Baltkrievijā “apakšas vairs negrib”, bet augšas “vēl var”. Tikai – cik ilgi un ar kādiem līdzeļiem?
Trešdienas pievakares Baltkrievijā gaidāmas notikumiem bagātas. Šonedēļ galvaspilsētā Minskā un vēl aptuveni desmit lielākajās pilsētās kārtējo reizi notika masu pasākumi, kuru dalībnieki pauda neapmierinātību ar stāvokli valstī – vispirms jau ar plašu iedzīvotāju slāņu ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Taču fonā jau iezīmējas prasība pēc valsts politiskās dzīves demokratizācijas un tiek nopietni apšaubīta “Eiropas pēdējā diktatora” Aleksandra Lukašenko autoritārā rezīmas saglabāšanās lietderība.
Lai nu ar ko, bet ar politiskajiem oponentiem Lukašenko līdz šim tika galā itin sekmīgi. Tiesa, tie laiki, kad “Batjkam” nevēlami cilvēki vienkārši pazuda, ir pagājuši, un, cerams, uz neatgriešanos. Režīms opozīcijas apkarošanai atrada “civilizētākas” metodes. Taču Lukašenko personiskās varas saglabāšanai tās bija derīgas tikai relatīvas ekonomiskās stabilitātes laikā. Baltkrievija vārda tiešā nozīmē bija sociālistiskās plānveida ekonomikas saliņa bijušās “sociālisma nometnes” teritorijā. Falši “ekonomiskie brīnumi” var noturēties kādu laiku, bet ne bezgalīgi. Baltkrievija labi ilustrē šo atzinumu.
Acīmredzot saprotot, ka kritiskā stundiņa nav aiz kalniem, Lukašenko forsēja prezidenta vēlēšanas, kas Baltkrievijā tika sarīkotas nevis šā gada marta sākumā (galējais termiņš), bet gan pērn decembra vidū. Dabiski, ar tā iznākumu (Lukašenko jau kuro reizi atkārtotu pārliecinošu “ievēlēšanu”) neapmierinātie rīkoja protesta akcijas, uz kurām režīms reaģēja neparasti asi.
No deviņiem alternatīvajiem prezidenta amata kandidātiem septiņi nonāca ieslodzījumā – vēl viens prata aizbēgt uz ārzemēm, bet vēl cits izmanījās laikus “izmest ringā dvieli”. Tas saasināja attiecības ar Eiropas Savienību un ASV: “melnajā sarakstā” nonāca pats Lukašenko un vēl 158 ar represijām saistītas amatpersonas. Šķietami pārliecīgā bardzība no režīma saglabāšanās viedokļa tāda šķita tikai dažus mēnešus. Pavasarī, kad Baltkrievijas ekonomikas ligas un ķibeles sāka nākt acīm redzamas, brīvībā nebija sabiedrībā pazīstamu, autoritāti nezaudējušu cilvēku, kas spētu dot ievirzi stihiskajām neapmierinātības izpausmēm. Aprēķins pareizs, taču tikai īsam laika sprīdim. Jo, raugi, tradicionālajiem saziņas līdzekļiem klāt nācis internets. Grūti kontrolējamie sociālie tīkli. Tie savu spēku jau parādījuši daudz “mežonīgākajās” Tuvo Austrumu valstīs.
Trešdienas pievakares kļūst par Baltkrievijas neapmierināto iedzīvotāju “runas stundu”. Arī tad, ja neizskan runas. Vakar galvaspilsētas centrā pulcējās klusējoši cilvēki. Klusumu pa brīdim pārtrauca aplausi, un tie bija bija režīmam nelabu vēstoši aplausi.
Protestētāji nedarīja neko, ko varētu kvalificēt kā sabiedriskās kārtības traucēšanu. Cilvēki (kā tiek lēsts, aptuveni pusotrs tūkstotis) pastaigājās gar milicijas bloķēto Oktobra laukumu, pārmaiņus skanēja aplausi un smiekli. Pašā laukumā bija organizēta diskotēka, kurā piedalījās puspiespiedu kārtā savākti studenti. Vēl jau var savākt.
