Valdība arī apņemas risināt sociālā budžeta ilgtspējas jautājumus, izvērtēt valsts subsīdiju efektivitāti, turpināt reformas izglītībā un veselības aprūpē
Ceturtdien, noslēdzoties kārtējai valdības un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) vadītās starptautiskās aizņēmuma programmas partneru pārskata misijai, panākta vienošanās, ka nākamā gada budžets tiks konsolidēts par 150 līdz 180 miljoniem latu, samazinot valsts tēriņus, veicot ēnu ekonomikas apkarošanu, ieviešot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformu, kā arī īstenojot virkni citu būtisku pasākumu.
Ar aizdevējiem saskaņotie konsolidācijas virzieni paredz arī apņemšanos izvērtēt iespējas efektivizēt valsts subsīdijas, nodrošināt “sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas koncepcijas ieviešanu”, kā arī turpināt realizēt iesāktās strukturālās reformas izglītības un veselības aprūpes jomās, nodrošinās sociālās drošības tīkla stratēģijas 2012. un 2013. gadiem izstrādi līdz 2011. gada augustam un veiks virkni citu pasākumu.
Jau vēstīts, ka vienošanās ar aizdevējiem paredz nākamā gada budzētu veidot tā, lai tā deficīts būtu “zem 3%”, kas arī būs atskaites kritērijs, vērtējot sastādīto budžetu. Tomēr ņemot vērā veicamo konsolidācijas pasākumu apmēru un izaugsmes atjaunošanos, uz ko cer virkne valdības amatpersonu, Latvija varētu sasniegt budžeta deficītu 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Sarunās ir panākts arī aizdevēju akcepts Latvijas iniciatīvai ļaut pakāpeniski izmantot vispārējiem valsts budžeta deficīta finansēšanas mērķiem daļu no starptautiskā aizdevuma, kas pašlaik 650 miljonu eiro apjomā ir rezervēts Valsts kasē finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai. Arī turpmāk veiksmīgi risinot ar finanšu sektoru saistītos jautājumus, paredzams, ka jau jūnijā gandrīz pusi – aptuveni 300 miljonus no šīs rezerves – nvarēs novirzīt šā gada budžeta finansēšanai.
Komentāri (35)
mary75 15.04.2011. 11.04
Ar privātajām vai bez, Latvijā nav tik daudz mācībspēku, lai varētu nodrošināt kvalitatīvu izglītību 60 augstskolās.
1
daina_tabuna > mary75 15.04.2011. 11.16
Ja privātā augstskola nespēj nodrošināt kvalitāti, tad tajā neviens negrib studēt. Šobrīd neviena privātā augstskola nav bankrotējusi (dažas ir aizklapētas dēļ citiem, nevis finansiāliem iemesliem). Tātad viss ir kārtībā un Latvijas augstskolas nodrošina Latvijas prasībām atbilstošu izglītību. Tas, ka ar Latvijas privātās augstskolas diplomu ārzemēs vari šļukt pa trasi… tā jau ir cita saruna.
Turklāt ar to ciparu Tu pārspīlē. Augstskola ir skola, kurā var iegūt otrās pakāpes augstāko izglītību. Visas tās skoliņas, kas aizstāj agrāko laiku tehnikumus un profenes nav augstskolas, bet koledžas (t.i. pirmās pakāpes augstāko izglītību, kas principā ir profesionālie kursi pēc vidusskolas beigšanas, nekas vairāk). Te Latvijā bišķi ar to terminoloģiju un klasifikāciju esam iebraukuši auzās.
0
mary75 15.04.2011. 10.20
“Samazināt valsts tēriņus” – konkrēti, kur, gribētos zināt.
Par valsts administrācijas un valsts pārvaldes strukturalām reformām vairs vispār nerunā, acīmredzot, tur starp valdošām partijām sasniegta vienprātība, ka tās neīstenos, kaut tur vēl arvien tērējam relatīvi visvairāk ES.
Palikusi tikai izglītība un medicīna, kur tērējam relatīvi vismazāk ES, kur str. reformas, saprotams, nepieciešamas, tikai, ja tās neaprobežosies ar gultas vietu samazināšanu un med. pakalpojumu sadārdzināšanu, kā arī cenu celšanu kompensējamiem medikamentiem un to aizvietošanu ar dženēriķiem, nevis ar pārblīdušu lielo slimnīcu administrāciju saīsināšanu utt.
Izglītībā arī – 60 augstskolas uz Latviju un 160 uz Lielbritāniju – vareni, tikai, vai tām pieķersies, tas taču IZM ierēdņu un pietuvināto “izglītības bizness”.
Un kur vēl sadārdzinātas īres un nekustāmo īpašumu izīrēšana savējiem par kapeikām, tur būtu ko darīt.
Vispār, noticēšu reformām, kad valsts iestādes un ministrijas katru gadu gada beigās dru’džaini netērēs atlikušo naudu vienalga kam, ka tikai nākamgad neiedotu mazāk, taisni tā, kā bija padumjos laikos.
8
varbūt ka tā > mary75 15.04.2011. 10.46
a es vienkārši gribētu Dombrovski atspārdīt
0
piziks > mary75 16.04.2011. 09.27
Izskatās, ka lēmumus bieži pieņem Ārija (Dombrovska) un Sandra (Bukane)– Dombrovska klusējošā klātbūtnē… :)
0
daina_tabuna > mary75 15.04.2011. 10.32
Piezīme. 60 augstskolas ir kopā ar privātajām. Un tas jau ir pavisam cits stāsts.
0
piziks > mary75 16.04.2011. 10.17
Kā?! Tieši tāpat, vai vismaz ļo-o-o-oti līdzīgi… :) Bez principiĒlām atškirībām.
0
raimonds_bossltd > mary75 16.04.2011. 09.37
to Optiskais Tēmeklis
Kā tur bija ar Ingunu Gulbi, spečuku gan aizsardzības, gan finansu jomā?
0
mary75 > mary75 15.04.2011. 15.29
Es jau arī nesaku, ka gultas vietas nedrīkst mazināt, bet, tas jādara kompleksi, jābūt pieejamākai ambulatorai aprūpei, ambulatorām specialistu konsultācijām, un arī jāpaskatās, cik izmaksā slimnīcu administrācijas un ar ko tās nodarbojas.
0
daina_tabuna > mary75 15.04.2011. 10.47
No tā nekas nemainītos. Domā, ka viņš vienpersoniski pieņem lēmumus?
0
tocelovskis > mary75 15.04.2011. 13.15
Es daudz kam te piekrītu, bet par slimnīcu gultas vietām gan nē.
Pirmkārt, mums tās, tāpat kā augstskolas, ir vairāk nekā normālās valstīs.
Otrkārt, gultas vietu skaits ir veselības aprūpes kvalitātes rādītājs, bet pilnīgi pretējā nozīmē – jo mazāk gultas vietas vajadzīgas, jo labāka veselības aprūpe. Efektīvāk ir ieguldīt profilaksē nekā ārstēšanā.
0
disassociative 15.04.2011. 10.17
Kaut kur dzirdēju, ka bankas par savāktajiem nekustamajiem īpašumiem vispār nemaksājot nekustamo īpašumu nodokli. Vai tas tiešām tā ir?
1
+2
-1
Atbildēt
@daina_tabuna > disassociative 15.04.2011. 10.29
Ja nodokli nemaksā, tad to ir jānomaksā pārdodot īpašumu (vai kā citādi mainot īpašnieku). Domāju, ka bankas izmanto šo momentu un ierēķinās nenomaksāto NĪN īpašuma cenā, kad to pārdos.
0