Tēriņi atgriežas pirmskrīzes laika apjomos

Mēnesī mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 1,8%

Šogad jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumos apgrozījums palielinājies par 4,3%, bet nepārtikas preču pārdošanas apjomi pieauguši par 0,6%, bez auto degvielas pieaugums bija 1,7%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti jūlijā, salīdzinot ar jūniju, ir pieaudzis par 3,8%.

Šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2010.gada jūliju, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās, kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 6,4%. Pārtikas preču grupā pieaugums bijis par 3%, savukārt nepārtikas preču tirdzniecībā pārdošanas apjomi palielinājušies par 8,2%, bez auto degvielas mazumtirdzniecības – par 16,4%.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzskata, ka iedzīvotāju tēriņu pieaugumu veicina vairāki faktori. Pirmkārt, notiek lēns uzlabojums darba tirgū – nodarbinātība un vidējās algas kāpj. Otrkārt, palielinājušies arī naudas pārvedumi, kurus emigranti sūta saviem Latvijā palikušajiem ģimenes locekļiem. Turklāt bankas sākušas aktīvāk izsniegt kredītus.

Viņa gan norāda, ka šogad pirmajos septiņos mēnešos mājsaimniecību noguldījumi nepieauga, tāpēc jādomā, ka mājsaimniecības vairāk tērē, nevis uzkrāj. “Ņemot vērā joprojām ļoti zemo mājsaimniecību uzkrājumu līmeni, šāda uzvedība ir visai nepiesardzīga un tuvredzīga,” uzskata Strašuna.

DnB NORD bankas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka pārtikas pārdošanas lielo kāpumu varētu saistīt ar ļoti labajiem laika apstākļiem un to, ka dodoties piknikos, cilvēkiem atslēdzas ierastie naudas taupīšanas algoritmi. Strautiņš arī secina, ka tas ir lielākais pārtikas pārdošanas apjoms divu gadu laikā, taču kopumā pārtikas tirdzniecība joprojām ir drīzāk bremzējošs faktors.

Pilnīgi cita aina paveras, aplūkojot nepārtikas preču tirdzniecību, neskaitot degvielu, norāda Strautiņš. Tas nepārprotami liecinot par kardinālu noskaņojuma maiņu ekonomiski aktīvāko iedzīvotāju vidū un daudz lielāku pārliecību par nākotni – šajā preču kategorijā reālais tirdzniecības apjoms (salīdzināmajās cenās) ir atgriezies 2006.gada sākuma līmenī, secina Strautiņš. Īpaši zīmīgs ir būvmateriālu un līdzīgu preču tirdzniecības pieaugums par 20,6%.