Visticamāk, 16.martā būs puķu kalns pie Brīvības pieminekļa
Tas jau sāk izskatīties pēc tradīcijas. Pirmdien Rīgas dome sava izpilddirektora pienākumu izpildītāja personā pieņēma lēmumu 16.martā aizliegt rīkot sabiedriskus pasākumus Brīvības pieminekļa tuvumā. Runa ir par Leģionāru atceres dienas gājienu no Doma baznīcas uz Brīvības pieminekli ar tam sekojošu puķu nolikšanu tā pakājē, un ar to saistītajiem pretpasākumiem.
Atkārtojas taps pats, kas jau noticis gadu gadiem. Atļauts vai neatļauts, gājiens tomēr notiek, ar domes sankciju vai bez tās pie Laimas pulksteņa protestēt pret gājienu sanāk tie, kas pēdējos gados sevi dēvē par antifašistiem. Pērn analoģisku Rīgas domes lēmumu atcēla tiesa, un, domājams, tāpat notiks arī šogad. Latviešu leģiona rindās kritušo karavīru piemiņas diena jau pasen ieguvusi citu saturu – tā mazāk ir piemiņas, vairāk – atšķirīgu politisko spēku un II Pasaules kara notikumus atšķirīgi vērtējošu cilvēku konfrontāciju. Nav runa par karu kopumā, bet par Latviešu leģiona vietu un lomu notikumos, kuros galvenais virzītājs bija divu totalitāro režīmu militāro spēku saķeršanās uz dzīvību un nāvi.
Kaut kā “pavisam dabiski” piemirsies, ka latvieši karoja frontes abās pusēs. Sarkanajā armijā bija no divām latviešu divīzijām sastāvošais 130.korpuss. Tiesa, tā sastāvā kara beigās latviešu bijis labi ja puse, pēc citiem avotiem – trešdaļa. Tā nu izveidojies, ka šo cilvēku sabiedriskas aktivitātes izpalikušas, taču tas nenozīmē, ka viņu nav bijis. Bija, bija un palielu skaitu.
Ik gadus, lemjot par 16.martā paredzētajiem pasākumiem, Rīgas dome allažiņ sakās balstījusies uz policijas (parastās un Drošības policijas) atzinumiem, vai pieteiktie pasākumi neapdraud sabiedrisko kārtību un drošību. Vienmēr var atsaukties uz to, ka policijas sagatavoto dokumentu izlikšana publiskai zināšanai ir nevēlama. No jau minētā sabiedriskās drošības viedokļa raugoties.
Konfrontācijas riski 16.martā bijuši kopš gājienu rīkošanas pirmsākumiem, un agresīvā puse vienmēr bijusi tā, kas dēvējas par antifašistiem. Ir patiesības, kuras cilvēki nezina galvenokārt tāpēc, ka nevēlas zināt, jo savas rīcības pamatošanai (par motivāciju būtu jārunā atsevišķi) nezināšana (patiesa vai šķietama) ir daudz ērtāka.
Pērn Rīgas jaunais mērs Nils Ušakovs (“Saskaņas centrs”, SC) aicināja rīdziniekus ignorēt 16.marta piemiņas pasākumus. Iespējams, darīs to arī šogad, tikai tam nav nekādas reālas nozīmes. Cilvēki, kas šajā dienā turas tālāk no Brīvības pieminekļa, nebūs tur redzami arī nākamajā trešdienā, bet pasākuma atbalstītāji būs, un te nekas nav atkarīgs no Rīgas mēra nostājas. Drīzāk jau no laika apstākļiem.
Pērn 16.martu “kuplināja” SC stutētā “Baltijas foruma” patronāžā šajā dienā Rīgā rīkotā pasaules krievvalodīgo ebreju II Pasaules karam un holokaustam konference veltīta konference. Šogad starptautiski pasākumi laikam gan izpaliks. Pērn Rīgā spietoja prāvs bariņš no Igaunijas iebraukušo krievu šovinistiskās organizācijas “Nočnoj dozor” ļaužu. Šie “nakts ložņas” cītīgi dalīja melnzeltainās Jura ordeņa lentītes. Gan jau “viesstrādnieki” būs klāt arī šogad. Ko atvedīs ciemkukulim?
