltijas kanāla žurnālists, TSP biedrs Nils Ušakovs. Decembrī apvienībai pievienojās Latvijas Sociālistiskā partija.

2010. gadā, apvienojot TSP, JC un Sociāldemokrātisko partiju, izveidoja partiju Saskaņa. 2011.gadā tai pievienojās Daugavpils pilsētas partija. Latvijas Sociālistiskā partija saglabāja partijas statusu un pašlaik kopā ar partiju Saskaņa veido apvienību Saskaņas centrs.

9.Saeimas vēlēšanās 2006.gadā SC ieguva 14,4% vēlētāju balsu un 17 vietas Saeimā. Vēlāk partijai pievienojās deputāts Nikolajs Kabanovs no PCTVL. 10. Saeimas vēlēšanās 2010.gadā SC ieguva 26% vēlētāju balsu un 29 deputātu vietas Saeimā. Šāds vēlētāju atbalsta pieaugums notika vismaz daļēji uz PCTVL un partijas Dzimtene rēķina, kuras 9.Saeimas vēlēšanās kopā bija ieguvušas 8% balsu (attiecīgi 6% un 2%). Šie vēlētāji 10.Saeimas vēlēšanās acīmredzot balsoja par SC, kas bija kļuvis par galveno tā dēvēto krievvalodīgo politisko pārstāvi. 10.Saeimas vēlēšanās Dzimtene vairs nepiedalījās, bet PCTVL dabūja tikai 1,4% balsu.

2. Darbība

SC nekad nav bijis pārstāvēts Latvijas valdībā, taču ir bijis sekmīgs pašvaldību vēlēšanās. Vislielākais panākums bija 2009.gada vēlēšanās Rīgā, pēc kurām SC izveidoja koalīciju ar Aināra Šlesera vadīto LPP/LC, un par pilsētas galvu kļuva Nils Ušakovs.

2.1. 9.Saeimā

Kaut gan SC bija pastāvīgi augsts reitings, tā piedalīšanās valdības koalīcijā netika nopietni apspriesta ne uzreiz pēc vēlēšanām, ne valdību maiņas reizēs 2007. un 2009.gadā. Arī pats SC uzvedās kā tipiska “krievu partija” ar antirietumniecisku un sociāli populistisku programmu un neizrādīja vēlmi kļūt pieņemams citām Saeimas partijām un to vēlētājiem.

2007.gadā toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga intervijā Latvijas Radio sacīja, ka viņai ir konfidenciāla informācija par to, ka SC ir saņēmis finansējumu no tādiem avotiem, kas rada bažas par šīs partijas lojalitāti Latvijai. SC asi reaģēja, solot tiesāties, taču to nedarīja.

Bet Parex bankas pārņemšanas laikā 2010.gadā bija saskatāma SC vēlme aizstāvēt bankas īpašnieku intereses. SC iesniedza prasību Satversmes tiesā, mēģinot panākt, ka bankas sadalīšana tiktu atzīta par antikonstitucionālu, veidoja Saeimas izmeklēšanas komisiju par Parex pārņemšanu, iesniedza grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Pirms 9.Saeimas vēlēšanām un tās laikā starp lielākajiem SC finansētājiem bija Parex bankas bijušie īpašnieki un viņiem pietuvinātas personas, kā arī Ventspils mēra Aivara Lemberga opozicionārs Oļegs Stepanovs un viņam pietuvināti cilvēki.

2010.gada aprīlī SC Saeimā iesniedza grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuri nodrošinātu, ka Parex bankas “slikto” daļu nevarētu pasludināt par maksātnespējīgu un bankas bijušajiem akcionāriem būtu garantēta procentu izmaksa par ieguldījumu. Dažas dienas pēc grozījumu iesniegšanas SC saņēma ziedojumus no Parex bankas bijušajam akcionāram Valērijam Karginam pietuvinātām personām un ģimenes locekļiem. Saeima pieņēma grozījumus pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā. Tomēr Saeimas Budžeta komisija nolēma grozījumus tālākai izskatīšanai Saeimā nevirzīt.

