Vīķe-Freiberga: Zatlers, iespējams, nevēlējās strādāt kopā ar saviem oponentiem pirms četriem gadiem
No pievienošanās partiju apvienībai Vienotība eksprezidents Valdis Zatlers atteicies, jo tā sadarbības piedāvājumu sākusi ar amatu sadali, nevis principiem valsts veidošanai un attīstībai ilgtermiņā.
Kā piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Zatlers, viņa veidojamās partijas mērķis ir ambiciozs – pietiekami īsā laikā izveidot jauna tipa partiju un iekļūt Saeimā.
“Vēlos, lai partija būtu vienota pēc būtības jau pašos pirmsākumos,” sacīja eksprezidents. Viņš uzsvēra, ka līdz šim Latvijā pārsvarā darbojušās un joprojām darbojas politisko spēku apvienības, kurās apvienojas cilvēki ar pilnīgi atšķirīgiem uzskatiem. “Tās joprojām nav pabeigušas apvienošanās procesu, tām ir divi līdzpriekšsēdētāji. Jautājums, kāpēc. Mūsu uzdevums ir veicināt konsolidāciju, nevis sadrumstalot,” raksta LETA.
Uz jautājumu, vai arī jaunas partijas veidošana pašreizējā situācijā nav uzskatāma par politiskā spektra sadrumstalošanu, Zatlers ar atbildi saminstinājās, norādot, ka partija veicinās konsolidāciju.
Savukārt bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” teica, ka Zatlera lēmums veidot savu partiju, nevis pievienoties Vienotībai, iespējams, skaidrojams ar nevēlēšanos strādāt kopā ar saviem oponentiem pirms četriem gadiem, kā arī valdošās apvienības nespēju nodrošināt viņa pārvēlēšanu.
Atbildot uz jautājumu, vai Zatlera solis, veidot savu partiju, nevis pievienoties jau esošai, ir pareizs, eksprezidente atgādināja, ka savulaik, Zatleram stājoties amatā, daļa Vienotības pārstāvju pret viņu bija kritiski.
“Man šķiet, ka viņam varbūt ir pietiekami gara atmiņa, lai atcerētos, kā dažas Vienotībā sastāvošās partijas, personas izturējās pret viņu tajā brīdī, kad viņš tika ievēlēts par prezidentu. Ja viņš to tā precīzi un labi atceras, tad varbūt viņam nemaz nav tik simpātiska doma ar tiem pašiem ļaudīm tagad strādāt plecu pie pleca,” minēja eksprezidente.
Zatlera reformu partija nevēloties akcentēt etnisko sadalījumu, tās mērķis politikā ir attīrīties no “meliem, viedokļu maiņas, vēlmes ciniski apkrāpt apkārtējos”. Šo iemeslu dēļ Zatleram esot saprotama pašlaik politikā vai valsts pārvaldē zināmu cilvēku neticība jaunam politiskam spēkam.
Komentējot sava uzvārda lietošanu partijas nosaukumā, Zatlers sacīja, ka to nosaka pašreizējā politiskā situācija. Arī līdz šim vairākas partijas ikdienā ir sauktas to līderu uzvārdos, nevis pēc to patiesā nosaukuma – “Šķēles partija, Lemberga partija, Šlesera partija, citas”.
“Mēs vēlamies būt patiesi, ja jau ir Zatlera reformas un valstī pirmo reizi ir iedarbināts Satversmes pants par Saeimas atlaišanu,” sacīja eksprezidents. Pašlaik vēlmi piedalīties partijas veidošanā izteikuši 1400 cilvēku, “var runāt jau par plašu kustību, nevis kāda politiķa iegribu veidot partiju”.
Zatlera Reformu partija, kuru dibinās sestdien, 23.jūlijā, ir novilkusi sarkanās līnijas savā darbībā – nesadarboties ar partijām, kuru finansējums ir “pelēka nauda, liela nauda vai oligarhu nauda”.
Komentāri (39)