Agrāk nevienam neienāca prātā (vai likās bezcerīgi) taujāt Tiesībsargam viņa viedokli par sabiedrisko aktivitāšu aizliegumu – kā tas “iet kopā” ar cilvēktiesībām. Šogad tas izdarīts – tak jau jaunais Tiesībsargs nule kā saņēmis Saeimas vairākuma atbalstu – un saņemta paradoksāla atbilde: “Pēc tiesas sprieduma varēsim analizēt, vai Rīgas izpilddirektora lēmums par aizliegumiem nav bijis pārmērīgs un nesamērīgs.” Pēc tiesas sprieduma minētajai analīzei būs akadēmisks raksturs – spriedums būs jāpilda. Turklāt pēc sprieduma publiskošanas mēs, lasītpratēji, visi būsim “gudri”.
Ar 16.martu saistītie notikumi iezīmējuši plaisu starp “Jauno laiku” (JL) un “Pilsonisko savienību” (PS), kas var palikt kontūras līmenī, bet var arī plesties plašumā. Proti, domes izpildvaras lēmumu asi nosodījusi Domes PS frakcija, ar kuru nav solidarizējusies JL frakcija.
Vēl vairāk (tiesa, tas notika mirklīti iepriekš), premjers Valdis Dombrovskis publiski paudis, ka neuzskata 16.martu “kā Latvijā atzīmējamu dienu ar īpašu nozīmi”. Tāpat premjers atzinis, ka ne 16.marta, ne 9.maija izcelšana “neveicina sabiedrības saliedētību”. Te viņam var piekrist. Tāpat, kā iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (taisni žēl, ka premjers piekrita viņas demisijai), ka domes aizliegums ir politiski motivēts, jo šogad tiešas konfrontācijas risks nav lielāks, kā iepriekšējos gados. Policija ir “uztrenējusi” galvenās iemaņas, kas vajadzīgas, lai to nepieļautu, un to pierāda 16.marts divos trijos iepriekšējos gados. Pasākumi notika, sadursmju nebija. Kāpēc lai šogad būtu citādi?
Komentāri (68)
dro 09.03.2011. 12.53
Kristaps Freimanis “Kaut kā “pavisam dabiski” piemirsies, ka latvieši karoja frontes abās pusēs.”
===
galvenais teksts, kura gremošanai zobi par vāju gan krievu, gan latviešu labējiem..
_________________________________-
Nekas nav aizmirsies. Vai toties Tev nav piemirsies, ka pretējās pusēs karojošie latvieši atrada izlīgumu jau tālajā 1989. gadā, un neviens no latviešu korpusa cīnītājiem nav nācis protestēt kopā ar “antifašistiem”
11
snjuu > dro 09.03.2011. 14.08
2 Teikums
Labākais, ko kārtīgs cilvēks var darīt, lai cīnītos pret vienu rīkļurāvēju bandu, ir pievienoties otrai…
=
Kura lieta ir “acīmredzama”?
0
snjuu > dro 09.03.2011. 13.41
1. vispār jau tas, uz ko Tu atbildēji bija citāts no raksta
2. latviešu karavīru savstarpējā samierināšanās, protams, bija forša lieta, bet būtībā tai bija diezgan īss mūžs – šo būtiski jaunākie sekotāji šādu pozīciju īsti nav pieņēmuši
3. tā labi paskatoties, latvieši karoja kādās 5 pusēs, bet nez kāpēc tiek izcelta tieši šī, kas nebūt nav kaut kādā ziņā īpaši godājama iepretīm visām pārējām
0
snjuu > dro 09.03.2011. 14.06
1. vairāk ir cienījamāk, protams, izklausās interesanti
2. es aptuveni nojaušu pret ko un par ko šie karoja
3. par “analfabētismu” laikam drīzāk liecina pasākuma apskatīšana tikai no 1 puses – šādā kontekstā vēsture drīzāk kļūst par reliģijas paveidu, protams, nodrošinot daudz viengabalaināku skatu uz pasauli un ieskatu par “labo” un “ļauno”
0
ilmisimo > dro 09.03.2011. 17.30
..būtiski jaunākie sekotāji šādu pozīciju īsti nav pieņēmuši..