SC deputāti palaikam nonāca tiesībsargātāju aprūpē par vēlētāju balsu pirkšanu. Saeimas priekšsēdētāja biedra Andreja Klementjeva brālis Jurijs notiesāts par vēlētāju balsu pirkšanu 9. Saeimas vēlēšanās Jelgavas rajonā. 2009.gada jūnijā Drošības policija aizturēja SC saraksta deputāta kandidātu Viļānu novada vēlēšanās Artūru Ornicānu, kas bija mēģinājis uzpirkt vēlētāju balsis, dodot alkoholiskos dzērienus. Lietas izskatīšana tiesā turpinās.

Gan pirms, gan pēc Saeimas balsojuma par Jāņa Maizīša apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā (2010.gada 15.aprīlī) SC frakcija publiski atbalstīja Maizīša kandidatūru. Tomēr, visticamāk, vairāki SC deputāti varētu būt balsojuši pret Maizīti.

2.2. 10.Saeimā

Pēc 10.Saeimas vēlēšanām tika nopietni apspriesta SC iesaistīšana valdības koalīcijā, ja SC atzītu okupācijas faktu un līdz ar to Latvijas valsts kontinuitāti, un arī latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet pretī saņemtu solījumu saglabāt status quo visam, kas attiecas uz nacionālo jautājumu bloku. Viens no apspriestajiem variantiem bija plaša koalīcija, kurā, ja arī tikai uz atsevišķu līgumu pamata, piedalītos gan Visu Latvijai!-TB/LNNK, gan SC. Taču domstarpības par to gan Vienotībā (Pilsoniskā savienība iebilda pret SC, bet Sabiedrība citai politikai – pret VL-TB/LNNK iesaistīšanu), gan arī SC (apvienības priekšsēdētajs Nils Ušakovs ieņēma daudz noraidošāku nostāju pret okupācijas fakta stzīšanu nekā SC Saeimas frakcijas vadītājs Urbanovičs) šīs ieceres izjauca.

SC lielākā rosība notiek Rīgas domē, bet 10.Saeimā SC frakcija ir bijusi visneaktīvākā. Piemēram, frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nav piedalījies 653 balsojumos no Saeimā notikušajiem (TV3 raidījums Nekā personīga). SC deputāti iesnieguši 14 likumprojektus, vēl piecus likumprojektus kopā ar deputātiem no citām partijām. Puse no iesniegtajiem tika noraidīti, pieci likumprojekti ir nodoti izskatīšanai komisijām.

SC deputāts Valērijs Kravcovs mēnešiem ilgi cīnījās ar latviešu valodu, ko acīm redzami nezināja ne tikai darbam, bet ikdienas saziņai nepieciešamajā līmenī. 

Taču SC galvenā saimnieciskā darbība notiek Rīgas domē. Gada sākumā KNAB sāka pārbaudīt grants karjera pirkumu par 700 tūkstošiem latu, kurā iesaistīta domei daļēji piederošā Ceļu pārvalde, pastāvīgi skandāli pavada Rīgas satiksmes darbību. SC dominētajai domei pārmet savējo likšanu visos iespējamos amatos, ar ko faktiski likvidēta pašvaldības uzņēmumu neatkarīga kontrole, un pilnīgu nerēķināšanos ar citādiem viedokļiem. Pirmsvēlēšanu laikā uzmanību piesaista daudzie aizdomīgie ziedojumi apvienībai un domes darbus slavinošas bezmaksas avīzes Pastnieks parādīšanās.