Protestētājus nebija īsti par ko aizturēt – nebija ne plakātu, ne karogu, netika skandēti saukļi. Tāpēc miliči ķēra ciet “uz aci”, kas gadījās pa rokai. Zīmīgi, ka “kārtības ieviešanā” bija iesaistīti arī civilā ģērbti plecīgi puisieši, kurus vēlāk plašsaziņas līdzekļos nodēvēja par Baltkrievijas Jaunatnes organizācijas (reanimētās komjaunatnes) pārstāvjiem. Kopumā aizturēja aptuveni pusotru simtu cilvēku. Aizturēt ir viena lieta, taču izvirzīt konkrētas apsūdzības diezin vai būs pa spēkam pat Lukašenko Temīdai.
Pa mici dabūja arī žurnālisti. Uz brīdi “drošā numurā” nonāca arī Latvijas Radio korespondents Minskā, mūsu Ārlietu ministrija sakarā ar šo incidentu pat paudusi “stingru nosodījumu”.
Jāpiebilst, ka nākamajā trešdienā paredzētā protesta akcija (kontrastam, vai?) gaidāma itin skaļa – internetā izskanējis aicinājums ņemt līdzi un likt lietā svilpes.
Vēl pāragri spriest, vai protesta akcijas Baltkrievijā pāraugs nopietnā “krāsu revolūcijā”. Lai tas notiktu, ar plašu iedzīvotāju slāņu neapmierinātību ir par maz. Taču arī Lukašenko režīmam manevra iespēju nav daudz. Neapmierināto iebiedēšanas akcijas diezin vai būs efektīvas – cilvēki pārstāj ticēt “Batjkam” un pārstāj baidīties. Netipiska situācija, kurā “apakšas vairs negrib”, bet augšas “vēl var”. Tikai – cik ilgi un ar kādiem līdzeļiem?
Komentāri (29)
mary75 01.07.2011. 06.24
Viss būs atkarīgs no Krievijas vēlmes atbalstīt vai neatbalstīt Lukašenko ar lētiem energoresursiem un kredītiem.
Un tas, savukārt, būs atkarīgs no tā, vai Batjka būs ar mieru pārdod pelnošākos uzņēmumus Kremlim tuviem oligarhiem, ja nebūs citas izejas, tad, kur viņš paliks, pārdos.
It kā Beltransgāzes 50% jau esot gatavs pārdod par 2,5 miļjardiem $.
No otras puses, Batjka saprot,ka, ja zaudēs ekonomisko varu, var zaudēt arī politisko ātri vien.
Pagaidām viņa atbalsts g.k. pensionāri, kuriem viņš maksājot pieklāsjīgas Baltkrievijas apst. pensijas, lauku iedzīvotāji, birokrātija, dažādas spēka struktūras, kuriem arī maksājot ļoti pieklājīgi.
Bez tam arī rūpnīcu proletariāts baidās pazaudēt darbavietas, kuras patreiz daudz kur esot mākslīgi uzpūstas, un daudzas rūpnīcas dzīvo uz dotācijām un uz lētākiem krievi energoresursiem.
Agrāk Krievijas dotācijas sasniegušas 10 miļjardus $ gadā, un pat tagad vēl ir aptuveni 6 miļjardi $.
4
Signija Aizpuriete > mary75 01.07.2011. 17.23
—–
‘Štrunts’ par Krieviju, labāk padomāt par Eiropas Savienību?! Kas zin’, varbūt, mazajai Portugālei ar 78 mld. eiro palīdzību nemaz nepietiks?
”The International Monetary Fund has approved billions in aid for the euro problem child Portugal. The highly indebted country receive about 26 billion euros, said the IMF. The total represents a third of the € 78 billion aid package heavy, had reached agreement on the European Union and the IMF recently with the government in Lisbon”
http://economicsnewspaper.com/policy/german/breathe-in-lisbon-portugal-imf-help-26967.html
p.s.
Un cik vēl ilgi Latvijā tiks ”konsolidēts”?
0
Signija Aizpuriete > mary75 03.07.2011. 13.46
——
‘…būs pēdējais….’ – un 2013.g. varēs droši atkārtot latviešu u.c. tautu pasaku stāstu pēdējo teikumu:”Un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi” ?
Pēc 2012.g. vairs ne krīžu, ne bankrotu, ne kādu lielu problēmu nebūs – un nebūs ne ārkārtas aizņēmumi valdībām un/vai pašvaldībām jāprasa?
‘No tavas mutes – Dieva ausī!’ – lai 2012.g. ir pēdējais budžeta konsolidācijas (griešanas) gads. Āmen.