—————————————————–
II Pasaules kara veterāni, kas dzimuši pēc 1940. gada?
0
austrisv > dro 09.03.2011. 16.07
Nu jā, var piekrist, jo kā man mamma stāstīja, tad vācieši iesauca savā armijā jaunos vīriešus, bet krievi paņēma tos, kas bija jau vecāki vai arī jaunos puikas!
0
ilmisimo > dro 09.03.2011. 13.02
bija jau latviešu strēlnieku biedrība. Izdeva “Latviešu strēlnieku”. Ak vai, tie vīri jau laikam visi tajā saulē.
Un Kristaps Freimanis var paust neizpratni.
Nezināšana ir spēks.Pārliecināmies jau kuruo reizi.
0
lebronj2356 > dro 09.03.2011. 13.56
Ar matemātiku laikam skolā slikti bija ?! Leģionā bija iesaukti/brīvprātīgi apmēram 150 tūkstoši latviešu, sarkanajā armijā iesaukti nepilni 100 tūkstoši, var jau būt ka vēl bija kādi citi, bet atcerās parasti daudzskaitlīgāko, praktiski katrā otrā ģimenē kāds radinieks bija leģionārs, tāpēc arī atcerās, jo labi zina pret ko viņi karoja ! Ar vēstures analfabētismu nevajadzētu lepoties, uzdodot muļķīgus retoriskus jautājumus !
0
vērtīgs relikts > dro 09.03.2011. 15.44
Un bija jau leģionā iesauktie cilvēki, kas nonākot savu māju tuvumā, aizmuka (dezertēja). Un , ja viņus padomju armija ienākot atrada un nenošāva (kā parādīts jaunājā filmā”Dancis pa trim”), tad bija gadījumi, kad viņi tika paņemti padomju armijā, sevišķi, ja viņi bija pietiekami jauni, lai pierādītu, ka nekur nekaro, jo bijuši par jaunu.
Bet pabeiguši karu, it kā padomju armijā,viņi taču neskrien 9.maijā pie Uzvaras pieminekļa. Jo “brīvprātīgi” viņi taču negribēja karot ne vienā, ne otrā pusē. Un, ja vēlas šajā dienā (16.martā) pieminēt savus kritušos draugus, vai pat nošautos pretiniekus , neviens viņiem to nedrīkst aizliegt.
0
mēbeļu izgatavošana > dro 09.03.2011. 13.59
Ir godājami, ir pat izceļama. Kaut vai tikai tāpēc, ka šie karavīri visiem, kas nenoliedz acīmredzamo, uzskatāmi un neapgāžami pierādīja, ka boļševiku (un arī viņu mūsdienu mantinieku, pakaļskrējēju un simpatizētāju) atkārtotie murgi par latviešu “brīvprātīgu” pievienošanos “PSRS brālīgo tautu saimei” bija meli.
Nekāda samierināšanās neatceļ un nevar atcelt acīmredzamas lietas.
0
mēbeļu izgatavošana > dro 09.03.2011. 14.32
Tad latviešu rotas landesvērā un vēlāk Kalpaka bataljonu formēt nevajadzēja? Vajadzēja sēdēt sētās un “filozofēt”, ka visapkārt tik’ bandas, tik’ bandas vien?
Tas pats princips, kas darbojas izcīnot Latvijas neatkarību – labāko izvēli ir jāizdara no tām, kuras ir iespējamas.
