Rakstnieci Noru Ikstenu pazīst visi. Ikkatra viņas grāmata ir notikums, jo Noras stāstīšanas maniere ir dziļi cilvēciska un sirsnīga. Šis ir līdz kaulam, līdz dvēseles dzīlēm izjusts darbs, jo satur autobiogrāfiskus momentus un ir veltījums pašas rakstnieces ilggadējai draudzībai ar nu jau aizsaulē aizgājušo rakstnieku Dzintaru Sodumu, kurš mūža pēdējos gadus pavadīja Noras mājās, dzimtenē.
Romāns vēsta par sirma latviešu rakstnieka, Džeimsa Džoisa “Ulisa” tulkotāja Tebes un studentes Meitiņas garu gadu draudzību un mīlestību valodā. Tebes pieķeršanās Meitiņai pamazām izaudzina viņu par rakstnieci. Abiem galvenajiem varoņiem literatūras stāsts kļūst par dzīves stāstu.
Pēc 60 gadiem Tebe pārnāk dzimtenē, pēc kuras visu laiku ilgojies gluži kā viņa tulkotais Džoiss, kura romāns “Uliss” izaudzis no Homēra stāsta par “Odiseju” kuram, tāpat kā Tebem un Džoisam, reiz bija jāpamet dzimtene.
Emocionālais, spēcīgais skolotāja un skolnieces stāsts ieved mūs valodas, radīšanas un cilvēciskās mīlestības mūžīgajā pasaulē.
Grāmatas izdošanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Komentāri (29)