Kūtris: Prezidenta rosinājumu nevar apstrīdēt viens pilsonis

Iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu var tikai ST, ierobežots personu loks

Apstrīdēt Valsts prezidenta ierosinājumu par Saeimas atlaišanu var tikai Satversmes tiesā (ST), turklāt to var darīt ierobežots personu loks, nevis viens pilsonis, LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, vēsta aģentūra LETA.

Saskaņā ar ST likumu tiesības iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu par citu Saeimas, Ministru kabineta (MK), Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta aktu, izņemot administratīvos aktus, atbilstību likumam ir ierobežotam personu lokam – Valsts prezidentam, Saeimai, ne mazāk kā 20 Saeimas deputātiem un MK, skaidroja Kūtris.

Jau pēc Valda Zatlera paziņojuma par lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu vairāki eksperti un juristi to izvērtēja un atzina par atbilstošu Satversmei, pašlaik nav nekādu argumentu, kāpēc šis rīkojums būtu atceļams, sacīja ST priekšsēdētājs. “Tās, visdrīzāk, ir spekulācijas par tēmu. Sarežģīt to, ko nav nepieciešams sarežģīt, neredzu jēgu,” piebilda Kūtris.

Pēc referenduma, ja tauta nobalsos par Saeimas atlaišanu, parlaments Valsts prezidenta sasauktās ārkārtas sēdēs drīkst lemt tikai par jautājumiem, bez kuriem valsts dzīve nav iedomājama, norādīja Kūtris.

Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa ir saņēmusi “Tautas partijas” biedra, privātpersonas Voldemāra Burģa pieteikumu, kurā lūgts atcelt Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmumu rīkot referendumu par 10.Saeimas atlaišanu, jo šis lēmums pieņemts, pamatojoties uz Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojumu Nr.2, kas pēc iesniedzēja domām neatbilstot Satversmei un esot prettiesisks.

Burģis telefonsarunā Ir.lv atzina, ka sagatavojis pieteikumu, konsultējoties ar kādu administratīvo tiesību juristu, kura vārdu nevēlējās atklāt. Viņaprāt, ir pārkāptas viņa kā privātpersonas tiesības referendumā par 10.Saeimas atlaišanu ar savu balsojumu panākt tādu rezultātu, kas paredzēts Satversmē – ka negatīva balsojuma rezultātā tiek atlaists Valsts prezidents, jo viņa pilnvaras būs jau beigušās. “Man nav par ko balsot tautas nobalsošanā. Kā es varu piedalīties nobalsošanā, ja viens no rezultātiem nevar notikt? Tas grauj Satversmē noteikto kārtību un es kā pilsonis, kurš mīl šo valsti, negribu, lai Satversmi, kas ir mūsu svētums, min kājām,” teica Burģis.

Pēc Burģa domām, tiesai attiecīgi jāatceļ arī CVK lēmums par referenduma organizēšanu, jo tas balstīts uz pretlikumīgo Zatlera rīkojumu. Viņaprāt, Zatlera rīkojums būtu jāatstāj bez virzības, jo neesot iespējams organizēt referendumu, kurā tautai dota iespēja izvēlēties kādu no abiem Satversmē noteiktajiem risinājumiem un nodrošināt to izpildi.

Jāpiebilst, ka pašreizējā Valsts prezidenta Valda Zatlera pilnvaras beidzas 7.jūlijā, savukārt 8.jūlijā pēc zvēresta nodošanas amatā stāsies jaunievēlētais prezidents Andris Bērziņš (ZZS).