Tieši tāpēc:
Mēs sitīsim tos utainos, arvien, arvien,
Pēc tam tos zilipelēkos, arvien, arvien :)
Un vēlreiz, nav jau grūti: šo karavīru esamība accīmredzami, intuitīvi uztveramā veidā apgāž melus par latviešu “brīvprātīgu” pievienošanos “PSRS brālīgo tautu saimei”.
0
::Vai cis :: > dro 09.03.2011. 14.42
Lai latvju saule nenoriet, nekad, nekad,
Lai latvju zobens nesarūs, nekad, nekad.
0
Lidija Apsīte 09.03.2011. 18.22
Par ko kautiņš?
vispirms neliels atgādinājums (citāts no prof.A.Zundas raksta 2004.g: “Latvijā pirmo reizi 16. martu kā Leģiona karavīru piemiņas dienu atzīmēja 1990.gadā. Arī tad neviens šo pasākumu nesaistīja ar nacisma glorifikāciju. Nopietna starptautiska uzmanība 16. marta pasākumiem Latvijā pirmoreiz tika pievērsta 1998. gadā, kad Krievijas prese un arī atsevišķi Rietumu valstu izdevumi rakstīja, ka Latvijā atdzimst nacisms, ka notiek SS spēku slavināšana.”
un tad, lai “sakārtotu attiecības ar Kreiviju”:
Latviešu leģiona piemiņas diena (kopš 1952. gada Daugavas vanagu dibināta, 1998.—1999. g. oficiāla piemiņas diena Latvijā[1], atcelta [2] 2000. gadā).
Personīgs vērojums- jo augstāka naftas cena (lasi-lielāks KF budžets) jo “niknāki antifašisti” :-.
Tad par ko kautiņš?
Krievijai izdevīgi turēt “tuvajās ārzemēs” valsti ar “atdzimstošu fašismu” gan iekšējai gan ārējai lietošanai.
Mūsu valdošajiem bāleliņiem viņu (un viņu partneru) ekonomiskās intereses un “biznesa vides sakārtošana”ir pirmajā vietā, aizmirstot, ka sit tos, kas liecas. Krievi to labi zin – bej svojih, čtobi čužije bojaļisj. Vismaz no igauņu pieredzes nav redzams, ka viņu ekonomika kopumā un tranzīts konkrēti būtu smagi cietuši no “nepaklausības”.
kaut kā gari iznāca… Bet tomēr vēl no prof.Zundas “Neviens leģiona karavīrs nebija nacistu partijas biedrs, ne arī SS organizācijas loceklis. Tas bija vienīgi vācu okupācijas režīma lēmums – ieskaitīt mobilizētos latviešus ieroču SS karaspēkā.”
0
lebronj2356 09.03.2011. 12.12
Ušakovs kā jau sovoks un šķiet visa RD koalīcija kopumā, reliģisko fanātiķi ieskaitot, ir pieradusi rīkoties kā vecajos, ”labajos” okupācijas laikos – latviešiem vienkārši aizliegt, tikai viņiem par nelaimi mūsdienās tas vienkārši neiet cauri, tāpēc pēc šādas cūcības būs gan gājēji un šķiet ka viņu skaits arvien pieaug, gan arī puķes kā arī pārliecība, ka Rīgas atslēgu atdot okupācijas aizstāvjiem nedrīkst tik viegli kā tas notika pēdējās pašvaldību vēlēšanās !
P.S. Par 9.maiju runājot – es personīgi varu saprast veterānu un radu vēlmi nosvinēt kara beigas, lai arī latviešiem šis karš beidzās ar jaunu okupāciju un genocīdu, bet tādu jau Pārdaugavā mūsdienās ir mazums, vairums ir vienkārši dzērāji, politiskie aģitatori un čekisti, kas grib spalvu piespodrināt. Savukārt tā dižošanās pa Rīgu ar savām lentēm ir vienkārši pretīga un gribās šajā dienā būt kaut kur tālu prom no tā visa !
0