Valsts prezidentu – aptaujas ceļā?
Trakoti daudz laika un enerģijas mūsu valsts politiskā spice tērē lietām, kurās iespējams racionālāks un saprotamāks risinājums. Dzīve no viena Saeimas slēgtā balsojuma līdz nākamajam. Kā profesionālam dzērājam – no viena plosta līdz nākamajam. Tagad, skat, pilnā sparā rit Valsts prezidenta vēlēšanu aizkulišu priekšdarbi.
Nav pagājis ne gads, kopš iepriekšējā sasaukuma Saeima, par pārsteigumu tiem vēlētājiem, kas šo notikumu uzskatīja par svarīgu, “izsvilpa” par drošu kandidātu nākamajam termiņam ģenerālprokurora amatā uzskatīto un sevi iepriekš darbā labi apliecinājušo Jāni Maizīti. Kāpēc tā, droši vien paliksim neziņā, tāpat, kā par to, kas nozaga “Latvenergo” trīs miljonus latu.
Spēlīte “dodiet garantiju, kā veikalā pirktam ledusskapim” turpinājās, kad bija jāievēl jauns Tiesībsargs. “Vienotība” minstinājās (kāpēc?), otrs koalīcijas partneris, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tā kā pārkāpa koalīcijas līguma nosacījumus, tā kā ne, taču galu galā slēgtā balsojumā amats tika opozīcijas “Saskaņas centra” (SC) izvirzītam cilvēkam. Frakcijas, protams, “konstruktīvi parunājās” ar abiem kandidātiem, taču publiskas, sabiedrībai skaidrību viesošas vai vismaz uz diskusiju rosinošas debates izpalika. Nebija laika, un vēlēšanu termiņš ir ar likumu noteikts, neko nepadarīsi.
Summējot publiskoto informāciju, rodas iespaids, ka Valsts prezidents – tā ir Saeimas iekšējā lieta.
Tuvojoties Valsts prezidenta vēlēšanām, sāk atkārtoties viss jau līdz nelabumam pazīstamais. “Vienotība” deklarējusi, ka savu prezidenta amata kandidātu (kārtējā minstināšanās) nosauks tikai tad, kad būs panākta vienošanās ar koalīcijas partneri, t.i., ievēlēšana būs garantēta, kaut arī te būtu jāņem vērā slēgtās balsošanas īpatnības. ZSS ieņēmusi nogaidošu pozīciju – gaidot, ko teiks koalīcijas vecākais partneris. Tāda nogaidītāju koalīcija sanākusi. SC esot alternatīvs kandidāts, kas nākšot zināms, ja koalīcija nespēs vienoties ar SC par kopīgu kandidātu. Summējot publiskoto informāciju, rodas iespaids, ka Valsts prezidents – tā ir Saeimas iekšējā lieta. Apmēram tāda pati, kā deputātu dzīvojamās platības īres izdevumu griesti.
Piedevām priekšplāna diezgan negaidīti iznāca tagadējais Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas apliecināja, ka ir gatavs saglabāt amatu un turpināt darbu. Turklāt Zatlers ir pārliecināts, ka viņa, “četru gadu laikā izdevies kļūt par tautas prezidentu”. Tās, protams, ir viņa tiesības – justies tā, kā viņš jūtas. Neapšaubāmi, šodienas Zatlers, un tas – pirms četriem gadiem – ir ja ne gluži diena pret nakti, tomēr diezgan tuvu tam. Tikai neviens no virzīttiesīgajiem līdz šim nav licies par viņa aktivitāti ne zinis. Varbūt pietaupa kā rezervistu, kas nekur nespruks?
Saskaņā ar likumu, Valsts prezidenta amata kandidāti jānominē ne vēlāk, kā 24.maijā, bet visdrīzākā ievēlēšanas procedūra var notikt jau 29.maijā. Tas nozīmē, ka “atrādīšana tautai” varētu arī izpalikt. Nebūs laika. Visdrīzākais nominācijas termiņš ir 19.maijs, bet visvēlākais balsošanas laiks – 8.jūnijs. Tad laiciņš varētu arī atrasties. Bet tas nu ir Saeimas ziņā.