Pēc Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmuma rosināt Saeimas atlaišanu SC sākotnēji paziņoja, ka atturēsies to vērtēt, pēc tam Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs to nodēvēja par pēdējo iespēju Latvijai «izkārpīties no nepatikšanām». Atsevišķi partijas politiķi izteicās, ka Zatleram agrāk bijuši svarīgāki iemesli atlaist Saeimu, bet šoreiz atrasts iegansts, nevis iemesls to darīt.

3. 11. Saeimas vēlēšanas

Savā vēlēšanu programmā SC apgalvo, ka esot sociāldemokrātiska, un sola «pārvarēt līdz šim dominējušo labējo liberāļu politikas sekas». Tāpēc esot jāatgriežas pie pensiju indeksācijas, ar SVF jāvienojas par kredīta atmaksas pārcelšanu, budžeta deficīts varētu pārsniegt 3% no IKP, jāatliek eiro ieviešana, jāsamazina summa, kādu investējot, var saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, jāievieš progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Apvienība vēlētos ļaut lata kursam svārstīties attiecībā pret eiro par +/- 15%, kas faktiski nozīmētu tā devalvāciju. SC ierosinājusi līdz 11. Saeimas pilnvaru termiņa beigām «noteikt moratoriju jebkādām likumdošanas iniciatīvām, kas attiektos uz nacionāli un vēsturiski jutīgiem jautājumiem».

11.Saeimas vēlēšanās apvienības sarakstu pirmie numuri ir Jānis Urbanovičs Rīgā, Ivans Klementjevs Vidzemē, Valerijs Agešins Kurzemē, Jānis Tutins Latgalē, Vitālijs Orlovs Zemgalē. SC ir divi premjerministra amata kandidāti – Saeimas frakcijas vadītājs Urbanovičs un Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Atsauces

 

Komentāri (38)

Elīna Barkovska 10.09.2011. 15.18

SC plāns ir elementārs kā 2X2… Tikt pie valdības, šķindēt budžetu dalot pensionāriem skolotājiem u.t.t ar to iedragājot valsts ekonomiku (Grieķijas, Baltkrievijas scenārijs). Tad paziņot, ka naudas nav, Eiropa mūs ievedusi bedrē, bet ir viens liels labs kaimiņš kas ir ar mieru, gan naudu aizdot, gan ar resursiem padalīties saviem par simbolisku samaksu. Vajag tikai nulles pilsonību, divas valodas un dzīvosim zaļi.
Zinot LV pelēkās masas prāta spējas, plāns izdosies uz URAAA…!

UN JĀ LATVIJĀ IR TIK DAUDZ NEPILSOŅU TIKAI SC UN PCTVL POLITISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS!!! VIŅI GADIEM SOLA, KA VALODA UN PILSONĪBA TIKS UZ PAPLĀTES PIENESTA!!! VAJAGOT TIKAI PACIESTIES!

+28
-3
Atbildēt

4

    kateee88 > Elīna Barkovska 12.09.2011. 00.37

    SC pie varas grožiem vēl neviens nav redzējis, tāpēc grūti izdarīt jebkādus secinājumus, balstoties tikai uz programmu, kur arī citām partijām dominē populisms. Domāju, ka V + ZRP + SC būtu labāks un populāraks variants, nekā Lemberga mafijas piesaistīšana.

    +1
    -3
    Atbildēt

    0

    raimonds_bossltd > Elīna Barkovska 12.09.2011. 12.20

    to JaJekabsons
    Vai nepietiek jau ar to fašistu-neostaļinistu darbošanās Rīgas Domē, lai viņi šūpotos Karātavu laukumā, kur rīko savas cūciskās dzīres?

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    mary75 > Elīna Barkovska 10.09.2011. 16.18

    Viens pats bez ZZS vai citām “latviešu” partijām SC to nevar izdarīt, un, domāju, pat ZZS, nerunājot par citiem, tādam scenārijam nekad nepiekritīs.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    mary75 > Elīna Barkovska 10.09.2011. 16.25

    Kaut aiz tā iemesla, ka, ja te nāks krutie krievu oligarhi, kam aiz muguras Kremlis, tādus sīkaļas kā Lembergs, Šķēle vai Šlesers ātri noliks pie vietas, atņems tiem visu, un vēl liks bučot kājas, ka atļaus kaut kur aiztīties, domā, viņiem to vajag?

