Velosipēdistiem šis pavasaris varētu būt drošāks

Satiksmes ministrija plāno likvidēt “melnos punktus” un uzlabot drošību uz ceļa

Lai uzlabotu mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju, velosipēdistu, motociklistu u.c. – drošību, Satiksmes Ministrija (SM) šogad satiksmes drošības uzlabošanai Rīgā ieguldīs 5,8 miljonus latu, no kuriem 4,9 segs Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), informēja SM pārstāve Ilze Eida.

Galvenais projektu mērķis ir uzlabot satiksmes drošību Rīgā, likvidējot “melnos punktus” jeb satiksmes drošībai bīstamās vietas un uzlabot satiksmes vadības un kontroles sistēmu – izvietot ceļa zīmes un luksoforus, kā arī pilnveidot to vadības un kontroles sistēmu, pārbūvēt krustojumus un veidot energoefektīvāku ielu apgaismošanu, ierīkot gājēju celiņus un gājēju pārejas.

Velosipēdisti pilsētas ielās nejūtas droši, liecina portālā “veloriga.lv” foruma sadaļā publicētie ieraksti. Velosipēdisti dalās savā pieredzē un pārdomās par satiksmes organizāciju un kultūru, rakstot, ka viņi nevar justies droši uz veloceliņiem, jo autovadītāji tos nerespektē, nevar braukt pa ietvi, kur pārvietojas gājēji, jo to kustības trajektorijas ir grūti paredzamas, tāpēc jāizvēlas visnedrošākais veids – pārvietoties pa brauktuvi.

Ir.lv uzrunātie velosipēdisti apstiprina, ka nav ceļu satiksmes kultūras, kas liktu autovadītājiem respektēt gājējus, kur nu vēl riteņbraucējus. “Situācija uz ceļiem nav pasliktinājusies,” komentē Katrīna. Viņa jau piecus gadus regulāri pa galvaspilsētas ielām pārvietojas ar velosipēdu un uzskata, ka veiksmīgi ir attīstījusies veloceliņu būve, lai gan to būtu nepieciešams krietni vairāk, kā arī viņu priecē tas, ka velo aktīvistu ir tik daudz. Tomēr satiksmes drošības aspekti nav uzlabojušies. “Joprojām vairāku autovadītāju skatījumā mēs esam tie, kas “mētājas pa ceļu” un traucē viņiem pārvietoties, auto vadītāji nerespektē mūs kā satiksmes dalībniekus, nerespektē veloceliņus” atklāja Katrīna. Tam piekrīt arī Arnis, piebilstot, ka “izdzīvot var tie, kuriem ir ātra reakcija un stipri nervi”.

Pēdējos gados aktualizējusies mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošības problēma – aptuveni puse no visiem bojāgājušajiem ir gājēji, velosipēdisti un motociklisti, savukārt būtiski pieaudzis velosipēdu un motociklu skaits satiksmē, liecina CSDD publicētā informācija.

„Būtiski turpināt iesāktos darbus – gan sabiedrības informēšanu un izglītošanu ar mērķi panākt drošu uzvedību satiksmē, gan pilnveidot normatīvo bāzi, gan uzlabot infrastruktūru”, SM Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē sacīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Interneta mājas lapā “Expatify.com” publicēts velosipēdistiem draudzīgāko valstu top 10. Pirmajā vietā ierindojot Nīderlandi, otrajā – Spāniju, trešajā – Ķīnu. Topā iekļuvušas arī tādas valstis kā Francija, Dānija, Austrālija, Vācija, Kolumbija, Norvēģija un Indija.

Latvijas galvaspilsētā pašlaik ir četri veloceliņi, kuru garums ir 38,6 kilometri, kopumā paredzēti 7, ar kopējo garumu 68,8 kilometri.

Maršruta “Centrs – Dārziņi” tehniskā projekta izstrādi plānots uzsākt 2011. gadā, ja pašvaldības budžetā tiks piešķirts nepieciešamais finansējums. Arī veloceliņu “Centrs – Torņakalns – Ziepniekkalns” un “Vecmīlgrāvis – Vecāķi” būvniecība sekos pēc tehniskā projekta izstrādes un budžeta piešķiršanas.

2011. gadā Rīgā paredzēts izbūvēt veloceliņu Daugavgrīvas ielas rekonstrukcijas laikā, tāpat arī Vienības gatves rekonstrukcijas ietvaros un Akadēmiķa Mstislava Keldiša ielas rekonstrukcijas laikā, liecina Rīgas Domes Satiksmes departamenta mājas lapā publicētā informācija.

Paredzēts, ka 2011. gadā uzsvars tiks likts uz mazaizsargāto satiksmes dalībnieku izglītošanu un drošības uzlabošanu. Problēmas risināšanai tiks rīkota ne tikai sociālā kampaņa, bet plānos ietilpst arī grozījumu veikšana Ceļu satiksmes noteikumos, kas precizēs velosipēdistu un gājēju dalību satiksmē, viņu tiesības un pienākumus. Tāpat turpināsies diskusijas par izmaiņām Ceļu satiksmes likumā saistībā ar pieļaujamās alkohola koncentrācijas asinīs samazināšanu līdz 0,2 promilēm.

Šā gada sākumā SM atbalstīja astoņus projektus satiksmes drošības uzlabošanai Rīgā un 54 projektus 40 Latvijas novados.