Sabiedriskās domas aptaujas gadiem ilgi uzrāda, ka vismaz trīs ceturtdaļas respondentu Latvijā vēlētos redzēt tautas vēlētu prezidentu. Tāda iespēja tika dota: oktobrī Saeimas vēlēšanās piedalījās partija ar nosaukumu “Par prezidentālu republiku”, kuras galvenais mērķis skanēja – saimnieku valsts priekšgalā. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas dokumentiem, partijas atbalsts rakstāms ar četriem cipariem. Tikai pirmais cipars ir nulle, un tai seko komats. Viss pareizi, vēlētājam nav vajadzīgs “tautas vēlēts vispār”, bet gan personība, kas sevi apliecinājusi kā darītāju.
Tieši tāpēc būtu nepieciešami jau laikus nosaukti vismaz divi Valsts prezidenta amata kandidāti, vismaz divas publiskas (televīzijā) milžu (vai Lutaušu) cīņas, kas cilvēkiem dotu iespēju izvērtēt kandidātus, un pēc tam arī Saeimas izdarīto izvēli.
Lai nu deputātiem paliek (vismaz pagaidām) viņu “pirmās nakts tiesības” uz slēgto balsojumu, taču nevajadzētu stiprināt tradīcijā pāraugošo nelāgo niķi – slēpt no vēlētājiem, kas vien noslēpjams.
Komentāri (28)
mary75 22.03.2011. 23.45
Izskatās, par V jābrīnās nav, un ne ko sevišķi labu, ne sevišķi sliktu no tās gaidīt nav vērts.
PSRS laikos bija t.s. nomenklatūra, nokļūt tās rindās bija katra komunista sapnis.
Ja cilvēks tur atradās – viņš baudīja dažādas privilēģijas, ieņēma vadošus amatus, un, pat pilnīgi izgāžot jebkuru darbu, no nomenklatūras rindām padzīts netika, tika pārcelts citā darbā.
Pat, ja tāds cilvēks izdarīja kādu noziegumu, viņš parasti tika aizstāvēts.
Lielākais sods bija padzīšana no partijas, tātad, izslēgšana no nomenklatūras rindām, un visu privilēģiju zaudēšana, kam sekoja nepieciešamība meklēt darbui un strādāt kā vienkāršam mirstīgam.
Tagad lai kāds pasaka, ar ko partiju nomenklatūra LR atšķiras no PSKP nomenklatūras LPSR?
Pareizi, ne ar ko, izņemot, vienīgi, ar to, ka tās daudzums vismaz desmitkārtojies, ja ne vairāk.
Un ko V – tur iekšā nav tādi pat cilvēki, kas grib mierīgu un pārtikušu dzīvi?
V pārvērtusies par tādu pat nomenklatūras partiju, kā pārējās, ar savām interesēm, pareizāk sakot, ar tās biedru interesēm, vairāk par visu baidās pazaudēt iesildītas vietiņas, sīkas un ne tik sīkas privilēģijas, kārto savas darīšanas, intrigo, spēlē birokrātiskas spēlītes, bet, starp savējiem, privileģētajiem, jo neviena nomenklatūra nevēlas, lai tie, kas pie tās nepieder, būtu informēti par tās iekšējām lietām.
Tāpēc aicinājumi griezties pie tautas, lielāku atklātību, utt., patreiz būtu diezgan naivs pasākums, tas viss nav nomenlklatūras dabā.
Un ar visu to – nekas labāks tāpat nav, salīdzinot ar pārējiem, šie, vismaz, nav tumsonīgi, pagaidām, šķiet, nav korumpēti, šiem, atšķirībā no pārējiem, tuvākas rietumnieciskas vērtības, viņi, tomēr, spēj domāt arī par valsts intersēm, atšķirībā no pārējiem, kuri kalpo tiem, kas viņiem maksā, un valsts tiem vispār pēdējā vietā( par VL es te nerunāju).
Tā ka vilšanās sajūta ir, bet, realitāte ir realitāte, bet to, ka par viņiem balsoju, nenožēloju.
5
Aivars Krauklis > mary75 23.03.2011. 07.58
dzeri, par relativitāti, protams piekrītu, par populisma trūkumu Vienotībā – nu nekādi. Kā citādi lai vērtē viņu apnicīgo pozīciju „visi zog, mēs tie baltie”?
Par korumpētību – diemžēl nācies, (par laimi – no droša attāluma), manīt sadarbību starp jauniem praviešiem un „veciem blēžiem”. Sistēmisku, ne epizodi, bet tādas lietas bez pierādījumiem un ar niku netā neraxta. Ok, pagaidīsim.