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

jeers 10.09.2011. 19.24

Salīdziniet SC mājas lapas krievu un latviešu valodā. Krieviskajā centrālā tēma ir 9.maijs, sirpis un āmurs,latviskajā to paslēpuši. Īsti mērkaķi!

+13
-2
Atbildēt

1

    Elīna Barkovska > jeers 10.09.2011. 19.44

    Krievu presei Lindermans ir Urbanoviča varonis, ko Jančiks atklātā tekstā pasaka:)

    +5
    0
    Atbildēt

    0

mary75 10.09.2011. 14.21

Zatlers stipri pārsteidzās, teikdams, ka ar ZZS nekad un nemūžam.
Ja paskatās uz visām aptaujām – ZZS + SC sanāk ap 50 vai pat virs 50%.
Ja tā tiešām notiks, var būt variants ZZS + SC, pārējie opozīcijā, bet, man šķiet, ka uz to neies pat Lembergs ar savu ZZS, kaut vai tāpēc, ka populisms ir populisms, bet, savu ekonomisko varēšanu viņi apzinās, un to, ka savus solījumus izpildīt nespēs, arī abzinās, tāpēc vajadzīgs zibeņnovedējs Dombrovska un V izskatā.
Un atkal dienas kārtībā būs varianti – V , ZRP, ZZS, bez SC un NA, un Zatlerim tad vajādzēs domāt, ko darīt – sēdēt opozīcijā, vai pārkāpt principus, ko pats sludinājis.
Kaut kā šķiet nereāls variants, ka V vai ZRP varētu būt kopā ar SC, kaut vai pilnīgi antagonistisku ekonomisku programmu dēļ.
Vispār, ja tas vēlētājs atkal nobalsos tikpat stulbi, kā parasti, un NA, ZRP, V nedabūs virs 50%, zelta akcija atkal piederēs Lembergam, un viņš izšķirs, kāda būs valdība – ar vai bez SC.
Jebkurā gadījumā, patreiz jau izskatās, ka labāk jau ar Lembergu, kā ar SC, kaut, no otras puses – ar Lembergu nozīmē arī ar SC, cik garš, tik plats. Mums Latvijā te permanenta krīze, un katras vēlēšanas “izšķirošas”, pateicoties mūsu vēlētāju apbrīnojamai “politiskai gudrībai”, etniskam sastāvam, un politiķu spējām sevi sakompromitēt un iedvest cilvēkiem riebumu pret politiku vispār.

+11
-5
Atbildēt

3

    kateee88 > mary75 12.09.2011. 00.31

    NA pašreizējā sastāva nekad nebūs koalīcijā un mēs visi to labi saprotam. NA iekļaušana koalīcijā nozīmētu starptautisku skandālu, ko diez vai kāds vēlas. Es teiktu, ka reāli NA ir vēl sarkanāka līnija par PCTVL – nedz sabiedrotie, nedz vēl jo vairāk Austrumu kaimiņi “Visu Latvijai!” iekļaušanu koalīcijā nesapratīs.

    +2
    -3
    Atbildēt

    0

    raimonds_bossltd > mary75 12.09.2011. 12.17

    to JaJekabsons
    Paskaties antiņ, kas notiek Eiropā. Tā mostas un drīz neviena valsts nevarēs atļauties iztapt fašistu krievijai un neiekļaut valdībās patriotiskos spēkus.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    P_Dancis > mary75 10.09.2011. 22.43

    Nulle –
    Igaunijā igauņu ir 68.7%
    Latvijā latviešu ir 59,37%
    (vikipēdija)

    +5
    -2
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu