Zatlers novēl iedzīvotājiem katru gadu no jauna iemīlēties savā valstī
Valsts pirmās amatpersonas prezidents Valdis Zatlers, premjers Valdis Dombrovskis (JL, „Vienotība”) un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL, „Vienotība”) apsveikušas iedzīvotājus Neatkarības atjaunošanas dienā, vēsta aģentūra BNS.
Valsts prezidents Valdis Zatlers Neatkarības atjaunošanas 21.gadadienā iedzīvotājiem novēlējis katru gadu no jauna iemīlēties valstī, no dzimtenes mīlestības gūstot iedvesmu labiem darbiem tautas labklājības celšanai. Viņš norādījis, ka balsojot par Latvijas neatkarību, vairums Augstākas padomes deputātu sekoja savai sirdsbalsij: “Tas bija piemērs drosmei, godīgumam, patriotismam, kā arī brīvības idejas nemirstīgumam,” teikts apsveikumā.
Prezidents aicinājis katru valsts iedzīvotāju padomāt, kā mēs ikdienā paužam savu dzimtenes mīlestību. Viņaprāt, “Latvijas neatkarības atjaunošanas diena sakrīt ar dabas atmošanās laiku, ar iemīlēšanās laiku. Tāpēc novēlu visiem Latvijas iedzīvotājiem katru gadu no jauna 4.maijā iemīlēties mūsu valstī, lai dzimtenes mīlestība tiktu neatlaidīgi stiprināta un iedvesmotu labiem darbiem Latvijas tautas labklājības celšanai!” svētkos vēl Zatlers.
Lai arī pēdējie gadi Latvijai bijuši sarežģīti, patlaban izdevies atkal nostāties uz izaugsmes ceļa un Latvijas tautas labklājības atslēga ir valsts konkurētspējas palielināšana, apsveikumā iedzīvotājiem 4.maija svētkos uzsvēris premjers Valdis Dombrovskis (JL, “Vienotība”).
“Šogad aprit 21 gads kopš Latvijas tauta starptautiskajai sabiedrībai paziņoja par savu apņemšanos atjaunot valsts neatkarību, pāršķirot jaunu lappusi mūsu tautas vēsturē. Tolaik visa pasaule ar apbrīnu vēroja Latvijas tautu, kas spēja panākt savas tiesības bez vardarbības, bet ar – drosmi, vienotību un apņēmību,” apsveikumā norādījis valdības vadītājs, atgādinot par neatkarības pavērtajām iespējām gan katram individuāli, gan valstij kopumā.
Premjers atgādināja, ka cenšoties pietuvoties to valstu līmenim, kuras neatkarību ir baudījušas krietni ilgāk, brīžiem esam rīkojušies neapdomīgāk nekā vajadzētu, tomēr “neiztiekot bez sāpīgiem lēmumiem, ir atgūta Latvijas finanšu un ekonomikas stabilitāte un tagad jāstrādā pie attīstības”.
“Pašlaik pasaules uzmanība atkal ir pievērsta mums – Latvija tiek minēta kā piemērs valstij, kura maksātspējas problēmas spējusi pārvarēt, izlēmīgi labojot iepriekšējos gados pieļautās kļūdas. Pēdējie divi gadi mums visiem ir bijuši sarežģīti, taču pašlaik mums izdevies nostāties atpakaļ uz izaugsmes ceļa, lai turpinātu ceļu uz pārtikušu un harmonisku sabiedrību. Valsts konkurētspējas palielināšana ir atslēga, lai Latvijas tauta dzīvotu labklājībā un mūsu gaišākie prāti paliktu mūsu valstī!” norāda premjers.
Svētku reizē, sagaidot Latvijas neatkarības atjaunošanas 21.gadadienu, Dombrovskis tāpat aicina atcerēties “tos tautas ideālus, kurus pārstāvēja LR Augstākās padomes deputāti, kas balsoja par Latvijas neatkarību – atbildību, godīgumu un valsts interešu nostādīšanu augstāk par savējām”.
Nepatīkamu pārsteigumu nodokļu politikas jomā vairs nebūs, tie netiks celti un valsts virzīsies uz plānotu un pārdomātu nodokļu samazināšanas reformu, to, uzrunājot deputātus 4.maija svinīgajā Saeimas sēdē, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (JL, “Vienotība”).
“Prognozējama attīstība ir arī tas, ko no valsts gaida uzņēmēji. Daudzu valstu pieredze rāda – lieli vai mazi nodokļi paši par sevi vēl negarantē investīciju pieplūdumu un uzņēmējdarbības uzplaukumu. Daudz svarīgāk ir garantēt paredzamu, stabilu un vienkāršu nodokļu politiku. Mēs esam veikuši daudzas straujas un nepieciešamas pārmaiņas šajā jomā pēdējo divu gadu laikā. Nu ir tas brīdis, kad jāpasaka – nepatīkamu pārsteigumu vairs nebūs. Mēs vairs necelsim nodokļus, bet virzīsimies uz plānotu, pārdomātu nodokļu samazināšanas reformu,” viņa norādīja.
Āboltiņa arī uzsvēra, ka viens no galvenajiem izvirzāmajiem mērķiem ir eiro ieviešana 2014.gadā. „Ir jāsaprot un jāprot izmantot eiro ieviešanas pozitīvās sekas, jāskaidro ieguvumi – ērtības, stabilitāte, valsts ekonomiskā drošība, aizņēmumu pārfinansēšanas izmaksu samazinājums, jauna ekonomiskā identitāte. Tas viss var ievērojami stimulēt Latvijas tautsaimniecību, vairojot arī iedzīvotāju drošību un labklājību. Izmantot šo iespēju ir mūsu pienākums,” norādīja “Vienotības” pārstāve.
