LB: padomi samazināsim, kad iestāsimies eiro • IR.lv

LB: padomi samazināsim, kad iestāsimies eiro

10
Latvijas Bankas ēka. Foto: Edijs Pālens, LETA
Sanita Jemberga

No 15 valsts darbā vislabāk atalgotajiem 9 strādā vai strādāja ar valsti saistītās bankās

“Latvijas Bankas” (LB) vadības algas ir lielākas nekā Lietuvā un Igaunijā, jo tā darbojas atšķirīgā finanšu tirgus situācijā, savukārt padomes samazināšanu varētu apsvērt saistībā ar lata pāreju uz eiro, komentējot žurnāla “IR” publikāciju par bardaku valsts banku vadības atalgojumā norādīja LB pārstāvis Mārtiņš Grāvītis.

Žurnāls “Ir” ceturtdien vēsta, ka četru ar valsti saistīto banku – “Parex”, “Citadele”, “Hipotēku un zemes bankas” un “Latvijas Bankas” – atalgojums radikāli atšķiras, turklāt abu pirmās gadījumā pat pārsniedz to, ko saņem valdes lielākajās Latvijas komercbankās, kamēr banka pati strādā ar zaudējumiem. 

Tāpat norādīts, ka LB pretojas pret nonākšanu vienotajā atalgojuma sistēmā, pamatojot ar ES prasīto centrālo banku neatkarību. Tās vadības algas pēdējos gados ievērojami samazinātas, tomēr joprojām pārsniedz Lietuvas un Igaunijas centrālo banku vadības atalgojumu. “Ir” noskaidroja – “Latvijas Banku” pārvalda 14 cilvēki (seši valdē, astoņi padomē, algas mēnesī variē 4500-9246 latu robežās), Igaunijas banku – 11 (3 un 8, algas variē 900-5575 latu robežās), Lietuvas – pieci cilvēki (padomes nav, vidējais atalgojums pērn 3633 lati, tas piesaistīts sešām vidējām algām finanšu sektorā). 

Grāvītis norādīja, ka “Latvijas Bankas” vadības algas pārsniedz Lietuvas un Igaunijas līdzvērtīgu iestāžu atalgojumu, jo Latvijas finanšu tirgus atšķiras no abiem pārējiem (Latvijā ir vairāk banku – red.) Viņš arī norādīja, ka LB pēdējos piecos gados budžetā iemaksājusi vairāk nekā 100 miljonus latu un kopš 2008.gada samazinājusi vadības atalgojumu par 40 – 45% un darbinieku – par 30%. “Latvijas Bankas” prezidenta atalgojums šobrīd esot 1999.gada līmenī.

Vidējais padomes locekļu skaits Eiropas centrālajās bankās ir 7-9, “Latvijas Bankā” šobrīd – astoņi, kuriem likums liedz savienot darbus un centrālā banka ir viņu vienīgā darba vieta. LB padomes locekļu skaita samazināšana tiekot apsvērta saistībā ar pāreju no lata uz eiro.

Ir.lv norāda, ka no 15 pelnošākajām valsts amatpersonām 9 strādā vai strādājušas banku sektorā. Pērnā gada pelnītāju topā pirmo vietu ieņem “airBaltic” prezidents Bertolts Fliks, otro – bijušais “Parex” vadītājs Nils Melngailis un trešo – “Lattelecom” vadītājs Juris Gulbis.

Komentāri (10)

Igors Daņiļēvičs 14.04.2011. 09.24

Tas bija skaidrs jau pēc Neo skandalozajiem atklājumiem – valsts algās valda bardaks. Tā bija viena no galvenajām ziņām, ko sabiedrībai atnesa Neo, Nagla un De Facto. Pret pirmo ierosināta lieta, bet žurnāliste piedzīvoja varas iestāžu uzbrukumu dzīvoklim, kratīšanu un datora konfiskāciju.
Ko pa šo laiku valdība ir izdarījusi, lai labotu situāciju?
Te gan jāatzīmē – tas nav jautājums tikai Dombrovskim, tas ir jautājums arī stratēģiskajam partnerim Lembergam.

+6
-1
Atbildēt

1

    Otto Ozols
    Tas ir jautājums Dombrovskim un Vienotībai un augstākais Brigmanim.

    Neformālie līderi kā Lembis savu autoritāti balsta pretnostatījumā formālajai varai. Viņi tikai kritizē. Tādēļ ZZS ir tik veiksmīgs projekts, ka būdami pozīcijā, savā iekšienē spēj saglabāt šo skatu no malas- Lembi, kā slikto (labo!) policistu.

    Jādarbojas Dombrovskim. Tikai no viņa var prasīt rezultātu.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

disassociative 14.04.2011. 09.42

Šādas tēmas ļoti forši izskatās blakus tēmām par budžeta konsolidāciju.

+2
0
Atbildēt

0

Elīna Stepanova 14.04.2011. 19.28

Interesanti vai Padomei kādreiz ir bijis no Rimševiča atšķirīgs viedoklis? Vai tik tāds teātris?

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu