Klimata izmaiņu dēļ aktivizējas kukaiņi

Šovasar savairojušās ziedmušas, bet cilvēka dzīvesstila dēļ – kodes

Klimata izmaiņu dēļ arī kukaiņi Latvijā kļuvuši aktīvāki, norāda kukaiņu pētnieki entomologi. Nav jābrīnās, ka Latvijā pamazām parādās jaunas kukaiņu sugas, taču šīs izmaiņas neesot tik lielas, lai vajadzētu satraukties.

Tā šovasar aktīvas un krietni savairojušās ziedmušas. Pērn pārsteigumu sagādāja zirgkastaņu raibkode, kas vasarā brūnas padarīja kastaņu lapas.

Entomologi norāda, ka lapsenēm līdzīgās ziedmušas iznīcina laputis, kuru šogad esot īpaši daudz. Tas skaidrojams ar ļoti karstajiem laikapstākļiem, kas laputīm ir labvēlīgi, skaidro entomologs, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes asociētais profesors Voldemārs Spuņģis. Cilvēkam ziedmušas ir pilnīgi nekaitīgas, tās nekož un barojas tikai no ziedu nektāra.

Ziedmušas parasti atrodamas ziedos, kur tās barojas ar putekšņiem un nektāru, tāpēc ir nozīmīgi ziedaugu apputeksnētāji.

Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis stāsta, ka ziedmušas ir aktīvas arī ēnainos apvidos, tādēļ ierindojamas apputeksnētāju „top 3″. Tās tikai pēc izskata atgādinot lapsenes. „Nav ko uztraukties! Tās patiesībā tikai imitē lapsenes – sīc kā lapsenes un ar vēderiņu dzeļ, bet kukaiņiem nav dzeloņu. Ziedmušas tikai cenšas sevi aizsargāt, un tāpēc putni tās neķer – baidās, ka tiks sadzelti.”

Latvijā zināmas aptuveni 290 ziedmušu sugas, bet pasaulē – ap 5000.

Latvijā pēdējos gados aktīvas ir arī zirgkastaņu raibkodes, kas parazitē uz kastaņām un padara tās brūnas. Latvijā kukainis savairojās silto laikapstākļu dēļ. Tiesa, kokam nekāda kaitējuma nav, vien no zaļas uz brūnu mainās lapu rota.

Jānis Dreimanis teic, ka nevajag satraukties par kukaiņiem, kas Latvijā varētu izplatīties klimata izmaiņu dēļ: „Tas ir diezgan normāli, ka pie mums pamazām parādās jaunas sugas. Tā notiek visā pasaulē, un izmaiņas nav tik grandiozas, lai vajadzētu uztraukties.”

Patlaban gan neesot statistikas, kādi kukaiņi savairojušies Latvijā, bet abi entomologi piemin pārtikas kodes. Taču te esot vainojams cilvēku dzīvesstils, nevis karstums – kodes dzīvo graudos, žāvētos augļos. Kodes spējot izgrauzties arī cauri plastmasas maisiņiem, tāpēc vislabāk miltus un citus graudaugus esot glabāt stikla traukos. Tikai tā var atbrīvoties no kodēm, jo kukaiņiem nav, kur iemitināties.

Voldemārs Spuņģis stāsta, ka Latvijas iedzīvotājiem arī nav jāsatraucas par kaut kādiem kukaiņiem – infekciju pārnēsātājiem. Eiropā esot ievesti Āzijas odi, kas pārnēsā vīrusslimības, tomēr to kustība un izplatība tiekot kontrolēta.