Divarpus gadu laikā Latvijas ārējais parāds ir četrkāršojies
Latvija pēdējo pāris gadu laikā ir kļuvusi par valsti ar lielu ārējo parādu, kura apkalpošana šogad un tuvākajos gados izmaksās aptuveni 270-300 miljonus latu gadā, pirmdien preses konferencē pastāstīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, vēsta aģentūra LETA.
Pirmskrīzes laikā, kad ārējais parāds nepārsniedza 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tā apkalpošana valstij gadā izmaksāja aptuveni 50 miljonus latu, taču jau pagājušā gada beigās ārējais parāds bija pieaudzis līdz 45% no IKP, un attiecīgi arī tā apkalpošanas izmaksas ievērojami palielinājušās. Divarpus gadu laikā Latvijas ārējais parāds četrkāršojies un pašlaik pārsniedz piecus miljardus latu.
Pēc centrālās bankas prezidenta teiktā, Latvija 2010.gadā vidēji dienā tērēja nepilnus trīs miljonus latu nenopelnītas naudas, bet 2011.gadā tie būs divi miljoni latu. Šogad kopumā 730 miljoni latu nāks klāt jau aizņemtajiem pieciem miljardiem, kopējam valsts parādam tuvojoties sešiem miljardiem latu.
“Varam konstatēt, ka Latvija krīzes apstākļos strauji ir kļuvusi par valsti ar augstu parādu, vienlaikus saprotot, ka tā turpināt un nesamazināt joprojām augsto budžeta deficītu būtu ceļš uz nekurieni. Tad Latvija būtu bīstama attīstības scenārija priekšā. Ja pakāpeniskām reformām nopirktais laiks un tā noslēdzošais posms šogad tiktu izniekots, nepanākot plānoto budžeta deficītu zem 3% 2012.gadā, pastāv risks, ka būsim spiesti pārfinansēt parādu dārgāk un nākotnē piedzīvosim ekonomikas stagnāciju,” sacīja Rimšēvičs.
Tā kā no budžeta izdevumiem parāda pamatsummas atmaksu Latvija nespēs veikt īsā laikā, tas nozīmē, ka parāds būs jāpārfinansē finanšu tirgos. Tāpēc, kā uzsvēra Rimšēvičs, valstij ir ļoti svarīgi, ko par to domā pasaules finanšu tirgi un vai uzlabosies tās kredītreitings.
Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, pie esošajiem kredītreitingiem, nepanākot to paaugstinājumu, Latvija par valsts parāda apkalpošanu, ja tas būtu jāfinansē ar finanšu tirgū aizņemtu naudu, gadā procentos pārmaksātu apmēram 150-180 miljonus latu. Turklāt, pēc Rimšēviča teiktā, patlaban Valsts kasē stāv aptuveni miljards latu, ko esam priekšlaicīgi aizņēmušies, bet par ko maksājam procentus aizdevējiem.
Komentāri (12)
lebronj2356 14.03.2011. 23.17
Tāda būs maksa par to, ka esam bijuši stulbi, par to ka gadiem esam grāvuši savu tirgu un ražotājus, bet beigās izglābuši pāris spekulantus un zviedru bankas līdz ar to, Parexa neglābšana jau būtu radījusi arīdzen ļoti negatīvas sekas. Bija tāda laba intervija Neatkarīgajā(retumis starp tur pieejamiem materiāliema) ar J.Bērziņu par mūsu problēmām, tur viņš arī pateica, ka Rimšēvics neko citu kā neoliberālisma virzienu ekonomikā nezin. Bet arī pats neoliberālisms Latvijā ir izkropļots vēl vairāk par sliktu !
0
Una Grinberga 15.03.2011. 08.54
Es vispār brīnos, kādēļ katras sarunas par izmaksu samazināšanu un efektivizāciju nesākas ar to, cik katra novilcinātā diena mums dārgi maksā! Vai sabiedrība maz zina, ka mākslīgi turot pie dzīvības katru skolu vai slimnīcu par 1-2 gadiem, mēs nogriežam šos 300 milj. lai piem. savestu kārtībā lauku ceļus utt, kas varētu ātrāk nogādāt skolēnus uz skolām un iedzīvotājus uz slimnīcām. Mēs vienkārši paildzinam nabadzību un samazina Latvijas nākotnes iespējas!
0
Elita Indriksone 14.03.2011. 19.15
Kā var ticēt Rimšēvica prognozēm, ja viņš nekustamā īpašuma burbuļa pīķī nopirka dzīvokli???
0