0
mary75 > mary75 23.03.2011. 11.03
J.Bitops – galīgi bez populisma jau politikā neiztikt, bet valdībā viņi tādi nav, kaut tur iekšā arī dažādi cilvēki, tas Štokenberga kādreiz inscenētais referendums par pensiju palielināšanu bija tīrais populisms.
lama – tā ZSS cīņa ar sorosītiem ir absolūta analoģija tam, kas notiek Krievijā, tur arī notiek nepārtraukta cīņa ar ļaunajiem Rietumiem, un orienrtēti šie saukļi uz lumpeņiem un īstenajiem sovokiem, kuru Latvijā, tapat, kā Krievijā, papilnam, un pārsvarā tas ir ZZS un SC elektorāts, tāpēc šīs partijas ir ideoloģiskie brāļi, un viņiem viss tik labi sapas.
Tāpēc ZZS vāvuļošana par kādām tur konservatīvām vērtībām, latvisko vidi, latviskām tradīcijām var izraisīt tikai smieklus un izbrīnu, ka tik daudzi uz šo makšķeri vēl uzķeras.
0
Aivars Krauklis > mary75 23.03.2011. 06.28
Ka pagaidām „nekas labāks tāpat nav”, citiem vārdiem – ka pārējie ir VĒL SLIKTĀKI, varētu piekrist, tad gan būtu jāpadomā par cēloņiem, bet tas cits stāsts. Toties par Vienotības rietumnieciskajām vērtībām, domāšanu par valsts interesēm… hmm…. un vēl šie neesot korumpēti – tiešām?
0
mary75 > mary75 23.03.2011. 06.55
Viss ir relatīvs, salīdzinot ar pārējām Latvijas partijām V visumā ir rietumnieciska, demokrātiska un liberāla, un tur ir cilvēki, kas tomēr domā par valsts interesēm, nu kaut vai Vilks un Dombrovskis, atšķirībā no socialpopulistiem, nacionālpopulistiem, un vietējo minioligarhu nopirktiem “tautas pārstāvjiem” citās partijās.
Ja salīdzina ar kādu Rietumeiropas liberāldemokrātisku partiju, tas ir cits stāsts.
Par to korumpētību – ja kādam kas zināms, tad cita lieta, vismaz man pagaidām nav zināmi ne kādi lieli skandāli,( izņemot tās slavenās Rēzeknes burtnīcas, bet tā ir veca lieta), ne kādi nopirkti balsojumi, ne likumprojekti, kā būs vēlāk – skatīsimies.
Kaut gan tā muļļāšanās, nenoteiktība un neizskaidrojama klusēšana attiecībā par prezidenta kandidātu jau sāk smaržot ļoti slikti.
0
ilmisimo > mary75 23.03.2011. 10.33
..šie, vismaz, nav tumsonīgi,…
————————————-
Tās gan.
ZZS retorika par “cīņu ar sososītiem” atgādina Māliņa &Pļavnieka kantuora saukļus par “”žīdkrieviem”(kas beidzās ar partijas nuotirguošanu Osipovam).
Kā teiktu Dzintars Suodums-melsnsimtnieciska izrunāšanās.
0
raimonds_bossltd 22.03.2011. 19.54
to veltapriedite
Vai SC un PLL skribentei jāstrādā virsstundas? Ņem piķi uz priekšu, jo ja ne šodien tad rīt tavi darba devēji grauzīs cietuma restes, kamēr zeki ņemt tos priekšā.
0
Normunds 22.03.2011. 23.41
Zatlers neapšaubāmi ir iemācījies daudz maz pildīt prezidenta funkcijas. Par personību – nācijas līderi, nu nē. Manuprāt,tas ir gan viņa spēks gan vājums. Spēks – ļoti parocīga kompromisa figūra. Vājums – blāva, svārstīga personība. Droši vien Lembergs vēros politisko situāciju maijā un tad akceptēs kādu kandidātu.
1
+1
0
Atbildēt
@lidija_stripkane > Normunds 23.03.2011. 12.07
Precīzs raksturojums. Nav personības, nav viedokļa, nav vīzijas. Bet ir laba komanda, un situācijās, kad nav jāiznāk pašam priekšplānā un jāpieņem lēmums onlainā, ir OK. Viens pats PILNĪGI PELD gan vēstures, gan politisko attiecību jomā. Trūkst humanitārās izglītības. Tieši tāds pats arī Daudze, gan ar piebildi, ka tomēr par santīmu adekvātāka komunikācija….bet satura ziņā identiski. Ārstu mafija. :)
0