Plūdu teritorijās varasiestādes sagatavojušās paliem

Lielākajās Latvijas upēs ledus iešana varētu sākties aprīļa sākumā

Pašlaik ir veikti visi nepieciešamie preventīvie pasākumi plūdu iespējamajās teritorijās, vēsta aģentūra BNS, atsaucoties uz vairāku pašvaldību pārstāvju teikto.

“Iedzīvotāji ir brīdināti par nepieciešamajiem pasākumiem plūdu gadījumā, ir pārbaudīta visa vajadzīgā glābšanas tehnika, un pašlaik atliek gaidīt laiku, kad sāksies ledus iešana,” pastāstīja Daugavpils novada domes preses sekretāre Līga Korsaka. Šogad, ņemot vērā ekspertu prognozes, plūdi varētu būt lielāki nekā pagājušajā gadā.

Savukārt Pļaviņu novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainārs Arnītis norādīja, ka, pēc ekspertu vērtējuma, plūdi varētu būt mazāki nekā pērn. Arnītis sacīja, ka Pļaviņās iedzīvotāji ir informēti ar rīcības plānu plūdu gadījumā, un minēja, ka visi atbildīgie dienesti ir sagatavojuši nepieciešamo ekipējumu. Viņš arī atzina, ka nesenā kūdras kaisīšana uz Daugavas ledus pašlaik samazinājusi tā biezumu par aptuveni 10 centimetriem.

Arī Jelgavas novada domes preses sekretāre Egita Veinberga pavēstīja, ka ir darīts viss nepieciešamais, lai izvairītos no plūdiem. “Ledus iešana pagaidām nav gaidāma. Normālais ūdens līmenis pagaidām ir pārsniegts par 16 centimetriem,” teica Veinberga. Ūdens līmenis Lielupē pie Jelgavas ir 76 centimetri virs jūras līmeņa, savukārt pērn, 23.martā, tas bija 2,3 metrus virs jūras līmeņa.

Pagājušajā diennaktī ūdens līmenis Abavā pie Rendas paaugstinājies par 59 centimetriem, bet Abavas pietekā Imulā – par 97 centimetriem. Savukārt Ventas augštecē līmenis kāpis par 61 centimetru, bet lejtecē – vien par 10 centimetriem. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs prognozē, ka gaidāmā aukstā laika dēļ pēc 25.marta ūdens līmenis upēs pārsvarā lēni pazemināsies, vien Daugavā nedaudz paaugstināsies.