0
raimonds_bossltd > mary75 03.07.2011. 22.33
to edge_indran ——
Ir ļoti smagi, tomēr viena lieta mūs silda:
«Сегодня не только безопасности России, но и самому ее выживанию угрожают три разрушительных процесса — депопуляция, деиндустриализация и дебилизация», — сказал Зюганов.
Vairs jau “ņeugrožajet”, “process pošol”. Kad ļaunuma impērija būs sabradāta, iztīrīta un sadalīta, dzīve visiem uz mūsu planētas kļūs labāka. Arī mūsu kleptokrāti ielīdīs aliņās, no kurienes tos pārmīzušus kā Huseinu vilks laukā.
0
krisjanis_sondors > mary75 02.07.2011. 23.45
“Un cik vēl ilgi Latvijā tiks ”konsolidēts”?”
2012. gada budžets būs pēdējais, kurā būs nepieciešama konsolidācija.
0
liidaka 01.07.2011. 13.12
Nevēlos pārmērīgi nosodīt Lukašenko, jo tāda spēka lietošana kā arābu valstīs nenotiek. Jā, redzams, ka iedzīvotāji ar savu dzīvi ir neapmierināti, tomēr, cik ir neapmierināto, un, cik – apmierināto? Šķiet aplami, ka Lukašenko konfliktē gan ar iedzīvotājiem, gan Austrumiem un Rietumiem.
1
Signija Aizpuriete > liidaka 01.07.2011. 17.03
——
Aplami? Salīdzini ar Grieķiju, tad, iespējams, apjēgsi (varas) rīcību. Vajag skatīties un vērtēt reālo/reālijas, nevis kādus iekārtu nosaukumus.
http://www.youtube.com/watch?v=0Cd9N1AWZ5M
0
Ieva 01.07.2011. 09.00
Kamēr veikalos bija lēta pārtika un tika maksātas samērā lielas algas, tikmēr Lukašenko bija tautas atbalsts, lai kā rietumu demokrātijām likās, ka tā nevajadzētu būt.
Īstenībā jau līdzīgi ir arī Latvijā, visi ir eiforijā par Saeimas atlaišanu, nepadomājot, ka tas pie nekā labāka nenovedīs.
Nu baltkrievi pārmetušies uz otru pusi, un viņiem ir skaidrs ienaidnieks- Lukašenko, Latvijā arī – oligarhi. Viss kļuvis saprotams- tiksim ar viņiem galā un dzīvosim leiputrijā.
Kalniņam, diemžēl, taisnība.
3
0
-1
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
@Signija Aizpuriete > Ieva 03.07.2011. 14.10
—–
Stāstīja, iestāstīja, stāsta – un mēģina pārliecināt, ka aptuveni 200 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju izbraukšana no valsts nav nekas traģisks (depopulācija, bezdarbs, nabadzība, korupcija, neuzticība varai – ‘nasing spešal).
Vēl jau pārāk daudzi ”mēs” iz bijušajiem dziesmotās revolūcijas dalībniekiem nav pat apjēguši šodienas problēmu rašanās iemeslus/cēloņus – un nebeidz lielīties ar savu jaunīb’s laikos paveikto. Prātiņ, nāc mājās – nāc pie ”mēs” (intelektuāļiem)!
”Revolūcija – stihija….Zemestrīces, sērgas, holera – arī stihijas. Taču tās neviens neslavē, nekanonizē”/ Революция — стихия… Землетрясение, чума, холера — тоже стихия. Однако никто не прославляет их, никто не канонизирует…” I.A.Buņins (И. А. Бунин)
0
raimonds_bossltd > Ieva 03.07.2011. 22.23
to Ķīps
Pietiktu kaut vienu no SC, PLL vai ZZS kleptokrātiem publiski Doma laukumā sadalīt četrās daļās, daudz kas mainītos.
0
krisjanis_sondors > Ieva 02.07.2011. 23.50
Ja kāds iedomājas, ka “tiekot galā” ar oligarhiem (vai Baltkrievijas gadījumā – Lukašenko) uzreiz dzīvosim leiputrijā, tāpat kā tad, ja vēlēšanās nobalsosim par pareizo partiju, tad tā nu ir viņa paša problēma. Un neviens nekad neiestāstīs, ka tāds uzskats ir aplams un ka mēs ikviens katru dienu esam atbildīgi par savu un valsts labklājību!
0