Kā otru tikpat neatliekamu, taču daudz grūtāku uzdevumu viņa minēja sociālā budžeta stiprināšanas pasākumu nepieciešamību. “Iespējams, ir jādomā par pārmaiņām šajā jomā,” atzina parlamenta spīkere.
“Mūsdienu pasaulē, kas pakļauta ekonomisko krīžu un svārstību riskam, valsts nevar riskēt ar nestabilu pensiju sistēmu. Arī šeit ir svarīga prognozējama pāreja no vienas sistēmas uz citu, strādājošo iemaksas sociālajā budžetā lielā mērā ir atkarīgas no uzticēšanās valsts spējai nodrošināt cilvēka cienīgu un sociāli taisnīgu vecuma pensiju tiem, kas nespēj sevi nodrošināt paši,” skaidroja politiķe.
“Tajā pašā laikā ir jāturpina veicināt privāto pensiju fondu attīstību, dodot strādājošajiem iespēju pašiem parūpēties par vecumdienām,” piebilda politiķe. Viņasprāt, šī arī “ir viena no jutīgākajām tēmām, kas rūpīgi jāizdiskutē ar sabiedrību jau tuvākajā laikā, neatliekot aktīvu rīcību”.
Komentāri (23)
marčiks 04.05.2011. 21.01
Manuprāt, šajos valsts svētkos tiek radīts pārāk daudz negatīvisma. Iedzīvotāji nesvin, cerības nav piepildījušās, elektrības tarifi augsti, amatpersonu runas stulbas. Nav jau tik svarīgi, vai un kurā datumā svinam neatkarības atgūšanu, jo neatkarība jau netika atgūta pēkšņi, vienas dienas laikā, tas bija ilgāks process vairāku gadu garumā. Taču vajadzētu apzināties, cik daudz iespēju mums tomēr devusi Latvijas neatkarība. Kaut vai brīvi paust savu attieksmi pret valstī notiekošo, pret valdību. Kaut vai iespēju pamest Latviju, lai meklētu labāku dzīvi Īrijā vai citur. Kaut vai iespēju izvēlēties, ko svinēt un ko ne – 18.novembri, 16.martu, 9.maiju,… LPSR pat tādu iespēju nebija. Par dažādiem ekonomiskajiem labumiem pat nerunājot. Protams, šie labumi ne vienmēr tika un tiek sadalīti taisnīgi. Protams, daudzas cerības nav piepildījušās. Tomēr jāpadomā, vai tiešām gadījumā, ja sapuvusī PSRS kaut kā būtu noturējusies kopā, vidusmēra latvietim šodien klātos labāk. Domāju, ka drīzāk šodien Latvijā būtu apmēram tā, kā “brīvības salā” Kubā, kur 50.gados ražots automobilis ir normāla parādība, bet mobilais telefons – luksusa prece. To sevišķi derētu aptvert tiem bezkauņām, Ilmāru Poikānu ieskaitot, kas šodien Esplanādē bļāva, ka “tautai pietiekot”.
1
Signija Aizpuriete > marčiks 04.05.2011. 22.46
—-
Ja tā padomā par cilvēkiem, nevis luksusa precēm, tad tiešām paliek ”baisi”. Kas būtu, ja dzimstība 4.maija Latvijā 1990-os gados būtu tādā pat līmenī kā Latvijā PSRS 1980-os gados? Johaidī, tad Tautas skaitīšanā 2011 vismaz kādus 3 miljonus saskaitītu? Tagad vismaz emigrācija kaut cik ļauj demokrātijas labumus baudīt palicējiem, tiem, kas var saņem minimālos Ls200 vai stipendijas Ls100.Gan jau vēl aizbrauks, vismaz Āboltiņas runā nekādu satraukumu nemanīju.
0
andrejs_kirsis 04.05.2011. 14.49
Referendumos budžeta jautājumus aiztikt nedrīkst!
0
ivetao2007 04.05.2011. 22.00
Latvijā turpinās izškērdēt naudu Operai, kur nerāda latviešu komponistu operas, ledus hokejam, ar kuru var nodarboties tikai ļoti bagāti blēžu bērni, motoru sportam kaut Latviju neko tādu neražo un nav jāreklamē, turpinās algot visādu liekēzu aģentūras, fizkultiras institutu, kurš nespēj sagatavot trenerus, bet spēj nojaukt vieglatlētikas stadionu un tajā vietā uzcelt hokeja halli, likvidēt latviešu valodas fakul;tāti LU, kura nespej vai nemāk aizstāvēt latviešu valodu Latvijā. Un tapēc būs jāiekasē lieli nodokļi, jo visi šie liekēž tērēs budžeta naudu. Bat kas to pelnīs?
1
piziks > ivetao2007 04.05.2011. 22.28
Zigurd, beidz nu gan, lūdzu! Ja latviešiem ir labi/lieliski izpildītāji kā Vestards Šimkus un Elīna Garanča, kam raksturu un garaspēku pieticis, kādēļ mums no mūzikas radītājiem pasaulē viens pats Pēteris Vasks? Tātad nevienam nav spēka īsti labu operu uzrakstīt un tur neviens cits nav vainīgs: paši pārāk švaki. Latvieši lielāki meistari uz izpildīšanu, ne sacerēšanu/autordomāšanu! Tādēļ jau arī premjers Dombrovskis ir labs aizdevēju un zviedru banku diktātu izpildītājs, bet pašam savu domu nav, — protams, ja neskaita solījumus par literāriem/radošiem darbiem.
0